Citos blogos

Ērtākai Latvijas būvniecības blogu apskatei šeit ir apkopots īsais saraksts ar citu  blogu ierakstiem. Saraksts atjaunojās automātiski ar stundas līdz pāris dienu nobīdi.
Klikšķiniet, lasiet pirmavotā un neaizmirstiet arī komentēt (pēc būtības), jo šādi jūs motivējat autorus turpināt rakstīt un dalīties ar informāciju.

  • Mājas karkass un jumts
    Par labu lemts silikāta blokiem, jo pārējiem materiāliem varēja atrast mīnusus (kas tikai vīram saproami): Koks – degošs un var sapūt/iemesties grauzēji (ja nav perfekti apstrādāts) Gāzbetona bloki – pārāk liels termiskās izplešanās koificents (var plaisāt sienas), kā arī nevar naglu iedzīt tādā sienā. Ķieģelis – dārgs Fibo – dārgāks kā silikāta bloki, bet līdzīgas īpašības. Jumta konstrukcija – koks parastais, jo dzelzbetona pārsegums vai gatavās koka konstrukcijas būtu ļoti dārgas. Jumta segums – metāla loksnes, jo alternatīvas nebija izdevīgas vai nepatika piedāvājums (viļņotās šķiedrcementa loksnes, bitumena šindeļi (ļoti ātri nosūno jumts), māla dakstiņi u.c.) Pasūtījām no Mārupes Metalmaster, jo bija vislētākais piedāvājums. Atvedot pamanījām, ka dažas jumta loksnes un notekas ir saskrāpētas/iebuktētas, bet tās samainīja. Būvnieki – Niprof.lv (jeb vnk Egila padotie) izklausījās daudzsološi, bet viens ir skaisti runāt, otrs – skaisti darīt. Kanalizācijas cauruļu ierakšanu, pamatu aizbēršanu pabeidza tīri fiksi, tad ķērās pie sienu mūrēšanas. Šajā etapā bija tikai viens, viņu izslavēts mūrnieks, kas esot perfekcionists un darbu dara izcili. Darīja labi, bet vilka laiku ļoooti ilgi un kad visi termiņi jau bija iekavēti par dažām nedēļām, tad celtnieks paziņoja par traumu un neturpināja. Atradās citi kas samūrēja atlikušo, lai varētu turpināt ar jumta konstrukciju (sijas + jumta krēsls). Tur arī parādījās visādi joki, jo dažas no balsta sijām bija izpuvušas. (Tāpēc silti iesaku visiem – skatieties uz pirkstiem ko dara būvnieki, jo viņi nedzīvos jūsu mājā, tāpēc viņiem vienalga) Jumta konstrukcija arī nenāca viegli, bet kad lieta nonāca pie jumta pārseguma likšanas – viņi pazuda uz vairākām nedēļām, attaisnojoties, ka viņiem cits objekts svarīgāks. Ar lielu pierunāšanu viņi pabeidza jumta konstrukciju un uzlika pārsegumu pāris dienās. Bijām pārsteigti par apgriezieniem, tāpēc gribējām izpētīt vai darbs pabeigts kvalitatīvi pirms apmaksāt pēdējo daļu. Un kas tev deva? Atbrauca Egils visā savā godībā un pieprasīja naudu “uz sitiena”, lai arī līgumā bija noruna, ka mums ir 5 dienas lai izpētītu paveikto un samaksātu. Varbūt tiktu pie kādas vienošanās, ja neatbrauktu Egila “rokaspuisis” kas uzdevās par izsitēju un sāka draudēt ar visneiedomākamajiem veidiem kā izspiest naudu. Abi ar vīru bijām apstulbuši – ierodas kaut kāds svešinieks privātīpašumā, sakot, ka vajag naudu tagad un tūlīt. (It kā es ikdienā staipītu līdzi pāris tūkstošus skaidrā naudā..) Runas garas un daudz un šādā tematikā: Līgumu piekāst. Ja nebūs nauda uz sitiena, tad izdemolēsim jumtu. Ko uzlikām to paņemsim. Kaut kas nepatīk? Mans brālis Kozlovskis deputāts-viņš jums sarīkos problēmas visai dzīvei. Vēl nedosiet naudu? Man mašīnā ir ierocis – uztaisīšu pāris caurumus…. Tad nu ziniet kādu attieksmi var gaidīt no Niprofs.lv, Egils Rocis un Uģis Kozlovskis. Kā arī joprojām labojam viņu pieļautās kļūdas jumta stiprināšanā.    
    saulesmajas
  • CO2 vadīta vēdīnāšana
    Zināms, ka mājā ir izbūvēta piespiedu mehāniskā vēdināšana uzstādot rekuperatoru. Par to rakstīts šeit un šeit. Ir nodzīvots vairāk ka gads svaigā gaisā, iekrāti dati un novērojumi. Rekuperators visu laiku ir darbojies, arī šajos mīnusos un nav vēl aizsalis kā baida tie kuriem tā nav:) Patstāvīgi arī tiek monitorēts co2 līmenis telpās un rekoperatora jauda piregulēta tā lai dzīvojot būtu ap 700ppm. Vēlreiz par CO2 telpās un limitiem: Neesmu mierā ar to ka tirgū tiek piedāvāti rekuperatori pa 3K un vienīgais ko tam var izdarīt ir ieregulēt jaudu atbilstoši kaut kādam laika relejam. Diezgan dumji tas liekas un neatbilst “Living services” principam, ka vide pielāgojas Tev, nevis Tu kaut kādai šedulei. Tad nu biju nolēmis uztaisīt iespējams pirmo privātmāju Latvijā kuras vēdināšanu vada CO2 līmenis. Ja ir vēl kādam, tad droši komentējiet un nomainīšu ambiciozo nosaukumu:) Ņemot vērā, ka man rekuperators ir gana dumš (ir tikai on/off opcija un pārvienojot vadus var samazināt/paaugstināt jaudu) ar to ir iespējams vieglāk manipulēt, veidot custom risinājumus. Pakalpojumu balstīšu uz diviem CO2 sensoriem dažādās istabās. Kas bija pie rokas no tā arī veidoju pirmo pilotu. Sabojāju ar sievu attiecības un paņēmu lieko gaļas dēli kā pamatu.  Atradu neizmantotu HTC USB barokli un saķepināju visu kopā. 8 releju plati un Raspberry PI 3 pieskrūvēju Ievietoju elektrības kastē savā vietā un sāku kurbulēt. Cietu 3 neveiksmes turpmākajos 2 mēnešos…. Īsti vīri bekapus netaisa ne kodam, ne konfigurācijai. SD karte nobeidzās. Pa-irsu visu. Īsti vīri nobekapo tikai kodu un konfigurāciju nē. SD karte nobeidzās. Pa-irsu konfigurāciju. Īsti vīri uztaisa visam image, lai var nākošreiz uzlikt us SD Kartes, iespraust un strādāt tālāk. SD karte nobeidzās kad uzliku MySQL un sāku kolekcionēt datus, izslēdzu raspberry. Pa-irsu datus. MySQL vairs neliku:) Kaut kā tā man gāja, tā sajūta bija tāda, ka tīklīdz Raspberry sāk rakstīt pats uz savas kartes kaut ko – tā paliek trausls un pat ar visu sudo shutdown -h now pamanās nokrešot SD karti tā ka pat nav iespējams noformatēt ar nevienu google padomu. Par pašu setapu. Apache2, PHP7, MariaDB, PhpMyAdmin. Klasika. Var atrast dažādus tutoriāļus, izmantoju šo: http://www.pihome.eu/2017/11/02/install-apache-php-7-0-mysqlmariadb-raspberry-pi-lamp/ Protams dažas lietas nav tur sarakstītas, bet beigās viss strādā. Ar viss es domāju: Ievācu datus no granulu katla Ievācu datus no silto grīdu bezvadu termostatiem Ievācu datus no Netatmo Ievācu datus no termometriem siltās grīdas pīrāgā Uz katru ir atsevišķa PHP lapa. Piemēram šeit temperatūra no grīdas pīrāga: Netatmo standarta aplikācija: Tālāk sāku skatīties kā piedarbināt tos relejus. Viss beidzās ar to, ka tika nolemts ka lielo plati nevaru piedarbināt: Raspbery nepietiek 5V sprieguma, lai to darbinātu Plate ir bojāta Problēmas starp krēslu un datoru Izmantoju viena moduļa releju. Ideja shematiski šeit. Pagaidām uzliku, lai ar Cron palīdzību skatās ik pa 15min CO2 līmeni un attiecīgi ieslēdz/izslēdz rekuperatoru. CO2 vērtība testa laikā ir 1000PPM. Kopā raspberry PI 3 ir 40 GPIO porti, to apraksts šeit. Diezgan daudz ko var apkarināt apkārt, nākošais ir temo sensors paredzēts. https://myelectronicslab.com/raspberry-pi-3-gpio-model-b-block-pinout/Tagad rekuperators dzīvo savu dzīvi atbilstoši CO2. Ja izbraucam, tad izslēdzas, jaatveram logus tad izslēdzas, ja sanākam vienā istabā, tad ieslēdzas utml. Visu laiku bija sajūta ka rekuperators “nosūc” siltumu un te viens pierādījums. Laika posms ir iešana gulēt un nakts. 1 Līnija – Ieslēdzas rekuperators 2 Līnija – Izslēdzas pie 1000 +/- 15min. Redzams ka šajā laikā no telpām ir strauji noēsti 0.7 grādi. Vienā telpā temperatūra iziet uz taisnu līniju, otrā telpā temperatūra paaugstinās, ācim redzot sienas/grīda atdot savu akumulēto siltumu. 3 Līnija – Ieslēdzas rekuperators 4. Līnija – Tas pats novērojums kas ar 2 Līniju. Secinājums, manā gadījumā rekuperators noēd kādu daļu no siltuma. Jāatceras ka man viņš stāv diez ko nenosiltināts bēniņos (vasaras atliktais projekts).
