Rekuperatora vadība internetā izmantojot Brink Home eModule

Izmaksu taupīšanas nolūkos iegādājoties rekuperatoru paņēmu manuālo 4 pozīciju rekuperatora regulatoru. Toreiz šāds gājiens bija pamatots ar nelielu bet tomēr skepticismu un vēlmi ietaupīt. No šodienas skatu punkta ņemtu rekuperatora regulatora paneli Air Control, lai būtu iespēja regulēt un programmēt rekuperatora darbību diennakts stundu griezumā. Tā nu šī doma par vadības paneļa maiņu ik pa laikam uzradās un nozuda.

Bet nu pateicoties Kristapam no Tenko radās iespēja izmēģināt praksē attālināto rekuperatora vadību Brink Home emodule.

Kas tad tas ir un ar ko to ēd? īsumā tas ir modulis, kas nodrošina to ka jebkuru no brink renovent rekuperatoriem var pieslēgt internetam un attālināti vadīt tā darbību, nolasīt rādījumus kā arī veikt diagnostiku un regulēšanu. No interneta ierīcei var piekļūt gan no speciālas mobilās lietotnes gan brink-home portālā.

Tad nu sāksim izsaiņošanu un uzstādīšanu.

Kaste vienkārša bez krāsaina iepakojuma – tātad paredzēta instalatoriem ne gala lietotājiem 😀 Iekšā atrodams vadības bloks, barošanas kabelis ar USB konektoru, vadības kabelis pieslēgšanai pie rekuperatora un īsa instrukcija. Kastīte raksturīgā BRINK rekuperatoru stilā.

Veram vaļā plastmasas kastīti. Saturs vienkāršs – plate ar 2 konektoriem – barošanai un datu kabelim saziņai ar rekuperatoru+ LAN kabeļa ligzda. Nekādu ekrānu tik viena poga un 3 diodes. Vairāk arī nevajag. Nav diez ko lietotāja draudzīga, bet 5 minūšu laikā izdevās visu pēc instrukcijas saskrūvēt. Pievienojam kabeļus atbilstoši instrukcijai un tā kā ierīce atbalsta wifi, slēdzam to tikai pie barošanas (man visērtāk bija iespraust USB kabeli datorā) un sākam pieslēgties tīklam.

Mājās bezvadu internets ir ar paroli, tāpēc lai pieslēgtos tiek izmantota WPS opcija – brīdī kad viena ierīce ierauga otru nospiežam uz rūtera WPS button un viss notiek – automātiski pieslēdzas, savāc IP adresi caur DHCP un nu varam slēgties klāt kā standarta web lapai.

Sākotnējais lokālais ierīces vadības panelis papliks, bet kas patīkami ar standarta 1111 paroli tālāk par pirmo ieeju sistēmā netieku, jo kamēr nenomaina paroli tālāk nelaiž – tātad pat ja esi aizmārša ierīce pati neļauj tev atstāt noklusēto paroli. Šeit viss kas jāizdara jānomaina parole, jāapskatās vai pareizi ielikti Wifi parametri (manā gadījumā nez kāpēc wifi tīkla režīms ielikās ne tas un minūtes 10 mēģināju pieslēgties līdz atkodu gļuku) un jāieslēdz saslēgums ar centrālo serveri. Paralēli piereģistrējos portālā un reģistrēju vadības bloku tur.

Pēc dažām minūtēm portālā ierīce “kļūst zaļa”, kā arī iedegas lampiņa – tātad slēgums izveidots. Visas trīs gaismas deg, tātad var likt kastīti uz pastāvīgu dzīvi saimniecības telpā.

Kopā visa izklaide aizņēma kādu stundu līdz varēja šo kastīti uzlikt uz rekuperatora un aizmirst. Bonuss ka nekādu lieku jaunu vadu vilkšanas, tik iespraud rozetē un vēl vienu kabeli rekuperatorā.

Nu par lietotāja taustāmo daļu, jeb lietotnēm. Pie rekuperatora var pieslēgties caur mobilo aplikāciju, pie tam ne tikai no jebkuras vietas pasaulē, bet arī ja esi vienā tīklā ar ierīci tad pa tiešo. Ko tas nozīmē? Pazūd internets, bet tu joprojām vari vadīt un slēgāt rekuperatoru no telefona vai datora, jo wifi ta darbojas. Šis ir pozitīvi salīdzinot ar kaudzi ierīču vadību caur internetu, kur ja nav interneta neko nevar izdarīt.

Mobilā lietotne ir vienkārša un nepretendē ne uz ko vairāk kā vien nodrošina 2 galvenās funkcijas – iespēju attālināti pārslēgt rekuperatora ātrumu vai izvēlēties kādu no noklusētiem režīmiem (party,home,away un vēlkautkas). Pēc būtības tāds bezvadu slēdzis no telefona un jebkuras vietas pasaulē. Vienīgais mīnuss ka caur Playstore Android versija nav paredzēta mūsu reģionam un jāliek kā apk.

Interesantāks un daudz plašāks no iespēju viedokļa ir portāls Brink Home, kurā ir iespējams izdarīt faktiski to pašu ko caur vadības paneli + piesakoties inženiera profilam (mēs tādi taču esam 🙂 piekļuve vadības blokam uz pašas kastes ar iespēju rakstīt iekārtas darbības grafikus par pēdējām 30 dienām. Diemžēl ar savu 4 pozīciju slēdzi man portālā nav pieejams programmējams nedēļas kalendārs, bet ja būtu Air control , tad varētu arī no interneta saregulēt ierīces darbības režīmus pa nedēļas dienām un stundām. Toties iestatījumus ko var manīt ar roku rekuperatoram varu nomainīt arī šeit.

Vēl forši ka rāda virkni slēpto parametru, kas kā noprotu pieejami lai varētu korekti diagnosticēt iekārtas darbu

Vēl viena interesanta iespēja ir priekš tiem, kas negrib iedziļināties ierīces darbībā bet uztraucas ka ja kautkas noplīst vai nestrādā ilgi jāgaida meistars – šeit ir iespējams pievienot ierīcei jaunu lietotāju un nosūtīt piekļuvi agregātam (piemēram montāzniekam). Rezultātā tas no attāluma var pieslēgties ierīcei, nodiagnosticēt, apskatīties pēdējo 30 dienu darbības vēsturi ar visām līknēm un kas pats galvenais saregulēt ierīci. Tātad win-win klientam un montāžniekam – nav jābraukā apkārt un var tikt pie meistara apkopes uzreiz. Ja runājam par integrācijām ar mākoņservisiem, ifttt, alexa utt, tad ir iespēja ievadīt epastu uz kuru sūtīt ziņu par kļūdām no rekuperatora.

