Gigabits ar latvju rakstiem jeb kā ātri izveidot datortīklu bez kabeļiem

Ir visādi koka sūdiņi ar latvju rakstiem, kas vairumam ir apnikuši un cerams drīz pazudīs no aprites, bet ir arī mantas kur šo rakstu lietošanu var pieciest. Viena no šādām uzpariktēm ir jaunais Mikrotik Wirless Wire Gigabit !!! pieslēgums.

Strādā 60GHz frekvencē, vajag tiešo redzamību un attālums max 100-150metri. Nav jau protams Rīga – Liepāja pieslēgums, bet ko tad vairāk vajag gadījumos kad esi aizmirsis aizvilkt kabeli uz šķūni, bet tur pēkšņi arī nepieciešams internets. Tad nu uz praktiskas situācijas un dzīves piemēra izmēģināsim cik viegli vai sarežģīti ir visu sastellēt un vai tiešām it Gigabits (vienkāršoti runājot ātrāk nekā sola 5G internets 😀 ).

Ir dots attālums ~30 metri līdz blakus ēkai. Apdare ir pabeigta, bruģītis ir ielikts un pa tiešo kabeli vairs neieraksi. Tāpēc ņemam jauno Mikrotik Wireless Wire komplektu un sākam izpakošanu un uzstādīšanu.

Šis ir pirmais Mikrotik produks parastam lietotājam draudzīgā iepakojumā – bildes, apraksts, latvju zīmes. No šī var secināt, ka ierīcei jābūt viegli uzstādāmai un iedarbināmai vairumam teniski mazizglītotu pircēju.

Komplektā ietilpst izstrukcija, 2 ierīces, kas jau ir saslēgtas savā starpā bridge mode un viss kas nepieciešams no lietotājam pieslēgt kabeļus ierīcēm un pavērst tās vienu pret otru.

Ierīces montāžas komplekts – pati iekārta askētiskā wAP formātā, montāžas plate, montāžas gredzens un skrūves, statīvs, ja nu izdomā savienojumu uztaisīt noliekot ierīces uz palodzes. Nu un protams gigabit POE ar barošanas bloku.

Izmēģinājumam pirmo montāžu veicu ar savilcēm, turpat kur ir uzlikta pienākošā bezvadu interneta antena. Lūk arī atmaksājās tas ka uz jumtu izvilku divus UTP Cat 5E kabeļus (neaizmirstiet izdarīt to arī jūs).

Kabelis iesprausts un tā kā barošana tiek veikta caur PoE, tad nekādi papildus elektrības kabeļi nav jāvelk. Patīkami ka uz ierīces ir redzams arī savienojuma signāla stiprums, tādējādi montāžu var veikt “uz aci” bez papildus ierīču iesaistes.

 

Otrā galā uz šķūņa tas pats – pievelkam kabeli, pieskrūvējam plati, uzliekam ierīci un iespraužam kabeli. Interesanti bija pavērot kā uzliekot plaukstu uz ierīces signāls pazūd, bet nu neko citu jau nevar arī sagaidīt no savienojuma kas izveidots 60GHz frekvencē – tikai tieša redzamība, tikai 100-150 metri attāluma. Ierīču komplekts nāk jau sakonfigurēts ar un kas labi vairs nav default parole 🙂 Pieslēgšanās kā jau ierasti izmantojot winbox lietotni.

Šādi nu izskatās šķūnis ar gigabit pieslēgumu.

Bet šādi izskatās sintētiskie ātruma mērījumi izmantojot bandwidth test no ierīces uz ierīci. Pirmie 3 grafiki TCP protokola tests – sūtīt/saņemt/kombinētais – ātrums turējās 400-490Mbps robežās. Nākamie 3 testi – UDP protokols – kombinētais/sūtīt/saņemt – sasniedzu 996Mbps  (kombinētajā variantā 480 augšupielāde, 980 lejupielāde). Procesora noslodze ap 30-40%

Secinājumi – viss strādā kā bija solīts. 1h laikā ieskaitot visu kāpelēšanu pa jumtiem un ierīču monāžu tika izveidots reāls Gbps tīkla savienojums starp divām ēkām. Neko nekonfigurējām, nekādos settingos nelīdām, saspraudām visu kopā un strādā. Ātrums identisks kabelim, bet starp ēkām nekarājas nekādi makaroni, arī bruģis un mauriņš ir savā vietā.