    Kaspars
  • iRobot Romba 980
    Pienāca tas brīdis kad vecais robots vairs nestrādā kā nākas un gribas kaut ko jaunāku. Ja tā atskatās atpakaļ, tad vecajam praktiski nekādas problēmas nav bijušas un uzturējis tīru māju/dzīvokli/māju pēdējos 5 gadus un tikai tagad radās ķibele ar priekšējo birsti. Apskatījos kas tad tagad ir piedāvājumā un izvēlējos 980 modeli ar kameru, optisko netīrumu sensoru,  gumijas rullīšiem + wifi/App, būs labs sabiedrotais iRobot Braava 300. Glīts pēc velna:) Pēc izmēriem neko īpaši neatšīras no vecā darba zirga. Lūk gumijas ruļļi un optiskais sensors. Birstītei skrūvi arī nomainījuši pret lielāku. Ko tik viņš nav pieredzējis:) Būs laikam uz ļipučkām jālīmē paklājiņš vai jāizvēlas kāds cits Komplektā nāk 2 virtuālās slūžas. Viena funkcija ir simulēt sienu, otra ir šāda – veido perimetru ap kaut kādiem objektiem lai nesapinās piemŗam vados. Aplikācija solās būt vērtīga un varēs veikt dažādas aktivitātes konfigurācija un monitoringā Robots iegūst vārdu:) Un paziņojumi kļūs smieklīgāki. Reset or Remove Sieva:D   Jaunais strādā par 10db klusāk Nekā vecais Push notifikācijas ja kaut kas notiek tīrīšanas laikā. Un foršākais ir kartes ar iztīrītajām vietām. Cik saproti tīrīšinas princips arī pamainijies deļ tās kamera, tagad vairs nebraukā randomā, bet gan mērķtiecīgi cenšas apgūt visas vietas. iRobots ģimenē manā uzskatā ir by default:)
    Kaspars
  • Pirmā rinda – easy
    Celtnieki baidīja, ka pirmo rindu labāk uzticēt profesionāļiem, bet nenocietos un sāku palēnām lipināt pats. Pirms mūrēšanas uzmodelēju bloku izkārtojumu Sketchup. Iesaku, jo uz vietas domāt kuru bloku kur likt un kā iegūt optimālāko izvietojumu ir neiespējami. Instrumenti Lai sāktu veidot pirmo rindu ir nepieciešami sekojoši instrumenti: Mazais līmeņrādis (maksimāli precīzs) Lāzer nivelieris Gumijas āmurs (Cenuklubā var dabūt par mazām naudiņām) Ķelle un rievota lāpstiņa Mikseris Spainis javas/līmes iejaukšanai Mērlente vai vēl labāk lāzera tālmērs Aukla Rīvdēlis Hidroizolācija Vēlējos būt moderns un gadiem pārbaudīto ruberoīdu aizvietot ar ELT-PAM 365 horizontālā pamatu hidroizolāciju, kas pielīmēta ar DEN BRAVEN Den BIT-P Bitumena līmi ruberoīdam. Preci pasūtīju internetā un saņemot pasūtījumu nojautu, ka nebūs labi. Uz tausti ELT-PAM 365 atgādināja parastu politelēna plēvi. Līmi klāju ar špakteļlāpstiņu, jo tā ir bieza un līp klāt visam. Pēc pirmās kārtas rezultāts izskatījās ok, bet pēc mazāk kā stundas plēve sāk rauties un nepiegulēt pamatnei. Iespējams izmantoju nepiemēroto līmi. Lai visu pasākumu vērstu par labu nopirku parastāko ruberoīdu ruļļos un uzlipināju pa virsu. Kopumā pasākums ļoti ķepīgs un nosmērēts ir viss. Iesaku uzvilkt drēbes, kas paredzētas mešanai ārā un noziedot dažus cimdu pārus, jo izmazgāt melno ķiti praktiski nav iespējams. Stūri Iegūt precīzu ģeometriju bija izaicinājums, jo māja sastā no vairākiem četrstūriem un daļa no nesošajām sienām (četrstūru malām) ir atšķirīga biezuma, tas nozīmē ka jāseko ne tikai katram četrstūrim lai as nebūtu līks, bet arī lai katrs četrstūris būtu novienots paralēli/perpendikulāri viens otram. Palīgā atkal nāca Sketchup kurā tika sazīmētas visas iespējamās diagonāles. Mērīšanu sāku no viena punkta un no tā atliku pārējos stūrus/malas. Mērīšanu veicu ar lāzera tālmēri un mērlenti. Tiesa parasto mērlenti var lietot tikai īsos posmos, jo garākos gabalos tā staipās un nobīde ir pat vairāk kā centimetrs. Pārmērīšanu veicu vairākas reizes, līdz ieguvu apmierinošu rezultātu kurā nobīdes bija zem 1cm. Atmērītajos stūros novietoju blokus un gar bloku malām novilku auklas kas nostiprinātas pie armatūras mieta (neveidoju sētiņas, jo armatūras stieņi, kas nostiepti ar auklu ir vieglāk manipulēt, galvenais tos neizkustināt līdz nav nostiprināti stūru bloki). Zemāk bildē redzams triks kā vienatnē ar lāzera tālmēri pārbaudīt attālumu. Jāsāk mūrēt ir no augstākā stūra, lai ar javu izlīdzinātu pamatu nelīdzenumus. Manā gadījumā pamatu augstums ir tuvu idealālam līdz ar to visur veidoju ~1cm javas kārtu. Javu pirku depo – Master line. Iejaucu precīzi pēc instrukcijas, lai nebūtu jāzīlē vai biezums ir pareizs. Karstumā java ātri izkalsts, tādēļ gatavo maisījumu jāsargā no tiešiem saules stariem. Bloku apakšu papildus slapināju ar ūdeni kā arī pamatni saskrāpēju, lai ir labāka saķere. Ja blokus neslapina tad pēc bloka uzlikšanas java momentā izkalst un ir grūti veikt līmeņošanu. Katru bloku līmeņoju trīs piegājienos, vispirms pielīdzinu pēc auklas, tad izmantojot līmeņrādi piedzenu precīzu līmeni un un gala līmeņošanu/līmeņa pārbaudi veicu ar lāzera nivelieri. Pirmās rindas līmenim ir jābūt ideālam (max milimetra nobīde), jo nākošo rindu uz līmes vairs nebūs iespējams izlīmeņot! Sākumā nācās blokus pārlikt vairākas reizes līdz piešāvos izveidot ideālu javas kārtu (ne par daudz ne par maz). Jo uzliekot par daudz nevar piedzīt augstumu lai kā tu censtos dauzīt pa bloku un uzliekot par maz bloks iesēžas uz leju. Iesaku nehaltūrēt un ja lieks ka bloks nav ideāli novietots, tad ņemam to nost un liekam pa jaunu, vēlāk pateiksi sev paldies Pēc pirmās rindas izveidošanas pārgāju pāri ar rīvdēli, kaut arī uz aci liekas ka bloki stāv ideāli taisni, pārbraucot ar rīvdēli var redzēt vietas kur tie ideāli nesakrīt. Protams, ar rīvēšanu nedrīkst aizrauties savādāk var norīvēt vairāk kā vajag. Ar rīvdēli jāpāriet katrai rindai, tikai tā var nodrošināt ka nākošā rinda ideāli pieguls iepriekšējai!   Kopā aizgāja 5 dienas: Pirmajā dienā hidroizolācija Otrajā dienā sūra bloki Trešajā dienā divas sienas Ceturtajā un piektajā pārējās sienas Video tiek likti pēdējie bloki – roka jau piešauta un process iet ātrāk Kopumā rezultāts vairāk kā apmierinošs, galvenais nesteigties un ja kāds bloks uzlikts nepareizi, tad labāk to pārlikt uzreiz!
    Mārtiņš
  • Kura krāsa labāka – dzeltena, oranža, zila, balta vai zaļa?
    Izlēmu mājas sienas veidot no gāzbetona, jo manuprāt būvniecība no šī materiala ir visvienkāršākā un neprasa īpašas iemaņās, respektīvi muļķu drošs LV tirgū pieejamais gāzbetona bloku klāsts ir liels, un izvēlēties sev piemērotāko krāsu ir grūti.  Tirgotāji kā viens tā otrs labi noliek savus konkurentus. Dzeltenā (Ytong): + Gandrīz ideāla ģeometrija ar atsevišķiem izņēmumiem + Ir pieejams konsultants, kas atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem + Viegli līmēt, šuves ir mazas un bloki labi pieguļ viens otram + Noliktavā var piepirkt klāt trūkstošos blokus + Piedāvā gatavās pārsedzes, U-blokus u.c. elementus + Laba kvalitāte, praktiski visi bloki ir vienādas krāsas/cietības – Pašam jānodrošina izkraušana un krava var ierasties ar aizkavēšanos – Augsta cena – Nepiedāvā garas pārsedzes (ja nemaldos max bija zem ~ 3m) Oranžā (Aeroc jeb Bauroc): + Laba ģeometrija + Ir pieejams konsultants, kas atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem + Noliktavā var piepirkt klāt trūkstošos blokus + Piedāvā gatavās pārsedzes, U-blokus u.c. elementus + Nodrošina izkraušanu ja sūta pilnas kravas – Augsta cena – Aktīvi mēģīna iepārdot 50cm blokus Zilā (RocLite, tirgo Bauroc): + Laba cena + Ir pieejams konsultants, kas atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem + Noliktavā var piepirkt klāt trūkstošos blokus + Piedāvā gatavās pārsedzes, U-blokus u.c. elementus – Ja pareizi saprotu tad RocLite bloku ražošana ir tehnoloģiski atšķiras, bloks nav tik izturīgs, kā arī sastāvā tiek izmantoti lētāki materiāli. Baltā (Solbet, nejauk ar Silbet): + Laba cena + Lētas pārsedzes + Ir pieejams konsultants, kas atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem + Piedāvā gatavās pārsedzes, U-blokus u.c. elementus + Pēc skata laba ģeometrija izņemot blokus, kas nāk ar gropēm! + Var pasūtīt nestandarta/garas pārsedzes – Piedāvā tikai lielas tilpummasas blokus (ja nemaldos 500kg/m3) – LV noliktavā praktiski nav krājumu, var nākties gaidīt uz blokiem. – Uzņēmums, kas tirgo šos blokus ir salīdzinoši mazs Zaļā (Texo Block): + Laba cena (šos blokus man piedāvāja vairākas brigādes, iespējams TexoBlock patstāvīgajiem klientiem piedāvā spec cenu) – Ģeometrija varētu nebūt ok, vismaz apskatot vairākas mājas Mārupē izskatījās ka vainu bloks nav ideāls vai arī tur siro līkroču brigādes – Minimāls atbalsts, mājas lapā norādīto tālruni neviens neceļ Droši dalieties ar savu viedokli par to kura krāsa jums vairāk iet pie sirds Pats izvēlējos Ytong, jo cena bija līdzīga Aeroc, patika ka ir gropes/rokturīši kā arī nebija pārliecība vai neiebraukšu auzās ar lētā gala blokiem. Blokus pārsūtīju jūlija vidū un pēc divām nedēļām tie bija klāt. Izkraušana Mīnuss Ytong blokiem ir izkraušana, jo tā ir jāorganizē/jāapmaksā pašam kā arī jāpielāgojas laikam, kad ieradīsies krava. Piemēram, pirmo kravu