Rezumējums – interesants aksesuārs, kas tapis lai atvieglotu dzīvi lietotājiem un montāžniekiem. Cerams ka tiks tālāk attīstīts un būs pieejamas papildus iespējas. Bet jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā vai izvēlaties uzstādīt Brink Home emodule, es iesaku rekuperatora manuālai vadībai izvēlēties Air Control vadības pulti.

Griesti saimniecības telpā

Mājas saimniecības telpa ir līdzīga automašīnas motor telpai – daudz dažādu agregātu, ierīču, cauruļu un kabeļu. Viss tas rezultējas ar to, ka nav iespējams pirms uzmontētas visas ierīces visu smuki noslēpt, savukārt pēc uzmontētām ierīcēm sienu apdare praktiski nav iespējama. Vēl pievienojam rekuperācijas iekārtu, kurai jānodrošina piekļuve gaisa sadales kastēm tālākai apkopei un ideju par reģipša griestiem var atmest.

Protams var atstāt visus kabeļus un kastes atklātas, bet var risināt līdzīgi kā automašīnas motor telpu – noslēpt dzinēju ar dzinēja pārsegu, tik saimniecības telpas gadījumā tas nozīmē izveidot piekaramos griestus.

Protams atgādina kaut kādu biroju, bet labāk saimniecības telpā sakārtots ofiss nekā bardaks un visās malās karājošies kabeļi.

P.S. Arī visādus kabeļus, kas izvilkti pa sienām krustu šķērsu, var noorganizēt loģiskās secībās penāļos. Galvenais sevi nedaudz piespiest to izdarīt.

Sildmūris pirtī

Ārā sals un sniegs pamīšus ar lietu un dubļiem, tāpēc kaļu plānus nākamajai siltajai sezonai. Apzvanīju dažus krāšņu un skursteņu mūrniekus un sapratu, ka tos var iedalīt 2 kategorijās – tie kas dzīvo pagājušajā gadu tūkstotī un tie kas prot tikai apmūrēt kamīna kurtuvi, bet varbūt vienkārši šobrīd ir nesezona un tāpēc vainu negrib runāt vai arī aiz nekā pa telefonu māca kā pareizi tad jādara.

Bet nu pēc liriskas atkāpes ķeramies pie pirts apkures risinājuma. Iepriekš jau rakstīju, ka interesē kurināt pirti un pie viena kautkā kurināt arī priekštelpu. Meklējot gatavas krāsnis neko jēdzīgu neatradu izņemot vienu variantu, bet arī tam ir risks, ka vasarā priekštelpā būs problēma dēļ liekā karstuma. Visi pārējie varianti tā vai citādi piesilda tikai pērtuvi. Tad nu atgriezos pie plāna B, krāsns pērtuvei + sildmūrīša bet nedaudz modificētā izpildījumā:

vasarā vertikālais šīberis vaļā un dūms uzreiz skrien augšā skurstenī. pārējā laikā vertikālais šīberis  ciet un dūms sākumā skrien lejā un tad pa labējo cuku augšā un skurstenī – rezultātā dūmgāzēm temperatūra krītas, sildmūris uzsilst = win-win situācija. Bonusā kreisais atvērtais kanāls, kas dēļ dabiskās vilkmes un gaisa apmaiņas paātrināti piesilda priekštelpu.

sarkanie bloki nodrošina papildus ugunsdrošību atdalot sildmūri no pārējās pirts koka karkasa konstrukcijas, stikla bloku rinda papildus nodrošina gaismas pieplūdi

Lūk sketchup ideja sildmūrītim (aizgūta no forumhouse) ar papildus kanālu gaisa cirkulācijai priekštelpā. Teorijā šādam sildmūrītim būtu jānodrošina, ka vasarā tas nedarbojas bet pārējā laikā dūmgāzes tiek laistas caur cukām tādējādi samazinot gan dūma temperatūru no 400-500 grādiem līdz 200-300 grādiem, gan akumulēto siltumu nododot priekštelpā un dušas telpā.

Summā rēķinos ka vajadzēs kādus 200 ķieģeļus kas samūrēti uz kanti. Un te interesantākā tēmas daļa – apzvanītie meistari pa ziemu vispār nekustās, savukārt pēc tam rinda. Par cenām pat īpaši nerunā, tik min cenas 40-60eur/m par skursteņa cuku.

Varbūt ir kādam jēdzīgi krāšņu mūrnieki ar adekvātu attieksmi?

Jā un kamēr vēl nav uzmūrēts, laipni lūgti komentāri par tēmu kā man viss dūmos vai izjuks, bet tikai ar pamatojumu dēļ kā 🙂

Elektroinstalācija – sadalnes sakārtošana

Sākumā bija vadu mudžeklis pa visu tehnisko telpu. Tad, pēc pusotras dienas darba vadu sakārtošanā un slēpšanā penāļos, mudžeklis nedaudz sakārtojās un nu varēja pāriet pie vadu lobīšanas un komutēšanas…

bet – iedomājaties jums ir kādi 70-80 kabeļu; nolobot visus uzreiz rodas problēmas ar identifikāciju – kurš tad ir kurais kabelis (domāju ka piekritīsiet izzvanīt pēc tam šo vadu čupu būtu neprāts). Arī lobīt pa vienam un uzstādīt arsevišķi “automātus” pie visas tās kabeļu kaudzes ir apgrūtinoši.

Vienīgais +- jēdzīgais variants – lobam kabeļus un paralēli “gredzenojam” katra kabeļa vienu vadu ar speciāliem kabeļu marķieriem – dzelteniem grezeniem ar cipariem. šādi mēs iegūstam gan kabeļu nummerāciju, gan pēc gadiem var jebkurā brīdī saprast kurš ir kurš kabelis un tikt pie pareizā vada gala bez puses sadales pārlases. Tālāk kabeļus nolokam uz augšu un vainu uzkarinam jau iepriekš sagatavotu sadalnes saturu vai sākam karināt “iekšas” uz sliedēm.

Tālāk saslēdzam vadus, sakārtojam savienojumus, uzliekam paneļus un ir šāds rezultāts.

Jā, skaidri redzams ka kastē 2 rindas itkā nav izmantotas, bet faktiski tur ir savienojuma spailes, kas nodrošina, ka vadi ir savienoti pārskatāmā veidā. plus tiek veikta komutācija, piemēram viss āra apgaismojums sākumā palaists caur krēslas sensoru un tad caur 3 slēdžīem uz 3 neatkarīgām līnijām – ieejas mezgls, fasādes apgaismojums no priekšpuses un pagalmā.

Atliek vienīgi pabeigt līmēt uzlīmes zem automātslēdžiem, ielikt pārsprieguma aizsardzību, uzlikt nosegpaneļus uz tukšajām vietām un darbiņš pabeigts.

