Mēs būvējam māju

Mēs būvējam māju ir slēgta facebook grupa tiem kas paši būvē savu māju. Mērķis ir apmainīties ar informāciju, kā arī dalīties ar priekiem un krenķiem, kas neiekļaujas bloga formātā.

Nav plāna izveidot lielāko grupu vai sākt rīkot “produktu nedēļas”.

Advertisements

Transporta pakalpojumi

Forši ka ir vēl virkne blogu ar baltajiem sarakstiem, kur pasmelties kontaktus dažādām dzīves situācijām. Šomēnes nācās operatīvi veikt viena dzīvokļa satura pārvešanu un atcerējos ka Jānis no Ošlejām stāstīja par to kā arī vedis mantas prom no savas vasarnīcas. Tā nu iepazinos ar Raivi un viņa Busu, ko sanāca izmantot divas reizes un abas paliku nu ļoti apmierināts gan ar cenu, gan attieksmi. Puisis ne tikai ved ar lielo VW LT busu, bet ir arī lielā divasu piekabe. un tā kā skaitās C kategorijas buss, tad ja iespringst var pat 3 paletes ar granulām atvest.

Tad nu ir skaidrs situācijās kad jāatved kautkas lielgabarīta no veikala kam nav sava transporta, kam zvanīt un būt drošam ka atvedīs kā sarunāts. Tiešām iesaku, jo palīdzēja gan mantas izkraut un iekraut, gan dīvānu uz 9 stāvu uznest.

Kā parasti baltajā sarakstā.

Caurumu urbšana dzelzbetonā

Lai pagrabs būtu pagrabs nevis pūdētāva svarīgs jautājums ir ventilācijas esamība. Tad nu gatavajam pārsegumam tika izlemts iet vienkāršāko ceļu un pasūtīt caurumu urbšanu ar lielajiem kroņurbjiem.

Jāsaka paldies seves.lv puišiem, kas operatīvi atbrauca nākamajā dienā, smuki stundas laikā izurba 4 caurumus armetā dzelzbetonā un devās prom. Darbs kvalitatīvs, samaksas aprēķina principi loģiski un vienkārši – minimālais brauciens 70EUR, savukārt maksa par urbumu veidojas kā kopējais noteikta diametra urbuma garums – mūsu gadījumā tika urbts 130mm diametrs, 4 urbumi kopumā ap 115cm. Kopā tie paši 70EUR vien sanāca. Laika ziņā nedaudz virs 1h

Arī pagrabā iemitinājušies apakšīrnieki – pagaidām nezināma tauriņu kolonija 🙂

Pagrabs – pēdējie betonēšnas darbi

Turpinot nesteidzīgās vasaras izklaides ar pagraba būvniecību tiek iebetonēts gan trūkstošais caurums pārsegumā, gan ieejas mezgli. Pārsegumam ļoti labi noderēja balkona elementu armatūra, kurai tika piesieta armatūra, pieskaitot 200mm keramzītbetona sienu apakšā šis elements sanāca tikpat izturīgs cik blakus esošais balkona panelis.

Lai nebūtu vēlāk jāsauc betona urbēji uzreiz tika ievietotas čaulas ventilācijas izvadiem – katrā pagrabā pa divām – viena pieplūdei, otra noplūdei. Nu un protams paštaisītiem veidņiem visi caurumi aizpūsti ar putām, lai betons neaiztek.

Tā kā pagrabs ir par 60cm zemāks par grunts līmeni, tad lai nodrošinātos pret lietus un sniega nokļūšanu pagrabā izlēmām būvēt ieejas mezglus kā izvirzījumus, kuriem priekšā arī ir durvis, bet zemes līmenī. Tad nu princips vienkāršs – plātne, mūrētas sienas un apbērums.

Šeit labi noder viss kas paliek pāri no visu triju kaimiņu būvobjektiem – armatūras atlikumi, bruģa gabali kā distanceri, veidņi no tā kas trāpās pa rokai.

Tā kā betons tiek liets uz smilts, tad pirms betonēšanas smilti obligāti noliet ar ūdeni. Labāk gan ieklāt apakšā plēvi. Nu un protams pēc betona apraušanās aplejam un uzklājam plēvi, lai cietē mitrumā.