bija plānots piegādāt no rīta, bet realitātē šoferis ieradās tikai dienas otrajā pusē (ceļā bija pārsprāgusi riepa). Tā nu man pa fikso vajadzēja piemeklēt caur ss.lv traktoru, kas attiecīgajā laikā būtu pieejams. Dabūju laikam vissliktāko iespējamo opciju. Traktorists darbojas aplam lēni un pacentās apgāzt vienu paleti un sabojāt vairākus blokus. Blokus sakrāmēju vienā vietā, rezultātā bija liela un lieka staipīšana. Iesaku uzreiz ņemt krānu un izmētāt blokus pa visiem mājas stūriem. Iekšā kraut neiesaku, jo tad būs problemātiski pārmērīt diagonāles. Otrajā reizē biju gudrāks un izvēlējos ceļamkrānu. Kopsummā cena par izkraušanu tāda pati kā kraujot ar traktoru, bet blokus vari novietot sev vajadzīgajā vieta un iecelt mājas iekšienē. Tikai jāuzmanās, lai ceļot smagās paletes netīšam nenobrucini kādu sienu. Blokus cēlām uzreiz pa divām paletēm Pēc bloku izkraušanas daļu no pakām atvēru (atstājot cepurīti), lai sāk žūt, jo izžuvis bloks ir ievērojami vieglāks par bloku, kas nāk no svaigi atvērtas pakas. Apsekojot blokus biju mazliet sarūgtināts, jo praktiski katrā pakā bloki bija apdrupuši. Vēlāk jau sapratu ka tā ir gāzbetona specifika, jo bloki ir ļoti trausli – ne tā pacelsi, noliksi, pieskarsies vai paskatīsies un hops blokam stūris/maliņa būs nost. Saplīsušu bloku (tādi kas vairs nav lietojami) bija ļoti maz, varbūt kādi 10 gab. Respektīvi ar gāzbetonu ir jāstrādā kā ar jēlu olu, un jebkura lieka manipulācija, kā piemēram bloku pārcelšana no vienas vietas uz otru ir jāveic ļoti uzmanīgi. Kopumā bloki ir kvalitatīvi un precīzi. Izņēmums bija divas pakas kurās daļa bloku bija par par ~0.5 cm garāki. Atradās arī bloki ar plaisām vai arī tādi, kas iekšpusē nav pilnībā “piepildīti”. Te piemērs blokam ar norīvētu sānu – var redzēt, ka tas nav 100% blīvs  
    Mārtiņš
  • Sidrs sapudeļots
      Dzēriens bija gana nostāvējies no 18 Oktobra līdz 10 Februārim (pa vidu vienu reizi pārliets) un pēc acs bija gatavs pudeļošanai. Tika piemeklēti trauki. No etiķetēm var atbrīvoties apmēram 3 reizes izgriežot uz ātro režīmu pa 30min. Pēdējā reizē jau vairs tikai cīņa ar līmi. Vislabāk etiķetes nāk nost Bauskas alum:) Iepirkās arī 40 jaunas pudeles. Tie pa keisi ir tādi gaišāki, bija jau doma ka kaut kur tomēr būs arī etiķis sanācis. Ienesot mājā virs +22 fermentācija atsākās, tas nozīmē ka paturot pudelēs būs arī dabīgais CO2 burbulīšos. Gribēju vēl pārmazgāt ar šo rīku, bet konstatēju, ka IKEA krāniem ir šaurās plastmasas vītnes un šo uzskrūvēt vairs nevar. Ja blīvums ir ap zaļo tad fermentācija tikpat kā beigusies. Pēc garšas būs vidēji salds sanācis. Burka#1 Ūdenim attiecīgi iegrimst līdz galam. Daļai vēl papildus pa mazai karotei cukura sametu iekšā. Var sākt pudeļošanu. Pēc tam arī aizkorķēšanu Nosēdumu tikpat kā vairs nav Burka#2 Burka#3 Šķiet ka Lielvārdes porteris šajās gāja iekšā. Ar manu aizkorķējamo te vairs nepietiek un diemžēl jāmet pudeles ārā. Burka#4 Burka#5 Burka#6 Beigās tā arī sanāca ap 120L sidra. Tagad kādu nedēļu lai pudelēs nostāvās un varēs skatīties kas tur ir sanācis. Cheers!
    Kaspars
  • Reģipsis
    Šobrīd ir gandrīz pabeigta reģipša apdare, vienu istabu jau sākts špaktelēt. “Simts Nami”  meistari strādā labi. Pie sienām izveidoti ūdens un kanalizācijas izvadi, pieslēgts siltās grīdas kolektors, ierīkots elektrības sadales skapis, tiek ierīkotas rozešu un gaismas slēdžu vietas. Tālāk foto ieskats.
    kokamaja
  • Terases jumts 31.08.2017
    Skarbi, bet nedēļu pēc terases pabeigšanas un pirmās svinīgās grillēšanas skaistā(subjektīvs viedoklis) terase tika daļēji izjaukta un turpinājās projekta otrā kārta – jumta izbūve. Ņemot vērā, ka mazēka izmēros ir tik liela cik ir, apjumta terase šajā gadījumā ir ļoti svarīga. Pirmkārt, siltajā gadalaikā apdzīvojamā telpa, ja to tā var nosaukt, krietni pieaug, otrkārt, slapjajā gadalaikā, kurā globālās sasilšanas ietekmē tiek iekļauta arī, ziema, terase veido savdabīgu priekšnamu. Pa lielam, mana terases konstrukcija ir tāds pats plaģiāts, kā Jenny May šī gada eirovīzijai pieteiktā dziesma. Vienīgā starpība, ka mezgli ir nošpikoti no vairākiem citu cilvēku būvēšanas garadarbiem. Četri jumta balsta stabi 150x150mm bija palikuši pāri no mazēkas jumta konstrukcijas. Viss pārējais (balstošās sijas 50×150, spāres 50×100, latojums 50×50) nopirkts reizē ar terases dēļiem. Viss, izņemot balsta vertikālās sijas, svaigi zāģēts, pamitrs kokmateriāls. Konstrukcija primitīva un pēc bildēm viegli saprotama. Tas, ko varbūt nevar bildēs redzēt ir fakts, ka terases jumts tika “piesiets” pie mājas un ka vertikālie balsti ir uzlikti uz nesošā terases karkasa. Attālums starp spārēm kaut kas ap 50cm. Par jumta segumu domāju ilgi un jau gandrīz nopirku šūnu polikarbonātu, bet tad izlasīju, kā viņš pareizi jāmontē t.i. ar visiem savienojumiem, tvaika lentēm, nosegplāksnēm, nobeiguma elementiem un nedod dievs vēl montēsi jumtu nepareizajā mēness fāzē, vai uz āderes. Nospļāvos un nopirku trapecveida plastikāta loksnes. Tur visa meistarība ir uzlikt plāksni ar pareizo pusi uz augšu. Piekritīsiet, ka tas ir nedaudz vienkāršāk. Vienīgā nianse- pārsvarā veikalos var atrast 0,8mm biezuma loksnes, kas ir diez gan “pašķidras”, vai ļenganas (nespēju piemeklēt īsto apzīmējumu), tāpēc es caur kaimiņu sazīmēju vietu, kur iegādāt 1,2mm biezas loksnes, kas ir jau krietni robustākas. Loksnes griezu ar fleksi un ripu, kas paredzēta cietajiem būvmateriāliem (akmenim/blokiem u.c.) un zāģējās ļoti labi. Sarežģītību rada fakts, ka, ja stiprinot loksnes pie latojuma lieto parastās pašurbjošās metāla segumu jumta skrūves, nevis speciālās segumam paredzētās, nepieciešams taisīt priekšurbumus. Tas, protams, skrūvēšanas daļu paildzina 2 reizes. Bet ticiet man, kad uzzināsiet, cik maksā speciālās skrūves, ideja par priekšurbumiem vairs neizklausīsies tik slikta. Rezultāts, manuprāt, ir labs. Es jau zinu, ka lokšņu salaidumu vietās salīdīs netīrumi, skujas un kukaiņi ar ekshibicioniskām tieksmēm tikt vērotiem vēl ilgi pēc savas bojā ejas, bet domāju, ka to varēs pieciest. Ja runājam par to, vai šī terase mazina gaismu ēkā, tad varu teikt, ka to īpaši neizjūt. Arī zem pašas terases ir ļoti patīkama gaisma. Lietus laikā troksnis no terases iekštelpās praktiski nav dzirdams.
    buvejamkopa
  • Top sienas
    Pagaidām strādnieka slimības dēļ darbi notiek lēnāk, bet šis tas pa nedēļu ir pavirzījies – uzlikts ārsienu reģipsis un sāktas starpsienas. Bildēs redzami sienu profili vienai istabai un skapim/garderobei.
    kokamaja
  • Nodošana ekspluatācijā
    Tie kas pamanīja, tad blogs bija pārtraucis darbību, bet nu ir atpakaļ. Kaut kā gribējās atslēgt kamēr visādi procesi notikās, lai netraucē:) Mērķis bija nodot 2017 gada beigās, bet sanāca nedaudz pāršaut pāri un to izdariju 2018 janvārī. Visa tā nodošan saistīta ar hipotēku un tur ierakstītiem nodošanas termiņiem. Līgumā noteikts, ka jānodot 18mēnešu laikā no līguma parasktīšanas, pagarināju vēl pa 3 mēnešiem un deadline bija 10 Februāris 2018. Pēc pirmajām apskatēm tika konstatētas nepilnības, lai nodotu – pagrabs nav nojaukts, pārkare nav apšūta un objektā stāv projektā neiezīmēta būve ko savulaiku dabūju no skolas biedra. Biju to jau spēcīgi palietojis un īsti tai vietu arī neatradu, tad nu bija 3 varianti. Aizstumt pie kaimiņa, pārdot vai atdot. Tā kā termiņi spieda un negribēju apgrūtināt kaimiņu, tad to atdevu vietējiem radošiem cilvēkiem ar pašizvešanu. Ja būda nelien kravaskastē, tad to radoši cilvēki piesien traktoram un aizvelk nezināmā virzienā. Vēl šo baltu dienu neviens nezina kur viņa palika:) Tas arī bija pēdējais blokeris uz nodošanu. Sanāca 222kvm ieskaitot terasi. Saņēmu jauno nodokli par 2018 gadu, kad jaunbūve tika reģistrēta zemesgrāmatā ar visu terasi. Paldies visiem, kuri lasīja un lasa blogu, visiem kuri uztraucās kāpēc tas ir atslēgts. Nebiju iedomājies ka tas radīs tādu satraukumu, sorry..:D Nodošana nenozīmē beigas, tas nozīmē ka procentos ik mēnesi būs jāmaksā par 35 EUR mazāk:D Dzīve turpinās un vēl daudzi raksti priekšā..  
    Kaspars
  • Drenāžas tīrīšana
    Tiem kuri grib dzīvot privātmājā ar decentralizētu notekūdeļu apsaimniekošanu ir jābūt gataviem risināt vēl papildus uzturēšanas jautājumus, piemēram kā drenāžu skalošanu. Manā gadījumā vasarā bija viens notikums kad dūņas bija nekontrolēti sabriedušas. Tas visticamāk nonāca drenāžā un īsi pirms jaunā gada tika konstatēts, ka ūdens vairs neiet prom pa drenāžu. Apzvaniju dažus no pakalpojumu veicējiem un ja viens saka ka salā nestrādā, tad cits saka ka kaut vai rīt! Tā nu paliku pie http://fluido.lv Atbrauca gan ar kobru, gan ar asinizatoru 2 in 1. 30min un lieta darīta. Aizdomas apstiprinājās, drenāža bija pilna ar dūņām. Izskaloja un ūdens atkal aizgāja prom. Bingo!  