P.S. Pēdējās 2 bildes tapa ar 2 gadu nobīdi no pirmajām bildēm, tādējādi kārtējo reizi pierādot pagaidu pastāvīguma spēku 🙂

Finiša nobeiguma špaktelēšana Q4 kvalitāte

Daudzlīmeņu griesti arvien biežāk paliek pagātnei un “eiroremontiem” un jaunbūvēs arvien biežāk izvēle ir par labu plašām telpām ar taisniem griestiem. Bet tas nes līdzi vienu problēmu – īpaši izteiktām kvalitātes prasībām pret virsmu gludumu, lai caur lielajiem logiem uz plaknes nav redzamas regipša šuvju salaiduma vietas.

Tāpēc ir jau ieprikš minētais Q4 kvalitātes līmenis, kad nobeiguma špakteli uzklāj uz virmas ar speciālu rulli un izlīdzina ar īpaši platu 90cm špakteļlāpstiņu.

Vēlreiz par celtniekiem

Tā kā šosezon netiešā veidā piedalos pāris māju tapšanā, tad atkal sanāk kontaktēt ar dažādiem celtniekiem.

Kārtējo reizi radās secinājums – nav tomēr pazuduši visi pīī… no būvniecības tirgus. Stāsts kā jau parasti – sāk ar vienu darbu, tad piedāvā nākamo un vēl un vēl, bet kvalitatīvi izdara tikai vienu, pārējos nu nesanāk cilvēkiem. Beigās vēl paņem un nozūd no objekta līdzi paķerot saimnieka instrumentus.

Tad nu 5 simptomi, lai celtniekiem pateiktu nē:

1. dzīvo tālu prom no objekta (pierīgas gadījumā otrpus daugavai aiz pilsētas). Piemēram Tukumnieki, kas brauc strādāt uz Ādažiem. Itkā jau celtnieka problēma, bet ja celtnieks 3 stundas katru dienu pavada ceļā diez vai tas neatspoguļosies uz izmaksām, īpaši kad sākas lietus sezona un puse dienas izkrīt, vai kad palikuši sīkumi un sanāk vairāk braukt nekā strādāt.
2. 20 gadu pieredze un švaks instrumens – tikko redz ka celtniekam nav pat akumulatora urbmašīnas – paldies un uz redzēšanos. Un lai nestāsta ka iepriekšējā objektā aptīrīja. Pat vienkārši kautko darbojoties hobija līmenī savācas kaudze darbarīku, bet ja to dara profesionāli ikdienā, tad drīzāk štrumu ir pa daudz nekā nav ar ko strādāt.
3. varam uzmūrēt, uzlikt jumtu, ievilkt elektrību utt- 4 no 5 gadījumiem beigsies ar problēmām, komlektā ar iepriekšējo punktu ar sabojātiem materiāliem kā minimums.
4. bardaks būvobjektā – ja aiz sevis paliek izgāztuve un viss samests kaudzē, tad ir skaidrs ka nespīd gludas sienas un taisni stūri, jo attieksme vienkārši tāda pret darbu un apkārtni.

Jā un vēl par pasūtītājiem – objektā ir viens pasūtītājs, kas nolīgst, vienojas par darbu un veic samaksu par darbiem. Ja šo kārtību neievēro sākas pārsteigumi jau no pasūtītāja puses kad viens grib vienu, bet otrs otru un malējais paliek celtnieks.

Būvniecības izmaksas

Ik pa laikam pavīd jautājums par izmaksām. Ilgi turējos pret, bet nu pabeidzot sezonu izlēmu, ka nopublicešu izmaksu tabulu ar pilnu detalizāciju. Spiežam virsū bildei.

Nedaudz gan apbēdināšu tos kas vēlas redzēt mājas izmaksu tāmi – tās joprojām nebūs, bet pagrabam lūdzu – pilna detalizācija pa pozīcijām ar visiem apjomiem.

Kopumā izmaksas sastāda mazāk kā 6000EUR jeb nedaudz zem 150EUR/m2 par pabeigtu pagrabu ar visām durvīm, elektrību, dabīgo ventilāciju un zemes uzkalnu pa virsu. Ja pieskaita vēl vējtvera platību tad cena nokrīt vispār līdz 125EUR/m2. Atceros kā izstādēs par līdzīgām naudām skatījos stiklašķiedras un gatavos betona mikropagrabus, ko tāpat ir jāpierok zemē. Abstrahējoties no izmantotiem materiāliem, tad no izmaksām sanāk vainu nopirkt vienu mikro pagrabu, vai uzbūvēt 3 pilnvērtīgus pagrabus kopā.

Protams apskatot tāmi redzēsiet, ka darba izmaksas ir tikai pie vienas pozīcijas – mūrēšana – to ar kaimiņiem izlēmām nedarīt paši, bet piesaistīt celtnieku. Pārējo gan paši savām rokām. Kāpēc vispār tad dalos ar informāciju? Lai iedrošinātu arī citus uzņemties darīt vairāk pašam, īpaši ja tās ir mazēkas, kur viss kas formāli ir jāizdara jāsaskaņo ar pašvaldību novietojums un tālāk var būvēties pašam. Pat ja nesanāks viss ideāli, būs iegūta kaudze pieredzes un galvenais varēs ar smaidu pateikt – šo uztaisīju ES.

 

Sīkumi – katla apsaites siltināšana.

Kamēr kaķis aiz nekā darīt mazgā mantību, tikmēr es kamēr lietus kārtoju saimniecību 😀

Beidzot tika rokas līdz boilera un katla apsaitei un noizolēju kapara caurules ar amflex izolāciju. Nopirku depo 9mm biezas kaučuka caurules un iepakoju tās lai mazāk tiktu izstarots siltums brīžos kad apkures katls silda boileri.

Bija šādi kops izbūves laikiem.

Un beidzot palika šādi. Izmaksas – ap 5 EUR (četras 2m izolācijas čaulas pa 1,2EUR plus armētais skočs). Kopumā noizloēti 5metri 25mm kapara caurules kur cirkulē kādu 1h dienā ap 80grādi temperatūra un 3metri 25mm caurules, kur ~ 10h dienā cirkulē 35grādi).

Sezonas bilance

Sezona pagājusi un nu jāsavelk kārtējā bilance. Kopumā šogad ir izpildīts izvirzītais merķis pabeigt lielos āra būvniecības darbus, lai neizskatās kā puspabeigtā objektā.

Lielākais gandarījums – kopīgi ar kaimiņiem uzbūvētais pagrabs, lielākais čakars -neskaitāmie kubikmetri pārvietotās grunts ar lāpstu un ķerru.

