Otrās pagraba durvis

Kad ārā mīnus 15 grādi, tad siltinātās metāla durvis sāk izskatīties šādi. Tie kam siltinātas durvis stāv mājā kā vienīgās, bonusā dabū peļķi pie durvīm…

IMG_20180210_141444 (1)

Un šādi izskatās pagraba “kāpņu telpas” sienas – kur mūris ir bez apsarmojuma ir grunts uzbērums, kur bloks ir pilnīgi caursalis ir vainu 200mm fibo mūris vai 120mm betona. Bet ar visu to līdz pat šim brīdim temperatūra joprojām ir virs nulles kautkur ap +2-3 grādi. Protams temperatūra lēnām turpina slīdēt lejā, tāpēc beidzot rokas aizsniedzās līdz otru durvju izveidei “pa lēto”.

IMG_20180210_141459 (1)IMG_20180210_141505

Ņemam 45x45mm brusiņu pārpalikumus no jumta latojuma durvju rāmim, 50mm putuplastu no kaimiņa pildījumam, 9mm saplākšņa loksni turpat dimensijas stabilitātei, vējmalas apdares dēļus dekoratīvai apdarei un vienu spriedienimpregnētu brusu no kā sazāģēt durvju kārbu, pāris enģes no depo un durvis gatavas.

IMG_20180210_141453 (2)

Sīka piezīme – lai durvis nepūtu liekam uz cietā putuplasta, savukārt lai rāmi neizspiež pie montāžas, kad pūšam putās, tad noķīlējam ar stutēm.

IMG_20180210_162122 (1)

Advertisements
Publicēts iekš Būvniecība, Pagrabs | Birkas | 10 komentāri

Rekuperators un -14grādi

Izrādās vēlie un plašie lieti ir rezultējušies ar augstiem gruntsūdeņiem un faktu, ka rekuperatora zemes gaisa vadam ievads ir zem gruntsūdens līmeņa – tātad rekuperators strādā standarta režīmā ņemot gaisu pa tiešo aiz sienas. Protams kad ārā ir mīnus daži grādi, tad nav problēmas, bet kas tad notiek pie liela sala? (Atceros kā daži solīja apokalipsi sasaluša agregāta vai nenormāla elektrības rēķina dēļ, bet kas tad notiek patiesībā? Lūk grafiks no 9-10.februāra nakts, kad jau vakarā āra temperatūra nokritās līdz -14 grādiem.

salds_rekuperators_priekssilditajs

Rekuperatorā iebūvētais priekšsildītājs ar jaudu 1kW slēdzas iekšā nevis ar pilnu jaudu, bet pakāpeniski, līdz temperatūra ieplūstošam gaisam paceļas līdz -1grādam, tad atkal izslēdzas. Faktiski tā arī neieslēdzās vairāk par kādiem 50-60% (500-600w). Secinājums – ja netaisa zemes pieplūdi tad jārēķinās ar ~300w/h elektrības patēriņu pie -10-15grādu temperatūras. Pie -5grādiem ārā priekšsildītājs nestrādā.  [abos gadījumos ieplūde 100m3 gaida stundā]

Nav ko pa tukšo kurināt elektrību, ja ir zemes ieplūde, tā kā paņēmu baltkrievu vibrosūkni “rudņičok” (vienīgais no sūkņiem kas lien 160mm caurulē) un izpumpēju visu satecējušo ūdeni.

IMG_20180210_134356 (1)IMG_20180210_134409

Rezultāts redzams bildē – ieplūstošā temperatūra pieauga no -1grāda līdz +5 +6 grādiem (bildē zaļais uzkalns grafika labajā pusē). Elektrība atkal taupās.

sals_rekuperators_zemesieplude

P.S. How it works:

shema

Publicēts iekš Apkure, Ekspluatācija | Birkas , , | 12 komentāri

Pirts grīdas variācijas

Ir pirts melnā grīda – uz skalotas smilts 100mm eps kam uzlieti pa virsu 80mm betona. Līdz durvju slieksnim ir 90mm brīvas telpas. Uzdevums – izveidot pirts atpūtas telpā grīdu, kas būtu patīkama basām kājām arī ziemas sezonā.

