Padiskutēsim par apkures veidu un izmaksām

Raksta sākums tapis 2020.gadā.

Tā kā vairs pliku māju neuzbūvēsi, tad būvējot pēc normatīviem sanāk relatīvi mazi apkures izdevumi, tas savukārt rada iespēju izvēlēties apkures veidus, kas iepriekš tika uzskatīti par dārgiem, jo tā arī ir – ja maz tērē tad vienalga vai maksā 1 vai 1,5 naudas viena vienība. Piemēram ja brauc ar vecu auto kam patēriņš 12l/100km tad degvielas sadārdzinājums par 10centiem litrā tevi uztrauc, savukārt braucot ar patēriņu 4,5l/ 100km tas tevi uztrauc tieši 3 reizes mazāk 🙂

Tātad es joprojām esmu par pilnīgi automatizētiem vai gandrīz automatizētiem apkures veidiem – gāze, siltumsūknis nu vēl varbūt granulas… Kāpēc? Bija man situācija – pats darbā, zvana sieva un sūdzas ka netek karstais ūdens no krāna. Atcerējos ka iepriekšējā vakarā darbojos saimniecības telpā ar elektrības vadu kārtošanu, biju izslēdzis apkures katla kontaktdakšu no rozetes un laikam aizmirsis atslēgt atpakaļ. Tad nu viss ko nācās pateikt – aizej līdz baltajai kastei, paņem kontaktdakšu un iespraud rozetē. Uz katla iedegsies zila lampiņa un pēc kādām 5 min būs karstais ūdens. Tā arī bija. Un tagad pamēģiniet izskaidrot to pašu ja ir kāds malkas apkures katls vai granulnieks kam beigušās granulas tvertnē 🙂

Ok, automātika un komforts ir labi, bet cik tas maksā? No savas un lūk šo http://gaiss-udens.lv/lv/reala-statistika reālo piemēru pieredzes varu teikt ka tam visam būtu jāizmaksā ne vairāk kā 4-5eur/m2 gadā gan par apkuri gan karsto ūdeni. Tātad 600-700eur gadā jeb 15 gados max 10000 EUR.

Protams ir jāpieskaita arī pašas apkures sistēmas izbūve – gāzes apkures risinājums izmaksās kādus 7000 EUR, gaiss -ūdens siltumsūknis līdzīgas summas, zemes siltumsūknis būs dārgāks dēļ teritorijas rakšanas.

Raksta turpinājums top 2022.gadā pēc elektrības cenas būtiskā leciena, gāzes cenas būtiska leciena.

Sākumā domāju, ka šo aizsākto rakstu būs jādzēš, bet tad sapratu, ka tas ir ideāls piemērs, lai parādītu, ko nozīmē efektīva māja un apkures veida izvēles sekundārā nozīme.

Dabas gāze pēdējo 5 gadu laikā ir “lēkājusi” no 30-80 centiem/m3, elektrības cena biržā ir palekusies no vidējiem 5 centiem līdz 15 centiem/kwh, kam jāpieskaita sadale pārvade un PVN un nu cena ir vairs nevis 13 centi/kwh bet līdz pat 25-30centi/kwh, granulas tā arī turpina driftēt 150-220eur/tonna robežās.

Mana māja apkurei un karstajam ūdenim patērē 1200m3 dabasgāzes gadā un 180m3 janvāra mēnesī, brāļa jaunbūve janvārī patērēja 600kwh elektrības apkurei un karstā ūdens sagatavošanai un siltumsūknis parādīja ka COP ir 3.0kautkas. Kas saprot ko nozīmē COP, saprot ka pēc būtības es un brālis tērējam vienādu apjomu ar siltumu apkurei un ūdens sildīšanai 180m3*10khw/m3 dabasgāzes=1800kwh siltuma, 600kwh*3=1800kwh siltuma. Kas nozīmē – ja janvāris vienāds, tad arī tālāk būs +- vienādi.