Teritorija – pirms un pēc

Pagrabs – pirms un pēc

Saimniecības ēka – pirms un pēc

Izbaudām pēdējos saulainos mirkļus un zelta lapkriti

Māja Dzīvoklis 2017

Kārtējā būvniecības izstāde un kārtējo reizi ātrais secinājums – m…. 🙂 Ja kādreiz izstādes bija kā seno laiku gadatirgus uz ko pus gadu gatavojās lai parādītu sevi un atrastu klientu, tad tagad ātrāk un efektīvāk ir ieguldīties internetā. Rezultātā šoreiz izstādē bija vieglāk nopirkt kažoku, bišu vaska kurpju smēri un abšaubāmas izcelsmes gleznu par 600 eur nekā ieraudzīt patiešām ko interesantu, jaunu. Nu un kārtējo reizi var redzēt kā tiek apgūta ES projektu nauda – vismaz puse no vide un enerģija stendiem ir dažādu ministriju un aģentūru ES projektu publicitātes pasākums. Varbūt vērts vienkārši noīrēt uz 3-4 dienām halli un savākt kopā visus tos ES projektus vienuviet?

Bet tomēr. Ar visu to ka itkā nekā jauna nav, daži stendi piesaistīja uzmanību. Lūk mans īsais fotostāsts (pirts tapšanas prizmā)  🙂

Uzskrēju virsū keramikas sildītājiem. Tās pašas “cūku lampas” tikai nedaudz citā izpildījumā, pie tam vizuāli patīkamā. Galvenais pluss, ka nav atklāta sildelementa.

Picas krāsns konstruktors. Jau gatavs risinājums no speciālas ugunsdrošas massas. Saliec, aizsmērē šoves un taisi picu pagalmā. Nieka 709 EUR + PVN  🙂

Šaurie pirts dēļi, 50mm plati. Iespēja paspēlēties ar pirts sienu noformējumu nevis uztaisīt tipiski dēlis horizontāli/vertikāli.

Pinteresta bildēs reizēm redzami izgaismoti oniksa paneļi pirts apdarē. Izstādē uztrāpīju virsū akmens plātnei ar skaistu zīmējumu. Sākumā nodomāju – re atrasts panelis, ko iestrādāt pirts sienā un izgaismot. Bet izrādās “pusdārgakmenis” ahāts. Cena 11400EUR par šo te zilgano dabas radītu brīnumu.

Elektrības sadale industriāliem objektiem un manjakiem privātbūvētājiem 😀

Izstādes “atradums” – plakanā akumulācijas tvertne. Iespēja maksimāli efektīvi izmantot telpu salīdzinājumā ar klasisko apaļo bunduli. Pārdevējs gan nezināja vai šādu var iestrādāt sienā, bet teorijā šo barētu ielikt jebkurai mājai kā starpsienu piemēram starp katlu telpu un vannas istabu, un iegūt gan akumulācijas tvertni gan “sildmūrīti”.

Vietējo CEWOOD koka skaidu+cementa apdares plātnes. Dažādi biezumi un malu apdares, cenas zem 10eur/m2 No šodienas perspektīvas visādās palīgtelpās, koridoros veidotu griestus nevis no reģipša bet šāda veida materiāla. Pirts WC iespējams likšu šo.

Pirts krāsnis. Piedāvājums izstādē bija itkā nekāds, bet tai pašā laikā ejot prom no izstādes ieraudzīju to ko citādi neredzētu – Feringer pirts krāsns ar akmens lameļu apdari. Internetā daudz lasīts, bet te varēja apčamdīt un aprunāties ar zinošu pārstāvi, plus mucas pirtī viena mazāka kūrās un varēju saprast kā tad tas PIFs darbojas. Cena liela, bet vispārizglītošanas nolūkos tieši tas ko vajag, lai saprastu kas ir PIFs, kā vispār šīs ņeržas krāsnis darbojas.

Kopumā 2,5h laika, kurus par bezjēgā pavadītiem nenosauksi, jo tomēr kautkas interesants tika pamanīts. Nu un dabūju no AVU logi koka mērlentu salūdzušās vietā – tātad arī daļa biļetes atsista.

P.S. BT1 būtu jāklapē ciet rudens izstāde un jākoncentrējas uz vienu pavasarī.

Koka fasāde gāzbetona mājai

Pēdējos gados koka fasāde kļūst arvien populārāka un varētu teikt ka atdzimst. Bet ko darīt, kad ir vēlme pēc mūra mājas bet apdari veidot no koka? Vienu variantu var apskatīties pie Kaspara blogā, bet tur daži mezgli veidoti jo citādi nesanāk.

Bet nu par tipiskāku variantu, kad ir gluds gāzbetona mūris un nepieciešams izveidot koka apdari. Tieši šādā situācijā nokļuva kaimiņš, kas līdzīgi kā Kaspars izvēlējās veidot gāzbetona mūra māju ar koka dēļu apdari.

Tātad izejas dati: gāzbetona mūra sienas 440mm  480mm biezumā, no ārpuses aizvilktas poras ar līmjavu, logi un durvis montēti ~5cm iedziļināti no ārsienas – tātad gandrīz gluda fasāde.

Mērķis: šķūnis. Gandrīz. Ja precīzāk vertikāls dēlis ar 5mm spraugu.

Finanšu dilemmas: Atkāpjoties pirmsākumos – projektā arhitekts protams bija izpildījies pēc pilnas programmas un ielicis fasādi no sibīrijas lapegles trīnītī. Pat tuvināti piemetot izmaksas 330m2 fasādei tika saprasts ka var palikt ne tikai bez biksēm bet arī ievērojamas daļas iekšējās apdares. Lai atrisinātu šo problēmu tika pieiets racionāli – pirmais solis bija atteikšanās no apdares trīnītī un pāriets uz vertikālo dēļa apdari ar 5mm spraugu. Šādi uzreiz nepieciešamais fasādes dēļu materiāls samazinājās 1,5 reizes no 500 uz 350m2. Nākamais solis materiāla nomaiņa – sibīrijas lapegle ir forši, bet dēlis maksā 16+ EUR/m2, alternatīvais lētais gals ir svaigi zāģēts collīgais dēlis, pie cenas 160eur/m3 vienam m2 cena sanāk tieši 4 eur/m2. Tātad tikai uz fasādes dēļiem vien ietaupījumu, ko var panākt ir 500*16-350*4 = 6600 EUR.

Realizācija: Kad ir izvēlēts apdares risinājums – retināts vertikāls dēlis, tad atliek vien izlemt par montāžas risinājumu. Gluda un taisna fasāde ļauj nedaudz vienkāršot koka fasādes karkasu un principā pietiek ar vienu horizontālo latu pie kuras tad stiprina apdari. Kaimiņš kādu laiku pētīja variantus līdz izlēma par labu 20mm saplākšņa sloksnēm, kas tiek stiprinātas horizontāli pie gāzbetona ar gāzbetona skrūvēm. Tālāk jau pie šīm sloksnēm tiek stiprināts dēlis – sākumā montējot ar naglu pistoli un tapiņām, pēc tam pieskrūvējot ar nerūsējošā tērauda skrūvēm. Tā kā dēlis ir 25mm biezs un saplāksnis 20mm, tad skrūvē ar 50mm skrūvēm. Ja rodas jautājums – bet kā tad ar dubulto latojumu, lai var fasāde ventilēties, tad atbilde ir – nav nepieciešams, jo dēļi ir ar spraugu, kas arī kalpo kā vertikālā ventilācijas sprauga.