    Kaspars
  • Pārkares apdare
    Kā vienu no nepilnībām būvvaldē konstatēja pārkares apdares neesamību un vienu nepabeigtu vēja kasti. Projektā apdare tā arī netika atsevišķi apskatīta, līdz ar to bija ielikts pie atliktajiem darbiem. Beigās tas sanāca pirmais darbs 2018 gadā! Labi ka biju Norvēģijā jau pieradis 10 dienas pa mīnusiem dzīvoties ārā slēpojot un termoveļa arī tālu nebija nolikta:) Senukajā iepirku rezerves siltos darba cimdus un lai notiek. Vecais slēpošas apģērbs arī lieki noderēja. Siltie darba cimdi pa 12Eur ir tikpat silti kā vecie slēpošanas:) Kāda vaina, saulīte spīd, svaigs gaiss. Izraku visus pārpalikumus un saliku rindā, jo nebija pārliecības ka pietiks. Kā redzams ziemas saule spīd iekšā mājā, vasarā nē. Un tad sāka snigt. Darbi turpinās. Ar visiem tiem puteņiem varēju arī paskatīties kā strādā bezpalodžu risinājums. Nav ne vainas, saulē izkusa un aiztecēja. Plānā bija uzlikt vienu vēja kasti 9m un šo 23m pārkari apdarīt specifiskā veidā atbilstoši turpinot apdares dēļu platumu. Sanāk jau nedaudz pačakarēties un piegriezt katru atsevišķi, bet tā gribējās, ka dēļu platumi sakrīt. Ja uz terases ir 15cm dēlis, tad tas turpinās līdz pat vēja kastei. Daļa materiālu sasalusi un apsnigusi. Neko neskrūvēju – šāvu kā parasti ar tapām 50mm. Pārpalikumus sieva sasortēja, kaut ko atstājām priekš vēja kastes, pārējo nokurinājām. 5dienas + 4 vakari un lieta darīta. Palika virkne ar sīkumiem kur kaut kas ir jāpiezāģē, bet lielais darbs ir galā. Izmatoti tika visi atgriezumi. Doma bija piešaut un tad taisni nogriezt – nesanāca, vai nu instrumenti sūdīgi, vai nu arī to jēdzīgi izdarīt traucē ka daži dēļi ir sasaluši un zāģēšana tādā augstumā nav parocīga. Esmu dzirdējis vairākus komentārus – atstāj, tā izskatās interesanti, arī no pašvaldības arhitekta:) Pienāks siltāks laiks vai arī atkal vēlme iziet arā, varbūt arī nozāģēšu, bet tagat tiešām vairs negribas iet ārā:) Basta. Tā nu viens dēļa biezums sākas uz terases un beidzas pie teknes.  
    Kaspars
  • Piezīmes no Norvēģijas
    Posts nebūs par būvniecību:) Kārtējais gads ir riņķī un pēc tradīcijas jādodad apskatīties normāla ziema un uzslēpot. Šoreiz uz Norvēģiju (Hemsedal), paliekam uzticīgi skandināvijai. https://www.skistar.com Uz turieni braucam caur Tallinu (Tallina->Stokholma). Iepriekšējie gadi – Zviedrija I un Zviedrija II + vēl 10 nedokumentēti. Kamēr visi guļ kuģis izlaiž makšķerētgribētājus Ālandos:) 750km līdz apartamentam un tiek pievarēti ar vienu apstāšanos. Šoreiz gan Opeli atstāju mājās un tā vietā iedeva pabraukt ar Q7 – tā ir manta:D Lēju un domāju – WTF tūlīt notiks kad piedarbināšu Oma ar mazdēlu dzīvo lejā un otro stāvu izīrē. Skats bija labs un pārlaidām nakti jo nākošajā dienā tikai bija pieejams patstāvīgais apartaments. Lūdzu variantu – ko tur var darīt un kāpēc tā? Pēc šitā vairs neatceros. Rīts bez elektrības, atjaunoja kādās 30min. Bija vē’js un pirmajā dienā kalns slēgts. Te jau īstajā vietā Ģimenītes galdiņš bez papildus kājām pa vidu. Dejot nemēģinājām. Paralizējošs šoks bija ka apartamentā ar 4 guļamistabām nav veļasmašīnas… Es nebiju iedomājies ka kāds ir spējīgs to neuztvert kā normu. Norvēģu fetišs – durvis nevajag. Normāla 3 stāvu koka konstrukcija uz pāris skrūvītēm. Nevajag dzelzsbetonu kā pie mums pierasts:) Bet nu pil & veidojas lāstekas – augšā ir terase un no apakšas apšūts ar cementa plāksnēm (nezinu kā sauc) Pērkiet koka logus, ekoloģiski taču – elpo:) Un tādi bija gandrīz visi. Visticamāk līkroča sindroms kādam bija, bet nu principā – koks deformējas. Pērkiet koka logus, elpo – ekoloģiski! Pravodku prokinjem, vsjo budjet horoso! Elektrība kā vienmēs uz goda. Kaut kā iekrita acīs, atceros kā pats pārdzīvoju par liekiem caurumiem aplodās. Durvis kādas bija, tādas salika Nu te trābijās ar visu uguns klasi 30 Un uz melno reģipšnieci turēsies:) Neatceros kas, laikam Guncha komenteja par klasisko skatu ar nepārdomātiem pieslēgumiem. Pravodku prokinjem, vsjo budjet horoso! Iepirkās stiprinājumi. Ja kādam vajag varu aizlienēt, nobraucienā tura kājas kopā. Reāli noderēja uz kādiem 10 nobraucieniem – tad viss bija skaidrs. Viņos var iestiprināt nūju un sīko vai nu pavilkt, vai pastumt. Tikmēr kaimiņš pieskata kāmi. Biju nogriezis visu māju uz 16C, pirms izbraukšanas atpakaļ attālināti uzliku atpakaļ uz 22C un atbraucot mājās viss čotka. Nu redz, lejā pa kreisi ir liels logs uztaisīts kā trīs mazāki – reāli nozogot gaismu. Dodu priekšroku vienam lielam nevis 3 maziem. Iespējams tur koka logi, kurus nemaz lielākus nevar tur ielikt? Zirnekļu tīkls tas ir viens, bet otrs, ka apakšējā ir reāla divguļama un augšējā ir vieniniece. Parasti apakšējā ir ne šis, ne tas, lai divatā ērti izgūltos. Šo vietu sauc par skandināvu alpiem. Viens no iemesliem kapēc braucam uz skandināviju ir tas ka varam iztikt bez skibusiem vai auto braukāšanas. Iznaci no mājiņas, uzvilki slēpes un nobrauci, tāpat atpakaļ. Desas! Baigā trīskāja konstrukcija Tie kuri vēl atceras Mario. Nopēc Raspberry PI uzliec Retro Pie un spēlē visas vecās labās – Mario, Tanki, Contra Do You have local beer? Yes! Rēķinā 25EUR par 0.7:) Pudeli arī paņēmu līdzi:D Es tā domāju – varbūt saimniecības telpā vajag līdzīgas tumbas jautrākiem DIY workšopiem. Uz flīzēm rātni sarakstīts kur karstais, kur aukstais. Izskatās ka vienam ūdens pievadamflīze uz pusēm, otrs normāli izurbts. MDF mitrās telpās nē. Uzbriest taču. PEX ūdens caurules kā pēc gostiem atsevišķās čaulās Dabīgais akmens, glīti. Es par iedomājos par savu cokolu.. Kaut kāda steiga:) Vasaras mājiņa, pagrīde ventilējama. Nopirksim īpašumu? Spied lai palielinātu – 1172m2 par 270K? Varēja nolaisties līdz pašai pilsētiņai un uzbraut atpakaļ ar skibusu Lai ieejas durvis neaizrok Uz naglām fasāde un miers, es sāku pārdomāt savu nerūsējošā tērauda skrūvju ambīciju. Nekas šobrīd izņemot vienu plakni nav saskrūvēts un stāv. Cokols ar metālu apšūts Gribējās apskatīties ar cik lielu caurumu ir sačakarējuši brusu. Turpat tak vienkārša siena bija.. Dīvains vienas pogas dimmeris diviem patērētājiem Pats arī vēl neesmu salicis distancerus lai durvis nesitas.. Būtu citi rokturi, nebūtu sačakarēta virtuves fasāde Q7 gāja labi, tiem kuriem tikai priekša velkošā ķēdes bija must have Pamēģināju vai varu slēpot ātrāk nekā man Opelis iet. Varu:) Pa ķirbām zēģelē un uz koka logiem kondensāts kas turpina bojāt visu padarīšanu. Esot Ikea alternatīva, iebraucām apskatīties Vot serviss. Kā sieva teica – perfekta vieta kur sīkajiem apmainīties ar baciļiem:) Iekrita acīs balināta ozola atslēgu kastīte. MIO nestāv klāt IKEA, tā arī neko nenopirkām. Ietīšanas stendā gan bija padomāts par polsteriem un ko tik ne. Es uz to skatijos un domāju – nopietni? Kā traki visi tur uz Tesklām! Nu jau atpakaļ ceļš, lietuvietis ved mājās – čekojiet SS, moška nomazgās un pārdos! + kurtuves no ņeržas laikam!
