Saules paneļi un pirmais saražotais “megavats”

Jau kopš jūlija vidus man ir uzstādīta 12,8kW saules paneļu sistēma ar 11kw invertoru. Rezultātā nepilnās 20 dienās tika saražotas pirmās 1000 kwh elektroenerģijas un mēneša bilance noslēgta ar 730kwh uzkrājuma ziemai.

Kā, izskatās izskatās sadales tīkla mājas lapā var redzēt šeit – ar dzeltenu atzīmēts datums kad pieslēgti saules paneļi un uzreiz ir pamanāms, ka ikdienas patēriņš nokrītas no vidēji 10kwh uz 5kwh.

Savukārt vienas dienas ietvaros ražošana izskatās šādi:

Diennakts tumšajā laikā konstants patēriņš no viskautkā (tai skaitā enerģijas vampīriem), vakarā mājsaimniecības patēriņš, bet dienas vidū enerģijas plūsma pretējā virzienā uz sadales tīklu.

Lai arī saražotas ir jau virs 1000Kwh , sadales tīkls ir reģistrējis tikai 882 kwh. Kur tad pazudušas pārējās ap 150 kwh elektrības? – Ja apskataties grafiku, tad pamanīsiet, ka diennakts patēriņš ir krities no 10 kWh līdz 5 kWh un – tieši šeit arī savācas liekās stundas. Tiešī šīs ietaupītās elektroenerģijas stundas ir visvērtīgākās, jo par tām netiek maksāts ne elektrības maksa, ne oik ne sadales tarifs. Protams arī visa “lielā sadzīves tehnika” nu tiek dzenāta pa dienas vidu, kad saule spīd un viss ir bez maksas 🙂

Īsumā pirmā nepilnā mēneša bilance – uzkrātas 730 kwh ziemai, par 130 kwh samaksāta pilna maksa (tas kas bija pirms ieslēdza netto uzksaiti), 90 kwh samaksāti 5 centi par sadali, kādas 150 kwh patērētas pašpatēriņā. Nu un rēķins no tirgotāja atnāks par kādiem 30 EUR salīdzinot ar 98 un 106 EUR iepriekšējo 2 mēnešu rēķiniem.

P.s. Turpinājums sekos, jo vēl ir jāpieslēdz gudrais skaitītājs, jāpieslēdz siltumsūknis un jāatslēdz gāze. Bet tikmēt tiem, kam interesē uzzināt nedaudz vairāk par saules paneļu montāžas praktisko pusi, tiekat pie jaunā žurnāla “Dari pats” numura un izlasiet manu rakstu papīra formātā 🙂

Publicēts iekš Būvniecība, Ekspluatācija | Birkas , , | 3 komentāri

EKII nauda – cik ātri tā beigsies ?

Tie kas domā par saules paneļu uzstādīšanu zina, ka uzstādīšanu jāgaida nu jau līdz rudenim. Pavisam loģiski rodas jautājums – bet vai nebūs tā ka rudenī visa nauda būs iztērēta. Tad nu padalos ar nelielu tabulu ko veidoju priekš sevis un kurā sekoju līdzi projektu naudas apgūšanas tendencei.

Kā šo tabulu lasīt ? Projekta atbalsta vidējā summa joprojām ir zem 3500 eur/projekts – tātad vairums kas piesakās pieprasa naudu tikai saules paneļiem. Tas protams arī loģiski, jo apkures sistēmu modernizāciju tomēr parasti uzsāk pēc apkures sezonas beigām, kā arī tikai dažas nedēļas pagājušas kopš var iegādāties “vienkāršākus” granulu katlus.

Secinājumi:

  1. Šobrīd tirgus spēja ir uzstādīt līdz 100 saules paneļu sistēmu/nedēļā, kas kvalificējas atbalstam. Lai skaitli kāpinātu – nav cilvēku kas spētu likt, bet kas sliktākais nav invertoru ko uzstādīt.
  2. Sākot ar maija beigām viena projekta atbalstāmā summa pieaugs jo parādīsies vairāk to pieteikumu, kuros atsakās no gāzes apkures.

Progrnozes:

  1. Naudai vajadzētu pietikt līdz nākamā gada pavasarim.
  2. Vidējā projekta summa kas tiks kompensēta septembrī sasniegs ap 5000 eur/projekts un uz vienu projektu kurā atsakās no fosilās apkures būs 5-7 projekti kuros uzstāda tikai saules paneļus.

P.S. autors nekādā veidā neatbild par prognozes patiesumu un nenes nekādu atbildību ja nauda beigsies ātrāk.

Publicēts iekš Būvniecība | Birkas , , , | 4 komentāri

Jaunā enerģētiskā realitāte jeb spekulācijas par ziema2023

Prologs. Šis raksts tapis 5 dienas kopš ir sācies karš Eiropā un Krievija ir uzbrukusi Ukrainai. Ir pagājis pirmais šoks un neticība ka kautkas tāds var notikt 21.gadsimta civilizētā valstī un ieslēdzas pragmatisms un aprēķins, lai saprastu ko darīt tālāk.

Kā es redzu šā brīža situāciju – būs vainu šausmīgas un ātras beigas visiem vai arī ilgstoša, bet pārliecinoša agonēšana austrumos ar tiešu dzīves komforta samazinājumu šeit. Ņemot vērā ka mums blakus atrodas “benzīntanks”, tad jāgatavojas nākamajai ziemai jau šobrīd.

Zem sitiena ir gāze un diemžēl arī elektrība. Liels mūsu pluss ir gāzes krātuve uz vietas, bet mīnuss ir tas, ka to iespējams optimāli uzpildīt tikai caur cauruļvadu vasarā. Papildus bažīgu rada arī tas ka pie Kaļiningradas ir atpeldējuši divi LNG kuģi https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/gazprom-fraktetam-tankerim-jura-pie-liepajas-nomaina-apkalpi/ tādējādi Krievijai nekas netraucē vienkārši aizgriezt krānu kā atbildes sankcijas un viss. Vai iestāsies krīzes drauds gāzes lietotājiem? Redzēsim jau maijā, jo katru gadu tieši sākot ar maija sākumu tiek sākts pumpēt iekšā dabasgāzi krātuvē

Siltumsūknis – mums ir Nordpoll, brīvais tirgus utt. Jā, līdz brīdim kad visur ir no kā saražot, bet ja gāzes nebūs visā Eiropā ko tad? un vai nebūs valstu pašaizsardzības ar piespiedu atslēgumiem no energotiltiem? Ja kas Latvijā joprojām ir līdz 500MWh bāzes jaudu iztrūkums lai būtu pašpietiekamiem un ziemā kādus 200-500MWh no bāzes jaudas saražo TEC uz gāzes. Tātad nogriež gāzi, elektrības cena aiziet gaisā vai arī sākas kautkādi ierobežojumi patēriņā un vienīgais variants paliek siltumsūkni darbināt ar elektroenerģijas ģeneratoru. 3fāžu 6-9kw agregātu. ar patēriņu 2l benzīna stundā jeb kanna benzīna diennaktī.

Saules paneļi īstermiņā nav opcija – saražojot vasarā un patērējot ziemā no netto uzskaites tu esi pilnbā atkarīgs no elektrības importa ziemā vai elektrības saražošanas no gāzes caur TEC bāzes kapacitāti. un atgriežamies uz iepriekšējiem diviem punktiem.

Kokskaidu granulas – (nejaukt ar šķeldu). Granulas tiek ražotas no kokapstrādes blakusprodukta žāģskaidām, Vai tik nav tā ka mūsu lielie ražotāji ir ar ilgtermiņa līgumiem ar skandināviem un nemaz nevar atkrāmēt uz malu, kas nozīmē ja no tirgus iziet 1milj m3 zāģmateriālu un 600k m3 granulu (tik daudz mēs 2021. importējām no RU un BL), tad arī šai nišai būs smagi. Neaizmirstam ka granulnieks ir ar elektrisko sūkni, tātad ģenerators tāpat ir vajadzīgs.