Vēl interesanti knifi vai lietas ko ņemt vērā.

Kaimiņam pažobelē bija jau paspējuši iemitināties irši, tāpēc bija izlemts ka zem dēļiem būs insektu siets. Bet ko darīt ja dēlis tiek krāsots baltā krāsā? Sieta tirgotājs apgalvoja, ka dēļ ēnas tāpat viss būs tumšs un nemanāms un var arī zem baltiem dēļiem likt melnu sietu un nekas tur nerēgosies cauru. Papildus gan finiera līstes tika nokrāsotas melnas, lai nerēgojas 🙂

Svaigi zāģēti (un tad krāvumā žāvēti) dēļi no izmaksu viedokļa ir forši, bet uz tausti un vizuāli prasās tomēr kas labāks. Samērā vienkāršs risinājums ir pirms dēļu izmantošanas dēļa virsmu pāriet ar smilšpapīra ripu, kas uzlikta uz parastā flekša – rezultātā tiek iegūta smalki zāģēta virsma ar manāmu raupju faktūru, bet vairs nav atskabargu. Šādi iegūstam gan klasi augstāku apdares materiālu, gan ievērojami mazāku patēriņu uzklājot lazūru.

Par latojumu. Saplāksnis izvēlēts dēļ nepieciešamā kopējā fasādes sabiezinājuma – tā ir kad jumta vējkastes uzliek pirms finalizēta fasāde 🙂 Saplāksni stiprinot cieši pie fasādes jāskrūvē relatīvi bieži, bet nevajag aizmirst par kokmateriāla (jebkura) izplešanos samirkstot. Lūk bilde ar latojumu, kas uzmeta kūkumu tikai tāpēc, ka vairāks dienas lija lietus tieši virsū, bet 9m gara lata tika uzskrūvēta bez 5mm spraugas starp saplākšņa līstīšu galiem.

šo vietu salaboja pārzāgējot un papildus pieskrūvējot.

Un te arī bildes

Horizontālās saplākšņa līstes kas kalpo kā latojums. Nokrāsotas tumšā krāsā, lai nebūtu vizuāli pamanāmas spraugās. Pēc krāsošanas sākot no 0,5m attāluma vairs latojums nav pamanāms.

Skrūves jāskrūvē pa striķi, tad tās ir taisnā līnijā. Smuki un neprasa papildus darbietilpību.

Stūra logi – izaicinājums no palodžu montāžas viedokļa un dēļu salaiduma. Šo un tāpat kā citus logus sāk, montējot dēļus no malām un “ejot” vienam pret otru. Tā kā fasāde ir no 2 platumu dēļiem, tad pēdējais salaiduma dēlis tiek piezāģēts pēc platuma un nav izteiksmīgi pamanāms. Uz sienu plaknēm ieteicams salaiduma dēli veidot vietās kur ir ūdens notekas, jo atšķirīgais dēļa platums tur ir vispār nepamanāms.

Logu apdare un palodzes veidota specifiski – saskarsmes vieta starp loga rāmi un dēli veidota izmantojot pašizpletošos lentu – šādi tiek panākta pilnīga spraugas nosegšana. Savukārt palodze tiek montēta ZEM sānu dēļa un bildē redzamais dēlis ir ar 1cm spraugu līdz skārdam. Šādi iegūstam ka lietus notek pa sāna dēli uz palodzi un nekas netiek pūdēts.

Remmers baltās lazūras efekts – ka kreisi trīs dēļi ir divas reizes krāsoti, pa labi vienu reizi. Krāsošana veikta – pirmo reizi dēļus krāsojot pirms montāžas, otro reizi krāsojot pēc montāžas visu fasādi.

Dēļu apakša tiek piezāģēta 45grādos, tādējādi veidojot itkā lāseņa formu dēlim un mazāku risku, ka dēļa apakšā krājas mitrums un tas sāks pūt.

Par meistariem. Fasādi taisīja Raimonds ar pārinieku. Tieši tas pats Raimonds, kas man mūrēja māju un šovasar uzmūrēja pagrabu un teritorijā esošo atbalsta sienu. Tāpēc turpmāk pie Raimonda kontaktiem baltajā sarakstā redzēsiet nevis mūrnieks, bet gan namdaris 🙂

Noliktavas plaukti salikti

Pagāja nedēļa bakstīšanās apkārt, cenu aptaujas ar vajadzīgo plauktu skices izsūtīšanu un piedāvājumu saņemšanas. Piedāvātie risinājumi pamatā izmantojot super123 sistēmu – cena sākot no 250EUR. Tad vēl kā vienmēr pāris gudrinieku mēģina piedāvāt šaurākus plauktus, lai tikai palīstu ar zemāko cenu.

Vienu brīdi kalkulēju cik man izmaksātu šāds pats risinājums no saplākšņa – pat ar visu to ka atgriezumos ir reti pietiekoši garas 600mm platas 21mm biezas loksnes. Sanāktu saplāksnis ap 120 EUR + stiprinājumi (visdrīzāk konsoles) vēl kādi 60 EUR vismaz. Secinājums – ar saplāksni sanāktu tikai nedaudz lētāks pasākums kā nopērkot gatavus, toties izklaide uz pietiekoši ilgu laiku. Izlēmu ka ņemšu gatavus, bet – aizbraucot apskatīties Super123 sistēmu, atdūros pret ļurīgu konservkārbas metāla konstrukciju.

Atcerējos ka ir lietotu noliktavas plauktu tirgotājs, kautkur mūkusalas ielā. Aizbraucu, paskatījos kādi ir varianti un paņēmu lietotu Mecalux M3 plauktu sistēmu. Plaukts 1,25m garš, plauktus var pārlikt ar soli 3cm. Atvedu, saliku un viss notiek – stāv stabili un neļurkājas. Jā, nav riepu statņa, toties guļus var salikt divas riepas vienu otrai blakus, tādējādi viss kompakti izvietojas. Maksāja 212 EUR, ar 5 plauktiem sekcijā. Jāpiepilda un tad redzēs vai nevajag papildus plauktu piepirkt.