    Kaspars
  • Pirmajā pārbūves mēnesī paveiktais
    Neiedziļinoties detaļās, piedāvāju fotoreportāžu par pēdējā mēneša laikā (kopš rekuperācijas sistēmas izveides) veiktajiem darbiem – mansarda stāvā ielikti logi, nopakotas ārsienas un jumts, ievilkta kanalizācija un ūdens, sagatavota elektrības pievade, kā arī izbūvēta siltā grīda. Darbus tāpat kā mājas sākotnējās būvniecības laikā veic SIA Simts Nami. Darba temps tiešām ātrs, komunikācija ar būvniekiem ļoti konstruktīva. Pirmajās bildēs redzami Velux jumta logi, kas tika ielikti pirmie – viens koka faktūras, otrs balts, mitrumizturīgs (vannasistabai). Pirmajā bildē var arī labi redzēt bēniņu stāvokli pirms siltināšanas un grīdas izbūves – zem dakstiņiem atrodas kondensāta membrāna, pirmā stāva siltinājumu nodrošina beramā vate, kurai ēkas vidusdaļā uzklāts izretināts dēļu latojums, kas līdz šim nodrošināja bēniņu izmantošanu mantu glabāšanai. Terminoloģijā es varētu kļūdīties, bet vienkāršiem vārdiem runājot, konkrētā kondensāta membrāna zem dakstiņiem nav paredzēta, lai tieši zem tās pakotu minerālvati, tāpēc zem membrānas bija jāveido vēdināšanas sprauga. Esot arī tādas membrānas, kam tas nav nepieciešams, bet ne mūsu gadījumā. No speciāliem saplākšņiem tika izveidota tāda kā ārējā “kārba” (ar spraugu no kondensāta membrānas), kurai no iekšpuses tika pakota minerālvate. Paralēli šiem darbiem tika ievietoti arī somu tipa koka logi (pasūtīti no SIA Somu Māja) ēkas galos. Logi būtiski atšķiras no Latvijā parasti izmantotajiem ar to, ka ir divviru. Ārējais stikls atrodas alumīnija rāmī, kam ir izcila noturība pret ārējās vides ietekmi, kamēr iekšējā stikla pakete atrodas koka rāmī. Logus jau trīs gadus izmantojam pirmajā stāvā (Somu mājas tiek ražotas rūpnīcā ar jau iestrādātiem šāda tipa logiem) un ar to funkcionalitāti un siltuma noturību esam ļoti apmierināti. Pirmajā bildē var arī redzēt plēvi, ar ko tiek izolēta pilnīgi visa iekštelpa, spraugas aizlīmējot ar speciālu līmlenti. Mērķis – lai nekur netiktu cauri gaiss.   Tikmēr otra loga vieta ir gan sagatavota, bet pats logs vēl nav ielikts, jo caur frontonu tiek augšstāvā nogādāti būvmateriāli – vate, reģipsis. Kad sienas un griesti nopakoti ar vati un izolēti ar plēvi, tiek izbūvēta siltā grīda, kas šajā gadījumā tiek veidota no četrām reģipša kārtām. Apakšā tiek klāts cietais grīdas reģipsis, tad pa virsu divas parastā reģipša kārtas, kurās izfrēzē gropes siltās grīdas caurulēm. Darbs neaizņēma daudz laika – vienas dienas laikā meistars izfrēzēja gropes (augšējais attēls), nākamās pus dienas laikā izvilka caurules (apakšējie attēli). Kad caurules ieklātas, gropes aizpilda ar flīžu līmi, un ar to pašu flīžu līmi pielīmē augšējo, noslēdzošo cietā reģipša kārtu. Zemāk redzams jau gala rezultāts – augšējais cietā grīdas reģipša slānis. Kāpņu ailē no sāniem labi redzams viss grīdas “pīrāgs” – četras reģipša kārtas. Apakšējā un augšējā (pielīmēta ar flīžu līmi) ir cietā kārta, bet pa vidu divas parastās, kurās iefrēzētas un ieklātas siltās caurules. Tas arī pagaidām viss – tuvākajā laikā notiks sienu un griestu izšūšana ar reģipsi, elektrības vadu vilkšana un starpsienu izbūve.
    kokamaja
  • Terases būvēšana 11.08.2017
    Nedaudz bezkaunīgi publicēt rakstu par terases būvniecību visaukstākajā gada mēnesī, bet tajā pašā brīdī, ziema ir ideālākais laiks, kad sākt Google sketchupā vizualizēt visu, ko vasarā plānots uzbūvēt. Šis ir arī ideāls laiks, lai pārlasītu visas forumu diskusijas par terases dēļu apstrādi un to, kuras eļļas uzklāšana uz terases liks jūsu terases dēļu porām laimē ietrīsēties. Bet ja atgriežamies no lirikas pie darbiem, tad jāsāk ar visu pēc kārtas. Un visa sākums, lai kā mēs to negribētu atzīt joprojām ir būvvaldē. Būvvaldē noskaidrojam, ka arī šādai terasei vajag paskaidrojuma rakstu, kā jau pirmās grupas būvei. Slidenais jautājums ir – vai brīdī, kad es šo terasi “piesiešu” pie mazēkas es nepārkāpšu galveno mazēku priekšnosacījumu – maksimālais apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 25 kvadrātmetrus, jo mazēkai ar terasi apbūves laukums būs krietni virs maģiskajiem 25 kvadrātmetriem. Mutiski būvvaldē saņemu atbildi, ka nē, sabiedrības ieguvums no tā vai es piesienu vai nepiesienu terasi mazēkai nav nekāds, tāpēc drīkstu to skaņot kā atsevišķu pirmās grupas būvi un viss. Tajā pašā laikā, šajā brīdī es sāku domāt, ka nākotnē visticamāk tomēr arī šai mazēkai saskaņošu projektu, kā palīgēkai/pirtij. Varbūt kādā nākotnes rakstā uzrakstīšu apsvērumus kāpēc mani sāka pārņemt šādas domas. Bet nu pie patīkamākām lietām, jebšu pašas būvniecības. Ja sākumā izskatīju dažādus ļoti savdabīgus veidus, kā tikt pie terases, tad beigās tik un tā atgriezos pie klasikas – betonēti stabveida pamati, kuros betonēšanas laikā ievieto vītņstieņus, pēcāk jau pamata koka konstrukcija, šķērslatojums un paši terases dēļi. Terases izmērs 4600×3500. Attēlos viss būs redzams labāk. Lai izurbtu stabveida pamatiem caurumus nopirku lētāko pieejamo zemes urbi, ar diametru, ja nemaldos 145mm. Urbis maksāja ap 12 EUR un atpelnīja sevi jau ar šīs terases pamatu izurbšanu, jo ņemt zemes urbi nomā uz šādu vienas dienas pasākumu izmaksā gandrīz tik pat. Ar šo urbi izurbtajos caurumos ļoti zolīdi ieiet iekšā 160mm kanalizācijas caurule. Man bija bez maksas pieejama arī viena 200mm caurule un ar to jau vajadzēja nedaudz pacīnīties, lai dabūtu iekšā. Pamatu dziļums zem zemes ~80cm. Betona liešanai nekādu īpašu talantu nevajag. Samaisa betonu, sagāž caurumā un iesprauž caurumā vītņstieni, kuru ar līmeņrādi nolīmeņo, un ar kādu dēli atbalsta, lai notur to, kamēr betons nedaudz sacietē. Iesaku vītņstieņus ietīt kādā plēvē betona liešanas laikā, lai nepiešmucē vītni. Kamēr dara šo visu, ir ļoti svētīgi, ja kāds piesakās palīgā pie dēļu pindzelēšanas/antiseptizēšanas darbiem. Tā kā es esmu no tiem, kas vēl šaubās par nepieciešamību ar antiseptiķi apstrādāt visu kam ir mazākā saistība ar koku, tad antiseptizēšanu veicu ar dārza smidzināju noejot pāri visām koka balstošajām konstrukcijām un daru to tāpēc, ka kokmateriāls ir redzami/jūtami diez gan mitrs. Vēsturiski bija sanācis tā, ka zona zem terases ir ieplakā, tāpēc savedu tur smilti, kas bija palikusi pāri no ūdens spices akas rakšanas. Dēļu atgriezumu perimetrs domāts kā pagaidu risinājums, lai smiltis neiznēsājās pa visu apkārtni. Šim visam pa virsu ģeotekstils. Pati balstošā konstrukcija veidota no 3gab. 100x150mm sijām. Sijas nopindzelēju ar Pinotexa pārpalikumiem, lai nespīdētu cauri terases dēļiem neapstrādāts kokmateriāls. Uz šīm sijām seko šķērslatojums 50X100mm Pakāpiena konstrukciju sakombinēju no šķērslatojuma atgriezumiem, vītņstieņiem, kas bija palikuši pāri vēl no pamatu veidņošanas un dažādiem leņķdzelžiem. Un visbeidzot atliek tikai skrūvēšana, kas, ņemot vērā, ka daži terases dēļi bija izliekušies, arī bija gana interesants pasākums. Rezultāts simpātisks, bet šādā konfigurācijā terase piedzīvoja tikai vienus ģimenes svētkus, jo uzreiz pēc pirmā lielā piknika tika uzsākti terases otrās kārtas izbūves darbi.
    buvejamkopa
  • Zelta smiltis
    Apskatot vairums pamatu izbūves tāmes pamanīsiet šādu pozīciju jeb atrunu –  “Pamatu aizbēršana izmantojot esošo grunt”. Būvējot māju pirmo reizi, ir daudzas pozīcijas par kurām īpašnieks neaizdomājās, bet zem tām slēpjas vairāki simti vai pat tūkstoši EUR un pamatu aizbēršana ir viena no šīm pozīcijām. Smilšu apjoms Izbūvējot pamatus nebiju rēķinājies ar šo tāmes pozīciju un vajadzīgo smilšu daudzuma aprēķinu veicu tikai pēc pamatu izbūves. Rezultāti mazliet šokēja, jo pamatu aizbēršanai no iekšpuses/ārpuses vajadzēja vismaz 11 kravas. Tādēļ pirms pamatu izbūves iesaku pievērst uzmanību pamatu augstumam un būvbedres lielumam, jo uz lielu platību katri 10 centimetri būs mērāmi vairākās kravās. Piemēru aptuveno cokola augstumuSmilšu kvalitāte un apjoms Pirmo kravu pasūtīju caur ss.lv, kaut arī sludinājumā bija minēta lētāka cena, realitātē piedāvāja kravu par 130 EUR. Pasūtīju pirmo kravu pirms betonēšanas, lai apbērtu pamatus no ārpuses. Atveda mālainu smiltis, kas aizbēršanai der, bet ja vēlēsies ar to uzjaukt betonu tad nekas labs nesanāks, tādēļ pirms pasūtīšanas iesaku precizēt no kurienes nāk smilts un ja iespējams izvēlēties skaloto. Priekš nākošajām kravām caur kaimiņiem sadabūju kontaktus vietējai karjerai kur kravu piedāvāja par 90 EUR, ietaupījums ievērojams Jāņem vērā ka tirgotājiem ir iespēja spekulēt ar apjomi, piemēram, vieni minēja, ka viņu puspiekabēs iet 20 vai pat 24 kubi, kamēr citi minēja 18 kubus. Uz aci grūti pateikt cik tieši daudz smilšu tiek atvests, līdz ar to apjomu izkontrolēt ir neiespējami. Piegāde Smilšu pasūtīšanu vēlams organizēt kopā ar traktoru, jo lielās puspiekabes mēdz iebuksēt uz līdzenas vietas. Pie manis pacentās iestigt 4 reizes. Vienā no reizēm smagais iebuksēja pat netiekot līdz manam apbūves gabalam. Rezultātā nācās smiltis izbērt uz kaimiņa zemes un ar traktoru pārvest uz savu apbūves gabalu. Smiltis uz kaimiņa zemes Sākotnēji plānoju visu apjomu sabērt un noblietēt vienā piegājienā, bet tad vainu es nevarēju izbrīvēt laiku, vai smiltis nevarēja atvest vai arī traktors netika – vasarā ar to ir jārēķinās. Rezultātā piegādi organizēju divos piegājienos, jo vēlējos maksimāli kārtīgi veikt noblietēšanu, lai vēlāk nerastos problēmas ar grīdas sēšanos. Pirmajā reizē aizbēru pamatu ārpusi un aptuveni pusi no vajadzīgā apjoma pamatu iekšpusē, otrajā piegājienā aizbēru otru pusi. Protams, pareizāk būtu blietēt pa mazām kārtām, bet praksē tas nozīmētu, ka ir jānomā vairākas blietes/vajadzīgi palīgi, kas izlīdzina smiltis, jo savādāk nav iespējams turēt līdzi traktora tempam. Traktors Papildus izdevumiem par smilti  ir jāpierēķina traktors. Traktora darbs tiek mērīts stundās, līdz ar to paveiktais darba apjoms būs atkarīgs no operatora. Pirmajā reizē man paveicās un operators darbojās raiti un bez problēmām tika galā ar pievesto smilšu apjomu, otrajā reizē operators bija īpaši lēns. Tiesa ar raito darbošanos traktors pacentās divās vietās sabojāt pamatu siltinājumu. Ja neizmanto paliekošos veidņus, tad iesaku piebēršanu veikt pirms pamatu siltināšanas. Vispirms smiltis tika savestas pamatu vienā pusē un ar kausu izlīdzinātas pa perimetru. Tiesa rezultāts nav ideāls, it īpaši viesistabā dēļ tās lielā izmēra un ir krietni jāpiestrādā ar lāpstu, lai iegūtu līdzenu virsmu. Ir jāņem vērā ka par traktora atbraukšanu/aizbraukšanu ir jāmaksā papildus, manā gadījumā 45min x2 ! Blietēšana Blietēšanu veicu trīs piegājienos. Vispirms izlīdzināju esošo grunti un pieblietēju izmantojot tikai laistīšanas metodi. Nākošajā  piegājienā izmantoju blieti un laistīšanu. Blietēju ar ~ 100 kg blieti visu dienu. Prasījās smagāka bliete, bet tad būtu problēmas to pārcelt starp pamatiem. Pēdējā piegājienā blietējām divatā, viens ar ~100kg blieti, otrs ar ~85kg.   Kopumā tika pasūtītas ~15 kravas, no kurām vismaz 3 tika izmantotas lai izbērtu nojumes vietu.  