Kas tad nu atliek? Malka. Optimāli ja tā ir krāsniņa ar sildmūri. iekurini kaut pie sveču gaismas un sēdi siltumā. Apokaliptiski? Jā. Bet kurš ticēja pirms 10 dienām ka būs karš?

Īsumā vasaras sākums visu saliks pa plauktiņiem, un jau uz Jāņiem būs lielos vilcienos skaidrs kas notiks ar ziema2023. Ko es? Gaidīšu. Ar visu to ka man ir gāzes apkure, es gribu redzēt kāda būs attīstība, lai nepārlektu no vienas atkarības uz otru atkarību (īstermiņā), savukārt ja tiešām būs slikti, man ir kamīns, kas nodrošina ka iemetot malciņu vismaz pus mājai ir ļoti silts un otrai pusei mājas silts.

P.S. ja man būtu siltumsūknis es domātu par iespēju uzlikt malkas kamīnu un tikai pēc tam par saules paneļiem.

P.P.S. Ja gribi kautko pateikt komentāros, tad tikai par tēmu bet politaģitācijas un mazā bunkura iemītnieka raksturošanas. Šos postus neapstiprināšu.

Publicēts iekš Apkure, Būvniecība, Pārdomas | Birkas , , , | 14 komentāri

Padiskutēsim par apkures veidu un izmaksām

Raksta sākums tapis 2020.gadā.

Tā kā vairs pliku māju neuzbūvēsi, tad būvējot pēc normatīviem sanāk relatīvi mazi apkures izdevumi, tas savukārt rada iespēju izvēlēties apkures veidus, kas iepriekš tika uzskatīti par dārgiem, jo tā arī ir – ja maz tērē tad vienalga vai maksā 1 vai 1,5 naudas viena vienība. Piemēram ja brauc ar vecu auto kam patēriņš 12l/100km tad degvielas sadārdzinājums par 10centiem litrā tevi uztrauc, savukārt braucot ar patēriņu 4,5l/ 100km tas tevi uztrauc tieši 3 reizes mazāk 🙂

Tātad es joprojām esmu par pilnīgi automatizētiem vai gandrīz automatizētiem apkures veidiem – gāze, siltumsūknis nu vēl varbūt granulas… Kāpēc? Bija man situācija – pats darbā, zvana sieva un sūdzas ka netek karstais ūdens no krāna. Atcerējos ka iepriekšējā vakarā darbojos saimniecības telpā ar elektrības vadu kārtošanu, biju izslēdzis apkures katla kontaktdakšu no rozetes un laikam aizmirsis atslēgt atpakaļ. Tad nu viss ko nācās pateikt – aizej līdz baltajai kastei, paņem kontaktdakšu un iespraud rozetē. Uz katla iedegsies zila lampiņa un pēc kādām 5 min būs karstais ūdens. Tā arī bija. Un tagad pamēģiniet izskaidrot to pašu ja ir kāds malkas apkures katls vai granulnieks kam beigušās granulas tvertnē 🙂

Ok, automātika un komforts ir labi, bet cik tas maksā? No savas un lūk šo http://gaiss-udens.lv/lv/reala-statistika reālo piemēru pieredzes varu teikt ka tam visam būtu jāizmaksā ne vairāk kā 4-5eur/m2 gadā gan par apkuri gan karsto ūdeni. Tātad 600-700eur gadā jeb 15 gados max 10000 EUR.

Protams ir jāpieskaita arī pašas apkures sistēmas izbūve – gāzes apkures risinājums izmaksās kādus 7000 EUR, gaiss -ūdens siltumsūknis līdzīgas summas, zemes siltumsūknis būs dārgāks dēļ teritorijas rakšanas.

Raksta turpinājums top 2022.gadā pēc elektrības cenas būtiskā leciena, gāzes cenas būtiska leciena.

Sākumā domāju, ka šo aizsākto rakstu būs jādzēš, bet tad sapratu, ka tas ir ideāls piemērs, lai parādītu, ko nozīmē efektīva māja un apkures veida izvēles sekundārā nozīme.

Dabas gāze pēdējo 5 gadu laikā ir “lēkājusi” no 30-80 centiem/m3, elektrības cena biržā ir palekusies no vidējiem 5 centiem līdz 15 centiem/kwh, kam jāpieskaita sadale pārvade un PVN un nu cena ir vairs nevis 13 centi/kwh bet līdz pat 25-30centi/kwh, granulas tā arī turpina driftēt 150-220eur/tonna robežās.

Mana māja apkurei un karstajam ūdenim patērē 1200m3 dabasgāzes gadā un 180m3 janvāra mēnesī, brāļa jaunbūve janvārī patērēja 600kwh elektrības apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un siltumsūknis parādīja ka COP ir 3.0kautkas. Kas saprot ko nozīmē COP, saprot ka pēc būtības es un brālis tērējam vienādu apjomu ar siltumu apkurei un ūdens sildīšanai 180m3*10khw/m3 dabasgāzes=1800kwh siltuma, 600kwh*3=1800kwh siltuma. Kas nozīmē – ja janvāris vienāds, tad arī tālāk būs +- vienādi.

Bet cik tas mums abiem apkure izmaksāja tagad  (un izmaksāja gadu iepriekš)

 Patēriņš2021.gada vidējā cena2022.gada janvāra cena (bez atbalstiem)
Māja A- Janvāris180m3 gāzes180*0.44+pieslēgums= 83EUR180*0.8+pieslēgums= 148EUR
Māja B – Janvāris600kwh elektrības600*0.15= 90EUR600*0.23= 138EUR
Māja A – gadā1200 m3528 EUR960 EUR
Māja B – gadā*4000 kwh600 EUR920 EUR

Tātad – ja gāze un elektrība nenokritīs cenā un paliks tur kur tā labi siltinātai mājai apkures izmaksas gan gāzei, gan elektrībai ar gaiss-ūdens siltumsūkni izmaksā praktiski vienādi – 900-1000 EUR gadā.  Ja cena gāzei un elektrībai būtiksi kritīsies (ko gan nesola) tad apkures izmaksas abiem apkures veidiem kritīsies, bet tāpat būs +-10eur/mēnesī vienādas. Ko no tā var secināt ? Būvē labi siltinātu māju un neiespringsti uz apkures veida izvēli, jo visi būs +- līdzīgi. Gadījums “a man ir savs mežš un patīk pavingrot” neskaitās 🙂

Tālāk, jādomā ko teorētiski un praktiski varētu izdarīt, lai šos ciparus uzlabot? Un vai vispār tas ir jādara – piemēram vai pieskrūvēt saules paneļus kautko dotu (un pēc cik gadiem).

Publicēts iekš Apkure, Būvniecība, Pārdomas | Birkas , , , | 17 komentāri

Valsts atbalsts privātmāju siltināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Ņemot vērā 2021.gada nogales nenormālās energoresursu cenas un 2022.gada tuvojošās vēlēšanas, valdība ir sasparojusies un vairākas ministrijas gatavo likumprojektus, lai iedzīvotāji varētu pieteikties “dāvanām” un pēc tam vilkt plusiņus pie pareiziem sarakstiem.

Šobrīd izskatīšanā ir 2 atbalsta programmas:

Abas programmas šobrīd ir projekts un palasot tiesību aktu anotācijas var redzēt kā ministrijas savā starpā “kašķējas”, lai tikai kādam nav dāsnāka programma, kā rezultātā arī spīdīgāka medaļa ko rudenī piekārt pie ancuka tiekoties ar vēlētāju 🙂
Bet nu atmetot liriku – kopā kā redzams maksimāli tiek piedāvāts apgūt 25 miljonus EUR, kurus izdalot uz pusi no maksimālās atbalsta summas pietiks 2500 mājsaimniecībām; jā tieši tā, 25 miljoni eiro un aptuveni 2,5 tūkstoši “laimīgo”.