Maza atkāpe: ar betonēšanu nācās nedaudz uzgaidīt, jo dēļ 3m3 betona sanāk padārgi sūtīt betonvedēju, savukārt kad kaimiņos arī būvējas, tad ir par kārtu izdevīgāk sakooperēties un betonu pasūtīt uz 2 objektiem ar vienu transportu – sanāk ietaupīt gan uz vienu reisu, gan minimālo sūkņa laiku, gan minimālos 0,3m3 betona kas jāņem pa virsu un kas paliek sūknī. win-win pieeja

Steico Protect montāža uz koka karkasa

Šoreiz paturpināšu par fasādes darbiem koka karkasam. Logi, durvis ielikti, tā kā var turpināt. Tā kā Steico protect ir 40mm biezs, tad pirmajai cokola rindai līmēju putuplastu no 2*20mm loksnēm. Līmēšana notiek samērā vienkārši – piegriežot loksnes, uzpūšot putu līmi, salīmējot loksnes un tās noslogojot. Līmē tādā veidā, lai veidojas grīdas dēļu spunde, tādējādi papildus nostiprinot loksnes savā starpā.

Kāpēc vispār vajag pirmo rindu no putuplasta nevis kokšķiedras, skaidri redzams šajā bildē, kad pēc lietus visa apakša ir noklāta ar smilts šļakatām – ilgtermiņā tas nozīmē, ka no apakšas nekas nesūcas iekšā kokšķiedrā un nesāk pūt.

Logi un durvis tika montēti bez speciālām logu lentām, bet lai montāžas putas neizdegtu saulē aplīmēju logu un durvju āra perimetru ar difūzijas membrānas līmlentu Gerband 386. Līp tā ka ne atraut, ja arī mitrums parādīsies tad caur koka karkasu izlīdzināsies. Savukārt pa perimetru vietās kur līdz galam karkass nav vienā līmenī ar logu salīmēju pašizpletošo lentu (pārpalikumi no lielās būvniecības).

Tālāk lokšņu montāža, praktiski bez atlikuma. Šuve starp putuplastu un kokšķiedru tiek likta uz putuplasta līmes, savukārt kokšķiedra savā starpā montējas tikai uz spundi, pie tam nav obligāti trāpīt uz statņiem. Apkārt logiem uz durvīm loksne pārklāj rāmi par 1,5-2cm, palodzes vietā montāža līdz ar palodzēs profilu lai var uzstādīt āra palodzes.

Loksnēm pagaidu stiprinājums “uz vienu skrūvi” līdz visa fasāde tiks nodībeļota ar speciālāk kokšķiedras skavām.

P.S. Kautkā netīšām sanāca trāpīt, ka virs un zem logiem un durvīm praktiski nekas nav jāpiegriež.

Dārza apgaismojuma kabeļu sakārtošana

Kopā ar melnzemes uzbēršanu dārzā vairākās vietās biju ievilcis kabeļus priekš gaismekļiem, bet tā līdz šim tie vēl nav uzstādīti. Rezultātā lai zāles pļāvējs nebakstītu vadu nācās izmantot ūdensvada cauruli, kas aizsargā vada izvadu.

Skaidrs ka šāds variants nav nekāda māksla, bet neko atjautīgāku uz sitiena neizdomāju. Tad nu nesen pie dzelceļa muzeja uzdūros risinājumam, kas “atviegloja dzīvi” 🙂

Zemē tiek ierakta kanalizācijas caurule, kurai tiek uzlikts vāks – caurule notur gaismekli vietā, savukārt iekšā esošais tukšums ļauj ielikt transformatoru vai kabeļa pārpalikumus.

Tad nu sākam darboties:

Kā redzat bildēs darbu secība ir vienkārša – noņem velēnu, izrok pietiekami garu caurumu lai kanalizācija caurule tiktu noslēpta, caurulē izveido caurumu caur kuru ielaiž iekšā kabeli, to visu ieliek zemē uzliek korķi un noliek velēnu atpakaļ. Piemīda 🙂

Rezultāts  (salīdzinot pirmo ar pēdējo bildi) – zāles pļāvējam mazāk šķēršļu plus kad beidzot izdomāšu kādu gaismu likt būs jau gatava pamatne uz kuras piestiprināt gaismekli.

P.S. . Sev ņēmu d75 cauruli 30cm garumā – šādā gan pietiekošo daudz brīvas vietas, gan mauriņā īpaši neizceļas korķis.

Ārsienu biezuma izvēle un siltuma ekonomija

Raksta tapšanai japateicas vienam no bloga lasītājiem ar ko sanāca aprunāties par topošo māju un tās mezgliem. Runājām par ārsienām, to biezumu un tad izskanēja šādi vārdi: “es arī sākumā domāju par 250mm biezu keramzītbloku sienu, bet tad arhitekts teica lai būvēju 300mm. Būšot siltāk un arī pietikšot ar 100mm siltinājumu.”….

Redzot ka arvien vairāk lasītāju izmanto šo blogu kā pamatu savai būvniecībai, mēģināšu ar cipariem paskaidrot kāpēc šāda pieeja ir kļūdaina.