    Mārtiņš
  • Pabeigti pamati
    Pamati tika būvēti no pamatu betona blokiem (viens no lētākajiem variantiem).  Sākumā tika ielieta pamatu pēda. Pašu pamatu platums – 30 cm. (Zem zemes – 1.10m, virs zemes 0.40m) Pamatu siltinājums – 5 cm putupolistirols. Par pamatiem + ceļa izveidi tika samaksāts 12000 eur. Pie kanalizācijas un citu cauruļu ierakšanas un pamatu aizbēršanas darbiem ķērās klāt jau cita firma. Skatīt bildes. Pašiem nācās likt horizontālo hidroizolāciju un labot kļūdas (lietais lievenis iztecējis zem zemes, dažas pamatu kolonnas aizmirstas, nepareizs putuplasts – pavirši uzlikts u.c.) Nē, būvfirma “UD Projekti” ar Dairi priekšgalā pamatus nepabeidza, lai gan ja jūs viņiem jautāsiet, tad viņi teiks, ka noteikti vēl pabeigs. (Tas nekas, ka laika grafikā pamatiem bija jābūt gataviem jau 2016. gada novembrī.) Piebraucamais ceļš netika korekti izveidots un šobrīd ir tikai puse no ceļa (Pateicoties jau minētajai būvfirmai). P.S. Šobrīd tiek risinātas juridiska rakstura lieta PRET būvfirmu, balstoties uz PTAC dienesta lēmumu, tāpēc padomājiet divreiz vai ir vērts iesaistīties ar šiem būvniekiem.      
    saulesmajas
  • Šis un tas 3
    No visa pa druskai bez īpašas saturiskas jēgas:) Pelēkā krāsa netraucē skatīties ne digitālo, ne analogo projekciju un mājā vajadzētu būt kādai sienai uz kuras to var izdarīt lielajā istabā. Un jā – šis ir 200tais posts šajā bloga tipa pierakstos:) Pa visu būvniecības laiku izdevās savākt 30m3 būvgružus vienā bedrē. Tur gāja viss iekšā. Izvešana 10EUR kubā + traktors. Kopā nepilnas 2h un lieta darīta. Atkal novērtēju pirolīzi. Čiks un viss! Atliek vien stiklu notīrīt. Uz ofisu kāds atnesa dzīvnieku. Uz nodošanu iesniegti dokumenti 13 Decembrī, par to būs atsevišķs pastāsts. Interesanti iet. Zem auto nojumes ierīkoju apgaismojumu uz 2 kustības sensoriem – viens vienā galā un otrs otrā, elektrība tiek padota (pieejama) kad krēslas slēdzis nostradā vakarā. 15EUR mājas nosaukums pēc visiem vietējiem gostiem. Līdz šim terasi tīriju ar parasto lapu pūtēju, te ieraudzīju uz akumulatoriem kāreiz man. Bez vadiem un parocīgi! savilku kopā termo sensorus kuri tika iebūvēti grīdā Nevainīgā stirna Automatizācija/rotaļas kustas uz priekšu. Šobrīd sāku no nulles, jo īsti vīri bekapus netaisa un iepriekšējā iestrāde beidzās līdz ar kaut kādu brīdi. Tagad viss pa nopietno:) Ievācu datus katras 15min, lieku mysql megatabulā, bekapoju ar googli kodu un svaigākos datus izkarinu publiski pieejamus kā nelielu JSON struktūru. Un arī prototips kā ieslēgts/izslēgt rekuperatoru nolasot NetAtmo CO2 datus arī gatavs – atliek pieķerties un ieviest dzīvē. Ceru ka zīme & turētājs izvietoti pareizi, ja nē tad pamāciet kā nopostējot kādu linku uz likumu vai citu specifikāciju.
    Kaspars
  • Pagraba nojaukšana
    Uz zemes gabala kad iegādājos bija bagrabs, to projekta topogrāfijā savulaik izsvītrojām, īsti nekam tā arī pielietojumu neatradu – par mazu un līdz ceļiem ūdens iekšā. Pie mājas nodošanas eksplotācijā tika konstatēts, ka tas ir neizdarītais darbs. Sūds jautājums. 2 dienas vēlāk pagraba vairs nav stundas laikā. Kā redzams pagrabam ir pussabrukuša ieeja un siltināts valnis ar stiklavati. Cinkotas metāla ribas nolēmu saglabāt radošiem projektiem. Protams, ja kādam interese varu pārdot par dārgu naudu, tikai nezinu cik tādas maksā, kopā būs kādi 4-5m. Līdzena vieta.
    Kaspars
  • Rozetes fasādē
    Fasāde jau itkā būtu tikai tie vadi karājās – nodomāju pie sevis un nolēmu risināt jautājumu. Ziema arī par sevi neliek manīt un tā īsi pirms jaunāgada apstaigāju visas 13 rozetes. Ņemot vērā terases funkciju paplašināt dzīvojamo telpu vasarā tad arī pieslēgumu skaits ir lielāks nekā cilvēki pieraduši redzēt. Kaut kur lapa pieslēgta, kaut kur telefons lādējas, kaut kur ledus aparāts stāv un ledusskapis.. Nopriecājos ka Depo atradu rīku kurš tam arī paredzēts. Urbuma augstums 15cm. Izdevās protams arī nolauzt Nopriecājos par ērtumu šādai fasādei ka var pievilkt elektrību da jebkur un visus instalācijas darbus veikt arī novēloti. Nav nekas jāštrobē un jābaidās par krāsojumu. Vilmas XP 500 sērija kāreiz ir 10cm plata kā mani vidējie dēļi. Terases garums 23 metri izaicina. Tēti – skaties kā var ieskrieties un bremzēt ar strīpām! Labi ka nav smalka lapegle… Sirds mierīga:)
    Kaspars
  • Dobeles panelis – betonēšana
    Daudzi jautāja par to vai izmantotie stiprinājumi izturēja betonu, arī man bija šāds pats jautājums pirms betona pasūtīšanas. Tad nu izklāstīšu betonēšanas pieredzi ar Dobeles paliekošajiem veidņiem. Betona pasūtīšana Betonu sūtīju no Betons 97, jo iepriekš izmantoju viņu pakalpojumus pēdas betonēšanai un pieredze bija laba. Pirms liešanas konsultējos ar vairākiem betonētājiem par pieredzi ar paliekošajiem veidņiem un jāatzīst, ka visi kam bijusi pieredze piekodināja kārtīgi tos nostiprināt, jo bieži esot gadījies ka veidņus atrauj vaļā. Betons 97 ieteica betonēt divos piegājienos, no rīta pieliet pusi veidņa un vakarā otru pusi, tādējādi betons jau būs sacietējis un nebūs risks, ka veidnis tiks izspiests. Protams, vēlējos pamatus liet vienā piegājienā, jo pēc manas loģikas tādējādi pamati būs “monolītāki” (te varbūt kļūdos), bet tomēr nosliecos par labu betonu liet divos piegājienos un neriskēt ar saviem “zelta” veidņiem. Sarēķināju vajadzīgo daudzumu lentai un kolonu pēdām, jo lejot pamata pēdu nebiju korekti aprēķinājis daudzumu un kolonnu pēdām betona nepietika. Šoreiz mācījos no kļūdām un noapaļoju apjomu uz augšu – ~0.5 kubs rezervei. Sagatavošanās Pirms betonēšanas atzīmēju vietas kurās pamatos ir izvietoti izvadi/ievadi kanalizācijai/ūdenim, lai nelietu betonu pa tiešo virsū un nesabojātu izvadus. Ar ūdeni noskalojām pēdu no smiltīm/putuplasta paliekām, lai lenta labāk pieķertos pēdai. Vēlreiz pārbaudījām visus stiprinājumus un gaidījām bumbieri. Betonēšana Uz pirmo piegājienu bijām 4 cilvēki, ar domu ja kaut kas aiziet pa pieskari, tad ir kāds kas to var ātri savākt. Ir ērti ja divi cilvēki strādā ar sūkni, lai vienam nav jālēkā pāri pamatu sienām žonglējot ar sūkņa trubu, kamēr pārējie pielīdzina/izvibrē betonu. Betona vibrēšanu veicām ar sentēvu metodi –  piestampājot ar koka brusu. Bija iznomāta vibrovāle, bet ar to paspējām noiet tikai pa viesistabas sienām, jo sāka līt. Vibrovāli noteikti iesaku izmantot, jo vibrējot varēja redzēt kā uz augšu ceļas gaisa burbuļi. Izvēloties vibrovāli ņemiet pēc iespējas īsāku galu, lai ar to var darboties vienatnē. Manā gadījumā vibrovāles gals bija garšu/smags un ar to varēja operēt tikai divatā – viens tur vibrovāles motoru un slēdz iekšā/ārā, kamēr otrs atrodas uz pamatiem un pār plecu pārmetis vibrovāles galu to iegremdē betonā.   Ar laiku mums nepaveicās, jo tieši pēc betona ieliešanas sāka gāzt lietus un lija vairākas stundas no vietas. Lai betons veidņos pārlieku netiktu atšķaidīts ar ūdeni, veidņus sasedzām ar plēvi/putuplastu u.c. atgriezumiem. Varbūt tas bija lieki un lietus nekaitētu, bet nevēlējos riskēt. Steigā aizmirsām apsegt pamatu pēdas, bet jāsaka ka vizuāli lietus tām nekādu skādi nebija izdarījis. Apsekojot veidņus viss bija vietā un nekas netika izspiests. Šeit rezultāts no pirmā etapa Veidnis pēc pirmā piegājienaUz otro piegājienu bijām trijatā. Pamatus līdz augšai pielēju 3 reizes apejot riņķī pa perimetru. Ir noderīgi sagatavot spaiņus/ķelles betona pārnešanai, jo ir vietas kur tas būs par daudz un vietas kur tas pietrūks. No līdzināšanas bilžu nav, jo betons ātri sāk cietēt un pie mana lielā perimetri bija krietni jāiespringst, lai laikus paspētu to smuki izlīdzināt. Uz beigām varēja just, ka betons ir sabiezējis un ir grūtāk “izvilkt” gludu pamatni. Viedņu līmeni pēc uzstādīšanas pārbaudīju ar nivelieri un viens stūris bija nošļucis par ~1cm . Lai to vēlāk nevajadzētu līdzināt ar javu, atstāju betonu mazliet virs putuplasta veidņa. Tagad jāatzīst ka tas bija lieki, pirmo rindu mūrējot šādu nobīdi viegli varētu izlīdzināt ar javu.   Pēc izlīdzināšanas noņēmu reģipša profilus. Ja būtu bijis vairāk laika, tad būtu tos nomazgājis – varbūt vēlāk noderētu veidojot starpsienas. Betonu laistīju trīs dienas pa trīs reizēm dienā un sedzu ar plēvi, jo kā par spīti nākošās dienas bija saulains un karsts laiks. Betons obligāti jāsedz ar plēvi, jo savādāk no laistīšanas nav nekādas jēgas, saulē ūdens iztvaiko pārdesmit minūšu laikā. Rezultāts Otrās dienas rītā ar špakteļlāpstiņu noņēmu lielākos nelīdzenumus, jo betons vēl nebija pilnībā sacietējis.   Kopumā rezultāts bija labs un veidņi godam izturēja betona svaru. Neviena siena netika izspiesta, vienīgi pie atveidņošanas atklājās ka viens no iekšējiem stūriem apakšdaļā ir mazliet atrauts. Te ir gala rezultāts – pamatu ārējai daļai tika uzlikta hidroizolācija visā augstumā. Pamatu augstums staigā 1cm robežās, kas priekš pirmās reizes manuprāt ir ļoti labs rezultāts. Betons nepietrūka, gluži pretēji, ievērojams apjoms palika pāri, tā kā nebiju ar to rēķinājies un sagatavojis vietu kur to izmantot, tad sagāzu to pa viesistabu – būs stingrāka pamatne. Secinājums – vienmēr sagatavojiet vietu kur izmantot lieko betonu ja tāds būs, piemēram, skursteņa pēdai, pārsedzēm, terases veidņiem utt.  