Tek garām skurstenim

Jā, tieši ar tik nepatīkamu situāciju nācās saskarties lielajās lietavās, kad pēkšņi pa kamīna skursteņa nosedzošo plāksni no griestiem sāka pilēt. (atkāpei: Vienreiz bija notecējums arī ziemā, kad sākās sniega kušana, uzkāpu izpētīju, pasaucu jumtu meistaru, visu izpētījām bet tā arī vainu neatradām, nosecinājām ka būs kautkur pa click savienojumu kūstošais ūdens ticis iekšā. Izlēmām ja būs atkal, tad vērsim vaļā jumta loksni un skatīsimies kas apakšā, kā nekā Click segums to pieļauj bez lieliem krenķiem. Bet… itkā vairs nepilēja, arī vasarā pie lielā lietus, bet te uz lielo diennakts rudens lietu atkal sāka pilēt).

Skaidrs ka tā atstāt nevar un kamēr līst lietus ņemu un no apkašas visu demontēju. Labi, ka dekoratīvā plāksne pielīmēta ar montāžas līmi, kas relatīvi viegli noiet nost – varēs bez remonta sakopt visu atpakaļ 🙂 Tad nu vates visas ārā, un ir skaidrs ka netek jumts vai difūzijas membrāna, bet ūdens kautkādā veidā tiek gar skursteni un jumta savienojumu un notek lejā. Lai arī arī lietus un tumšs jālien vien uz jumta, kamēr līst un pil un jāskatās kur vaina.

Noskrūvēju skursteņa lietus krādziņu un uzriez viss top skaidrs – sprauga starp skursteni un jumta pieslēgumu aizpildīta ar vati un no augšas aizsmērēta ar silikonu. Pa šiem 2 gadiem kurinot kamīnu skurstenis uzkarstot staigājis izmēros – izpleties un sarāvies garumā līdz pāris vietās silikons ir pušu. Rezultātā tikko līst ilgstošs lietus, tas pa skursteņa ārpusi tek lejā, caur lietus krādziņu un tālāk caur spraugu uz leju. Tā kā tālāk tikai vate, kas mitrumu neuzsūc, tad gravitāte dara savu un viss ūdens pil iekšā istabā.

Nu neko sazinājos ar skursteņa licējiem, lai brauc un labo. Par tālāko procesu un problēmvietu nākamreiz.

Ko izvēlēties garāžas noliktavas plauktiem

Uz ziemu vajadzētu tā kā šķūni vulgaris pārvērst par ērti lietojamu mantu glabātuvi, ar visu no tā izrietošo. Veicot ātro priekšizpēti sapratu, ka pēc būtības pastāv trīs varianti, kas ir izskatāmi kā opcijas. Izmaksās vēl īpaši neesmu iedziļinājies, bet jau tagad ir skaidrs, ka gatavie risinājumi būs salīdzinoši dārgāki par paštaisīto, atliek tik jautājums vai tas ir tā vērts. Šoreiz būtu forši ja lasītāji padalītos ar savu pieredzi (kādi plaukti ir, cik plati, un augsti) un apsvērumiem par un pret, kā arī ja ir, tad kādas ir vilšanās.

Tad nu sākam ar variantiem, ko esmu noskatījis. Pirmais, gatavie noliktavu plaukti risinājumi – tipveida sekcijas ar regulējamiem plauktiem. Ātri salikt un lietot. Salīdzinoši dārgs risinājums, pluss iespēja pārlikt kā nepieciešams, bet ierobežojums izlikt visas sienas platumā dēļ fiksēta sekcijas garuma.

Uz sienas parināma ELFA tipa sistēma. Var pielāgot plauktus un izvēlēties dažādus turētājus. Var piedzīt praktiski pēc vajadzīgā izmēra. Visdārgāk. Vēl ir jautājums kā šāds pasākums turēsies uz koka karkasa sienas.

Paštaisīts risinājums vainu ar koka statņiem vai uz konsolēm. Lētākais no risinājumiem, brīva fantāzija izpildījumam, bet nepieciešamība ieguldīt darbu. Plauktiem nepieciešams pietiekoši izturīgs (biezs) saplāksnis.

Jā un ja kādam no lasītājiem ir piedāvājums, tad siena uz kuras jāuzstāda plaukti ir 3,85m plata un 2,50m augsta. Nepieciešama arī riepu glabātuve vismaz 2 komplektiem.

Pagrabs pabeigts

Par spīti lietum, cikloniem uz citām dabas parādībām pagrabs ir pabeigts un var uzskatīt ka šī gada avantūra veiksmīgi noslēgta.

Pārsegumu veidojām pēc tipiska apgrieztā jumta principa – pārsegums, hidroizolācija, siltinājums, plēve, grunts.

Augša noklāta ar 100mm putuplastu un kādiem 500-600mm augsnes kārtas. Malas apbērums plānākajā vietā pus metrs.

Ar durvīm atsevišķs stāsts – labi un lēti nav pieejams, lēti un smuki arī nav pieejams, tad nu izlēmām otrās durvis veidot paši, bet pirmās paņemt gludas metāla. Arī itkā vienkāršs uzdevums atrast lētas gludas metāla durvis ir izaicinošs – kādi 90% sortimenta ir ar visādiem reljefiem, mdf paneļiem utt; lētākais gals ir nevis no metāla bet skārda (metāla biezums 0,4-0,6mm) bet kad metāls jau ir kautkas jēdzīgāks, tā cena uzreiz 200+ eur. Beigās atradām kompromisu Ukraiņu durvis 1mm metāls pa 135EUR – pagrabam der, bet kautkur ikdienā lietojamā vietā neliktu, jo jūtams ka nedaudz ar “cirvi tēstas”. Toties ar 2 slēdzenām un actiņu 😀

Te iekšēju durvju sagatave kaimiņa izpildījumā – rāmis 50×50 brusa, no mugurpuses 9mm mitrumizturīgais saplāksnis, iekšā putuplasts, no ārpuses vagondēļa pārpalikumi no vējkastes. Tā kā otrās, tad nebūs slēdzenes bet gan krampītis 🙂

 

P.S. Ir kādam pieredze ar salmu paklājiem grunts nostiprināšanai?

 

 

Saimniecības ēkas jumts

Kad jumts aizbrauc, to parasti nepamana, toties kad atbrauc nevar nepamanīt 🙂 Šoreiz jumts atbraucis saimniecības ēkai.

Identiski kā mājai saimniecības ēkai izvēlēts Ruukki Classic C jumta segums RR23 tumši pelēkā krāsā. Itkā uz šķūni varētu ietaupīt un paņemt ko vienkāršāku, bet tad atšķirtos gan tonis gan spīduma pakāpe, kas tik tuvu blakus stāvošām ēkām būtu pamanāms.

Bet nu par procesu un soļu secību. Ruukki Classic C jumta darbu secība ir sekojoša – uzstādām tekņu āķus, ieliekam tekni un tikai tad skrūvējam klāt lokano karnīzi. Kāpēc tieši tā? Jo karnīzes mala tiek likta iekšā teknē, savukārt pabāzt normāli tekni pēc tam ir grūti – nākas visu locīt nost un čakarēties.