Šobrīd izkombinētas 2 variācijas :

Koka dēļu segums ar vati starp lāgām +elektriskie radiatori wood_floor

Flīžu grīda un elektroapsildes kabelis 5cm betona kārtā.

concreete_floor

Abos variantos virs esošā betona tiek ieklāts siltinājums tādējādi samazinot siltuma inerci grīdai (vajadzētu ātrāk uzsilt). Ūdens siltās grīdas neapskatu, jo ziemā ir risks pasākumam izsalt (nav vēlmes visu laiku tērēt naudu plus temperatūras uzturēšanai).

Koka variants iespējams ka pat būtu tīkamākais, bet nav skaidrs vai radiatoru apkure būs pietiekama lai grīdas pēc sajūtām nebūtu aukstas? Flīžu variants savukārt ir ar garantiju silts, arī samazinātais biezums nodrošina ka samērā ātri uzsiltu.

Ir idejas, komentāri?

Publicēts iekš Apkure, Būvniecība, Pirts, Projektēšana | 25 komentāri

Garantijas perioda beigas

Laiks skrien vēja spārniem un nu ir pagājuši “likumā noteiktie 2 gadi, kuru laikā privātpersona var pieteikt pārdevējam pretenzijas par neatbilstību līguma noteikumiem” – manā gadījumā pats sev varu izteikt pretenzijas par to ka kautkas nav izdarīts pareizi un mēģināt to izlabot.

Tad no mēģināšu atcerēties kas tad bija “garantijas remonta ietvaros” labots:

  1. Tecēšana garām skurstenim – izjaukts, pārpakots, netek. Tā arī nav skaidrs dēļ kā – vai ūdeni sūca caur kādu savienojuma vietu vai arī dīfūzijas membrāna vienā vietā laida garām. Salaboja kas montēja skursteni. Izmaksas nulle.
  2. Karstā ūdens izplešanās trauka nomaiņa un pretvārsta ielodēšana – nopirku jaunu tvertni, ielodēju pretvārstu. Izmaksas 15 eur materiāli + 15 eur darbs.
  3. Apkures cauruļu siltināšana katla apsaitei – uzliku kaučuka čaulas, kopā kādi 10 eur.
  4. Ieejas durvju sprauga – salaboja durvju ražotājs. Ar regulēšanu nepietika, ielika vietā stikla paketi ar tonēto stiklu. Izmaksas nulle.

Viss. Vairāk problēmu nebija un nekādu viss ir slikti, jājauc nost 🙂

Publicēts iekš Būvniecība | 6 komentāri

Gigabits ar latvju rakstiem jeb kā ātri izveidot datortīklu bez kabeļiem

Ir visādi koka sūdiņi ar latvju rakstiem, kas vairumam ir apnikuši un cerams drīz pazudīs no aprites, bet ir arī mantas kur šo rakstu lietošanu var pieciest. Viena no šādām uzpariktēm ir jaunais Mikrotik Wirless Wire Gigabit !!! pieslēgums.

Strādā 60GHz frekvencē, vajag tiešo redzamību un attālums max 100-150metri. Nav jau protams Rīga – Liepāja pieslēgums, bet ko tad vairāk vajag gadījumos kad esi aizmirsis aizvilkt kabeli uz šķūni, bet tur pēkšņi arī nepieciešams internets. Tad nu uz praktiskas situācijas un dzīves piemēra izmēģināsim cik viegli vai sarežģīti ir visu sastellēt un vai tiešām it Gigabits (vienkāršoti runājot ātrāk nekā sola 5G internets 😀 ).

Ir dots attālums ~30 metri līdz blakus ēkai. Apdare ir pabeigta, bruģītis ir ielikts un pa tiešo kabeli vairs neieraksi. Tāpēc ņemam jauno Mikrotik Wireless Wire komplektu un sākam izpakošanu un uzstādīšanu.

Šis ir pirmais Mikrotik produks parastam lietotājam draudzīgā iepakojumā – bildes, apraksts, latvju zīmes. No šī var secināt, ka ierīcei jābūt viegli uzstādāmai un iedarbināmai vairumam teniski mazizglītotu pircēju.

Komplektā ietilpst izstrukcija, 2 ierīces, kas jau ir saslēgtas savā starpā bridge mode un viss kas nepieciešams no lietotājam pieslēgt kabeļus ierīcēm un pavērst tās vienu pret otru.