    Mārtiņš
  • Apkures izmaksas 2017. gadā
    Arī 2017. gadā esmu cītīgi pētījis elektrības izmaksas par apkuri, turklāt mainot dažus kritērijus. Gada sākumā pieslēdzu siltumsūknim 3 fāzu skaitītāju (veco, padomju, “Latgalītē” par 5 EUR jaunu nopirku), lai redzētu, cik tiek patērēta elektrība par ūdens uzsildīšanu un apkuri. Lai noteiktu, cik tiek tērēts tikai par ūdens uzsildīšanu, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī apkure tika atslēgta VISPĀR (lai gan to neiesaka darīt, labāk, lai šķidrumi kaut nedaudz pacirkulē siltajās grīdās un siltumsūknī). Jūlijā atslēdzu arī recirkulāciju, kas mums darbojas ar programmējamo taimeri 20 reizes dienā (svarīgākajos diennakts laikos) uz 3 minūtēm. Redzēju, ka izmaksas par silto ūdeni samazinās, tomēr recirkulācijas dēļ, ja tā darbojas tikai pa retam, nekāds lielais elektrības patēriņa pieaugums nav. Kādus 5,60 EUR vairāk mēnesī notērēju. Katrā ziņā vasaras mēnešos uzzināju precīzi, cik siltumsūknis notērē elektrību par boilera apsildīšanu (5 kWh/dienā), tādējādi pārējā gada laikā zinu, cik norēķināt nost siltumsūkņa elektrības skaitītājam, lai zinātu, cik precīzi ir notērēts par elektrību mājas apkurei. Bet nu pie grafikiem. Sākumā visa elektrības patēriņa grafiks, kur zilais stabiņš ir ar apkuri un siltumu nesaistītā elektrība, sarkanais stabiņš ir karstais ūdens (četros vasaras mēnešis precīzi, pārējos mēnešos teorētiski tikpat), bet zaļais stabiņš – elektrība par mājas apkuri ar zemes siltumu. Lai precīzāk redzētu apkures patēriņu, tas pats atsevišķā grafikā tikai par apkuri: Gada laikā patērētas 1966 kWh, kas ir par trešdaļu jeb 33% mazāk nekā iepriekšējā gadā! Samazinot mājas apkures temperatūru par ~1,5 grādiem, ietaupītas 1000 kWh gadā! Efektīvāk izmantots ZEMES siltums, mazāk tērējot elektrības siltumu. Un galu galā sarēķināju arī, cik maksāju par apkuri (0.17 EUR/kWh, ieskaitot obligāto iepirkuma komponenti un citus maksājumus): Novembris un decembris šogad bija tiešām silts, kā arī, atšķirībā no iepriekšējā gada, nedaudz samazināju vēlamo mājas temperatūru – no 23,5 grādiem uz 22 grādiem (ko kontrolēju ar diviem istabas termometriem). Vismaz gada otrajā pusē 22oC tika stingri ievēroti. Galu galā pats svarīgākais secinājums: Gada laikā elektrība šajā mājā, ar šo zemes siltumsūkni izmaksāja 334 EUR! Esmu apmierināts! Somu māja ir bijusi laba izvēle un Gapsal OKS siltumsūknis tāpat! Laimīgu Jauno Gadu! Lai visi labie plāni piepildās!
    kokamaja
  • Fasādes gala apdare 22.07.2017
    Lai jau saknē novērstu visas spekulācijas un diskusijas, par to ka visu varēja izdarīt krietni vienkāršāk un, visticamākais, ka vizuāli pievilcīgāk, gribu teikt, ka no šī raksta mācīties vajag tikai to, ka var izdarīt arī savādāk. Ja šis nav pirmais bloga ieraksts, kuru lasāt, tad zināt, ka jau ar fasādes armēšanu vajadzēja pacīnīties. Pēc šī posma pie sevis padomāju, ka fasāde izskatās diez gan līdzena un gala apdarei varētu iztikt ar fasādes nobeiguma špakteli+krāsošanu. Tā arī izdarīju un aplauzos, jo saulei uzspīdot uz fasādes no sāna, visus mazākos nelīdzenumus var perfekti redzēt. Tas, protams, nozīmē, ka jāmeklē citi varianti , kā to visu meistardarbu novest līdz acij tīkamam rezultātam. Risinājums tika atrasts grubuļaina reljefa formā, kurš tika uzklāts ar platu otu, vai krāsojamo rullīti. Lūk bildes no eksperimentu procesa: Attēlos kā reiz ir noķerts brīdis, kad no sāna spīdošā saule visizteiktāk izceļ fasādes nelīdzenumus. Neviens no attēlā redzamajiem reljefiem netika izvēlēts par gala variantu. Gala variants ir nedaudz piezemētāks ar retāku rakstu, kā attēlos redzamie. Protams, reljefa uzklāšana ir diez gan kaitinoša un prasa pacietību, bet viss ir izdarāms. Vēl labāk ir tad, ja uz šo darbu veikšanu uzprasās talcinieki, kā pateicību saņemot šašliku. Šāda talcinieku piesaistīšana ievērojami palīdz ietaupīt nervu šūnas, kā arī trenē pacietību. Bet nav jau arī fasādes laukums tik liels, lai par to ļoti pārdzīvotu. Uzklāšanai, kā jau minēju, var izmantot krāsas rullīti, vai lielu otu. Katrs veido savādāku rakstu. Špakteļmasu, lai to būtu iespējams uzklāt ir jāatšķaida ar ūdeni līdz krējuma konsistencei, vai pat nedaudz šķidrāku. Nav tuvplāna no fasādes pēc darbu pabeigšanas, bet pabeigta un nokrāsota fasāde izskatās šādi: Pie vienām sāpēm atraku pamatus, lai noarmētu un nokrāsotu arī tos.  Pamatiem neizvirzīju nekādas dekoratīvas prasības, tāpēc tie tika nogruntēti, noarmēti ar stiklašķiedras sietu un BAK un pēcāk nokrāsoti: Gala rezultāta bildes būs redzamas nākošajos rakstos par terases būvniecību.
    buvejamkopa
  • Pamatu kopsavilkums
    Kāds laiks ir pagājis kopš pamatu izbūves, un beidzot esmu savilcis kopā izmaksas. Pamatu izmaksas sākot ar būvbedres izrakšanu un beidzot ar apmešanu un aizbēršanu manā gadījumā palīda zem 10k Eur. Konkrētus ciparus nerakstīšu, kam ļoti vajadzēs, tas tāpat mācēs… Continue reading →
    Ivars
  • Rekuperācijas sistēmas ierīkošana
    Pirms pārbūvēt bēniņus par mansarda stāvu, nolēmām ieviest svarīgu lietu, ko savulaik, taupot būvniecības budžetu, nebijām izdarījuši – ierīkot rekuperācijas sistēmu, kas katrā istabā nodrošinātu svaiga gaisa pieplūdi, turklāt atgūstot izplūstošā gaisa siltumu līdz pat 93%. Tādā ziņā labi, ka otro stāvu nebijām izbūvējuši jau sākotnējā būvniecības procesā, jo tagad bija lieliska iespēja bēniņos izvilkt rekuperācijas cauruļvadus uz visām pirmā un otrā stāva istabām. Ar noslēgtām otrā stāva sienām un grīdu tas vairs nebūtu bijis iespējams – tad atliktu vienīgi decentralizētā rekuperācija (skat. Google). Lēmumu par rekuperācijas nepieciešamību pieņēmām, jo, gandrīz 3 gadus dzīvojot jaunajā mājā, secinājām, ka gaisa apmaiņa, vēdinot caur logiem un durvīm, ir nepietiekama un rada diskomfortu – salstot vai nemitīgi verot vaļā/ciet durvis un logus. Turklāt, zaudējot siltumenerģiju, palielinās arī elektrības rēķins. Veicot cenu aptauju, noskaidrojās, ka mūsu lieluma mājai (~160 kvm, ~400 kubikmetru) rekuperācijas sistēma izmaksā sākot ar aptuveni 5000 EUR. Mūsu mājai rekuperācijas sistēmu ierīkoja lietuviešu firma UAB “IDV Group”, kura izplata Čehijas Republikā ražotas premium klases rekuperācijas iekārtas Atrea. Par tām esmu dzirdējis labas atsauksmes pat no viņu konkurentiem. Tomēr katrs pats lai veic cenu/specifikāciju aptauju un izvēlas sev piemērotāko sistēmu. Katrā ziņā darbi tika paveikti profesionāli, pietiekami ātri, viss tīri un kārtīgi. Vienlaikus tika demontēti divi ventilācijas izvadi uz jumta no abu vannasistabu gaisa nosūcējiem – tie tagad vairs nav vajadzīgi, jo vannasistabu ventilācija iekļauta rekuperācijas sistēmā. Nospiežot vannasistabas gaismas slēdzi, ieslēdzas pastiprināta ventilācija, kas darbojas vēl kādu laiku pēc gaismas izslēgšanas. Pagaidām sistēmu vēl nedarbinām, jo, kamēr bēniņu stāvs nav nosiltināts, rekuperācijas sistēma censtos piesildīt šobrīd vēl aukstos bēniņus, kas nav vajadzīgs. Zemāk ievietoju fotogrāfijas, pārsvarā no bēniņu stāva, kur redzama pati iekārta un cauruļvadi, kas ved uz pirmā stāva griestu difuzoriem un otrā stāva griestu plānotajām difuzoru vietām. Ja ir kādi specifiskāki jautājumi, jautājiet komentāros, centīšos papildināt rakstu, balstoties uz jautājumiem (ja spēšu atbildēt uz tehniskiem jautājumiem).