Kur es varu iestāties rindā pēc naudas?

Ar šo vēl jāpagaida – un tiklīdz būs apstiprināti noteikumi tā gan jau uzrakstīšu arī šeit, bet tikmēr iesaku katram izveikt ātro paštestu uz to vai vispār spēsi kvalificēties. Izlasi uzmanīgi jautājumus un ja kaut uz vienu atbilde būs NĒ, tad diemžēl tev nesanāks iekļūt starp tiem ~2500 laimīgajiem.

  1. Tu esi fiziska persona, kurai pieder īpašums Latvijā ?
  2. Tava māja, par kuru tu vēlies saņemt atbalstu, ir nodota ekspluatācijā ?
  3. Māja ir ierakstīta zemesgrāmatā (kā nodota ekspluatācijā)?
  4. Māja ir dzīvojamā viena dzīvokļa māja, maksimums varbūt dvīņu māja?
  5. Tu neesi iepriekš saņēmis šai mājai naudu siltināšanai vai renovācijai?
  6. Mājā nav reģistrēta saimnieciskā darbība?
  7. Darbi vēl nav sākti un materiāli nav nopirkti?

Ja esi ticis tik tālu un nebija neviena NĒ/wtf, tad turpinām lasīt.

Ko tad es varēšu darīt un vai ir vērts vispār čakarēties?

Pirmkārt tas ir atkarīgs no programmas – ALTUM beidzot izņēmis ierobežojumu ka pierīga nevar piedalīties un spiež uz tiem kam nav naudas un ir “vecas mājas” un primāri grib siltināties, pie tam to visu formēt kā kredītu ar grantu. Dod 30% no iztērētās summas atpakaļ, bet ne vairāk par 6000 EUR.

VARAM savukārt mērķē uz fosilo apkures sistēmu modernizāciju (lasi, nomaini gāzes katlu uz siltumsūkni jeb savu veco dīzeli uz elektroauto 🙂 ) un tiem kas visu paši nofinansēs un beigās atnāks un paprasīs “cashback” noteiktā atbalsta apjomā. Atbalsta apjoms daudz lielāks, bet ir limiti un citas ministrijas sūdzas ka pārāk dāsni, tāpēc gan jau cipari vēl mainīsies, bet savus 5000 EUR gan jau arī šeit varēs dabūt.

Kas interesants VARAM programmai – iespēja uzstādīt saules paneļus bez nekādām citām mākslīgām aktivitātēm, kas nozīmē ja tev ir nesen būvēts mājoklis un tas ir energoefektīvs, nebūs vēlreiz jāsiltina sienas vai jāmaina svaigi uzstādīta ventilācijas sistēma, lai tikai varētu tikt pie paneļiem.

Vai man to vajag? Un vai tas ir izdevīgi?

Jebkurā scenārijā lai tiktu pie 5000EUR atbalsta būs jāiztērē papildus vismaz tikpat savas naudas. Kā vienmēr tikko kautkur dala haļavu, tā parādās kaudze konsultantu/tirgotāju/ekspertu kuru uzdevums ir uzpūst sāpi, lai tu tiešām notici, ka bez jauna katla ar superautomātiku un saules paneļiem ar zeltītu rāmi tu vairs nepārdzīvosi vēl vienu apkures sezonu un tavs darbu apjoms izaug līdz maksimums 20000 EUR, jo mēs taču renovējam māju vienreiz un valsts dāvā naudu reizi 10 gados 🙂 Tāpēc rēķinām līdzi un skaitam pretī ja nu tomēr neatsakos no gāzes katla, cik tad turpināšu maksāt – piemēram es netaisos atteikties no gāzes un pamatošu to ar skaitļiem.

Ko tad darīt?

Pirmkārt kritiski izvērtēt investīcijas pret atmaksas laiku – lai nav kā vienā KPFI privātmājas gadījumā – uzstādīja siltumsūkni ar 2 dziļurbumiem pa 30000 EUR jo valsts taču uzdāvināja 10000EUR un pa 10 gadiem ietaupīja knapi 6000EUR. Vēl nieka 14000EUR atlikuši ko atsist… Tāds nevājš 30 gadu projekts (prasās smailijs kas graiza vēnas). Vēl grūtāk ir ar saules paneļiem, jo ar tiem sanāk tā ka labi ja 30% sanāk iztērēt pašam uzreiz, bet visu pārējo no sākuma jāatdod tīklā un tad caur netto uzskaiti samaksājot par sadali jāsavāc atpakaļ. Te gan es neizplūdīšu tagad detaļās, būs nākamā rakstā.

Kur smelties informāciju?

Protams šeit un lasīt bloga nākamos ierakstus 😀 Bet vispār ar šo grūti, jo nu tik visi apgūs naudu no gaisa 🙂 Bet ir labā ziņa – arī es kalkulēšu priekš sevis visus plusus un mīnusus, vai uzlikt saules paneļu sistēmu uz mājas jumta. Tātad būs izvērsts aprēķins un pamatots secinājums piedalītes vai nē. Kā arī ziņas par programmu jaunumiem – cik tad beigās izlēma iedot privātmāju īpašniekiem un uz kādiem nosacījumiem.

Publicēts iekš Apkure, Būvniecība, Pārdomas, Siltināšana, Ventilācija, Viskautkas | Birkas , , , | 1 komentārs

5 gadi kopš dzīvoju savā mājā

Jā, ir pagājuši jau vairāk kā 5 gadi kopš dzīvoju paša būvētājā mājā.

Līdzībās ar šodienas būvnormatīviem ir nodzīvots pilns 5 gadu garantijas periods savā mājoklī, tātad ir izlīdušas visas vainas un slēptie defekti, kuru gan nebija 🙂 Ir pierādīts nerakstīts likums ka mājā ir vienmēr ir ko darīt un vienmēr ir idejas kā kautko uzlabot vai piebūvēt ko jaunu.

Ir uzbūvēta virtuāla māja arī facebook – grupa Mēs būvējam māju ar vairāk kā 20 tūkstošiem dalībnieku. Arī šo blogu, par spīti tam ka pēdējos 2 gadus tajā nav bijuši jauni ieraksti (atvainojiet darbi, slinkums un tā tālāk) joprojām ik mēnesi kādi 4000 apmeklētāju šeit ienāk lai iegūtu informāciju latviski.

Tad nu esmu izlēmis, ka vajadzētu atjaunot blogā dzīvību un padalīties ar virkni atziņu kas radās pa šo laiku, un nopoblicēt sakrāto bet tā arī neizveidoto materiālu. Tad nu pirms to daru, jautājums TEV – vai ir kāda informācija, atziņas vai secinājumi, kuri tevi interesētu?

Publicēts iekš Būvniecība | 6 komentāri

Ar ko apstrādāt pirts dēļus un lāvas?

Paturpinot ar pirts darbiem sienas ir apšūtas un nu ir jāizlemj par sienu apdares aizsardzību pret netīrumiem, lai sienas ilgāk saglabā savu sākotnējo izskatu. Tā kā apdares dēļi ir strukturēti un virsmai ir izņemta mīkstā šķiedra, tad paredzams ka bez apdares sienu izskats un vizuālais diezgan ātri varētu tikt “samocīts”

IMG_20200301_130205

Pameklējot vietējā tirgū ir pieejami pirmcipā 3 produkti ar dažādu pielietojumu – parafīneļļa lāvām  laudesouja  , eļļa sienām  saunasouja  un eļļa ar vasku sienām un lāvām  saunavaha .

Jautājums tiem kam ir pirts – ar ko apstrādājāt un kāpēc izvēlējāties vienu vai otru eļļas veidu?

 

Publicēts iekš Būvniecība, Pirts | 3 komentāri

Turpinām ar pirts darbiem

Nē es neesmu nekur pazudis un nav arī aptrūcis rakstāmais. Joprojām top pirts brīvdienu režīmā un nu jau kādu laiku par procesu var lasīt žurnālā “Dari pats”.