Ideāls risinājums gan lai pieslēgtu šķūnim internetu, gan lai no blakus esošas mājas saņemtu internetu bez kabeļa vilkšanas pāri ielai.

Advertisements

2017.gada apkures izmaksas joprojām zemas

Ja nav laika lasīšanai , tad īsumā tikpat 🙂

Apkures izmaksas var mērīt apkures sezonas griezumā, bet var arī gada griezumā, tādējādi iekļaujot arī karsto ūdeni nu un likvidējot dažādo apkures sezonu sākuma un beigu datumu ietekmi. Pagājis 2017.gads, gāzes skaitītāja rādījumi nodoti Latvijas Gāzei, šogad vasaras vidū noslinkoju un pāris mēnešus datus nefiksēju, bet kopumā no 1.janvāra līdz 31. decembrim nokurināti 1450m3 gāzes. Pie gada vidējās cenas 41,2 centi sanāk ka kopā apkure + karstais ūdens izmaksāja 1450*0,412 = 597,4 EUR . Vēl dēļ avansa maksājuma sanāk 27,4 EUR ietaupīt uz atlaides un gada beigās LG ir dabūjis 570 EUR. Tātad 47,5 EUR/mēnesī.

Iespējams teiksiet ka daudz, bet, jāņem vērā ka tas ir iekļaujot karsto ūdeni. Kā jau iepriekšējā gadā tika aprēķināts tie ir 50m3 gāzes ik mēnesi vienalga ir vai nav apkure. Tātat 50*0,412=20,6 EUR mēnesī vai 247,2 EUR tiek iztērēti par karsto ūdeni.

Kāds tad ir 2017.gada kopsavilkums? 570 -247 = 323 EUR/gadā par apkuri un 247 EUR/gadā par karsto ūdeni. Un dzīve visu gadu basām kājām pie +22 grādiem.

P.S. Protams nevaru nesalīdzināt savus ciparus ar paralēli tapušu koka karkasa māju ar siltumsūkni no bloga kokamaja.wordpress.com Māja būvēta gandrīz paralēli, skandināvu projekts ar labu siltumizolāciju. Izmaksu cipari identiski – gan apkurei gan karstajam ūdenim, tik ar vienu atšķirību, ka apkurināmā platība ir par ~ 35% mazāka. Kas arī ir likumsakarīgi, jo tie kas seko līdzi manas mājas tapšanas uzstādījumam, atceras ka būvēju māju kas ir par tiem pašiem 20-30% siltāka neka standarts pieprasa, lūk tas arī pierādās ar skaitļiem un faktiem.

MMXVIII

Novēlu katram izjust māju sajūtas šajā 2018.gadā

Rekuperatora vadība internetā izmantojot Brink Home eModule

Izmaksu taupīšanas nolūkos iegādājoties rekuperatoru paņēmu manuālo 4 pozīciju rekuperatora regulatoru. Toreiz šāds gājiens bija pamatots ar nelielu bet tomēr skepticismu un vēlmi ietaupīt. No šodienas skatu punkta ņemtu rekuperatora regulatora paneli Air Control, lai būtu iespēja regulēt un programmēt rekuperatora darbību diennakts stundu griezumā. Tā nu šī doma par vadības paneļa maiņu ik pa laikam uzradās un nozuda.

Bet nu pateicoties Kristapam no Tenko radās iespēja izmēģināt praksē attālināto rekuperatora vadību Brink Home emodule.

Kas tad tas ir un ar ko to ēd? īsumā tas ir modulis, kas nodrošina to ka jebkuru no brink renovent rekuperatoriem var pieslēgt internetam un attālināti vadīt tā darbību, nolasīt rādījumus kā arī veikt diagnostiku un regulēšanu. No interneta ierīcei var piekļūt gan no speciālas mobilās lietotnes gan brink-home portālā.

Tad nu sāksim izsaiņošanu un uzstādīšanu.

Kaste vienkārša bez krāsaina iepakojuma – tātad paredzēta instalatoriem ne gala lietotājiem 😀 Iekšā atrodams vadības bloks, barošanas kabelis ar USB konektoru, vadības kabelis pieslēgšanai pie rekuperatora un īsa instrukcija. Kastīte raksturīgā BRINK rekuperatoru stilā.

