Pirts grīdas variācijas

Ir pirts melnā grīda – uz skalotas smilts 100mm eps kam uzlieti pa virsu 80mm betona. Līdz durvju slieksnim ir 90mm brīvas telpas. Uzdevums – izveidot pirts atpūtas telpā grīdu, kas būtu patīkama basām kājām arī ziemas sezonā.

Šobrīd izkombinētas 2 variācijas :

Koka dēļu segums ar vati starp lāgām +elektriskie radiatori 

Flīžu grīda un elektroapsildes kabelis 5cm betona kārtā.

Abos variantos virs esošā betona tiek ieklāts siltinājums tādējādi samazinot siltuma inerci grīdai (vajadzētu ātrāk uzsilt). Ūdens siltās grīdas neapskatu, jo ziemā ir risks pasākumam izsalt (nav vēlmes visu laiku tērēt naudu plus temperatūras uzturēšanai).

Koka variants iespējams ka pat būtu tīkamākais, bet nav skaidrs vai radiatoru apkure būs pietiekama lai grīdas pēc sajūtām nebūtu aukstas? Flīžu variants savukārt ir ar garantiju silts, arī samazinātais biezums nodrošina ka samērā ātri uzsiltu.

Ir idejas, komentāri?

Garantijas perioda beigas

Laiks skrien vēja spārniem un nu ir pagājuši “likumā noteiktie 2 gadi, kuru laikā privātpersona var pieteikt pārdevējam pretenzijas par neatbilstību līguma noteikumiem” – manā gadījumā pats sev varu izteikt pretenzijas par to ka kautkas nav izdarīts pareizi un mēģināt to izlabot.

Tad no mēģināšu atcerēties kas tad bija “garantijas remonta ietvaros” labots:

1. Tecēšana garām skurstenim – izjaukts, pārpakots, netek. Tā arī nav skaidrs dēļ kā – vai ūdeni sūca caur kādu savienojuma vietu vai arī dīfūzijas membrāna vienā vietā laida garām. Salaboja kas montēja skursteni. Izmaksas nulle.
2. Karstā ūdens izplešanās trauka nomaiņa un pretvārsta ielodēšana – nopirku jaunu tvertni, ielodēju pretvārstu. Izmaksas 15 eur materiāli + 15 eur darbs.
3. Apkures cauruļu siltināšana katla apsaitei – uzliku kaučuka čaulas, kopā kādi 10 eur.
4. Ieejas durvju sprauga – salaboja durvju ražotājs. Ar regulēšanu nepietika, ielika vietā stikla paketi ar tonēto stiklu. Izmaksas nulle.

Viss. Vairāk problēmu nebija un nekādu viss ir slikti, jājauc nost 🙂

Gigabits ar latvju rakstiem jeb kā ātri izveidot datortīklu bez kabeļiem

Ir visādi koka sūdiņi ar latvju rakstiem, kas vairumam ir apnikuši un cerams drīz pazudīs no aprites, bet ir arī mantas kur šo rakstu lietošanu var pieciest. Viena no šādām uzpariktēm ir jaunais Mikrotik Wirless Wire Gigabit !!! pieslēgums.

Strādā 60GHz frekvencē, vajag tiešo redzamību un attālums max 100-150metri. Nav jau protams Rīga – Liepāja pieslēgums, bet ko tad vairāk vajag gadījumos kad esi aizmirsis aizvilkt kabeli uz šķūni, bet tur pēkšņi arī nepieciešams internets. Tad nu uz praktiskas situācijas un dzīves piemēra izmēģināsim cik viegli vai sarežģīti ir visu sastellēt un vai tiešām it Gigabits (vienkāršoti runājot ātrāk nekā sola 5G internets 😀 ).

Ir dots attālums ~30 metri līdz blakus ēkai. Apdare ir pabeigta, bruģītis ir ielikts un pa tiešo kabeli vairs neieraksi. Tāpēc ņemam jauno Mikrotik Wireless Wire komplektu un sākam izpakošanu un uzstādīšanu.

Šis ir pirmais Mikrotik produks parastam lietotājam draudzīgā iepakojumā – bildes, apraksts, latvju zīmes. No šī var secināt, ka ierīcei jābūt viegli uzstādāmai un iedarbināmai vairumam teniski mazizglītotu pircēju.

Komplektā ietilpst izstrukcija, 2 ierīces, kas jau ir saslēgtas savā starpā bridge mode un viss kas nepieciešams no lietotājam pieslēgt kabeļus ierīcēm un pavērst tās vienu pret otru.

Ierīces montāžas komplekts – pati iekārta askētiskā wAP formātā, montāžas plate, montāžas gredzens un skrūves, statīvs, ja nu izdomā savienojumu uztaisīt noliekot ierīces uz palodzes. Nu un protams gigabit POE ar barošanas bloku.

Izmēģinājumam pirmo montāžu veicu ar savilcēm, turpat kur ir uzlikta pienākošā bezvadu interneta antena. Lūk arī atmaksājās tas ka uz jumtu izvilku divus UTP Cat 5E kabeļus (neaizmirstiet izdarīt to arī jūs).

Kabelis iesprausts un tā kā barošana tiek veikta caur PoE, tad nekādi papildus elektrības kabeļi nav jāvelk. Patīkami ka uz ierīces ir redzams arī savienojuma signāla stiprums, tādējādi montāžu var veikt “uz aci” bez papildus ierīču iesaistes.

 

Otrā galā uz šķūņa tas pats – pievelkam kabeli, pieskrūvējam plati, uzliekam ierīci un iespraužam kabeli. Interesanti bija pavērot kā uzliekot plaukstu uz ierīces signāls pazūd, bet nu neko citu jau nevar arī sagaidīt no savienojuma kas izveidots 60GHz frekvencē – tikai tieša redzamība, tikai 100-150 metri attāluma. Ierīču komplekts nāk jau sakonfigurēts ar un kas labi vairs nav default parole 🙂 Pieslēgšanās kā jau ierasti izmantojot winbox lietotni.

Šādi nu izskatās šķūnis ar gigabit pieslēgumu.