Bet cik tas mums abiem apkure izmaksāja tagad  (un izmaksāja gadu iepriekš)

 Patēriņš2021.gada vidējā cena2022.gada janvāra cena (bez atbalstiem)
Māja A- Janvāris180m3 gāzes180*0.44+pieslēgums= 83EUR180*0.8+pieslēgums= 148EUR
Māja B – Janvāris600kwh elektrības600*0.15= 90EUR600*0.23= 138EUR
Māja A – gadā1200 m3528 EUR960 EUR
Māja B – gadā*4000 kwh600 EUR920 EUR

Tātad – ja gāze un elektrība nenokritīs cenā un paliks tur kur tā labi siltinātai mājai apkures izmaksas gan gāzei, gan elektrībai ar gaiss-ūdens siltumsūkni izmaksā praktiski vienādi – 900-1000 EUR gadā.  Ja cena gāzei un elektrībai būtiksi kritīsies (ko gan nesola) tad apkures izmaksas abiem apkures veidiem kritīsies, bet tāpat būs +-10eur/mēnesī vienādas. Ko no tā var secināt ? Būvē labi siltinātu māju un neiespringsti uz apkures veida izvēli, jo visi būs +- līdzīgi. Gadījums “a man ir savs mežš un patīk pavingrot” neskaitās 🙂

Tālāk, jādomā ko teorētiski un praktiski varētu izdarīt, lai šos ciparus uzlabot? Un vai vispār tas ir jādara – piemēram vai pieskrūvēt saules paneļus kautko dotu (un pēc cik gadiem).

Šis ieraksts tika publicēts Apkure, Būvniecība, Pārdomas ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

17 Responses to Padiskutēsim par apkures veidu un izmaksām

  1. Ivars saka:

    Prieks par jauniem ierakstiem 🙂 Tagad jau īsti citas izvēles nav kā būvēt labi siltinātu. Protams, jautājums kā tas tiek īstenots dabā.

    Patīk

  2. Житель saka:

    Дом 2020 года постройки. Общий Uw дома 0.87. Отопление газом, жилая площадь 165м2. Теплые полы везде. В 2020 года платил 85eur как выравненный платеж. По итогу переплатил за 3.5 месяца. Сделали перерасчет платить стал 58eur, потом первое повышение и поата 102eur, сейчас получил новый счет – 106eur уже с компенсацией. Потребление газа в среднем 300

    Patīk

    • Ernests saka:

      kautkas nav labi ar to māju 2020 uzbūvēt lai patēriņš būtu uz 3600m3 – jādomā kur ko var sapārtot papildus mājai. bet nu jā, jārēķinās ar 300eur izlīdzināto nākamziem.

      Patīk

  3. Mārtiņš saka:

    Interesanti. Vēl kāds varētu padalīties ar līdzīgiem apjomiem par granulu apkuri. Šovasar plānoju savai būvei uzstādīt apkures katlu, bet vēl svārstos. Vēl lasīju par saucamo “hibrīdkatlu” granulu katls apvienots ar siltumsūkni.
    Piemēram šāds; https://m.facebook.com/BiodomBaltia/posts/3125066401057999?comment_id=3125117354386237

    Patīk

  4. Jānis saka:

    Pirmkārt, esmu cilvēks, kas meklē informāciju par ēku celtniecību un remontu – man priekšā būs šis samuraja ceļš 🙂
    Otrkārt – ļoti labs blogs, man patīk un ir interesanti lasīt, kaut arī neesmu lasītājs, pēc būtības;
    Treškārt – par šo konkrēto ierkastu (apkuri) – nesen paziņa uzbūvēja māju teiksim tā, lauku teritorijā un ieraka gāzes tvertni, jo parēķināja, cik garš, tik plats izmaksu ziņā.
    Toties gāzei ir tas pluss – nav jāsēž pie katla, visu var regulēt attālināti utt. Saprotu, ka granulām arī tas ir iespējams, bet arī līdz brīdim.
    Es domāju, tā un tas ir tikai mans viedoklis:
    1) Siltumsūknis, kopumā ir noiets etaps – dārgi un nav tāds ieguvums + papildus būtu jāliek rekurperācija:
    2) Malka, gāze un granulas būs trīs grandi arī turpmāk;
    3) Izmaksas par Nr.2 minētajiem, atkarīgs no daudziem faktoriem, bet manuprāt, ka šobrīd ir jāvērtē katra veida plusi un mīnusi, kas nevienmēr ir naudiski;
    4) Par saules paneļiem – es nesaprotu, par ko ir haips, tiešām? Esmu rakstījis bakalaura darbu par saules paneļiem pirms 3 gadiem, ja nemaldos un tad atmaksāšanās laiks bija ap 13 gadiem. Pie lielākas jaudas/patēriņa iespējams ka ātrāk sanāktu, bet domāju ka 5-7k eur var ieguldīt arī prātīgāk, nevis krāmēt saules paneļus.
    Turklāt Latvijā ir tikai (vidēji) 70-90 saulainās dienas, kad var izmantot maksimālo saules paneļu potenciālu, kas ir +/- 20 procenti gadā. Lai neteiktu vairāk – pietderība tak sebe. Skaidrs, ka arī dienas laikā kaut ko ražos paneļi, bet nu tas nebūs tik ļoti jūtams.