IMG_20191219_215459.jpg

Šie ir nu jau pagājušā gada numuri. Šomēnes turpinu ar grīdas betonēšanas darbiem un visu  lai sāktu flīzēt.

Plāns ir līdz pavasara beigām nopērties un līdz vasaras beigām pabeigt visus iekšdarbus. Sanāks vai nē drīz jau redzēs, jo šoreiz akcents ir uz tiešām darīt pašam un pārdomājot daudzas lietas lai pēc tam nav jāpārtaisa.

 

Publicēts iekš Būvniecība, Pirts | Birkas | 11 komentāri

Kad nepieciešams atvest lielāku pirkumu

Nesen radās nepieciešamība atvest lielāka gabarīta pirkumu, kas vieglajā automašīnā vairs nelien un ir vajadzīgs mikroautobuss.
Pārdevējam piegādes iespēju nebija un nācās organizēt piegādi pašam, uz ielas grūti nepamanīt dažādus auto nomas servisus, tad nu izlēmu arī izmēģināt citybee lielos busus.IMG_20190725_160824.jpg
Papildus pa ceļam izdomāju ka iebraukšu veikalā un nopirkšu arī reģipsi un OSB loksnes, tādējādi vienā braucienā apvienojot 2 piegādes (praktiskais taupīgais latvietis :D)

Par pašiem busiem – jauni un ietilpīgi. Kravas kaste apšūta as saplāksni, ir stiprinājuma āķi un virs šofera atrodamas 3 stropes kravas nostiprināšanai. Pilna bāka un vairāk nekādu pretenziju. Ja nu vienīgi varēja būt par kādu stropi vairāk.

Brauciena uzsākšana.

Atšķirībā no skrejriteņiem busu pa visu pilsētu nemētājas, bet ir kādas pacmit stāvvietas, kur tos medīt. Jā tieši tā – ja no rīta praktiski katrā stāvvietā ir pa busam vai diviem, tad dienas vidū var gadīties ka tuvākajās stāvvietās ir tukšs un jāmeklē ne tajā tuvākajā vietā. Par lietotni un reģistrāciju nestāstīšu, tur viss vienkārši un saprotami. Arī brauciena uzsākšana ir muļķu droša – pieeja pie busa, nospied lietotnē sākt braucienu un buss atslēdzas vaļā.

IMG_20190725_134101.jpg

Tālāk braucam un kraujamies.

Kamēr kraujas vai brauc pa pilsētu skaitītājs negribīgi skaita izmaksas un stundas laikā apmeklējot abus objektus un piekrāmējot kravas kasti tiek notērēti nepilni 13 EUR. Būtu brauciens kautkur līdz Juglai tā arī uz 15EUR izmaksas apstātos.Screenshot_2019-07-25-14-38-43-287_com.primeleasing.citybee.png

Tikko izbrauc aiz pilsētas un sākas šoseja tā ieslēdzas 19centi/km un galapunktā atbraucu ar 24EUR, kas arī ir loģiski jo tieši braucot rodas galvenie izdevumi – degviela un auto amortizācija.

Screenshot_2019-07-25-15-09-36-016_com.primeleasing.citybee

Šeit nu arī itkā būtu jābeidzas izdevumiem, bet tā kā tas ir nomas auto, tad jāuzkraujas un jābrauc atpakaļ uz Rīgu, kādu no atļautajām stāvvietām (visdrīzāk jau to kur savs auto atstāts). Tad nu beigās ierodoties ir sanācis 36EUR.

Screenshot_2019-07-25-16-17-45-128_com.primeleasing.citybee.png

Kopā iekraujoties 2 vietās (10 reģipša loksnes + pirts krāsns) un aizvedot to uz mājām sanāca nobraukt 53 kilomentrus un 2,5 stundas laika. Kopā skaitītājs lietotnē saskaitījis 36 EUR. Pateicoties šobrīd esošajai kupona atlaidei 15EUR beigās samaksāju 21EUR, kas manuprāt ir ļoti laba cena. Salīdzināsim ar alternatīvajiem variantiem.

  • Nomāt busu uz diennakti un pārējās izmaksas uzlikt uz sevi – buss maksā ap 35eur+10 eur degviela + ne vienmēr buss ir tajā labākajā stāvoklī
  • Piegāde no veikala – tipiski 20 -25 eur reiss, DEPO atkarībā no attāluma arī līdz 20 eur
  • Sarunāt ar draugiem – ieliet degvielu 10 eur

Tātad šobrīd citybee kravas busi ir viens no izdevīgākajiem variantiem (ja ieskaita atlaidi)

Kas varētu būt labāk ?

Šobrīd stāvvietas, kur drīkst parkoties manā virzienā ir Rīgā un viena Saulkrastu Kuršos, tādējādi atvedot preci mājās ir jāiztērē vēl 10eur lai aizbrauktu atpakaļ uz kādu no atļautajām stāvvietām. Tikko Ādažos pie Apelsīna būs nākamais parkošanās punkts tā izdevīgi būs aizbraukt pat pēc vienas preces. Jā un atgādinājumam (tas gan arī salonā kādās 3 vietās uzlīmēts)- augstums busam nedaudz zem 3 metriem, tāpēc ar braukšanu iekšā pagalmos un nojumēs jābūt uzmanīgam (McDonalds drive-in atkrīt) 

IMG_20190725_153257.jpg

Secinājumi

Ja ir jāved prece no veikala kurš nepiedāvā piegādi, tad citybee ir pirmā izvēle aiz draugiem ar busu. Ja piegāde ir no būvmateriālu veikala un tā ir zem 20eur, tad vienkāršāk ir paņemt veikala piegādi. Vēl paskatoties citybee mājas lapā ir redzams ka pēc 4tās stundas laika izmaksas beidzas un paliek tikai kilometru izmaksas, bet par to skatāties paši ja interesē, kā nekā nav jau reklāmraksts.

P.S. Ja arī tev ir nepieciešamība izīrēt busu un ietaupīt, tad šeit ir saite: Reģistrējoties, ievadīt kodu JE63Q https://invite.citybee.lv/JE63Q Savukārt bonusā var izmantot papildus kuponu 15eur vērtībā (derīgs līdz gada beigām) ievadot kuponu sadaļa kodu SWEDBANK

Publicēts iekš Viskautkas | Birkas , , | 7 komentāri

Ēkas energoefektivitāte – A klases māja

Lūk neatkarīgs novērtējums uzbūvētajam. Abstrahējoties no patīk/nepatīk, lēts/dārgs, kantains/apaļš – viens vienīgs novērtējums – cik dārgi turpmāk būs dzīvot šādā mājā (lasi kādi siltuma zudumi un apkures rēķini).

Atgādināšu, ka projekts mājai tapa 2013/2014 gadā, kad par labu projektu skaitījās 100mm siltinājums sienā un 50mm grīdā, bet būvējot tika saņēmts daudz kritikas par neoptimāliem mezgliem.

Publicēts iekš Apkure, Būvniecība, Ekspluatācija, Siltināšana | Birkas | 7 komentāri

Grīdlīstes montāža

Grīdlīstes ir iekšējās apdares elements ko parasti vainu uzliek uzreiz pie grīdu izbūves vai arī tā arī tiek gadiem dzīvots bez tām.

Kad tomēr tiek izlemts ka grīdlīstes jāliek tad ir vērts ņemt vērā dažus ieteikumus to izvēlē. Pēc būtības grīdlīstes var iedalīt 3 kategorijās – plastmasas, koka un finierētās. Plastmasas grīdlīstes pamatā nāk komplektā ar lamināta grīdām un pēc tekstūras ir identiskas grīdas segumam. Koka grīdas savukārt “prasa” lai ir vainu koka grīdlīstes vai finierētas un to forma un gala apdare ir atkarīga no izvēlētā telpas stila – sākot no gludām vai balti krāsotām līdz pat platām profilētām kas jau sāk līdzināties koka apdares paneļiem

Kā izvēlēties – koka vai finierētas?