Bet šādi izskatās sintētiskie ātruma mērījumi izmantojot bandwidth test no ierīces uz ierīci. Pirmie 3 grafiki TCP protokola tests – sūtīt/saņemt/kombinētais – ātrums turējās 400-490Mbps robežās. Nākamie 3 testi – UDP protokols – kombinētais/sūtīt/saņemt – sasniedzu 996Mbps  (kombinētajā variantā 480 augšupielāde, 980 lejupielāde). Procesora noslodze ap 30-40%

Secinājumi – viss strādā kā bija solīts. 1h laikā ieskaitot visu kāpelēšanu pa jumtiem un ierīču monāžu tika izveidots reāls Gbps tīkla savienojums starp divām ēkām. Neko nekonfigurējām, nekādos settingos nelīdām, saspraudām visu kopā un strādā. Ātrums identisks kabelim, bet starp ēkām nekarājas nekādi makaroni, arī bruģis un mauriņš ir savā vietā.

Ideāls risinājums gan lai pieslēgtu šķūnim internetu, gan lai no blakus esošas mājas saņemtu internetu bez kabeļa vilkšanas pāri ielai.

2017.gada apkures izmaksas joprojām zemas

Ja nav laika lasīšanai , tad īsumā tikpat 🙂

Apkures izmaksas var mērīt apkures sezonas griezumā, bet var arī gada griezumā, tādējādi iekļaujot arī karsto ūdeni nu un likvidējot dažādo apkures sezonu sākuma un beigu datumu ietekmi. Pagājis 2017.gads, gāzes skaitītāja rādījumi nodoti Latvijas Gāzei, šogad vasaras vidū noslinkoju un pāris mēnešus datus nefiksēju, bet kopumā no 1.janvāra līdz 31. decembrim nokurināti 1450m3 gāzes. Pie gada vidējās cenas 41,2 centi sanāk ka kopā apkure + karstais ūdens izmaksāja 1450*0,412 = 597,4 EUR . Vēl dēļ avansa maksājuma sanāk 27,4 EUR ietaupīt uz atlaides un gada beigās LG ir dabūjis 570 EUR. Tātad 47,5 EUR/mēnesī.

Iespējams teiksiet ka daudz, bet, jāņem vērā ka tas ir iekļaujot karsto ūdeni. Kā jau iepriekšējā gadā tika aprēķināts tie ir 50m3 gāzes ik mēnesi vienalga ir vai nav apkure. Tātat 50*0,412=20,6 EUR mēnesī vai 247,2 EUR tiek iztērēti par karsto ūdeni.

Kāds tad ir 2017.gada kopsavilkums? 570 -247 = 323 EUR/gadā par apkuri un 247 EUR/gadā par karsto ūdeni. Un dzīve visu gadu basām kājām pie +22 grādiem.

P.S. Protams nevaru nesalīdzināt savus ciparus ar paralēli tapušu koka karkasa māju ar siltumsūkni no bloga kokamaja.wordpress.com Māja būvēta gandrīz paralēli, skandināvu projekts ar labu siltumizolāciju. Izmaksu cipari identiski – gan apkurei gan karstajam ūdenim, tik ar vienu atšķirību, ka apkurināmā platība ir par ~ 35% mazāka. Kas arī ir likumsakarīgi, jo tie kas seko līdzi manas mājas tapšanas uzstādījumam, atceras ka būvēju māju kas ir par tiem pašiem 20-30% siltāka neka standarts pieprasa, lūk tas arī pierādās ar skaitļiem un faktiem.

MMXVIII

Novēlu katram izjust māju sajūtas šajā 2018.gadā

Rekuperatora vadība internetā izmantojot Brink Home eModule

Izmaksu taupīšanas nolūkos iegādājoties rekuperatoru paņēmu manuālo 4 pozīciju rekuperatora regulatoru. Toreiz šāds gājiens bija pamatots ar nelielu bet tomēr skepticismu un vēlmi ietaupīt. No šodienas skatu punkta ņemtu rekuperatora regulatora paneli Air Control, lai būtu iespēja regulēt un programmēt rekuperatora darbību diennakts stundu griezumā. Tā nu šī doma par vadības paneļa maiņu ik pa laikam uzradās un nozuda.

Bet nu pateicoties Kristapam no Tenko radās iespēja izmēģināt praksē attālināto rekuperatora vadību Brink Home emodule.

Kas tad tas ir un ar ko to ēd? īsumā tas ir modulis, kas nodrošina to ka jebkuru no brink renovent rekuperatoriem var pieslēgt internetam un attālināti vadīt tā darbību, nolasīt rādījumus kā arī veikt diagnostiku un regulēšanu. No interneta ierīcei var piekļūt gan no speciālas mobilās lietotnes gan brink-home portālā.

Tad nu sāksim izsaiņošanu un uzstādīšanu.

Kaste vienkārša bez krāsaina iepakojuma – tātad paredzēta instalatoriem ne gala lietotājiem 😀 Iekšā atrodams vadības bloks, barošanas kabelis ar USB konektoru, vadības kabelis pieslēgšanai pie rekuperatora un īsa instrukcija. Kastīte raksturīgā BRINK rekuperatoru stilā.

Veram vaļā plastmasas kastīti. Saturs vienkāršs – plate ar 2 konektoriem – barošanai un datu kabelim saziņai ar rekuperatoru+ LAN kabeļa ligzda. Nekādu ekrānu tik viena poga un 3 diodes. Vairāk arī nevajag. Nav diez ko lietotāja draudzīga, bet 5 minūšu laikā izdevās visu pēc instrukcijas saskrūvēt. Pievienojam kabeļus atbilstoši instrukcijai un tā kā ierīce atbalsta wifi, slēdzam to tikai pie barošanas (man visērtāk bija iespraust USB kabeli datorā) un sākam pieslēgties tīklam.

Mājās bezvadu internets ir ar paroli, tāpēc lai pieslēgtos tiek izmantota WPS opcija – brīdī kad viena ierīce ierauga otru nospiežam uz rūtera WPS button un viss notiek – automātiski pieslēdzas, savāc IP adresi caur DHCP un nu varam slēgties klāt kā standarta web lapai.