Viss sākas iepriekšējā vakarā, kad līdz kādiem 9 vakarā tiek uzskrūvēta karnīze, tādējādi sagatavojot darbu brīvdienām.

Sākam ar āķiem stiprinot pa malām ar kritumu uz teknes pusi – pēc instrukcijas kritums 3cm uz 10metriem. Šeit var redzēt tā saukto īso āķu stiprināšanu – ar šiem trāpīt līmenī ir vieglāk kā ar klasiskajiem jo skrūvējas klāt pie plaknes un nekas nav jāloka. Vienīgi karnīzei ir jābūt pietiekami platai, lai nodrošinātu gan to ka tekne ir par 2-3cm zemāka par jumta malu, gan kritumu. Āķus cenšamies skrūvēt karnīzē vietās kur ir spāres, ar pietiekami garu skrūvi, lai aizķer gan karnīzi gan spāri.

Nākamais solis, kā jau rakstīju ir tekne – nomēram vajadzīgo vietu, atzīmējam malas un ar skārda šķērēm izgriežam teknē caurumu. Instrukcijā ir izzāģēt, bet ar šķērēm sanāk daudz kvalitatīvāk.

Atgādinājums, jumta segums un fleksis nav savietojami ! Tikai metāla šķēres, vai rokas zāģis metālam. Pat tekņu sagarināšana ar fleksi nav pieļaujama.

Teknes vietā, nu liekam lokano karnīzi (lāseni). Lāseņa ārmalu liek pēc auklas, lai nokompensētu pēdējos jumta nelīdzenumus un lai loksnēm neveidotos kaut kādas nobīdes. Lāseņa apakšēja mala tiek likta iekšā teknē.

Tālāk pārejam pie jumta seguma likšanas. Sākam ar amoritzējošās lentas sagatavošanu vainu izpakojot oriģinālo lentu vai sagriežot lamināta apakšklāju 10cm platās sloksnēs. Tālāk lenta tiek likta zem katras loksnes no otrās līdz priekšpēdējai latai.

Likšana vienkāršāka par vienkāršu – āķē loksnes aiz karnīzes, piesit ar gumijas āmuru caur dēli pa loknes galu, lai tā pilnīgi pieguļ pie karnīzes un skrūvē skrūves katrā latā. Itkā pēc instrukcijas vidējās loksnes var skrūvēt katrā otrā latā, bet skrūvējām visās. (Paldies Mārim par to ka skrūves nepietrūka !)  Vienīgi neaizmirstam, ka pirmo loksni jāmontē strikti 90grādos, lai visas sloknes karnīzei pieguļ vienādi – tam palīgā nāk pitagora teorēma – 3mx4mx5m diogonāle. Ja jumts ir uzlikts “taisni” tad pieregulēt nāksies par max 1cm 😀

Ar pēdējo loksni sanāca nedaudz padarboties, jo to jāpiegriež pēc atlikušā platuma un mala jāpieloka uz auģšu. Tātad nomēram atlikušos 29cm līdz vējmalai, pieskaitam 2,5cm uz uzlocīšanu, ar krīta diegu atzīmējam un griežam vai nu ar rokas metāla šķerēm (ērtāk būs pelināna tipa), vai ar šādu elektrisko. Tālāk liekam loksni uz dēļa malas otrādi un ar gumijas āmuru pielokam uz augšu liekos 2,5cm.

Un te galvenie darītāji, kas pievarēja visu šo stāstu 1 sestdienas laikā. Domāju ka par tempu jāpateicas 3 faktoriem – jumta mazais slīpums, rūpnīcā pēc izmēriem piegrieztam kvalitatīvam jumta materiālam  un meistariem nu jau ar pieredzi 🙂 Baltajā sarakstā gan nemeklējiet, ja nu vienīgi pa tiešo sazināties ar gimenesmaja un kirsuparks 😀

Atlikušas vējmalas un kore, bet citādāk gatavs un atrādāms

P.S. Interesants fakts – mājai + saimniecības ēkai kopumā ir 270+130m3 jumta seguma. Aptuveni tikpat cik Lucavsalā ir lieli mazdārziņi 🙂

Izglābtā kūpinātava

Reizēm mantām ir iespēja tikt pie otrās dzīves. Arī šoreiz ir tāds gadījums. Ar kūpinātavu, kas tika “savākta” no būvgružu konteinera. Iepriekšējam saimniekam vairs nevajadzēja, arī enģes bija atlūzušas un viens plaukt norūsējis. Palīdzēju stiept uz konteineri un tā kā izrādījās tik nolūzušo enģu vaina, tad konteinera vietā nobāzējās pie manis bērzos. Tad nu stāvēja pie manis gadus divus līdz beidzot sagaidīja, ka sakārtoju to stūri kur kūpinātava stāvēja. Tiku pie metināmā lai piemetinātu kas nolūzis un palaistu atkal darboties.

Sametināju. Enģes ieeļoju ar maģisko WD40. Tiesa gan viena bija pārlūzusi un būs jāmeklē vietā. Iztīrīju, izdedzināju gan kurtuvi, gan kūpinātavas daļu. Nu viss gatavs lai pamēģinātu ko uzkūpināt.

—-Te bija jābūt bildēm no pirmās reizes procesa bet nav. ———- No pirmās reizes nav ne bilžu, ne arī īpaši tiku pie gaļas. Kamēr darbojāmies ar jumta nobeigumu viss tika noēsts 😀 Nu jāgādā nākama paretija.

Bet pirmie secinājumi ir:

Lielais kūpinātavas pluss – dubultā konstrukcija, kur dūms skrien apkārt gaļas kastei – šādi var kurināt ar jebkādu malku, pat egli un priedi un nav problēmu, jo dūmi iekšā pie gaļas netiek. Pie gaļas dūms veidojās no skaidām vai mazām skalām ko ieliek pa vidu pie gaļas. Neliels mīnuss – jādom’ko darīt ar taukiem – tie pil lejā un bez paliktņa tieši uz karstā metāla – dūmo un kopā ar skaidrām deg. Atradu pagaidu risinājumu apakšējo paplāti noklāt ar folliju, bet nu būs jāmeklē alternatīvi risinājumi ar kādi papildus paplāti. Vēl jāpiešķūnē un jāieliek termometrs, lai var sekot līdzi temperatūrai.

P.S. Kā nezin vai ir karstumizturīgās webkameras – Maris piedāvājās tādu uzlikt lai sekotu kad kūpinātavā gaļa gatava un var braukt ciemos ēst 😀

Saimniecības ēkas fasādes dekoratīvā apdare

Tuvojas rudens tāpēc beidzot jānobeidz fasādes darbi saimniecības ēkai, lai no ārpuses viss būtu smuki un ar pabeigtības sajūtu. Par fasādes apdari bija kādu laiku diskusijas koks vs apmetums, līdz “mēs padiskutējām un es izlēmu” ka būs fasāde kā mājai, tātad biezpiens uz kokškiedras plātnes.