Koka grīdlīstes parasti izvēlas ja tās ir nelielas izmēros un plānota stiprināšana ar skrūvēm un pēc tam krāsošana. Ja grīdlīste ir plānota no mīsta koka – egle/priede un izmērs nav liels, tad var droši izvēlēties un neuztraukties par deformācijām vai šķirbām. Savukārt ja grīdlīste ir augstāka par 60mm un biezumā vairāk par 15mm tad būs labāk izvēlēties finierētas uz MDF pamatnes, jo pirmkārt nekas nevērpsies, tātad nebūs škirbu un otrkārt varēs montāžai izmantot montāžas līmi. Tālāk izstāstīšu par to kā nu ir jālīmē grīdlīstes un ko ņemt vērā.

Pats galvenais MDF finierēto grīdlīstu pasūtīšanā – MDF obligāti jābūt mitrumizturīgajam (zaļam). Ja kāds piedāvā grīdlīstes no parastā mdf , lūdzu lieki netērējiet naudu, jo jau pēc 2 gada vietām MDF būs uzbriedis un būs defekti. Tad nu par pašu montāžu un dažiem knifiem. Ideāli ja ražotājs līstes mugurpuses arī būs nolakojis, tādējādi vēl vairāk aizsargājot tās no mitruma.

Grīdlīstes var nestiprināt pie grīdas, bet gan līmēt pie sienas. Arī uz tapetēm. Un viss turās, vienīgi sienām jābūt taisnām. Ja izvēlas līmēt pie sienas, tas grīdlīstēm mugurpusei jābūt gludai ar izfrēzējumu apakšā – frēzējums palīdz pielaist pie sienas bez spraugas, bet gludā virsma nodrošina lielāku saķeres laukumu. Visas zāģējuma vietas ir jāapstrādā pret mitrumu. šeit ļoti labi noder PVA līme ko vienmērīgi uzklāj un ļauj apžūt.

Finierēto līstu mūžīgā problēma gala nobeigumi ir viegli atrisināmi nozāģējot galu 45 grādos un pielīmējot stūra gabalu (imitējot ārējo stūri) šādi pat skatoties no malas nav iespējams pamanīt ka līste ir finierēta un pamats tai ir MDF.

Pie gludas sienas grīdlīstes (pat 3metru garas) var droši līmēt izmantojot vienīgi montāžas līmi. Tā kā piespiežot līmi vietām tā var iziet ārā no grīdlīstes, lai nepaliktu pēdas montāžai ir jāizvēlas bezkrāsaina līme. Pati montāža notiek vienkārši – sākumā piegriežam un piemēram līsti pēc izmēra, nosmērējam zāģējuma vietas ar PVA līmi, ļaujam nožūt, uzsmērējam 2 strīpas ar montāžas līmi un piespiežām grīdlīsti vietā. Gadījumos kad pielīmē garās līstes vēlams līdz līste sacietē to piespiest – šim labi noder uz grīdlīstes nobalstīts krēsls vai kāds cits smags priekšmets.

Protams vietās kur grīdlīste ir jāaudzē garumā tas tiek darīts 45 grādu leņķī piezāģējot abas līstes – šis gan vairāk ir svarīgi koka līstēm, jo tās gadalaiku un mitruma ietekmē nedaudz “staigā” izmēros.

Nu un nobeigumā piemērs ko darīt kad nedaudz kļūdījies ar aprēķinu un uz stūra redzama sprauga. Ja pamanīts pirms viss sacietējis, tad vēlams noņemt līsti un piezāģēt vietā pēc izmēra, ja nu tomēr viss ir sacietējis vai arī vairs nav līstes defekta vietu nolīmē ar celtniecības krāsojamo līmlenti un spraugu aizpilda ar hermētiķi un noslauka pārpalikumus – manā gadījumā melnu, lai turpinātu grīdas stilu. Līmlenti kā jau ar visiem hermētiķiem – jānoņem pirms tas ir sacietējis.

P.S. Gludās grīdlīstes parasti izvēlas par 1-2mm plānākas par durvju aplodām, jo tad salaiduma vietā ar durvju aplodām veidojas loģiska pāreja kas noslēpj salaiduma vietu.

Publicēts iekš Būvniecība, Iekšdarbi | Birkas , | 5 komentāri

Trešā sezona ar zāles pļāvēju robotu Husqvarana Automower 430X

Robots pārdzīvojis nu jau divas ziemas un rit trešais gads kā tas tiek lietots, tāpēc izveidošu nedaudz plašāku apskatu par to kā tad ir to lietot.

Darbība

Šosezon zāles pļāvēju robotu palaidu darbībā tiklīdz bija iestājies silts laiks un pateicoties pavasara saulei un lietum nācās pļaut zāli katru trešo dienu trīs reizes pēc kārtas. Pieslēdzu atpakaļ bāzes staciju pie elektrības un kopš maija neatceros, ka būtu pļāvis pagalma zāli. Viss darbojas pats no sevis bez jebkādiem gļukiem. Arī kad ārā līst lietus 🙂

Automower un čiekuri. Kā arī citi šķēršļi

Man pagalmā ir priedes un no tām krīt čiekuri. Pļāvējs neatvērtiem čiekuriem pārbrauc pāri, savukārt atvērušies čiekuri tiek nedaudz apgraizīti bez jebkādām sekām pašam pļāvējam. Viss ko nākas darīt ik pa laikam pieliekties un nolasīt čiekurus, lai tie nemētājas pa zālāju. Ko pļāvējs dara ar citām mantām uz zālāja? Melno ūdensvada caurules atgriezumu spēj tikai saskrāpēt, savukār elektrības kabeli 3*1,5mm , kas ir atstāts vertikāli rēgojamies ārā no zemes gan bez problēmām nopļauj. Savulārt visu kas ir augstāks par 5-6cm pļāvējs vienkārši apbrauc jo no sākuma atduras pret šķērsli un tad apbrauc apkārt.

Profilaktiskā apkope.

Benzīna pļāvēju nācās reizi sezonā vest uz servisu, lai tam nomaina eļļu, uzasina asmeni un izdara vēl kautkādus kārtējos sīkumus, savukārt automower pļāvējam līdz šim viss ko izdarīju ir vienreiz sezonā nomainīju mazo asmeņu komplektu. vienreiz gan nācās mainīt ārpus kārts asmeņus jo puikas izdomāja pārbaudīt kas notiek ja pļāvējam ceļā pamet koka gabalu. Notika nekas. Tad pamēģināja skrūvgriezi, rezultātā uz skrūvgrieža dziļas švīkas, bet viens asmenis nolocīts. Nomainīju un viss atkal kā jauns.

Pļaušanas kvalitāte.

Īsumā nav kur piesieties. Ja plašāk, tad vairs nav tādas lietas kā sausie zāles pārpalikumi, kas veidojās periodiski pļaujot zālāju. Tā kā automower pļauj tik cik pa dienu-divām pieaug, tad viss nobirst atpakaļ zālē un veido dabisku “mēslojumu”. Kas nedaudz trūkst – svaigi pļautas zāles strīpojuma, kas ir redzamas uz tikko nopļauta mauriņa. Jāatzīst ka gar žogu vietām pie stabiem paliek kušķi, ko gan nākas reizi mēnesī pietrimmerēt, bet tas pats bija ar stumjamo beznīna zāles pļāvēju.

Pļaušanas intensitāte.

Uzregulēju ka pļāvējs darbojas tikai pa naktīm, kas ir pilnīgi pietiekami, lai uzturētu zālāju ideālā kārtībā. Nu un tā kā pļāvējs ir klusāks par sienāžiem, tad var mierīgi gulēt pat ar atvērtu logu. Ja kautkādu iemeslu pēc mauriņu palaiž brīvsolī un kādu nedēļu nepļauj, tad piefrizēšanai pieteik ar 20 stundu pļaušanas laiku kura laikā atkal viss tiek nolīdzināts uz vienu līmeni

Kas trūkst.