Ierīces montāžas komplekts – pati iekārta askētiskā wAP formātā, montāžas plate, montāžas gredzens un skrūves, statīvs, ja nu izdomā savienojumu uztaisīt noliekot ierīces uz palodzes. Nu un protams gigabit POE ar barošanas bloku.

Izmēģinājumam pirmo montāžu veicu ar savilcēm, turpat kur ir uzlikta pienākošā bezvadu interneta antena. Lūk arī atmaksājās tas ka uz jumtu izvilku divus UTP Cat 5E kabeļus (neaizmirstiet izdarīt to arī jūs).

Kabelis iesprausts un tā kā barošana tiek veikta caur PoE, tad nekādi papildus elektrības kabeļi nav jāvelk. Patīkami ka uz ierīces ir redzams arī savienojuma signāla stiprums, tādējādi montāžu var veikt “uz aci” bez papildus ierīču iesaistes.

 

Otrā galā uz šķūņa tas pats – pievelkam kabeli, pieskrūvējam plati, uzliekam ierīci un iespraužam kabeli. Interesanti bija pavērot kā uzliekot plaukstu uz ierīces signāls pazūd, bet nu neko citu jau nevar arī sagaidīt no savienojuma kas izveidots 60GHz frekvencē – tikai tieša redzamība, tikai 100-150 metri attāluma. Ierīču komplekts nāk jau sakonfigurēts ar un kas labi vairs nav default parole 🙂 Pieslēgšanās kā jau ierasti izmantojot winbox lietotni.

Šādi nu izskatās šķūnis ar gigabit pieslēgumu.

Bet šādi izskatās sintētiskie ātruma mērījumi izmantojot bandwidth test no ierīces uz ierīci. Pirmie 3 grafiki TCP protokola tests – sūtīt/saņemt/kombinētais – ātrums turējās 400-490Mbps robežās. Nākamie 3 testi – UDP protokols – kombinētais/sūtīt/saņemt – sasniedzu 996Mbps  (kombinētajā variantā 480 augšupielāde, 980 lejupielāde). Procesora noslodze ap 30-40%

Secinājumi – viss strādā kā bija solīts. 1h laikā ieskaitot visu kāpelēšanu pa jumtiem un ierīču monāžu tika izveidots reāls Gbps tīkla savienojums starp divām ēkām. Neko nekonfigurējām, nekādos settingos nelīdām, saspraudām visu kopā un strādā. Ātrums identisks kabelim, bet starp ēkām nekarājas nekādi makaroni, arī bruģis un mauriņš ir savā vietā.

Ideāls risinājums gan lai pieslēgtu šķūnim internetu, gan lai no blakus esošas mājas saņemtu internetu bez kabeļa vilkšanas pāri ielai.

Publicēts iekš Ekspluatācija, Iekārtojums, Viskautkas | Birkas , , , | 29 komentāri

2017.gada apkures izmaksas joprojām zemas

Ja nav laika lasīšanai , tad īsumā tikpat 🙂

Apkures izmaksas var mērīt apkures sezonas griezumā, bet var arī gada griezumā, tādējādi iekļaujot arī karsto ūdeni nu un likvidējot dažādo apkures sezonu sākuma un beigu datumu ietekmi. Pagājis 2017.gads, gāzes skaitītāja rādījumi nodoti Latvijas Gāzei, šogad vasaras vidū noslinkoju un pāris mēnešus datus nefiksēju, bet kopumā no 1.janvāra līdz 31. decembrim nokurināti 1450m3 gāzes. Pie gada vidējās cenas 41,2 centi sanāk ka kopā apkure + karstais ūdens izmaksāja 1450*0,412 = 597,4 EUR . Vēl dēļ avansa maksājuma sanāk 27,4 EUR ietaupīt uz atlaides un gada beigās LG ir dabūjis 570 EUR. Tātad 47,5 EUR/mēnesī.

Iespējams teiksiet ka daudz, bet, jāņem vērā ka tas ir iekļaujot karsto ūdeni. Kā jau iepriekšējā gadā tika aprēķināts tie ir 50m3 gāzes ik mēnesi vienalga ir vai nav apkure. Tātat 50*0,412=20,6 EUR mēnesī vai 247,2 EUR tiek iztērēti par karsto ūdeni.