Veram vaļā plastmasas kastīti. Saturs vienkāršs – plate ar 2 konektoriem – barošanai un datu kabelim saziņai ar rekuperatoru+ LAN kabeļa ligzda. Nekādu ekrānu tik viena poga un 3 diodes. Vairāk arī nevajag. Nav diez ko lietotāja draudzīga, bet 5 minūšu laikā izdevās visu pēc instrukcijas saskrūvēt. Pievienojam kabeļus atbilstoši instrukcijai un tā kā ierīce atbalsta wifi, slēdzam to tikai pie barošanas (man visērtāk bija iespraust USB kabeli datorā) un sākam pieslēgties tīklam.

Mājās bezvadu internets ir ar paroli, tāpēc lai pieslēgtos tiek izmantota WPS opcija – brīdī kad viena ierīce ierauga otru nospiežam uz rūtera WPS button un viss notiek – automātiski pieslēdzas, savāc IP adresi caur DHCP un nu varam slēgties klāt kā standarta web lapai.

Sākotnējais lokālais ierīces vadības panelis papliks, bet kas patīkami ar standarta 1111 paroli tālāk par pirmo ieeju sistēmā netieku, jo kamēr nenomaina paroli tālāk nelaiž – tātad pat ja esi aizmārša ierīce pati neļauj tev atstāt noklusēto paroli. Šeit viss kas jāizdara jānomaina parole, jāapskatās vai pareizi ielikti Wifi parametri (manā gadījumā nez kāpēc wifi tīkla režīms ielikās ne tas un minūtes 10 mēģināju pieslēgties līdz atkodu gļuku) un jāieslēdz saslēgums ar centrālo serveri. Paralēli piereģistrējos portālā un reģistrēju vadības bloku tur.

Pēc dažām minūtēm portālā ierīce “kļūst zaļa”, kā arī iedegas lampiņa – tātad slēgums izveidots. Visas trīs gaismas deg, tātad var likt kastīti uz pastāvīgu dzīvi saimniecības telpā.

Kopā visa izklaide aizņēma kādu stundu līdz varēja šo kastīti uzlikt uz rekuperatora un aizmirst. Bonuss ka nekādu lieku jaunu vadu vilkšanas, tik iespraud rozetē un vēl vienu kabeli rekuperatorā.

Nu par lietotāja taustāmo daļu, jeb lietotnēm. Pie rekuperatora var pieslēgties caur mobilo aplikāciju, pie tam ne tikai no jebkuras vietas pasaulē, bet arī ja esi vienā tīklā ar ierīci tad pa tiešo. Ko tas nozīmē? Pazūd internets, bet tu joprojām vari vadīt un slēgāt rekuperatoru no telefona vai datora, jo wifi ta darbojas. Šis ir pozitīvi salīdzinot ar kaudzi ierīču vadību caur internetu, kur ja nav interneta neko nevar izdarīt.

Mobilā lietotne ir vienkārša un nepretendē ne uz ko vairāk kā vien nodrošina 2 galvenās funkcijas – iespēju attālināti pārslēgt rekuperatora ātrumu vai izvēlēties kādu no noklusētiem režīmiem (party,home,away un vēlkautkas). Pēc būtības tāds bezvadu slēdzis no telefona un jebkuras vietas pasaulē. Vienīgais mīnuss ka caur Playstore Android versija nav paredzēta mūsu reģionam un jāliek kā apk.

Interesantāks un daudz plašāks no iespēju viedokļa ir portāls Brink Home, kurā ir iespējams izdarīt faktiski to pašu ko caur vadības paneli + piesakoties inženiera profilam (mēs tādi taču esam 🙂 piekļuve vadības blokam uz pašas kastes ar iespēju rakstīt iekārtas darbības grafikus par pēdējām 30 dienām. Diemžēl ar savu 4 pozīciju slēdzi man portālā nav pieejams programmējams nedēļas kalendārs, bet ja būtu Air control , tad varētu arī no interneta saregulēt ierīces darbības režīmus pa nedēļas dienām un stundām. Toties iestatījumus ko var manīt ar roku rekuperatoram varu nomainīt arī šeit.