    Noteikti turpināšu sekot šim blogam un centīšos iesaistīties arī kādā diskusijā 🙂

    Publicējis 1 person

  5. kk saka:

    Jauna māja tas ir labi. Bet pagaidām nopiedošais vairākums dzīvo padomijas laikā vai līdz 2000.gadam celtajās mājās.
    Mans piemērs – 1977.gadā celta 150kv.m koka stāvbūve ar balto ķieģeli apkārt. 150kv.m Gāzes apkure, aptuveni 5000-5500 kubikmetri gadā.
    Kopā ar silto ūdeni (kuru mēs 5 cilvēku ģimene tērējam diezgan daudz), man augustā izlīdzinātais gāzes rēķins bija 78eur mēnesī, šobrīd izlīdzinātais ir 240eur mēnesī.

    Ja valsts man dod līdzfinansējumu ar nosacījumu, ka man jānoslēdz nost pavisam gāze, tad es nekur izdevīgumu nemāku atrast, jo vasarā silto ūdeni iegūt ar granulu vai elektrisko boileri ir diezgan dārgi. Ļoti dārgi.

    Bet nu pieņemsim, ka es tomēr ņemu līdzfinansējumu un kaut ko daru.

    Ja lieku granulu, es savā pilsētā kļūstu tikpat smirdīgs kā daži kaimiņi (šīs aktuālās problēmas es valstī kopumā tikai pasliktinātu), jārisina siltā ūdens problēma, jāsāk reizi nedēļā tīrīt katlu, automātikas iespējas mazākas, pagrabs viss aizņemts ar katlu. Tvertnei jābūt vismaz uz 5-7 dienām, lai manā prombūtnē sievai nav jāstaipa granulas.
    Uz megavatiem gāzei un granulai es diemžēl pārrēķināt nemāku, tāpēc aptuveni spriežu, ka izdevīgums kaut kāds varētu būt tad, ja piepērku vasarā pa zemu cenu pilnu garāžu ar granulām.

    Ja skatos siltumsūkņus, tad atkal gribas teikt, ka izdevīgums tikai tad, ja atļauj likt combo – gāze paliek ziemas aukstajam laikam, SS tiek ieslēgts no teiksim mīnus 5 grādiem un siltākam.

    Saules paneļi ir izklaides, tāpat kā Tesla. Savu funkciju veic, viss forši. Bet lieli ieguldījumi.

    Nē nu vēl jau man pagrabā joprojām nav atvienots no kopējās sistēmas stāv malkas katls ar nedaudz vairāk kā kubikmetru tvertni. Lietots vienu sezonu, bet stāvējis 10 gadus, kopš ir gāze. Varbūt ļoti aukstajā periodā jāčakarējas ar malku kā papildus siltumu. Tikai jāizpēta kā salikt abus combo, lai brīdī, kad malka izkurās un akumulācijas tvertne atdziest, automātiski pieslēdzas gāzes katls pie apkures. Traka netīrība, malkas uzglabāšana utt.

    Karoč sarežģīti. Idejas? 🙂

    Patīk

    • Ernests saka:

      nu tev apkure 4-5reizes vairāk kā man. nosiltinot šo ķieģeļu kluci patēriņš nokritīs vizmaz uz pusi. tālāk jau danco no šiem cipariem ar izdevīgumu.
      Starp citu tulit EM piedāvās naudu ar grantiem siltināties, kāreiz šādam te gadījumam.

      Patīk

  6. Dima saka:

    Kāpēc visiem ir tāds heits pret granulām? Jaunie granulu katli autonomi darbojas 1 mēn. no vietas.
    Pilnīgi noteikti šis ir automatizēts risinājums. Ir arī cilvēki, kuri granulas pērk par 220 eur t, bet ir arī tādi, kas pa 150, jāmeklē tikai
    Granulām cena nevar tā mainīties kā tas notika elektrībai, gāzei, un tas nav mazsvarīgi

    Patīk

    • Ernests saka:

      Neviens nav pret, bet granulnieks nav ieslēdz un aizmirsti. Plus jāgādā un jāglabā granulas.
      Man kaimiņš katru vasaru pērk 10paletea ar granulam pa 150-160, zinu citu kas pērk depiņā pa ceļam uz mājām reizi nedēļā un tam cena seko tirgus situacijai. Nav viena universāla varianta.