Sākotnējais lokālais ierīces vadības panelis papliks, bet kas patīkami ar standarta 1111 paroli tālāk par pirmo ieeju sistēmā netieku, jo kamēr nenomaina paroli tālāk nelaiž – tātad pat ja esi aizmārša ierīce pati neļauj tev atstāt noklusēto paroli. Šeit viss kas jāizdara jānomaina parole, jāapskatās vai pareizi ielikti Wifi parametri (manā gadījumā nez kāpēc wifi tīkla režīms ielikās ne tas un minūtes 10 mēģināju pieslēgties līdz atkodu gļuku) un jāieslēdz saslēgums ar centrālo serveri. Paralēli piereģistrējos portālā un reģistrēju vadības bloku tur.

Pēc dažām minūtēm portālā ierīce “kļūst zaļa”, kā arī iedegas lampiņa – tātad slēgums izveidots. Visas trīs gaismas deg, tātad var likt kastīti uz pastāvīgu dzīvi saimniecības telpā.

Kopā visa izklaide aizņēma kādu stundu līdz varēja šo kastīti uzlikt uz rekuperatora un aizmirst. Bonuss ka nekādu lieku jaunu vadu vilkšanas, tik iespraud rozetē un vēl vienu kabeli rekuperatorā.

Nu par lietotāja taustāmo daļu, jeb lietotnēm. Pie rekuperatora var pieslēgties caur mobilo aplikāciju, pie tam ne tikai no jebkuras vietas pasaulē, bet arī ja esi vienā tīklā ar ierīci tad pa tiešo. Ko tas nozīmē? Pazūd internets, bet tu joprojām vari vadīt un slēgāt rekuperatoru no telefona vai datora, jo wifi ta darbojas. Šis ir pozitīvi salīdzinot ar kaudzi ierīču vadību caur internetu, kur ja nav interneta neko nevar izdarīt.

Mobilā lietotne ir vienkārša un nepretendē ne uz ko vairāk kā vien nodrošina 2 galvenās funkcijas – iespēju attālināti pārslēgt rekuperatora ātrumu vai izvēlēties kādu no noklusētiem režīmiem (party,home,away un vēlkautkas). Pēc būtības tāds bezvadu slēdzis no telefona un jebkuras vietas pasaulē. Vienīgais mīnuss ka caur Playstore Android versija nav paredzēta mūsu reģionam un jāliek kā apk.

Interesantāks un daudz plašāks no iespēju viedokļa ir portāls Brink Home, kurā ir iespējams izdarīt faktiski to pašu ko caur vadības paneli + piesakoties inženiera profilam (mēs tādi taču esam 🙂 piekļuve vadības blokam uz pašas kastes ar iespēju rakstīt iekārtas darbības grafikus par pēdējām 30 dienām. Diemžēl ar savu 4 pozīciju slēdzi man portālā nav pieejams programmējams nedēļas kalendārs, bet ja būtu Air control , tad varētu arī no interneta saregulēt ierīces darbības režīmus pa nedēļas dienām un stundām. Toties iestatījumus ko var manīt ar roku rekuperatoram varu nomainīt arī šeit.

Vēl forši ka rāda virkni slēpto parametru, kas kā noprotu pieejami lai varētu korekti diagnosticēt iekārtas darbu

Vēl viena interesanta iespēja ir priekš tiem, kas negrib iedziļināties ierīces darbībā bet uztraucas ka ja kautkas noplīst vai nestrādā ilgi jāgaida meistars – šeit ir iespējams pievienot ierīcei jaunu lietotāju un nosūtīt piekļuvi agregātam (piemēram montāzniekam). Rezultātā tas no attāluma var pieslēgties ierīcei, nodiagnosticēt, apskatīties pēdējo 30 dienu darbības vēsturi ar visām līknēm un kas pats galvenais saregulēt ierīci. Tātad win-win klientam un montāžniekam – nav jābraukā apkārt un var tikt pie meistara apkopes uzreiz. Ja runājam par integrācijām ar mākoņservisiem, ifttt, alexa utt, tad ir iespēja ievadīt epastu uz kuru sūtīt ziņu par kļūdām no rekuperatora.

Rezumējums – interesants aksesuārs, kas tapis lai atvieglotu dzīvi lietotājiem un montāžniekiem. Cerams ka tiks tālāk attīstīts un būs pieejamas papildus iespējas. Bet jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā vai izvēlaties uzstādīt Brink Home emodule, es iesaku rekuperatora manuālai vadībai izvēlēties Air Control vadības pulti.

Griesti saimniecības telpā

Mājas saimniecības telpa ir līdzīga automašīnas motor telpai – daudz dažādu agregātu, ierīču, cauruļu un kabeļu. Viss tas rezultējas ar to, ka nav iespējams pirms uzmontētas visas ierīces visu smuki noslēpt, savukārt pēc uzmontētām ierīcēm sienu apdare praktiski nav iespējama. Vēl pievienojam rekuperācijas iekārtu, kurai jānodrošina piekļuve gaisa sadales kastēm tālākai apkopei un ideju par reģipša griestiem var atmest.

Protams var atstāt visus kabeļus un kastes atklātas, bet var risināt līdzīgi kā automašīnas motor telpu – noslēpt dzinēju ar dzinēja pārsegu, tik saimniecības telpas gadījumā tas nozīmē izveidot piekaramos griestus.

Protams atgādina kaut kādu biroju, bet labāk saimniecības telpā sakārtots ofiss nekā bardaks un visās malās karājošies kabeļi.

P.S. Arī visādus kabeļus, kas izvilkti pa sienām krustu šķērsu, var noorganizēt loģiskās secībās penāļos. Galvenais sevi nedaudz piespiest to izdarīt.

Sildmūris pirtī

Ārā sals un sniegs pamīšus ar lietu un dubļiem, tāpēc kaļu plānus nākamajai siltajai sezonai. Apzvanīju dažus krāšņu un skursteņu mūrniekus un sapratu, ka tos var iedalīt 2 kategorijās – tie kas dzīvo pagājušajā gadu tūkstotī un tie kas prot tikai apmūrēt kamīna kurtuvi, bet varbūt vienkārši šobrīd ir nesezona un tāpēc vainu negrib runāt vai arī aiz nekā pa telefonu māca kā pareizi tad jādara.