Vietās kur zālājs pienāk klāt pie šķēršļa – žogs, atbalsta siena, terases pakāpiens, dēļ kabeļa atkāpes paliek kādi 5-10cm nenopļauts zālājs, ko tad nākas apgriezt pašam. Reizi mēnesī ar trimmeri 10min un viss nopļauts.

Vai pirkums sevi ir attaisnojis no šodienas skatu punkta?

Jā, pie tam pilnā apmērā. Galvenie 2 iemesli kāpēc pirku pļāvēju bija – nevēlēšanās regulāri tērēt vismaz 1h laika pļaušanas darbiem, vēlme lai mājas priekšā ir patīkams un vienmērīgs mauriņš. Abas lietas ir izpildītas pilnā apmērā. Ir tik forša sajūta, kad tu darbojies ap saimniecības ēku, bet fonā zāle pati pļaujas. Vai piemēram brīvdienās vari braukt prom nedomājot, ka sestdien vēl jāpaspēj nopļaut zāle, jo citos laikos nav kad.

Vai pirktu atkal?

Jā. Pirkums ir tiešām tā vērts un praktiski lietojams. Arī kaimiņi nu jau interesējas kā tas ir darbināt automower, jo redz ka mauriņš vienmēr ir kā svaigi pļauts, bet lai kāds kaut reizi trokšņotu ar zāles pļāvēju nav dzirdēts.

To-do. Izdomāt Husqvarna automower robotam vārdu 🙂

Publicēts iekš Ekspluatācija | Birkas , | 8 komentāri

Turpinājums sekos

Pēc nedaudz ieturētas pauzes un itkā loģiska nobeiguma ar durvīm un atslēgtām, izlēmu ka tomēr būs arī turpinājums.

Bez tā ka mēģināšu kādā brīvā laikā ielikt dažus mazus nedarbus no iepriekšējā gada, šogad plānos ir pirts. Ar procesa aprakstīšanu pa soļiem un ka vienmēr izsvērtu pamatojumu vienam vai otram risinājumam. Tad nu veram durvis vaļā un drīzumā nāks jauni raksti.

img_20190201_000830

Publicēts iekš Būvniecība | 8 komentāri

Iekšdurvis

Paturpināšu Kaspara un laim0ņa ierakstus par iekšdurvīm jo beidzot arī es šo pozīciju izsvītroju no atlikto darbu saraksta un pagaidu durvis nomainīju uz pastāvīgajām. Un šeit nu pierādījās, ka nekas nav pastāvīgāks par pagaidu un pagaidām ir tieši 2,5gadi 😀

Par pašām durvīm nav ko īpaši stāstīt. Standarts – roskaidu plate, ar koka rāmi pa perimetru, MDF no abām pusēm un finierējums. Ja nu vienīgi par kārtējo vēlme gala apdarei – finierētas, nokrāsotas, bet lai ir redzama koksnes šķiedra. Bet nu par sīkumiem par ko var piedomāt pasūtot durvis.

Mājdzīvnieki un to labierīcības. Ja plānojat kaķa kasti turēt saimniecības telpā tad pilnīgi loģiski ka tiek izveidotas kaķu durtiņas, kas nodrošina to ka durvis tiek turētas ciet, bet mājdzīvnieks tiek kur paredzēts

  

Slēdzenes. Es ieliku nevis buratino atslēgu, bet cilindra profilu ar grozāmo pogu iekšpusē – tagad katras durvis var aizslēgt no iekšpuses un durvju slēdzenē nerēgojas nekādas atslēgas ko bērnam kautkur nobāzt. Savukārt lai nav jātur 4 atslēgu komplekti pie SBunPartneri tika novienādoti cilindri, lai tos var atslēgt ar vienu atslēgu komplektu. Slēdzene WILKA.

Durvju rokturi. Šeit nu ir viena lieta kur jāpaseko līdzi montāžniekiem [to piekodināja veikalā]. Bieži montāžnieki nogriež paplāksnim plastmasas izvirzījumus un pieskrūvē durvju roktura paplāksni pa taisno ar skrūvi. Un pēc tam brīnās ka pēc gada rokturis ļurkājas. Pareizais variants tomēr ir ieurbt 2 caurumus un saskrūvēt ar caurejošām skrūvēm.

Tiem, kas man rakstīja un interesējās par iekšdurvīm, tad droši iesaku Skrīveru Galdniecība kas gan ražoja gan uzstādīja.

P.S. Demontētās pagaidu durvis jau atradušas nākamo pagaidu saimnieku līdz nākamajam pavasarim 😀

Publicēts iekš Būvniecība, Iekšdarbi | Birkas , | 1 komentārs

Sausums vs zālājs

Kad pirmo reizi iepostēju rakstu par pazemes laistīšanu lija lietus praktiski katru dienu 3 nedēļu garumā. Šobrīd nu jau ceturtā nedēļa kad lietus praktiski nav. Uz zālāju būtisku  ietekmi tas nav atstājis.

P.S. viena no “slinkā dārza” priekšrocībām 🙂

Publicēts iekš Ekspluatācija, Labiekārtošana | Birkas , | 5 komentāri

Pilienlaistīšanas sistēmas ierīkošana

Turpinot ierīkot dārzu “sliņķim” ķeros pie kārtējās lietas ko varētu nedarīt, bet tās esamība uzlabo vasaras sezonas komfortu samazinot obligāto regulāro darbu sarakstu – pilienlaistīšana.

Šoreiz kopā ar dzīvžoga stādīšanu tiek ierīkota arī automāatiska laistīšana spiediencaurules veidā. Atkāpei – spiediencaurle ir plastmasas trubiņa ar caurumiem ik pa 40cm, kas nodrošina 2 vai 4 litrus ūdens iztecēšanu uz katru caurles metru stundā. Caurule ir samērā neliela un ir paredzēta ieguldīšanai ap augiem, un vēlams apklāšanai no augšas ar nosegmateriālu lai ilgāk uzturētu mitrumu.

Tad nu sākam. Salikt pilienlaistišanas pasākumu nav nekas sarežģīts un ir izdarāms bez nekādiem speciāliem instrumentiem – vienā galā iespraužam uzgali ar vītni, ko pieskrūvē ūdensvadam, otrā galā korķis. Pa vidu iespējams izmantot sazarotājus vai sagarinātājus. Nu un plastmasas āķi ar ko nostiprināt cauruli uz zemes virmas.

Dabā tas izskatās sekojoši – pievelkam pie tranšejas ūdensvadu ar parasto plastmasas cauruli, ieskrūvējam uzgali un pie uzgaļa pievienojam pilināšanas cauruli.

Tālāk cauruli ieguldam augam gar sakņu kamolu un nostiprinam ar ķīļiem zemē. Es sev izvēlējos 4l/h cauruli un ievilku tūjām paralēli divas caurules. Kāpēc divas un 4l/h, jo šādi nepieciešams īsāku laiku darbināt sūkni, kas padod ūdeni – tātad elektrības ekonomija. Teorijā sanāk stundas laikā sapil spainis ūdens uz katru krūmu.

Gatava rinda nosegšanai ar mulču.

Lai neaugtu zāle un ilgāk turētos mitrums nosedzam starpas un caurules ar mulču. Kā man ieteica dārzniecībā, tad mulčai jābūt 4-5cm biezam sānim un labāk izvēlēties divas mulčas frakcijas – apakšā smalko (0-5) kas tur mitrumu un pa virsu vidējo (10-30/60) kas nodrošina ka mulču neizmētā pa apkārtni un nekas cauri neaug.

Dobē sanāk šādi

Kur meklēt? Dārza nodaļā dažādos būvniecības veikalos, kur var atrast 25m ruļļus. Ja ir vajadzība pēc lielākiem garumiem vai ir ar ko kooperēties, tad iesaku Santeko – viņiem ir pieejami ruļļi pa 400 metriem (cena sanāk par 40% lētāk).