Kā iepriekš rakstīju, tam speciāli paredzēts Steico Protect, ko stiprina ar nerūsējoša tērauda skavām vai dībeļiem. Skavas protams depo nav nopērkamas, un arī skavotājs ir specifisks, bet ja pameklē un apjautājas pie plātņu tirgotājiem, tad var tikt gan pie skavām, gan instrumenta nomā. Ir pieejams gan pie Visico, gan pie Ottensten. Ja kas, pie Ottensten gan skavas lētākas uz pusi, gan iepakojums mazāks (1500 pret 2160 skavām)

Vienīgais kas jāņem vērā, lai arī pēc instrukcijas rakstīts ka uz loksni vajag 8 skavas, skavokot augšējo apakšējo perimetru kā arī logu un durvju perimetru skavu patēriņš pieaug praktiski dubultā. Manā gadījumā uz 70m2 fasādes tika iztērēta praktiski visa 1500 skavu paka, kaut arī sākotnēji domāju ka pietiks ar kādām 700 skavām.

Lai priekšpusē varētu izveidot pārkari, kas ir savienota ar kaimiņa sienu, nācās kopni sākumā apšūt ar osb loksni un tad tai virsū uzskrūvēt karkasu, kam tad klāt arī tika skavotas kokšķiedru plātnes. Šeit var redzēt galveno kokšķierdru plātņu plusu – statņiem un plātņu malām nav jāsakrīt, galvenais lai solis ir zem 60cm un plātnes savā starpā izvietotas ar 30+ cm nobīdi. Visuma ja paskatās uz atlikumiem, tad tika nopirktas 74 plātnes un pāri palika atgriezumos nepilna plātne – tātad kautkas ap 2% no visa apjoma ir šī materiāla pārpalikums.

Bet nu pie apdares. Materiāli iepriekš pārbaudīti – EJOT profili un Ceresit līmjavas/apmetums. Arī darītāji tie paši 🙂 Tā kā man apjomi mazi, tad sanāca iespraukties ar savu fasādi tehnoloģiskajās pauzēs – man labi, un celtniekiem nav dīkstāves.

Logiem/durvīm pieslēgums pa perimetru EJOT 108plus, stūrīši + augšpusē EJOT 600 lāsenis. Tā kā nav cokola profila, tad to pašu EJOT 600 lāseņa profilu lieku kā sākuma profilu. Ekstrudēto putuplastu pirms apmešanas sašvīkāju ar zāģi, lai līmjava labāk turās.

Naktis jau ir vēsas un mitras, kas ļoti labi redzams uz fasādes – nākamajā rītā pēc pirmās kārtas armēšanas vietām līmjava vēl mitra. Tāpēc visiem kas vēl domā šogad darboties gar fasādi, iesaku divreiz apdomāt vai būs pietiekami daudz laika lai armējošā kārta izžūst līdz tiek likts dekoratīvai apmetums un vai neatlikt dekora uzlikšanu uz pavasari.

Pirms dekoratīvā apmetuma uzlikšanas tiek uzliktas arī āra palodzes. Kāpēc pirms nevis pēc dekora rakstīju jau iepriekš kad lika dekoru mājai, bet īsumā – dekors nosedz visas spraugas palodzes malās un apakšā un mazāk iespēju mitrumam nokļūt zem apmetuma.

Protams visas atklātās vietas kas nav jānoklāj ar dekoru tiek aplīmētas. Ārdarbiem ir speciāls orandžs plēves tipa skočs. Dekora vilkšana pie šīs nedēļas lietainajiem apstākļiem sadalījās 2 dienās – vienā dienā uzklāja pirmsdekora grunti Ceresit CT16, nākamajā dienā, kad viss apžuvis uzrīvēja “biezpienu” silikātsilikona apmetumsCT74 1,5mm – viens pa priekšu klāj, otrs nopakaļus rīvē. ar graudu 1,5mm patēriņš ir tieši 10m2 no 25kg spaiņa.

Un rezultāts, kad visas plēves noņemtas. Priecē ka pa apakšējo perimetru pieskrūvētais skārda “lāsenis” ir nedaudz bet pamanāms, tādējādi piedodot fasādei nelielu akcentu. Jā un tonis viens, tik siena pa kreisi sanāk zem jumta, tāpēc vizuāli izskatās daudz pelēcīgāka.

Vecas mājas renovācija un 90kEUR pie cenas klāt

Ziemā stāvēja sludinājums ar šādu te īpašumu: https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/riga-region/adazu-nov/adazi/bxxic.html  par 55000 EUR

Nevienam gala pircējam protams neinteresēja – kā nekā nodzīvota māja, zemi pamati, saplaisājis ķīeģeļu mūris, jumts kas galīgi sašļucis. Kā saka viss ir slikti. Vienīgais īpašuma pluss vieta centrā un visas komunikācijas.

Tad apķērīgi cilvēki izlemj, ka jāveic renovācija un jāpārdod nu jau “jauna” māja https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/riga-region/adazu-nov/adazi/hmeig.html . Kas nu ir piedāvājumā par 148000 EUR

Par renovācijas izmaksām un peļņas maržu nekomentēšu, katrs ir tiesīgs pelnīt kā māk, tik dažas piezīmes no renovācijas procesa braucot ikdienā garām:

Siltinājums ir vate mājās iekšpusē zem reģipša, 50?mm kas likta kopā ar reģipsi vēl pirms ielika logus
Jumta segums likts uz oriģinālajām jumta spārēm no mājas būvniecības pirmsākumiem 60-70to sākums? noplēsa šīferi, uzlika plēvi, latojumu un lētāko skārda profilu.
Fasāde uz latojuma uzsists impregnēts dēlis, nekādas plēves vai plaisu aiztaisīšanas ķieģeļu mūrī, arī nekrāsoja jo priekš kam ja impegnēts. Bija dēļi bik pa īsu, bet to atrisināja ar pieaudzētu uz leju vējkasti.
Gāzes katla izvads zem vēja kastes, ar garantiju apsarmojums ziemā un ātrāks nopūšanas risks vējkastei. Tāpēc uzsita skārda gabalu.

P.S. Vēl bonusā servitūra ceļš uz zemes gabalu pagalma pusē, kur taps dvīņu māja 🙂

Mēs būvējam māju

Mēs būvējam māju ir slēgta facebook grupa tiem kas paši būvē savu māju. Mērķis ir apmainīties ar informāciju, kā arī dalīties ar priekiem un krenķiem, kas neiekļaujas bloga formātā.

Nav plāna izveidot lielāko grupu vai sākt rīkot “produktu nedēļas”.