Kāds tad ir 2017.gada kopsavilkums? 570 -247 = 323 EUR/gadā par apkuri un 247 EUR/gadā par karsto ūdeni. Un dzīve visu gadu basām kājām pie +22 grādiem.

P.S. Protams nevaru nesalīdzināt savus ciparus ar paralēli tapušu koka karkasa māju ar siltumsūkni no bloga kokamaja.wordpress.com Māja būvēta gandrīz paralēli, skandināvu projekts ar labu siltumizolāciju. Izmaksu cipari identiski – gan apkurei gan karstajam ūdenim, tik ar vienu atšķirību, ka apkurināmā platība ir par ~ 35% mazāka. Kas arī ir likumsakarīgi, jo tie kas seko līdzi manas mājas tapšanas uzstādījumam, atceras ka būvēju māju kas ir par tiem pašiem 20-30% siltāka neka standarts pieprasa, lūk tas arī pierādās ar skaitļiem un faktiem.

Publicēts iekš Apkure, Ekspluatācija | Birkas , , | 9 komentāri

MMXVIII

Novēlu katram izjust māju sajūtas šajā 2018.gadā

Video | Posted on by | Komentēt

Rekuperatora vadība internetā izmantojot Brink Home eModule

Izmaksu taupīšanas nolūkos iegādājoties rekuperatoru paņēmu manuālo 4 pozīciju rekuperatora regulatoru. Toreiz šāds gājiens bija pamatots ar nelielu bet tomēr skepticismu un vēlmi ietaupīt. No šodienas skatu punkta ņemtu rekuperatora regulatora paneli Air Control, lai būtu iespēja regulēt un programmēt rekuperatora darbību diennakts stundu griezumā. Tā nu šī doma par vadības paneļa maiņu ik pa laikam uzradās un nozuda.

Bet nu pateicoties Kristapam no Tenko radās iespēja izmēģināt praksē attālināto rekuperatora vadību Brink Home emodule.

Kas tad tas ir un ar ko to ēd? īsumā tas ir modulis, kas nodrošina to ka jebkuru no brink renovent rekuperatoriem var pieslēgt internetam un attālināti vadīt tā darbību, nolasīt rādījumus kā arī veikt diagnostiku un regulēšanu. No interneta ierīcei var piekļūt gan no speciālas mobilās lietotnes gan brink-home portālā.

Tad nu sāksim izsaiņošanu un uzstādīšanu.

Kaste vienkārša bez krāsaina iepakojuma – tātad paredzēta instalatoriem ne gala lietotājiem 😀 Iekšā atrodams vadības bloks, barošanas kabelis ar USB konektoru, vadības kabelis pieslēgšanai pie rekuperatora un īsa instrukcija. Kastīte raksturīgā BRINK rekuperatoru stilā.

Veram vaļā plastmasas kastīti. Saturs vienkāršs – plate ar 2 konektoriem – barošanai un datu kabelim saziņai ar rekuperatoru+ LAN kabeļa ligzda. Nekādu ekrānu tik viena poga un 3 diodes. Vairāk arī nevajag. Nav diez ko lietotāja draudzīga, bet 5 minūšu laikā izdevās visu pēc instrukcijas saskrūvēt. Pievienojam kabeļus atbilstoši instrukcijai un tā kā ierīce atbalsta wifi, slēdzam to tikai pie barošanas (man visērtāk bija iespraust USB kabeli datorā) un sākam pieslēgties tīklam.

Mājās bezvadu internets ir ar paroli, tāpēc lai pieslēgtos tiek izmantota WPS opcija – brīdī kad viena ierīce ierauga otru nospiežam uz rūtera WPS button un viss notiek – automātiski pieslēdzas, savāc IP adresi caur DHCP un nu varam slēgties klāt kā standarta web lapai.

Sākotnējais lokālais ierīces vadības panelis papliks, bet kas patīkami ar standarta 1111 paroli tālāk par pirmo ieeju sistēmā netieku, jo kamēr nenomaina paroli tālāk nelaiž – tātad pat ja esi aizmārša ierīce pati neļauj tev atstāt noklusēto paroli. Šeit viss kas jāizdara jānomaina parole, jāapskatās vai pareizi ielikti Wifi parametri (manā gadījumā nez kāpēc wifi tīkla režīms ielikās ne tas un minūtes 10 mēģināju pieslēgties līdz atkodu gļuku) un jāieslēdz saslēgums ar centrālo serveri. Paralēli piereģistrējos portālā un reģistrēju vadības bloku tur.