Vēl forši ka rāda virkni slēpto parametru, kas kā noprotu pieejami lai varētu korekti diagnosticēt iekārtas darbu

Vēl viena interesanta iespēja ir priekš tiem, kas negrib iedziļināties ierīces darbībā bet uztraucas ka ja kautkas noplīst vai nestrādā ilgi jāgaida meistars – šeit ir iespējams pievienot ierīcei jaunu lietotāju un nosūtīt piekļuvi agregātam (piemēram montāzniekam). Rezultātā tas no attāluma var pieslēgties ierīcei, nodiagnosticēt, apskatīties pēdējo 30 dienu darbības vēsturi ar visām līknēm un kas pats galvenais saregulēt ierīci. Tātad win-win klientam un montāžniekam – nav jābraukā apkārt un var tikt pie meistara apkopes uzreiz. Ja runājam par integrācijām ar mākoņservisiem, ifttt, alexa utt, tad ir iespēja ievadīt epastu uz kuru sūtīt ziņu par kļūdām no rekuperatora.

Rezumējums – interesants aksesuārs, kas tapis lai atvieglotu dzīvi lietotājiem un montāžniekiem. Cerams ka tiks tālāk attīstīts un būs pieejamas papildus iespējas. Bet jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā vai izvēlaties uzstādīt Brink Home emodule, es iesaku rekuperatora manuālai vadībai izvēlēties Air Control vadības pulti.

Griesti saimniecības telpā

Mājas saimniecības telpa ir līdzīga automašīnas motor telpai – daudz dažādu agregātu, ierīču, cauruļu un kabeļu. Viss tas rezultējas ar to, ka nav iespējams pirms uzmontētas visas ierīces visu smuki noslēpt, savukārt pēc uzmontētām ierīcēm sienu apdare praktiski nav iespējama. Vēl pievienojam rekuperācijas iekārtu, kurai jānodrošina piekļuve gaisa sadales kastēm tālākai apkopei un ideju par reģipša griestiem var atmest.

Protams var atstāt visus kabeļus un kastes atklātas, bet var risināt līdzīgi kā automašīnas motor telpu – noslēpt dzinēju ar dzinēja pārsegu, tik saimniecības telpas gadījumā tas nozīmē izveidot piekaramos griestus.

Protams atgādina kaut kādu biroju, bet labāk saimniecības telpā sakārtots ofiss nekā bardaks un visās malās karājošies kabeļi.

P.S. Arī visādus kabeļus, kas izvilkti pa sienām krustu šķērsu, var noorganizēt loģiskās secībās penāļos. Galvenais sevi nedaudz piespiest to izdarīt.

Sildmūris pirtī

Ārā sals un sniegs pamīšus ar lietu un dubļiem, tāpēc kaļu plānus nākamajai siltajai sezonai. Apzvanīju dažus krāšņu un skursteņu mūrniekus un sapratu, ka tos var iedalīt 2 kategorijās – tie kas dzīvo pagājušajā gadu tūkstotī un tie kas prot tikai apmūrēt kamīna kurtuvi, bet varbūt vienkārši šobrīd ir nesezona un tāpēc vainu negrib runāt vai arī aiz nekā pa telefonu māca kā pareizi tad jādara.

Bet nu pēc liriskas atkāpes ķeramies pie pirts apkures risinājuma. Iepriekš jau rakstīju, ka interesē kurināt pirti un pie viena kautkā kurināt arī priekštelpu. Meklējot gatavas krāsnis neko jēdzīgu neatradu izņemot vienu variantu, bet arī tam ir risks, ka vasarā priekštelpā būs problēma dēļ liekā karstuma. Visi pārējie varianti tā vai citādi piesilda tikai pērtuvi. Tad nu atgriezos pie plāna B, krāsns pērtuvei + sildmūrīša bet nedaudz modificētā izpildījumā:

vasarā vertikālais šīberis vaļā un dūms uzreiz skrien augšā skurstenī. pārējā laikā vertikālais šīberis  ciet un dūms sākumā skrien lejā un tad pa labējo cuku augšā un skurstenī – rezultātā dūmgāzēm temperatūra krītas, sildmūris uzsilst = win-win situācija. Bonusā kreisais atvērtais kanāls, kas dēļ dabiskās vilkmes un gaisa apmaiņas paātrināti piesilda priekštelpu.

sarkanie bloki nodrošina papildus ugunsdrošību atdalot sildmūri no pārējās pirts koka karkasa konstrukcijas, stikla bloku rinda papildus nodrošina gaismas pieplūdi

Lūk sketchup ideja sildmūrītim (aizgūta no forumhouse) ar papildus kanālu gaisa cirkulācijai priekštelpā. Teorijā šādam sildmūrītim būtu jānodrošina, ka vasarā tas nedarbojas bet pārējā laikā dūmgāzes tiek laistas caur cukām tādējādi samazinot gan dūma temperatūru no 400-500 grādiem līdz 200-300 grādiem, gan akumulēto siltumu nododot priekštelpā un dušas telpā.