Bet nu pēc liriskas atkāpes ķeramies pie pirts apkures risinājuma. Iepriekš jau rakstīju, ka interesē kurināt pirti un pie viena kautkā kurināt arī priekštelpu. Meklējot gatavas krāsnis neko jēdzīgu neatradu izņemot vienu variantu, bet arī tam ir risks, ka vasarā priekštelpā būs problēma dēļ liekā karstuma. Visi pārējie varianti tā vai citādi piesilda tikai pērtuvi. Tad nu atgriezos pie plāna B, krāsns pērtuvei + sildmūrīša bet nedaudz modificētā izpildījumā:

vasarā vertikālais šīberis vaļā un dūms uzreiz skrien augšā skurstenī. pārējā laikā vertikālais šīberis  ciet un dūms sākumā skrien lejā un tad pa labējo cuku augšā un skurstenī – rezultātā dūmgāzēm temperatūra krītas, sildmūris uzsilst = win-win situācija. Bonusā kreisais atvērtais kanāls, kas dēļ dabiskās vilkmes un gaisa apmaiņas paātrināti piesilda priekštelpu.

sarkanie bloki nodrošina papildus ugunsdrošību atdalot sildmūri no pārējās pirts koka karkasa konstrukcijas, stikla bloku rinda papildus nodrošina gaismas pieplūdi

Lūk sketchup ideja sildmūrītim (aizgūta no forumhouse) ar papildus kanālu gaisa cirkulācijai priekštelpā. Teorijā šādam sildmūrītim būtu jānodrošina, ka vasarā tas nedarbojas bet pārējā laikā dūmgāzes tiek laistas caur cukām tādējādi samazinot gan dūma temperatūru no 400-500 grādiem līdz 200-300 grādiem, gan akumulēto siltumu nododot priekštelpā un dušas telpā.

Summā rēķinos ka vajadzēs kādus 200 ķieģeļus kas samūrēti uz kanti. Un te interesantākā tēmas daļa – apzvanītie meistari pa ziemu vispār nekustās, savukārt pēc tam rinda. Par cenām pat īpaši nerunā, tik min cenas 40-60eur/m par skursteņa cuku.

Varbūt ir kādam jēdzīgi krāšņu mūrnieki ar adekvātu attieksmi?

Jā un kamēr vēl nav uzmūrēts, laipni lūgti komentāri par tēmu kā man viss dūmos vai izjuks, bet tikai ar pamatojumu dēļ kā 🙂

Elektroinstalācija – sadalnes sakārtošana

Sākumā bija vadu mudžeklis pa visu tehnisko telpu. Tad, pēc pusotras dienas darba vadu sakārtošanā un slēpšanā penāļos, mudžeklis nedaudz sakārtojās un nu varēja pāriet pie vadu lobīšanas un komutēšanas…

bet – iedomājaties jums ir kādi 70-80 kabeļu; nolobot visus uzreiz rodas problēmas ar identifikāciju – kurš tad ir kurais kabelis (domāju ka piekritīsiet izzvanīt pēc tam šo vadu čupu būtu neprāts). Arī lobīt pa vienam un uzstādīt arsevišķi “automātus” pie visas tās kabeļu kaudzes ir apgrūtinoši.

Vienīgais +- jēdzīgais variants – lobam kabeļus un paralēli “gredzenojam” katra kabeļa vienu vadu ar speciāliem kabeļu marķieriem – dzelteniem grezeniem ar cipariem. šādi mēs iegūstam gan kabeļu nummerāciju, gan pēc gadiem var jebkurā brīdī saprast kurš ir kurš kabelis un tikt pie pareizā vada gala bez puses sadales pārlases. Tālāk kabeļus nolokam uz augšu un vainu uzkarinam jau iepriekš sagatavotu sadalnes saturu vai sākam karināt “iekšas” uz sliedēm.

Tālāk saslēdzam vadus, sakārtojam savienojumus, uzliekam paneļus un ir šāds rezultāts.

Jā, skaidri redzams ka kastē 2 rindas itkā nav izmantotas, bet faktiski tur ir savienojuma spailes, kas nodrošina, ka vadi ir savienoti pārskatāmā veidā. plus tiek veikta komutācija, piemēram viss āra apgaismojums sākumā palaists caur krēslas sensoru un tad caur 3 slēdžīem uz 3 neatkarīgām līnijām – ieejas mezgls, fasādes apgaismojums no priekšpuses un pagalmā.

Atliek vienīgi pabeigt līmēt uzlīmes zem automātslēdžiem, ielikt pārsprieguma aizsardzību, uzlikt nosegpaneļus uz tukšajām vietām un darbiņš pabeigts.

P.S. Pēdējās 2 bildes tapa ar 2 gadu nobīdi no pirmajām bildēm, tādējādi kārtējo reizi pierādot pagaidu pastāvīguma spēku 🙂

Finiša nobeiguma špaktelēšana Q4 kvalitāte

Daudzlīmeņu griesti arvien biežāk paliek pagātnei un “eiroremontiem” un jaunbūvēs arvien biežāk izvēle ir par labu plašām telpām ar taisniem griestiem. Bet tas nes līdzi vienu problēmu – īpaši izteiktām kvalitātes prasībām pret virsmu gludumu, lai caur lielajiem logiem uz plaknes nav redzamas regipša šuvju salaiduma vietas.

Tāpēc ir jau ieprikš minētais Q4 kvalitātes līmenis, kad nobeiguma špakteli uzklāj uz virmas ar speciālu rulli un izlīdzina ar īpaši platu 90cm špakteļlāpstiņu.

Vēlreiz par celtniekiem

Tā kā šosezon netiešā veidā piedalos pāris māju tapšanā, tad atkal sanāk kontaktēt ar dažādiem celtniekiem.

Kārtējo reizi radās secinājums – nav tomēr pazuduši visi pīī… no būvniecības tirgus. Stāsts kā jau parasti – sāk ar vienu darbu, tad piedāvā nākamo un vēl un vēl, bet kvalitatīvi izdara tikai vienu, pārējos nu nesanāk cilvēkiem. Beigās vēl paņem un nozūd no objekta līdzi paķerot saimnieka instrumentus.