Pēc dažām minūtēm portālā ierīce “kļūst zaļa”, kā arī iedegas lampiņa – tātad slēgums izveidots. Visas trīs gaismas deg, tātad var likt kastīti uz pastāvīgu dzīvi saimniecības telpā.

Kopā visa izklaide aizņēma kādu stundu līdz varēja šo kastīti uzlikt uz rekuperatora un aizmirst. Bonuss ka nekādu lieku jaunu vadu vilkšanas, tik iespraud rozetē un vēl vienu kabeli rekuperatorā.

Nu par lietotāja taustāmo daļu, jeb lietotnēm. Pie rekuperatora var pieslēgties caur mobilo aplikāciju, pie tam ne tikai no jebkuras vietas pasaulē, bet arī ja esi vienā tīklā ar ierīci tad pa tiešo. Ko tas nozīmē? Pazūd internets, bet tu joprojām vari vadīt un slēgāt rekuperatoru no telefona vai datora, jo wifi ta darbojas. Šis ir pozitīvi salīdzinot ar kaudzi ierīču vadību caur internetu, kur ja nav interneta neko nevar izdarīt.

Mobilā lietotne ir vienkārša un nepretendē ne uz ko vairāk kā vien nodrošina 2 galvenās funkcijas – iespēju attālināti pārslēgt rekuperatora ātrumu vai izvēlēties kādu no noklusētiem režīmiem (party,home,away un vēlkautkas). Pēc būtības tāds bezvadu slēdzis no telefona un jebkuras vietas pasaulē. Vienīgais mīnuss ka caur Playstore Android versija nav paredzēta mūsu reģionam un jāliek kā apk.

Interesantāks un daudz plašāks no iespēju viedokļa ir portāls Brink Home, kurā ir iespējams izdarīt faktiski to pašu ko caur vadības paneli + piesakoties inženiera profilam (mēs tādi taču esam 🙂 piekļuve vadības blokam uz pašas kastes ar iespēju rakstīt iekārtas darbības grafikus par pēdējām 30 dienām. Diemžēl ar savu 4 pozīciju slēdzi man portālā nav pieejams programmējams nedēļas kalendārs, bet ja būtu Air control , tad varētu arī no interneta saregulēt ierīces darbības režīmus pa nedēļas dienām un stundām. Toties iestatījumus ko var manīt ar roku rekuperatoram varu nomainīt arī šeit.

Vēl forši ka rāda virkni slēpto parametru, kas kā noprotu pieejami lai varētu korekti diagnosticēt iekārtas darbu

Vēl viena interesanta iespēja ir priekš tiem, kas negrib iedziļināties ierīces darbībā bet uztraucas ka ja kautkas noplīst vai nestrādā ilgi jāgaida meistars – šeit ir iespējams pievienot ierīcei jaunu lietotāju un nosūtīt piekļuvi agregātam (piemēram montāzniekam). Rezultātā tas no attāluma var pieslēgties ierīcei, nodiagnosticēt, apskatīties pēdējo 30 dienu darbības vēsturi ar visām līknēm un kas pats galvenais saregulēt ierīci. Tātad win-win klientam un montāžniekam – nav jābraukā apkārt un var tikt pie meistara apkopes uzreiz. Ja runājam par integrācijām ar mākoņservisiem, ifttt, alexa utt, tad ir iespēja ievadīt epastu uz kuru sūtīt ziņu par kļūdām no rekuperatora.

Rezumējums – interesants aksesuārs, kas tapis lai atvieglotu dzīvi lietotājiem un montāžniekiem. Cerams ka tiks tālāk attīstīts un būs pieejamas papildus iespējas. Bet jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā vai izvēlaties uzstādīt Brink Home emodule, es iesaku rekuperatora manuālai vadībai izvēlēties Air Control vadības pulti.