Publicēts iekš Labiekārtošana | Birkas , , , | 12 komentāri

Levitējošie putekļi, grauzēji kas nemīl ekovati un citi būvniecības mīti.

Vai putekļi mājā levitē? Daži uzskata ka mājās ar siltajām grīdām putekļi levitē 50cm augstumā

Iveta L…. No pieredzes (ne tikai savas, bet arī daudzo klientu). Vienbalsīgs par siltajām grīdām pirmajā stāvā. Bet otrajā – kur guļamistabas – koka grīdas un radiatori. Jo siltās grīdas patiešām pacel putekļus aptuveni 50cm augstumā un guļot attiecīgi tie atrodas elpošanas līmenī. Tur, kur notiek ikdienas dzīve – virtuve, viesistaba, vannasistabas, koridoris – tur mierīgi var būt siltās grīdas. Man bērni veseli un paši veseli… Bērni auga no dzimšanas pie tādām grīdām 😉

Joka pēc izlēmu nomērīt pie sevis kāda tad ir temperatūra uz grīdas un pēc tam paskatīties kas notiek tad ar tiem “putekļiem”. Grīdas temperatūra uz grīdas +24 grādi, savukārt aizejot pie vecākiem uz dzīvokli ar radiatoru apkuri uz radiatoru virsmas temperatūra +50grādi.  Rodas loģisks jautājums – kas rada lielāku gaisa plūsmu – virsma ar +24 vai +50 grādiem?

 

Bet nu par ekovati un stāstu, ka dēļ tā ka tajā ir borskābe un boraks, tajā nedzīvo nekādi grauzēji vai kustoņi. Kaimiņam (citam nekā tam kam bildes no fasādes) pa maija brīvdienām ņēma nost mājas galam koka fasādi, jo izrādās arhitekts bija iestāstījis celtniekiem ka gar mājas cokolu nevajag metāla sietu. Rezultātā lauku peles ielīda pa ventilējamo koka fasādi līdz 2 stāva pārsegumam, izgrauza kokšķiedras plātnē caurumu un pusi ziemas dzīvoja starpstāvu pārsegumā ekovātē – šovs mājas iemītniekiem un izmisis kaķis … Tad nu nācās ārdīt daļu fasādes meklēt caurumus un risināt sieta jautājumu pa perimetru.

 

Publicēts iekš Ekspluatācija, Viskautkas | Birkas | 12 komentāri

Māja 1 ‘2018

Būvniecības sezona kā jau katru gadu gan tiešā gan pārnestā nozīmē sākas ar izstādi Māja1 ķīpsalā. Kā vienmēr subjektīvs skats uz lietām kas iekrita acīs un lika nospiest pogu lai nobildētu.

IMG_20180310_122656

Skandināvu dizains tīrā formā – ziepjakmens, 210cm augstuma, pieslēgums vainu augšpusē vai apakšā. 8000 EUR Kā saka pasapņot neviens neliedz 🙂

IMG_20180310_123808

SMEG stila faniem lūk šāda krāsniņa atraktīvā krāsā. Varot arī skursteņa elementus dabūt tajā pašā krāsā. Cenu šim pat neprasīju. No lietošanas viedokļa nepārliecināja, jo durtiņas ar piepūli atvērās, bet tā arī aizvērt nesanāca.

IMG_20180310_123312

Ja nav rekuperatora bet ir nepieciešamība pēc svaiga gaisa, tad var arī šādus vārstus ielikt – vārstā iekšā atspere un termoelements, kas liek vārstam aizvērties temperatūrai nokrītos zem nulles.

IMG_20180310_124248

Jaunais Flair 325 modelis, pēc filtru izvietojuma ir uzreiz skaidrs ka nav tikai vāks nomainīts bet mainīta principiāla plūsmu darbība. Diemžēl trade-in opcija nepastāvot 😀

IMG_20180310_124916

Ja vietas griestos ventilācijas caurulei nav, tad laižam caurules iekš siltinājuma un difuzora kasti izvietojam grīdā. Tā kā tagad grīdās liek visus 200mm siltinājuma tad atrast 75mm caurulei problēmu nebūs.

IMG_20180310_125402

Pēc firmas nosaukuma nodomāju ka ka ķīnietis, bet izrādās ražotne tepat Olainē. Šāds te soliņš kas pie viena ir arī apkures radiators pēc kādu 500eur iztērēšanas iederētos daudzu māju priekšnamos.

IMG_20180310_130716

Tiem kam vienstāvu māja nav pārāk aktuāli, bet kad ir pilni 2 stavi un kore 8-9m augstumā, tad vērts atcerēties par savu un skursteņslauķu drošību. Classic profila īpašniekiem – pirms pasūtiet pārliecinieties, ka neoriģinālie elementi ir saderīgi ar jūsu jumtu.

IMG_20180310_131203

Ja kāds zina kur pie šāda tikt droši piesakās.

IMG_20180310_131814

tikai 25cm dziļumā un granulu kamīnu ar visu tvertni ir iespējams uzstādīt. Protams tvertnē pat spainis granulu neieiet, toties kamīns, granulas un automātika.

IMG_20180310_132108

Nē, zāles pļāvēja robots nav atstiepis pekas, vienkārši šis Ķīnas modelis iziet uz lielo asmeņu principu un dīleris to vēlējās parādīt. Kopumā izstādē saskaitīju vismaz 5 dažādu ražotāju ierīces. Ja kāds šaubās par jā vai nē, es saku ka vajag.

IMG_20180310_133615

Ar skursteņiem sen vairs nepārsteigsi, tāpēc šeit tik atgādināšu, ka tērauda skursteņi iedalās dažādās klasēs un piemēram pirts krāsnīm jāizvēlas skurstenis kas sertificēts 600grādu dūmgāzēm.

IMG_20180310_141702

Vēl viens interesants modelis – iekšpusē skurstenis, pa ārpusi ventilācijas kanāls – kalpo primāri kā gaisa pieplūdes kanāls, kā bonuss papildus dzesēšana skurstenim.

IMG_20180310_142155

CLT paneļi – salīmējam collīgos dēļus un iegūstam 3*12m paneli no kā izzāgēt gatavas sienas. Tā atī netiku skaidrībā vai ražo arī ar gala apdarei gatavu virsmu.

IMG_20180310_143550

Pareizais veids apmest betona sienas un silikātķieģeļu mūrus – cinkots siets uz stiprinājumiem un biezais apmetums.

IMG_20180310_144039

Vairs nekādu Murfor armatūru, tagad bauroc bloki tiks komplektēti aršādu te rulli. Rūllī 30metri, atkarībā no bloka biezuma izrullē vienu vai divas kārtas.

IMG_20180310_144815

Atgādinājums pazeļamo vārtu potenciālajiem īapšniekiem – malās jābūt vismaz 10cm vietai, augšā jābūt vismaz 20cm vietai kur stiprināt vārtu konstrukciju. Ja nu tomēr aukšpusē vietas nav, var uzlikt falšpaneli, bet tad vārti sanāk ka būs zemāki.

IMG_20180310_145639

šie ir gatavie paneļi ar HPL virsmu. uz tausti tas pats kas flīzēta virsma. no izmaksu viedokļa samērojams ar flīzes+darbs. tiesa gan grīdas pieslēgums ir caur profilu tāpēc baseinu ar šo neapdarināsi.

IMG_20180310_150933

Izstādē kā jau hallē ar lielu cilvēku skaitu gaisa kvalitāte samērā švaka. Ja runājam par internatam pieslēg’tam ierīcēm – tad tādas bija nu jau neskaitāmas – sākot no vienkārši stendiem kas tirgoja netatmo,tado un citus vadības elementus līdz pat assa abloy ar savu versiju par internetam pieslēgtu durvju slēdzeni. manas prognozes – pēc 5 gadiem vairums mājas inženierijas būs ar interneta funciju.