Tad nu 5 simptomi, lai celtniekiem pateiktu nē:

1. dzīvo tālu prom no objekta (pierīgas gadījumā otrpus daugavai aiz pilsētas). Piemēram Tukumnieki, kas brauc strādāt uz Ādažiem. Itkā jau celtnieka problēma, bet ja celtnieks 3 stundas katru dienu pavada ceļā diez vai tas neatspoguļosies uz izmaksām, īpaši kad sākas lietus sezona un puse dienas izkrīt, vai kad palikuši sīkumi un sanāk vairāk braukt nekā strādāt.
2. 20 gadu pieredze un švaks instrumens – tikko redz ka celtniekam nav pat akumulatora urbmašīnas – paldies un uz redzēšanos. Un lai nestāsta ka iepriekšējā objektā aptīrīja. Pat vienkārši kautko darbojoties hobija līmenī savācas kaudze darbarīku, bet ja to dara profesionāli ikdienā, tad drīzāk štrumu ir pa daudz nekā nav ar ko strādāt.
3. varam uzmūrēt, uzlikt jumtu, ievilkt elektrību utt- 4 no 5 gadījumiem beigsies ar problēmām, komlektā ar iepriekšējo punktu ar sabojātiem materiāliem kā minimums.
4. bardaks būvobjektā – ja aiz sevis paliek izgāztuve un viss samests kaudzē, tad ir skaidrs ka nespīd gludas sienas un taisni stūri, jo attieksme vienkārši tāda pret darbu un apkārtni.

Jā un vēl par pasūtītājiem – objektā ir viens pasūtītājs, kas nolīgst, vienojas par darbu un veic samaksu par darbiem. Ja šo kārtību neievēro sākas pārsteigumi jau no pasūtītāja puses kad viens grib vienu, bet otrs otru un malējais paliek celtnieks.

Būvniecības izmaksas

Ik pa laikam pavīd jautājums par izmaksām. Ilgi turējos pret, bet nu pabeidzot sezonu izlēmu, ka nopublicešu izmaksu tabulu ar pilnu detalizāciju. Spiežam virsū bildei.

Nedaudz gan apbēdināšu tos kas vēlas redzēt mājas izmaksu tāmi – tās joprojām nebūs, bet pagrabam lūdzu – pilna detalizācija pa pozīcijām ar visiem apjomiem.

Kopumā izmaksas sastāda mazāk kā 6000EUR jeb nedaudz zem 150EUR/m2 par pabeigtu pagrabu ar visām durvīm, elektrību, dabīgo ventilāciju un zemes uzkalnu pa virsu. Ja pieskaita vēl vējtvera platību tad cena nokrīt vispār līdz 125EUR/m2. Atceros kā izstādēs par līdzīgām naudām skatījos stiklašķiedras un gatavos betona mikropagrabus, ko tāpat ir jāpierok zemē. Abstrahējoties no izmantotiem materiāliem, tad no izmaksām sanāk vainu nopirkt vienu mikro pagrabu, vai uzbūvēt 3 pilnvērtīgus pagrabus kopā.

Protams apskatot tāmi redzēsiet, ka darba izmaksas ir tikai pie vienas pozīcijas – mūrēšana – to ar kaimiņiem izlēmām nedarīt paši, bet piesaistīt celtnieku. Pārējo gan paši savām rokām. Kāpēc vispār tad dalos ar informāciju? Lai iedrošinātu arī citus uzņemties darīt vairāk pašam, īpaši ja tās ir mazēkas, kur viss kas formāli ir jāizdara jāsaskaņo ar pašvaldību novietojums un tālāk var būvēties pašam. Pat ja nesanāks viss ideāli, būs iegūta kaudze pieredzes un galvenais varēs ar smaidu pateikt – šo uztaisīju ES.

 

Sīkumi – katla apsaites siltināšana.

Kamēr kaķis aiz nekā darīt mazgā mantību, tikmēr es kamēr lietus kārtoju saimniecību 😀

Beidzot tika rokas līdz boilera un katla apsaitei un noizolēju kapara caurules ar amflex izolāciju. Nopirku depo 9mm biezas kaučuka caurules un iepakoju tās lai mazāk tiktu izstarots siltums brīžos kad apkures katls silda boileri.

Bija šādi kops izbūves laikiem.

Un beidzot palika šādi. Izmaksas – ap 5 EUR (četras 2m izolācijas čaulas pa 1,2EUR plus armētais skočs). Kopumā noizloēti 5metri 25mm kapara caurules kur cirkulē kādu 1h dienā ap 80grādi temperatūra un 3metri 25mm caurules, kur ~ 10h dienā cirkulē 35grādi).

Sezonas bilance

Sezona pagājusi un nu jāsavelk kārtējā bilance. Kopumā šogad ir izpildīts izvirzītais merķis pabeigt lielos āra būvniecības darbus, lai neizskatās kā puspabeigtā objektā.

Lielākais gandarījums – kopīgi ar kaimiņiem uzbūvētais pagrabs, lielākais čakars -neskaitāmie kubikmetri pārvietotās grunts ar lāpstu un ķerru.

Teritorija – pirms un pēc

Pagrabs – pirms un pēc

Saimniecības ēka – pirms un pēc

Izbaudām pēdējos saulainos mirkļus un zelta lapkriti

Māja Dzīvoklis 2017

Kārtējā būvniecības izstāde un kārtējo reizi ātrais secinājums – m…. 🙂 Ja kādreiz izstādes bija kā seno laiku gadatirgus uz ko pus gadu gatavojās lai parādītu sevi un atrastu klientu, tad tagad ātrāk un efektīvāk ir ieguldīties internetā. Rezultātā šoreiz izstādē bija vieglāk nopirkt kažoku, bišu vaska kurpju smēri un abšaubāmas izcelsmes gleznu par 600 eur nekā ieraudzīt patiešām ko interesantu, jaunu. Nu un kārtējo reizi var redzēt kā tiek apgūta ES projektu nauda – vismaz puse no vide un enerģija stendiem ir dažādu ministriju un aģentūru ES projektu publicitātes pasākums. Varbūt vērts vienkārši noīrēt uz 3-4 dienām halli un savākt kopā visus tos ES projektus vienuviet?