Jebkura siltināta siena sastāv no 2 galvenajām daļām – nesošais mūris un siltumizolācija. Pirmā uzdevums turēt pārsegumu un jumtu, otrā turēt siltumu. Tāpēc, ja uzdevums ir palielināt sienas izturību, tad taisam biezāku mūri, bet ja gribam ekonomēt siltumu, tad liekam biezāku siltinājuma kārtu.

Lūk piemērs ar keramzītbloku mūra sienām 250mm un 300mm, kas siltinātas ar 100/150/200mm vati. Starpības siltumvadības koeficentam starp 250mm un 300mm sienām pie vienādiem siltinājumiem ir 1-2%, bet izmaksas lai uzmūrētu nevis 250mm bet 300mm sienu ir tieši 20% lielākas. Rezultāts – uzmūrējāt biezākas nesošās sienas, bet neieguvāt praktiski nekādu siltuma ekonomiju.

	kermazīts 250mm	keramzīts 300mm	Uzlabojums
vate 100mm	0,305	0,3	2%
vate 150mm	0,215	0,212	1%
vate 200mm	0,167	0,165	1%

Un otrs piemērs – atstājam mūri tāds kā ir un uzliekam biezāku siltumizolāciju. Sienas siltumpretestības rādītājs pieaug manāmi (40 un 30%). Protams izmaksas par vati arī pieaug daudz straujāk, bet tā kā siltināšanas darba izmaksas ir nevis m3, bet m2 tad kopējie siltināšanas izdevumi ir mazāki par ieguvumu.

	kermazīts 250mm	uzlabojums
vate 100mm	0,305
vate 150mm	0,215	42%
vate 200mm	0,167	29%

Secinājums:

Mūrējot ārsienas no keramzītbetona sillumu panāk nevis ar mūra sabiezināšanu, bet gan siltumizolācijas kārtas biezumu.

P.S. Ar gāzbetonu ir nedaudz savādāk, tur jārēķina izdevīgumu atkarībā no izvēlētā bloka veida.

Pagraba monolītā josla un pārsegums

Nākamais solis pagraba izbūvē – monolītā josla un pārsegums, kas pie viena kalpo par nesošo elementu zemes uzbērumam. Kāpēc tomēr izlēmām par labu monolītai joslai? Tā kā pamati “saliktie” plus virs durvīm netiek likta pārsedze, tad monolītā josla mazinās plaisu risku un veidos būvei savelkošo joslu.

  

Monolītā josla veidota pēc “klasikas” – sānos veidņi, iekšā armatūra un betons. Kā jau palīgbūvei maksimāli tiek pārstrādāts viss kas palicis pāri un atlicis no lielās būves – veidņiem lieti noder būvlaukuma stūrī esošās sirsniņmājas OSB, armatūrai noderēja pārpalikumi, tai skaitā trakais D20 stienis. Kā noprotat tad D20 ir grūti salocīt, tāpēc stūros 1mx1m armatūras stūra ielaidumi, kas sasieti kopā ar stiepli.

Sākumā bija ideja par 5cm izlīdzinoš kārtu, bet pierunāju taisīt tomēr 10cm biezumā, lai armatūra ir normālā betona kārtā. Betonu sarēķinājām ka vajadzēs 1m3, tāpēc izlēmām jaukt uz vietas. Trūs stundas intensīvas darbošanas trijatā un josla ielieta. Otrreiz kaimiņš gan solīja atteikties 😀 Vēl radās diskusija par to vai betona stiprībai labāk noder skalota sīkšķemba vai granīta oļi 20mm lielumā – lietā lika abus, bet kurus labāk tā arī nav skaidrs…Pamatoti viedokļi komentāros welcome 🙂

Kad viss sacietējis un nostāvējies atveidņojam un gatavojamies pārseguma montāžai. Kā man būvvaldē reiz teica mēģinot atrunāt no pašzīmēta projekta, tad ar pārseguma izveidi jāpieiet ar atbildību, jo kā nekā pa virsu būs augsnes kārta, tāpēc izvēle krita rūpnieciski ražotiem dzelzbetona balkona elementiem ar dubulo armējumu un pat CE marķējumu 🙂

Balkona elementi izrādījās nevis parastie, bet ar termoatdalītājiem, bet nu neko – ar vesera un lāpstas palīdzību atbrīvojamies no liekā un vati laižam lietā.

Pārsedžu montāža pēc standarta principiem – uz izlīdzinošās kārtas tiek uzlikta amortizējoša cietās vates sloksne un mūrjava. Pa virsu paneļi. Cietā vate kalpo pirmākt kā mazo nelīdzenumu amortizētājs un otrkārt nodrošina ka no paneļa apakšas netiek izspiests ārā viss betons.