IMG_20180310_152345

Lūk šādi izskatās siltumizolācijas nosēšanās. Parunājot ar stenda saimnieku vienojāmies ka iemesls tam ir nepilnvērtīga siltinājuma piepildīšana (dēļ tā ka stends ar orgstikla sienu) un nto reižu transportēšanas un kratīšanas.

IMG_20180310_152535

Ekošmeko bez plēvēm un ar adekvātiem materiāliem – kokšķiedru plātne, māla apmetums, kokšķiedras siltinājums. Logs gan Geneo nevis futerlogs.

IMG_20180310_154345

Kad jāgriež XXL flīzes, tad izvēlamies attiecīgu instrumentu .varot sagriezt 120 cm flīzi.

IMG_20180310_154243

Kad starp siltinājuma kārtām jāiestrādā ūdensvada caurules, tad viena no iespējām iefrēzēt cauruļu vietas. Ar šo renovatora uzgali putuplastu griež kā pa sviestu. Tiesa gan uzgalis der tikai konkrēta ražotāja instrumentam. 260EUR

IMG_20180310_155123

Nu un nedaudz modernas būvniecības – mūris uz putām. Teorijā iespējams bet vai būs kāds kas uzdrošināsies praksē? 🙂

IMG_20180310_153724

Lūk šo varētu droši saukt par putuplasta māju – plātnes pamati uz puķika un tad sienas no monolītā betona ar putuplasta čaulu.

Secinājumi.

Daudzas lietas tā arī palika ar kadra un šīs reportāžas , tāpēc j svētdien nav citu plānu, tad skata paplašināšanai droši ejat – izstāde kā vienmēr paņem kādas 4 stundas laika pat vienkārši pastaigājoties un vietām papļāpājot. Vienīgi ņemat vērā ka ar auto stāvvieta maksā 7 eur.

Publicēts iekš Būvniecība, Viskautkas | Birkas | 14 komentāri

Par dažiem konkrētiem uzmetējiem būvniecības jomā

Melno sarakstu joprojām neplānoju veidot, bet par dažiem konkrētiem kadriem vai piemēriem vienkārši nevaru nepadalīties.

Pirmais iemesls ir šis: https://celammaju.wordpress.com/2018/02/20/kad-sapnis-par-majas-buvniecibu-partop-murga bēdīgs stāsts par to kā ģimenes sapnis par māju pārvērtās par vilšanos un izkrāptiem naudas līdzekļiem. Ņemot vērā ka drīz pavasaris un nu tik visi atkal gribēs būvēties – neuzķeraties uz smuku mājas lapu, runātīgu cilvēku un solījumiem (īpaši ja sola lētāk nekā visi pārējie) – noskaidrojiet atsauksmes no citiem cilvēkiem un dabūjiet tiešos kontaktus ar vismaz 2 iepriekšējiem klientiem un izrunājiet vai visu par to kā gāja būvniecība. Nevar uzrādīt objektus, saka ka strādāja ārzemēs un nu atgriežas – padomājiet vai tiešām vēlaties riskēt ar savu sapni? Un neaizmirstam avanss celtniecībā ir pēdējais uz ko būtu jāpiekrīt.

Un nu otrais iemeslts. Daudz konkrētāks. Jo daļēji bet tomēr biju iesaistīts procesā un varu apstiprināt katru vārdu ko cietušais raksta.

Neiesaku sadarboties ar “celtnieku” Visvaldis Lauzis (pats sevi sauc par Valdi).
Celtnieks no Jelgavas (bet varbūt Tukuma), saka ka pieredze virs 20 gadiem, solās būt uzticams un atbildīgs, rada sajūtu, ka patiešām saprot, ko dara. Strādā brigādē kur sevi pasniedz kā brigādes vadītāju.
Savukārt, kad jāskatās uz padarīto, sākas lielas problēmas. Darbi kopumā sasteigti un nekvalitatīvi, nākas kādam to visu pārtaisīt. Uz konkrētiem norādījumiem kā darīt atbild ar jā-jā, bet beigās izdara pa savam vai neizdara. Virknei darbu kvalitāte neatbilst ne vien šodienas standartiem un energoefektivitātei, bet pat ir uz būvkonstrukciju drošības riska robežas. Papildus tam Visvaldis ir krāpnieks un zaglis. Sadarbība ar Visvaldi beidzās, kad viņš neko neteicis nozuda uz citu objektu atstājot aiz sevis problēmas un nepadarītus darbus, par ko jau bija saņēmis samaksu. Dodoties prom piesavinājās instrumentus (~300EUR vērtībā), ko pēcāk solīja atgriezt. Lieki teikt, ka nekas netika atgriezts.
Ja vēl kādu ir apkrāpis, piedalīšos kopējā pieteikumā par zagšanu un krāpšanu. Lūgums sūtīt uz Visvaldis.Krapnieks@inbox.lv
Zemāk Visvalža foto
visvaldis_lauzisvisvaldis
Un daži kvalitatīvā darba paraugi
WhatsApp Image 2017-10-21 at 15.33.45
Neapstrādāta metinājuma šuve, koks pie mūra bez hidroizolācijas starpkārtas, detaļu nepiedzīšana (spraugas), ignorēta prasība starp metālu un stūru iestrādāt termoatdalītāju siltumizolācijas veidā.
WhatsApp Image 2017-10-21 at 15.34.12
Melnās reģipša skrūves nesošās koka konstrukcijās – šajā gadījumā koka rāmī kurā stiprināsies logs. Pie sienas pieskrūvēts ar parasto koka skrūvi ar rupjo vītni.
WhatsApp Image 2017-10-21 at 15.36.11
Jumta spāre nostiprināta uz 1 naglu un 1 skrūvi caur lenķdzelzi…
IMG_20170721_182849_HDR.jpg
Dzelzsbetona monolītā josla – armatūras aptvere 10x10cm, kas nozīmē ka monolītajā joslā kas ir 25cmx20cm  armatūra atrodas nevis 3cm no malām un “strādā atbilstoši armējumam dzelzbetonā”, bet ir 8-10cm no ārmalām – faktiski nestrādā. Šajā gadījumā aptverei bija jābūt drīzāk 18×14
Publicēts iekš Būvniecība | Birkas | 5 komentāri

Otrās pagraba durvis

Kad ārā mīnus 15 grādi, tad siltinātās metāla durvis sāk izskatīties šādi. Tie kam siltinātas durvis stāv mājā kā vienīgās, bonusā dabū peļķi pie durvīm…

IMG_20180210_141444 (1)

Un šādi izskatās pagraba “kāpņu telpas” sienas – kur mūris ir bez apsarmojuma ir grunts uzbērums, kur bloks ir pilnīgi caursalis ir vainu 200mm fibo mūris vai 120mm betona. Bet ar visu to līdz pat šim brīdim temperatūra joprojām ir virs nulles kautkur ap +2-3 grādi. Protams temperatūra lēnām turpina slīdēt lejā, tāpēc beidzot rokas aizsniedzās līdz otru durvju izveidei “pa lēto”.

IMG_20180210_141459 (1)IMG_20180210_141505

Ņemam 45x45mm brusiņu pārpalikumus no jumta latojuma durvju rāmim, 50mm putuplastu no kaimiņa pildījumam, 9mm saplākšņa loksni turpat dimensijas stabilitātei, vējmalas apdares dēļus dekoratīvai apdarei un vienu spriedienimpregnētu brusu no kā sazāģēt durvju kārbu, pāris enģes no depo un durvis gatavas.

IMG_20180210_141453 (2)

Sīka piezīme – lai durvis nepūtu liekam uz cietā putuplasta, savukārt lai rāmi neizspiež pie montāžas, kad pūšam putās, tad noķīlējam ar stutēm.

IMG_20180210_162122 (1)

Publicēts iekš Būvniecība, Pagrabs | Birkas | 10 komentāri