Bet tomēr. Ar visu to ka itkā nekā jauna nav, daži stendi piesaistīja uzmanību. Lūk mans īsais fotostāsts (pirts tapšanas prizmā)  🙂

Uzskrēju virsū keramikas sildītājiem. Tās pašas “cūku lampas” tikai nedaudz citā izpildījumā, pie tam vizuāli patīkamā. Galvenais pluss, ka nav atklāta sildelementa.

Picas krāsns konstruktors. Jau gatavs risinājums no speciālas ugunsdrošas massas. Saliec, aizsmērē šoves un taisi picu pagalmā. Nieka 709 EUR + PVN  🙂

Šaurie pirts dēļi, 50mm plati. Iespēja paspēlēties ar pirts sienu noformējumu nevis uztaisīt tipiski dēlis horizontāli/vertikāli.

Pinteresta bildēs reizēm redzami izgaismoti oniksa paneļi pirts apdarē. Izstādē uztrāpīju virsū akmens plātnei ar skaistu zīmējumu. Sākumā nodomāju – re atrasts panelis, ko iestrādāt pirts sienā un izgaismot. Bet izrādās “pusdārgakmenis” ahāts. Cena 11400EUR par šo te zilgano dabas radītu brīnumu.

Elektrības sadale industriāliem objektiem un manjakiem privātbūvētājiem 😀

Izstādes “atradums” – plakanā akumulācijas tvertne. Iespēja maksimāli efektīvi izmantot telpu salīdzinājumā ar klasisko apaļo bunduli. Pārdevējs gan nezināja vai šādu var iestrādāt sienā, bet teorijā šo barētu ielikt jebkurai mājai kā starpsienu piemēram starp katlu telpu un vannas istabu, un iegūt gan akumulācijas tvertni gan “sildmūrīti”.

Vietējo CEWOOD koka skaidu+cementa apdares plātnes. Dažādi biezumi un malu apdares, cenas zem 10eur/m2 No šodienas perspektīvas visādās palīgtelpās, koridoros veidotu griestus nevis no reģipša bet šāda veida materiāla. Pirts WC iespējams likšu šo.

Pirts krāsnis. Piedāvājums izstādē bija itkā nekāds, bet tai pašā laikā ejot prom no izstādes ieraudzīju to ko citādi neredzētu – Feringer pirts krāsns ar akmens lameļu apdari. Internetā daudz lasīts, bet te varēja apčamdīt un aprunāties ar zinošu pārstāvi, plus mucas pirtī viena mazāka kūrās un varēju saprast kā tad tas PIFs darbojas. Cena liela, bet vispārizglītošanas nolūkos tieši tas ko vajag, lai saprastu kas ir PIFs, kā vispār šīs ņeržas krāsnis darbojas.

Kopumā 2,5h laika, kurus par bezjēgā pavadītiem nenosauksi, jo tomēr kautkas interesants tika pamanīts. Nu un dabūju no AVU logi koka mērlentu salūdzušās vietā – tātad arī daļa biļetes atsista.

P.S. BT1 būtu jāklapē ciet rudens izstāde un jākoncentrējas uz vienu pavasarī.

Koka fasāde gāzbetona mājai

Pēdējos gados koka fasāde kļūst arvien populārāka un varētu teikt ka atdzimst. Bet ko darīt, kad ir vēlme pēc mūra mājas bet apdari veidot no koka? Vienu variantu var apskatīties pie Kaspara blogā, bet tur daži mezgli veidoti jo citādi nesanāk.

Bet nu par tipiskāku variantu, kad ir gluds gāzbetona mūris un nepieciešams izveidot koka apdari. Tieši šādā situācijā nokļuva kaimiņš, kas līdzīgi kā Kaspars izvēlējās veidot gāzbetona mūra māju ar koka dēļu apdari.

Tātad izejas dati: gāzbetona mūra sienas 440mm  480mm biezumā, no ārpuses aizvilktas poras ar līmjavu, logi un durvis montēti ~5cm iedziļināti no ārsienas – tātad gandrīz gluda fasāde.

Mērķis: šķūnis. Gandrīz. Ja precīzāk vertikāls dēlis ar 5mm spraugu.

Finanšu dilemmas: Atkāpjoties pirmsākumos – projektā arhitekts protams bija izpildījies pēc pilnas programmas un ielicis fasādi no sibīrijas lapegles trīnītī. Pat tuvināti piemetot izmaksas 330m2 fasādei tika saprasts ka var palikt ne tikai bez biksēm bet arī ievērojamas daļas iekšējās apdares. Lai atrisinātu šo problēmu tika pieiets racionāli – pirmais solis bija atteikšanās no apdares trīnītī un pāriets uz vertikālo dēļa apdari ar 5mm spraugu. Šādi uzreiz nepieciešamais fasādes dēļu materiāls samazinājās 1,5 reizes no 500 uz 350m2. Nākamais solis materiāla nomaiņa – sibīrijas lapegle ir forši, bet dēlis maksā 16+ EUR/m2, alternatīvais lētais gals ir svaigi zāģēts collīgais dēlis, pie cenas 160eur/m3 vienam m2 cena sanāk tieši 4 eur/m2. Tātad tikai uz fasādes dēļiem vien ietaupījumu, ko var panākt ir 500*16-350*4 = 6600 EUR.

Realizācija: Kad ir izvēlēts apdares risinājums – retināts vertikāls dēlis, tad atliek vien izlemt par montāžas risinājumu. Gluda un taisna fasāde ļauj nedaudz vienkāršot koka fasādes karkasu un principā pietiek ar vienu horizontālo latu pie kuras tad stiprina apdari. Kaimiņš kādu laiku pētīja variantus līdz izlēma par labu 20mm saplākšņa sloksnēm, kas tiek stiprinātas horizontāli pie gāzbetona ar gāzbetona skrūvēm. Tālāk jau pie šīm sloksnēm tiek stiprināts dēlis – sākumā montējot ar naglu pistoli un tapiņām, pēc tam pieskrūvējot ar nerūsējošā tērauda skrūvēm. Tā kā dēlis ir 25mm biezs un saplāksnis 20mm, tad skrūvē ar 50mm skrūvēm. Ja rodas jautājums – bet kā tad ar dubulto latojumu, lai var fasāde ventilēties, tad atbilde ir – nav nepieciešams, jo dēļi ir ar spraugu, kas arī kalpo kā vertikālā ventilācijas sprauga.