Publicēts iekš Ekspluatācija, Ventilācija | Birkas , , | 13 komentāri

Griesti saimniecības telpā

Mājas saimniecības telpa ir līdzīga automašīnas motor telpai – daudz dažādu agregātu, ierīču, cauruļu un kabeļu. Viss tas rezultējas ar to, ka nav iespējams pirms uzmontētas visas ierīces visu smuki noslēpt, savukārt pēc uzmontētām ierīcēm sienu apdare praktiski nav iespējama. Vēl pievienojam rekuperācijas iekārtu, kurai jānodrošina piekļuve gaisa sadales kastēm tālākai apkopei un ideju par reģipša griestiem var atmest.

Protams var atstāt visus kabeļus un kastes atklātas, bet var risināt līdzīgi kā automašīnas motor telpu – noslēpt dzinēju ar dzinēja pārsegu, tik saimniecības telpas gadījumā tas nozīmē izveidot piekaramos griestus.

Protams atgādina kaut kādu biroju, bet labāk saimniecības telpā sakārtots ofiss nekā bardaks un visās malās karājošies kabeļi.

P.S. Arī visādus kabeļus, kas izvilkti pa sienām krustu šķērsu, var noorganizēt loģiskās secībās penāļos. Galvenais sevi nedaudz piespiest to izdarīt.

Publicēts iekš Būvniecība, Iekšdarbi | Birkas , | 9 komentāri

Sildmūris pirtī

Ārā sals un sniegs pamīšus ar lietu un dubļiem, tāpēc kaļu plānus nākamajai siltajai sezonai. Apzvanīju dažus krāšņu un skursteņu mūrniekus un sapratu, ka tos var iedalīt 2 kategorijās – tie kas dzīvo pagājušajā gadu tūkstotī un tie kas prot tikai apmūrēt kamīna kurtuvi, bet varbūt vienkārši šobrīd ir nesezona un tāpēc vainu negrib runāt vai arī aiz nekā pa telefonu māca kā pareizi tad jādara.

Bet nu pēc liriskas atkāpes ķeramies pie pirts apkures risinājuma. Iepriekš jau rakstīju, ka interesē kurināt pirti un pie viena kautkā kurināt arī priekštelpu. Meklējot gatavas krāsnis neko jēdzīgu neatradu izņemot vienu variantu, bet arī tam ir risks, ka vasarā priekštelpā būs problēma dēļ liekā karstuma. Visi pārējie varianti tā vai citādi piesilda tikai pērtuvi. Tad nu atgriezos pie plāna B, krāsns pērtuvei + sildmūrīša bet nedaudz modificētā izpildījumā:

vasarā vertikālais šīberis vaļā un dūms uzreiz skrien augšā skurstenī. pārējā laikā vertikālais šīberis  ciet un dūms sākumā skrien lejā un tad pa labējo cuku augšā un skurstenī – rezultātā dūmgāzēm temperatūra krītas, sildmūris uzsilst = win-win situācija. Bonusā kreisais atvērtais kanāls, kas dēļ dabiskās vilkmes un gaisa apmaiņas paātrināti piesilda priekštelpu.

sarkanie bloki nodrošina papildus ugunsdrošību atdalot sildmūri no pārējās pirts koka karkasa konstrukcijas, stikla bloku rinda papildus nodrošina gaismas pieplūdi

Lūk sketchup ideja sildmūrītim (aizgūta no forumhouse) ar papildus kanālu gaisa cirkulācijai priekštelpā. Teorijā šādam sildmūrītim būtu jānodrošina, ka vasarā tas nedarbojas bet pārējā laikā dūmgāzes tiek laistas caur cukām tādējādi samazinot gan dūma temperatūru no 400-500 grādiem līdz 200-300 grādiem, gan akumulēto siltumu nododot priekštelpā un dušas telpā.

Summā rēķinos ka vajadzēs kādus 200 ķieģeļus kas samūrēti uz kanti. Un te interesantākā tēmas daļa – apzvanītie meistari pa ziemu vispār nekustās, savukārt pēc tam rinda. Par cenām pat īpaši nerunā, tik min cenas 40-60eur/m par skursteņa cuku.

Varbūt ir kādam jēdzīgi krāšņu mūrnieki ar adekvātu attieksmi?

Jā un kamēr vēl nav uzmūrēts, laipni lūgti komentāri par tēmu kā man viss dūmos vai izjuks, bet tikai ar pamatojumu dēļ kā 🙂

Publicēts iekš Pirts, Projektēšana | Birkas , , | 14 komentāri