Summā rēķinos ka vajadzēs kādus 200 ķieģeļus kas samūrēti uz kanti. Un te interesantākā tēmas daļa – apzvanītie meistari pa ziemu vispār nekustās, savukārt pēc tam rinda. Par cenām pat īpaši nerunā, tik min cenas 40-60eur/m par skursteņa cuku.

Varbūt ir kādam jēdzīgi krāšņu mūrnieki ar adekvātu attieksmi?

Jā un kamēr vēl nav uzmūrēts, laipni lūgti komentāri par tēmu kā man viss dūmos vai izjuks, bet tikai ar pamatojumu dēļ kā 🙂

Elektroinstalācija – sadalnes sakārtošana

Sākumā bija vadu mudžeklis pa visu tehnisko telpu. Tad, pēc pusotras dienas darba vadu sakārtošanā un slēpšanā penāļos, mudžeklis nedaudz sakārtojās un nu varēja pāriet pie vadu lobīšanas un komutēšanas…

bet – iedomājaties jums ir kādi 70-80 kabeļu; nolobot visus uzreiz rodas problēmas ar identifikāciju – kurš tad ir kurais kabelis (domāju ka piekritīsiet izzvanīt pēc tam šo vadu čupu būtu neprāts). Arī lobīt pa vienam un uzstādīt arsevišķi “automātus” pie visas tās kabeļu kaudzes ir apgrūtinoši.

Vienīgais +- jēdzīgais variants – lobam kabeļus un paralēli “gredzenojam” katra kabeļa vienu vadu ar speciāliem kabeļu marķieriem – dzelteniem grezeniem ar cipariem. šādi mēs iegūstam gan kabeļu nummerāciju, gan pēc gadiem var jebkurā brīdī saprast kurš ir kurš kabelis un tikt pie pareizā vada gala bez puses sadales pārlases. Tālāk kabeļus nolokam uz augšu un vainu uzkarinam jau iepriekš sagatavotu sadalnes saturu vai sākam karināt “iekšas” uz sliedēm.

Tālāk saslēdzam vadus, sakārtojam savienojumus, uzliekam paneļus un ir šāds rezultāts.

Jā, skaidri redzams ka kastē 2 rindas itkā nav izmantotas, bet faktiski tur ir savienojuma spailes, kas nodrošina, ka vadi ir savienoti pārskatāmā veidā. plus tiek veikta komutācija, piemēram viss āra apgaismojums sākumā palaists caur krēslas sensoru un tad caur 3 slēdžīem uz 3 neatkarīgām līnijām – ieejas mezgls, fasādes apgaismojums no priekšpuses un pagalmā.

Atliek vienīgi pabeigt līmēt uzlīmes zem automātslēdžiem, ielikt pārsprieguma aizsardzību, uzlikt nosegpaneļus uz tukšajām vietām un darbiņš pabeigts.

P.S. Pēdējās 2 bildes tapa ar 2 gadu nobīdi no pirmajām bildēm, tādējādi kārtējo reizi pierādot pagaidu pastāvīguma spēku 🙂

Finiša nobeiguma špaktelēšana Q4 kvalitāte

Daudzlīmeņu griesti arvien biežāk paliek pagātnei un “eiroremontiem” un jaunbūvēs arvien biežāk izvēle ir par labu plašām telpām ar taisniem griestiem. Bet tas nes līdzi vienu problēmu – īpaši izteiktām kvalitātes prasībām pret virsmu gludumu, lai caur lielajiem logiem uz plaknes nav redzamas regipša šuvju salaiduma vietas.

Tāpēc ir jau ieprikš minētais Q4 kvalitātes līmenis, kad nobeiguma špakteli uzklāj uz virmas ar speciālu rulli un izlīdzina ar īpaši platu 90cm špakteļlāpstiņu.