Vēl interesanti knifi vai lietas ko ņemt vērā.

Kaimiņam pažobelē bija jau paspējuši iemitināties irši, tāpēc bija izlemts ka zem dēļiem būs insektu siets. Bet ko darīt ja dēlis tiek krāsots baltā krāsā? Sieta tirgotājs apgalvoja, ka dēļ ēnas tāpat viss būs tumšs un nemanāms un var arī zem baltiem dēļiem likt melnu sietu un nekas tur nerēgosies cauru. Papildus gan finiera līstes tika nokrāsotas melnas, lai nerēgojas 🙂

Svaigi zāģēti (un tad krāvumā žāvēti) dēļi no izmaksu viedokļa ir forši, bet uz tausti un vizuāli prasās tomēr kas labāks. Samērā vienkāršs risinājums ir pirms dēļu izmantošanas dēļa virsmu pāriet ar smilšpapīra ripu, kas uzlikta uz parastā flekša – rezultātā tiek iegūta smalki zāģēta virsma ar manāmu raupju faktūru, bet vairs nav atskabargu. Šādi iegūstam gan klasi augstāku apdares materiālu, gan ievērojami mazāku patēriņu uzklājot lazūru.

Par latojumu. Saplāksnis izvēlēts dēļ nepieciešamā kopējā fasādes sabiezinājuma – tā ir kad jumta vējkastes uzliek pirms finalizēta fasāde 🙂 Saplāksni stiprinot cieši pie fasādes jāskrūvē relatīvi bieži, bet nevajag aizmirst par kokmateriāla (jebkura) izplešanos samirkstot. Lūk bilde ar latojumu, kas uzmeta kūkumu tikai tāpēc, ka vairāks dienas lija lietus tieši virsū, bet 9m gara lata tika uzskrūvēta bez 5mm spraugas starp saplākšņa līstīšu galiem.

šo vietu salaboja pārzāgējot un papildus pieskrūvējot.

Un te arī bildes

Horizontālās saplākšņa līstes kas kalpo kā latojums. Nokrāsotas tumšā krāsā, lai nebūtu vizuāli pamanāmas spraugās. Pēc krāsošanas sākot no 0,5m attāluma vairs latojums nav pamanāms.

Skrūves jāskrūvē pa striķi, tad tās ir taisnā līnijā. Smuki un neprasa papildus darbietilpību.

Stūra logi – izaicinājums no palodžu montāžas viedokļa un dēļu salaiduma. Šo un tāpat kā citus logus sāk, montējot dēļus no malām un “ejot” vienam pret otru. Tā kā fasāde ir no 2 platumu dēļiem, tad pēdējais salaiduma dēlis tiek piezāģēts pēc platuma un nav izteiksmīgi pamanāms. Uz sienu plaknēm ieteicams salaiduma dēli veidot vietās kur ir ūdens notekas, jo atšķirīgais dēļa platums tur ir vispār nepamanāms.

Logu apdare un palodzes veidota specifiski – saskarsmes vieta starp loga rāmi un dēli veidota izmantojot pašizpletošos lentu – šādi tiek panākta pilnīga spraugas nosegšana. Savukārt palodze tiek montēta ZEM sānu dēļa un bildē redzamais dēlis ir ar 1cm spraugu līdz skārdam. Šādi iegūstam ka lietus notek pa sāna dēli uz palodzi un nekas netiek pūdēts.

Remmers baltās lazūras efekts – ka kreisi trīs dēļi ir divas reizes krāsoti, pa labi vienu reizi. Krāsošana veikta – pirmo reizi dēļus krāsojot pirms montāžas, otro reizi krāsojot pēc montāžas visu fasādi.

Dēļu apakša tiek piezāģēta 45grādos, tādējādi veidojot itkā lāseņa formu dēlim un mazāku risku, ka dēļa apakšā krājas mitrums un tas sāks pūt.

Par meistariem. Fasādi taisīja Raimonds ar pārinieku. Tieši tas pats Raimonds, kas man mūrēja māju un šovasar uzmūrēja pagrabu un teritorijā esošo atbalsta sienu. Tāpēc turpmāk pie Raimonda kontaktiem baltajā sarakstā redzēsiet nevis mūrnieks, bet gan namdaris 🙂

Noliktavas plaukti salikti

Pagāja nedēļa bakstīšanās apkārt, cenu aptaujas ar vajadzīgo plauktu skices izsūtīšanu un piedāvājumu saņemšanas. Piedāvātie risinājumi pamatā izmantojot super123 sistēmu – cena sākot no 250EUR. Tad vēl kā vienmēr pāris gudrinieku mēģina piedāvāt šaurākus plauktus, lai tikai palīstu ar zemāko cenu.

Vienu brīdi kalkulēju cik man izmaksātu šāds pats risinājums no saplākšņa – pat ar visu to ka atgriezumos ir reti pietiekoši garas 600mm platas 21mm biezas loksnes. Sanāktu saplāksnis ap 120 EUR + stiprinājumi (visdrīzāk konsoles) vēl kādi 60 EUR vismaz. Secinājums – ar saplāksni sanāktu tikai nedaudz lētāks pasākums kā nopērkot gatavus, toties izklaide uz pietiekoši ilgu laiku. Izlēmu ka ņemšu gatavus, bet – aizbraucot apskatīties Super123 sistēmu, atdūros pret ļurīgu konservkārbas metāla konstrukciju.

Atcerējos ka ir lietotu noliktavas plauktu tirgotājs, kautkur mūkusalas ielā. Aizbraucu, paskatījos kādi ir varianti un paņēmu lietotu Mecalux M3 plauktu sistēmu. Plaukts 1,25m garš, plauktus var pārlikt ar soli 3cm. Atvedu, saliku un viss notiek – stāv stabili un neļurkājas. Jā, nav riepu statņa, toties guļus var salikt divas riepas vienu otrai blakus, tādējādi viss kompakti izvietojas. Maksāja 212 EUR, ar 5 plauktiem sekcijā. Jāpiepilda un tad redzēs vai nevajag papildus plauktu piepirkt.