Acīgākie gan jau pamanīs armatūras stieņus tieši vidējai sienai pa vidu – tie ir salikti ar nodomu, lai kad montē paneļus, tos būtu vieglāk izlikt pa vienu ass līniju- vienkārši piestumjot paneli līdz tas atduras pret stieņiem.

Sākām ar smagāko – pēc uzlīmes 6 tonnas betona un armatūras. klusiņām, lēnītēm un viss sanāca. Tālāk jau vienkārši un kā pēc konvejera, tik lietus nedaudz patraucēja un nācās uz ātro dizainēt apģērbu – 200l atkritumu maiss un viss notiek LOL

Divas stundas vēlāk, slapji bet apmierināti par rezultātu. Kaimiņu spēks!

Tiekamies 1.jūlijā Cēsīs festivālā LAMPA

Ja nu kādam ir vēlme paklausīties un piedalīties diskusijā par energoefektivitātes tēmu, tad piedāvāju šajās brīvdienās apmeklēt Sarunu festivālu LAMPA. Sestdien pēc 14.00 piedalīšos diskusijā par tēmu “ENERGOEFEKTIVITĀTE KĀ INVESTĪCIJA – REĀLS IEGUVUMS VAI MODES LIETA?”

Mēģināsim tad nu noformulēt paši priekš sevis – ir vai nav jēga no kārtīgas siltināšanas, saules paneļiem un energoefektīviem risinājumiem.

Atbalsta siena

Dēļ reljefa pat ar visu zemes uzbēršanu māja man ir zemāk nekā iela, kā rezultātā uz 6 metriem ir ap 50cm kritums. Lai neveidotu kritumu uz mājas pusi tika izlemts veidot atbalsta sienu, savukārt lai atbalsta siena neveidotu komplektā ar žogu mūri, tā veidota kā terase starp māju un ielu. Meklējot apdares variantus tika izskatītas dažādas iespējas – sākot no fibo pārpalikumu iemūrēšanas, monolītās joslas liešanas, akmens gabioniem līdz tika izlemts par labu skaldītajiem betona blokiem no Siguldas bloks. Nospraužot dabā plānoto atbalsta sienu sanāca, ka tās garums būs 30 metri, kas ērtībai un mazākam riskam pārlūzt sadalīta 2 daļās.

Kad nosprausta situācija viss kas atliek ir rakt. izrokam aptuveni 30cm platu un 20 cm dziļu tranšeju.

Kā jau tas ierasts uzduramies 15-20cm māla slānim, ko izroku un aizvietoju ar rupju smilti. Itkā jau pēdu būtu jātaisa dziļāk uz caursalšanas līmeni, bet izlēmu, ka pietiks ja norakšos līdz +- smilšanai gruntij.

Tālāk armēju atbalsta sienas pēdu ar 2 armatūras stieņiem (saimniecībā kāreiz atradās pārpalikums d12 armatūra), ko rūpīgi ir pa metram sasienam ar stiepli. Kā distanceri lieti noder bruģa pārpalikumi un pusītes, akas nodrošina 6cm atstarpi. Savukārt veidņu vietā ļoti labi darbojas tranšejas sienas. Protams bez lāzera uz tādu attālumu nekur, ielēdz pulse režīmu un pīkstina līdz piedzen +- nulli.

Lai samazinātu izmaksas bija doma maisīt betonu pašam. Parēķināju vienkāršu vienādojumu 0,2*0,35*30 un sapratu ka 2m3 betona maisīt ar mešalku nav vēlmes, un tā kā blakus kaimiņš lēja pamatus |tad uzsēdos kaimiņam uz astes un sarunājam, ka tiek atvests pie reizes arī man transportbetons, ko arī veiksmīgi ieleja zemes veidnī.

Izdomāju ka jāsasien siena ar pēdu izmantojot armatūras stieņus, bet lai arī tos sasprauda itkā ar soli kādi ir blokam caurumi vairāk par 3-4 stieņem dēļ līkuma netrāpīja, pārējos nācās nofleksēt…

Mūrēšana kā jau jebkuram blokam, un pēc tam caurumu aizpildīšana ar mūrjavu.

Kautkur sanāca kļūdīties ar gala blokiem un lai no gala mūris izskatītos smuks nācās pāris blokiem skaldīt ar perfi nost šķautni, lai bloks no visām redzamām pusēm izskatās kā šķeltais.

Nu un nobeigumā dzamšutapzaļumošana  – 2 dienas + 2 vakari grunts līdzināšanai, liekās aizvešanai un melnzemes uzvešanai.

Panorāma procesā:

Toties nobeigumā izsktās lūk šādi.