      Patīk

  7. banāns saka:

    Par tiem granulu katliem pārsvarā sajūsmā ir pārdevēji un tie, kas pāriet no malkas uz granulām. Man ir pieredze u jā, automatizācija, salīdzinot ar malku un oglēm, protams par pakāpi augstāka, taču- viena gara nepareizi iekritusi granula un apkures nav, līdz nākamajam rītam. `Tamlīdzīgi kreņķi gadās ik pa laikam- man birojs kādas 3-4 reizes sezonā ir ar drēgno pirmdienu un parasti tas ir na zlo- visaukstākajā laikā. Gāzei un SS tādā ziņā nospiedi pogu telefonā un problēma atrisināta.

    Patīk

  8. Atis Dimants saka:

    skats no malas (no granulu frontes).
    Izmaksas augušas par vairāk nekā 50%, bet cilvēks joprojām laimīgs, spītīgi turās pie tā, ka sava izvēle ir pareizā. Tad jau laikam arī ienākumi līdzīgi pieauguši, ar ko arī apsveicu. To jau laikam katram pašam jāsaprot, par cik jāaug izmaksām, lai tomēr atzītu, ka sēdēt uz Vovāna polit-energo-resursa nav tā racionālākā izvēle. 3x? 5x? Minu, ka drīzā nākotnē tas var notikt.
    p.s. granulas arī palikušas dārgākas, par aptuveni 20%.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Pagaidām sāpju slieksnis nav sasniegts. Projektēts bija apkure līdz 500Ls (700eur) šogad būs pirmais gads kad sasniegs 900, bet ņemot valsts atbalstu būs max 700.
      Lai tagad liktu granu;u katlu – man tas nozīmētu no saimniecības telpas izmest veļasmašīnu, uzkopšanas preces, uzbūvēt šķūni kādām 5tonnām granulu, uzbūvēt skursteni, uzstādīt granulu katlu, Tas pēc būtības nozīmē iztērēt 10’000 uzreiz lai ietaupītu 300eur/gadā
      Ja arī taisīs modernizāciju, tad siltumsūkņa virzienā.

      P.s. man viesistabā kamīns, to tad nu šosezon tā biežāk papildus kurinu, lai kādus daždesmitus m3 gāzes pa gadu ietaupītu.

      Patīk

  9. Toms saka:

    Prieks redzēt atkal jaunus detalizētus rakstus!
    Pāris jautājumi lasot šo rakstu!
    1- Vai brālis tik pat cītigi nosiltinājis savu māju?
    2- Vai brālim māja ģiogrāfiski atrodas līdzīgā vietā kā tev ? (varbūt vairāk vai mazāk vējainā vietā)
    3- vai Jums abiem ir vienādā temperatūra mājās?(kā jau zināms, katrs grāds kas ir augstāks prasa ar vien eksponenciālas liknes enerģiju )
    4- vai kadam no Jums, nav lielāka tendence vēdināt māju ar atvērtiem logiem?
    5- vai cilvēku skaits ģimenē ir līdzīgs? (man liekas, ka tas daudz ietekmē)

    Pats jau gadu domāju kādu apkuri likt, sākumā uzreiz par gāzi biju, tad lenāk saku domāt par gais siltumsukni, bet tagadējie ukrainas notikumi, mani laikam ir savā ziņa apgaismojuši! Latvijai laikam ir drošāk māju ir kurināt ar elektrbu!

    Patīk

  10. Atbalsojums: Latvijas blogāres apskats #186 (18.02.-25.02.). | BALTAIS RUNCIS

  11. Gvido saka:

    Līdz šim vairākas reizes komentāros esmu pieminējis, ka siltumsūknis (man ir ūdens-ūdens), liekas prātīgāka izvēle par gāzi. Šodien man šaubu vairs nav. Ja dzīvotu uz gāzi, jau tagad pieķertos un uzliktu ss, kamēr vēl noliktavas nav tukšas un cenas debesīs. Ko Tu par to domā?

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.