Tek garām skurstenim

Jā, tieši ar tik nepatīkamu situāciju nācās saskarties lielajās lietavās, kad pēkšņi pa kamīna skursteņa nosedzošo plāksni no griestiem sāka pilēt. (atkāpei: Vienreiz bija notecējums arī ziemā, kad sākās sniega kušana, uzkāpu izpētīju, pasaucu jumtu meistaru, visu izpētījām bet tā arī vainu neatradām, nosecinājām ka būs kautkur pa click savienojumu kūstošais ūdens ticis iekšā. Izlēmām ja būs atkal, tad vērsim vaļā jumta loksni un skatīsimies kas apakšā, kā nekā Click segums to pieļauj bez lieliem krenķiem. Bet… itkā vairs nepilēja, arī vasarā pie lielā lietus, bet te uz lielo diennakts rudens lietu atkal sāka pilēt).

Skaidrs ka tā atstāt nevar un kamēr līst lietus ņemu un no apkašas visu demontēju. Labi, ka dekoratīvā plāksne pielīmēta ar montāžas līmi, kas relatīvi viegli noiet nost – varēs bez remonta sakopt visu atpakaļ 🙂 Tad nu vates visas ārā, un ir skaidrs ka netek jumts vai difūzijas membrāna, bet ūdens kautkādā veidā tiek gar skursteni un jumta savienojumu un notek lejā. Lai arī arī lietus un tumšs jālien vien uz jumta, kamēr līst un pil un jāskatās kur vaina.

Noskrūvēju skursteņa lietus krādziņu un uzriez viss top skaidrs – sprauga starp skursteni un jumta pieslēgumu aizpildīta ar vati un no augšas aizsmērēta ar silikonu. Pa šiem 2 gadiem kurinot kamīnu skurstenis uzkarstot staigājis izmēros – izpleties un sarāvies garumā līdz pāris vietās silikons ir pušu. Rezultātā tikko līst ilgstošs lietus, tas pa skursteņa ārpusi tek lejā, caur lietus krādziņu un tālāk caur spraugu uz leju. Tā kā tālāk tikai vate, kas mitrumu neuzsūc, tad gravitāte dara savu un viss ūdens pil iekšā istabā.

Nu neko sazinājos ar skursteņa licējiem, lai brauc un labo. Par tālāko procesu un problēmvietu nākamreiz.

Ko izvēlēties garāžas noliktavas plauktiem

Uz ziemu vajadzētu tā kā šķūni vulgaris pārvērst par ērti lietojamu mantu glabātuvi, ar visu no tā izrietošo. Veicot ātro priekšizpēti sapratu, ka pēc būtības pastāv trīs varianti, kas ir izskatāmi kā opcijas. Izmaksās vēl īpaši neesmu iedziļinājies, bet jau tagad ir skaidrs, ka gatavie risinājumi būs salīdzinoši dārgāki par paštaisīto, atliek tik jautājums vai tas ir tā vērts. Šoreiz būtu forši ja lasītāji padalītos ar savu pieredzi (kādi plaukti ir, cik plati, un augsti) un apsvērumiem par un pret, kā arī ja ir, tad kādas ir vilšanās.

Tad nu sākam ar variantiem, ko esmu noskatījis. Pirmais, gatavie noliktavu plaukti risinājumi – tipveida sekcijas ar regulējamiem plauktiem. Ātri salikt un lietot. Salīdzinoši dārgs risinājums, pluss iespēja pārlikt kā nepieciešams, bet ierobežojums izlikt visas sienas platumā dēļ fiksēta sekcijas garuma.

Uz sienas parināma ELFA tipa sistēma. Var pielāgot plauktus un izvēlēties dažādus turētājus. Var piedzīt praktiski pēc vajadzīgā izmēra. Visdārgāk. Vēl ir jautājums kā šāds pasākums turēsies uz koka karkasa sienas.

Paštaisīts risinājums vainu ar koka statņiem vai uz konsolēm. Lētākais no risinājumiem, brīva fantāzija izpildījumam, bet nepieciešamība ieguldīt darbu. Plauktiem nepieciešams pietiekoši izturīgs (biezs) saplāksnis.

Jā un ja kādam no lasītājiem ir piedāvājums, tad siena uz kuras jāuzstāda plaukti ir 3,85m plata un 2,50m augsta. Nepieciešama arī riepu glabātuve vismaz 2 komplektiem.

Pagrabs pabeigts

Par spīti lietum, cikloniem uz citām dabas parādībām pagrabs ir pabeigts un var uzskatīt ka šī gada avantūra veiksmīgi noslēgta.

Pārsegumu veidojām pēc tipiska apgrieztā jumta principa – pārsegums, hidroizolācija, siltinājums, plēve, grunts.

Augša noklāta ar 100mm putuplastu un kādiem 500-600mm augsnes kārtas. Malas apbērums plānākajā vietā pus metrs.

Ar durvīm atsevišķs stāsts – labi un lēti nav pieejams, lēti un smuki arī nav pieejams, tad nu izlēmām otrās durvis veidot paši, bet pirmās paņemt gludas metāla. Arī itkā vienkāršs uzdevums atrast lētas gludas metāla durvis ir izaicinošs – kādi 90% sortimenta ir ar visādiem reljefiem, mdf paneļiem utt; lētākais gals ir nevis no metāla bet skārda (metāla biezums 0,4-0,6mm) bet kad metāls jau ir kautkas jēdzīgāks, tā cena uzreiz 200+ eur. Beigās atradām kompromisu Ukraiņu durvis 1mm metāls pa 135EUR – pagrabam der, bet kautkur ikdienā lietojamā vietā neliktu, jo jūtams ka nedaudz ar “cirvi tēstas”. Toties ar 2 slēdzenām un actiņu 😀

Te iekšēju durvju sagatave kaimiņa izpildījumā – rāmis 50×50 brusa, no mugurpuses 9mm mitrumizturīgais saplāksnis, iekšā putuplasts, no ārpuses vagondēļa pārpalikumi no vējkastes. Tā kā otrās, tad nebūs slēdzenes bet gan krampītis 🙂

 

P.S. Ir kādam pieredze ar salmu paklājiem grunts nostiprināšanai?