Vēlreiz par celtniekiem

Tā kā šosezon netiešā veidā piedalos pāris māju tapšanā, tad atkal sanāk kontaktēt ar dažādiem celtniekiem.

Kārtējo reizi radās secinājums – nav tomēr pazuduši visi pīī… no būvniecības tirgus. Stāsts kā jau parasti – sāk ar vienu darbu, tad piedāvā nākamo un vēl un vēl, bet kvalitatīvi izdara tikai vienu, pārējos nu nesanāk cilvēkiem. Beigās vēl paņem un nozūd no objekta līdzi paķerot saimnieka instrumentus.

Tad nu 5 simptomi, lai celtniekiem pateiktu nē:

1. dzīvo tālu prom no objekta (pierīgas gadījumā otrpus daugavai aiz pilsētas). Piemēram Tukumnieki, kas brauc strādāt uz Ādažiem. Itkā jau celtnieka problēma, bet ja celtnieks 3 stundas katru dienu pavada ceļā diez vai tas neatspoguļosies uz izmaksām, īpaši kad sākas lietus sezona un puse dienas izkrīt, vai kad palikuši sīkumi un sanāk vairāk braukt nekā strādāt.
2. 20 gadu pieredze un švaks instrumens – tikko redz ka celtniekam nav pat akumulatora urbmašīnas – paldies un uz redzēšanos. Un lai nestāsta ka iepriekšējā objektā aptīrīja. Pat vienkārši kautko darbojoties hobija līmenī savācas kaudze darbarīku, bet ja to dara profesionāli ikdienā, tad drīzāk štrumu ir pa daudz nekā nav ar ko strādāt.
3. varam uzmūrēt, uzlikt jumtu, ievilkt elektrību utt- 4 no 5 gadījumiem beigsies ar problēmām, komlektā ar iepriekšējo punktu ar sabojātiem materiāliem kā minimums.
4. bardaks būvobjektā – ja aiz sevis paliek izgāztuve un viss samests kaudzē, tad ir skaidrs ka nespīd gludas sienas un taisni stūri, jo attieksme vienkārši tāda pret darbu un apkārtni.

Jā un vēl par pasūtītājiem – objektā ir viens pasūtītājs, kas nolīgst, vienojas par darbu un veic samaksu par darbiem. Ja šo kārtību neievēro sākas pārsteigumi jau no pasūtītāja puses kad viens grib vienu, bet otrs otru un malējais paliek celtnieks.

Būvniecības izmaksas

Ik pa laikam pavīd jautājums par izmaksām. Ilgi turējos pret, bet nu pabeidzot sezonu izlēmu, ka nopublicešu izmaksu tabulu ar pilnu detalizāciju. Spiežam virsū bildei.

Nedaudz gan apbēdināšu tos kas vēlas redzēt mājas izmaksu tāmi – tās joprojām nebūs, bet pagrabam lūdzu – pilna detalizācija pa pozīcijām ar visiem apjomiem.

Kopumā izmaksas sastāda mazāk kā 6000EUR jeb nedaudz zem 150EUR/m2 par pabeigtu pagrabu ar visām durvīm, elektrību, dabīgo ventilāciju un zemes uzkalnu pa virsu. Ja pieskaita vēl vējtvera platību tad cena nokrīt vispār līdz 125EUR/m2. Atceros kā izstādēs par līdzīgām naudām skatījos stiklašķiedras un gatavos betona mikropagrabus, ko tāpat ir jāpierok zemē. Abstrahējoties no izmantotiem materiāliem, tad no izmaksām sanāk vainu nopirkt vienu mikro pagrabu, vai uzbūvēt 3 pilnvērtīgus pagrabus kopā.

Protams apskatot tāmi redzēsiet, ka darba izmaksas ir tikai pie vienas pozīcijas – mūrēšana – to ar kaimiņiem izlēmām nedarīt paši, bet piesaistīt celtnieku. Pārējo gan paši savām rokām. Kāpēc vispār tad dalos ar informāciju? Lai iedrošinātu arī citus uzņemties darīt vairāk pašam, īpaši ja tās ir mazēkas, kur viss kas formāli ir jāizdara jāsaskaņo ar pašvaldību novietojums un tālāk var būvēties pašam. Pat ja nesanāks viss ideāli, būs iegūta kaudze pieredzes un galvenais varēs ar smaidu pateikt – šo uztaisīju ES.