    kokamaja
  • Mājas pārbūves projekts
    Jā, jā, tieši tā – nepilnus 3 gadus pēc mājas pabeigšanas esam sākuši pārbūvi! Proti, esam sākuši izbūvēt mansarda stāvu (kur šobrīd ir aukstie bēniņi) un ierīkojuši visā mājā (t.sk. topošajā jumta stāvā) aktīvo ventilāciju ar siltuma atgūšanu – rekuperācijas sistēmu. Par to visu nedaudz sīkāk – turpmākajos rakstos! Protams, lai sāktu pārbūvi, ir nepieciešams saskaņot pārbūves projektu. Oficiāli ir nepieciešams iesniegt 2 veida projektus būvvaldē – vispirms jāsaskaņo būvprojekts minimālajā sastāvā, tad tiek izdoti noteikumi pilnajam projektam un tiek taisīts pilnais projekts. Tomēr, ja arhitekts spēj paredzēt, kādas būs prasības pēc būvprojekta minimālajā sastāvā, tad var mēģināt sniegt uzreiz pilno projektu, kas ietver visu nepieciešamo. Tā darīja arī mūsu arhitekts Matīss Zemītis, un tika galā viņš izcili, jo pārzina normatīvu prasības (atšķirībā no dažiem labiem vecajiem arhitektiem, kuri neseko līdzi likumdošanas izmaiņām). Viņa arhitektu biroja mājaslapa – http://www.zarch.lv. Būvprojekta izmaksām klāt jārēķina arī būvinženiera atzinums, kas jādabū un jāpievieno projektam. Vēl kopā ar būvprojektu bija būvvaldei jāiesniedz tehniskās apsekošanas atzinums (speciālists apseko māju, un tas nemaz nav tik lēti kā varētu likties), jauns energoefektivitātes sertifikāts, visu risku apdrošināšanas polise un aizpildīta pieteikuma forma. Jumta stāvs papildus mūsu mājas platībai dos 50 kvm, tomēr oficiāli papīros skaitīsies 42 kvm, jo jumta slīpuma dēļ gar telpu malām būs zemāki griesti. Tas pat ir labi – gar malām vienalga var izvietot mēbeles (kumodes, piemēram, vai gultas), tomēr īpašuma nodoklis par šiem 8 kvm, cik saprotu, nebūs jāmaksā. Zemāk ievietoju skices (iekļaujot arī pirmo stāvu, kas jau tika pabeigts pirms 2 gadiem). Kā redzat, jumta stāvā izvietoti 4 jauni logi – 2 Velux jumta logi un 2 SIA Somu Māja (Skaala ražojuma) logi galos.
    kokamaja
  • Ventilācijas sistēma
    Jau sen taisos uzrakstīt par ventilācijas sistēmu, bet nekādi nevaru iztaisīties. Pēdējie lasītāju komentāri pie citiem ierakstiem man tomēr liek sarosīties un ar šo darbiņu beidzot tikt galā. Izskatās, ka šis būs mans garākais raksts. Ventilācijas sistēmas centrālais elements ir Systemair rekuperators SAVE VTR 500 L. Šis konkrētais aparāts ir ar rotējošu siltummaini. Izvērsti par rotējošā siltummaiņa darbības principiem un plusiem/mīnusiem varat palasīties šeit, taču īsā versija ir tāda, ka, salīdzinājumā ar pretplūsmas siltummaini, tam nevajadzētu aizsalt un nav nepieciešama kondensāta novadīšana, taču šīm priekšrocībām ir sava cena – zemāks solītais lietderības koeficients. Vispārīgu priekšstatu par rekuperāciju un citiem siltummaiņu veidiem var iegūt, ielūkojoties šajā lapā. Rekuperators rauj gaisu iekšā caur resti mājas ziemeļaustrumu fasādē, izplata pa abu stāvu dzīvojamajām un guļamistabām, savāc caur virtuvi, saimniecības telpu un vannas istabām, un izvada caur ventilācijas skursteni. N.B. Lai gaiss varētu pārvietoties starp telpām, zem durvīm jābūt spraugai, kuras laukums ir ne mazāks par ventilācijas cauruļvada šķērsgriezuma laukumu. Svaigā gaisa cauruļvads no rekuperatora iet uz gaisa dzesētāju, pirms kura atrodas divi trokšņu slāpētāji. Tādi paši ir arī uz izplūdes caurules pirms rekuperatora. No dzesētāja uz mājas ārpusi ved divas izolētas vara caurules, kurām pie vajadzības var pievienot t.s. čilleri. Pēc skata plus/ mīnus tāds pats kā kondicionieris (projektā kā piemērs tika minēts šāds Carrier modelis). Es neesmu baigais kondicionēta gaisa fans, tomēr ventilācijas sistēmā paredzēt iespēju pieslēgt iekārtu, kas var ienākošā gaisa temperatūru visā mājā pazemināt par 2-3 grādiem, man likās saprātīgi. Pēc pāris vasarām, domāju, būs skaidrs, vai caur lielajiem logiem saule telpas pārkarsēs, vai nē. Šobrīd man nav apetītes uz liekiem tēriņiem, bet, ja vajadzība radīsies, vieta aparātam ir sagatavota, zem fasādes iestrādājot biezo saplāksni drošai nostiprināšanai un pievadot strāvu. Pirmajā stāvā pieplūde ir divās telpās – kabinetā un dzīvojamajā istabā. Dzīvojamajā istabā par ventilācijas sistēmu liecina divas restītes. Kabinetā ir slīpi griesti, tādēļ cauruli nācās slēpt rīģipša kastē pie sienas. Nav nekāds elegantais risinājums, taču zemāk pie sienas būs grāmatu plaukts, un tā kaste vizuāli pazudīs. Otrā stāva istabās pieplūde tiek organizēta caur griestos iemontētiem pieplūdes vārstiem. Bez pretenzijas uz augsto dizainu. Rekuperatoram nav vēlams rīt virtuves speķus, tāpēc ir pilnīgi atsevišķi izvadi virtuves nosūcējam un vannas istabu ventilatoriem. Un, lai jumtu lieki nerotātu mazu skurstenīšu jūklis, visi šie izvadi ir savilkti kopā vienā dekoratīvajā skurstenī, kurš uzmeistarots no cementa plāksnēm un apšūts ar jumta tēraudu. Turpat izvadīts arī kanalizācijas ventilācijas kanāls (zilā plastmasas caurule attēlā). Tāds pats skurstenītis ir arī virs katlu telpas, un tajā satiekas ventilācijas izplūde un kondensācijas gāzes katla dūmenis. No iekšpuses izskatās šādi: Četras caurules, no kreisās uz labo, ir rekuperatora izplūde, dabiskā ventliācija katlu telpā, gāzes katla dūmvads un dabiskā ventilācija garāžā. Gaisa pieplūde katlu telpai un garāžai tiek organizēta caur pieplūdes restītēm garāžas vārtu apakšā un izplūde – caur jau minēto izvadu. Doma vienkārša – vēss svaigs gaiss pieplūst grīdas līmenī, sasilst, paceļas, paņem līdzi lieko mitrumu un izplūst pie griestiem. Pāris mēnešus pēc iemājošanas esmu priecīgs par iespēju katru rītu pamosties telpā, kas nav piesmakusi, neskatoties uz aizvērtajām durvīm un saprātīgo guļamistabas platību. Esmu 5 gadus dzīvojis īrētā mājā, kur par ventilāciju nebija domāts vispār, tāpēc spēju novērtēt atšķirību. Otrkārt, mani ļoti iepriecina tas, ka, lai tiktu pie svaiga gaisa, ziemā nav jāvirina logi, jāzaudē siltums un jāsaldē mazuļi, kas uz grīdas rotaļājas. Zinu, ka daudzi vārdus “svaigs” un “auksts” uzskata par sinonīmiem, taču pats esmu citās domās. Neesmu padziļināti studējis rekuperatora iestatījumus, vien zinu, ka tur var sastādīt individuālas programmas, kad, kam un ar kādu jaudu ieslēgties. Trīs pirmos mēnešus rekuperatoru darbināju 2. ātrumā (kopā ir 3), taču, sākoties decembrim, intereses pēc pārslēdzu uz pirmo. Mēģināšu sajust atšķirību labsajūtā un elektrības patēriņā.
    laim0nis
  • KARSTUMIZTURĪGA DZELZS TEPE
    Sastāvs:140 g dzelzs skaidu;20 g dzēsto kaļķu;25 g smalku smilšu;3 g ožamā spirta.Sastāvdaļas vispirms rūpīgi samaisa un tad pielej etiķi, līdz izveidojas bieza mīkla.Ar šo tepi aizziež bojātās metāla vietas un pēc izžūšanas izkarsē.Vai arī: 50 g grafīta, 10 g svina sulfāta un 10 g krīta labi samaisa un tad sajauc ar dabīgo pernicu.
    Smic
  • TEPE GRIESTU PLAISĀM
    Griestu plaisas stingri jāpiepilda ar ģipša un krīta tepi.Tepi gatavo tā. Litrā ūdens izšķīdina 20 g galdnieku līmes. Samaisa 1,5 kg ģipša un 2 kg smalki samalta ķrīta, pielej līmes šķīdumu un atkal maisa, līdz iegūst vienveidīgu masu.Šī tepe uz griestiem jāuzstrādā ātri, jo apmēram pec 1/2 stundas tā sacietē.
    Smic
  • Labiekārtošana
    Kad kapitālie darbi ar smagiem materiāliem un lieliem mehānismiem bija pabeigti, sākām teritorijas labiekārtošanu. Jau atkal ielidoju uz zemes darbiem. Pirmā reize bija, rokot pamatus, kad uzgājām zelta bedri un uz izgāztuvi aizvedām teju desmit kravas atkritumu. Otrā tagad. Izrādās, iepriekšējie īpašnieki, veco būvi nojaucot, lielu daļu būvgružu bija nevis veduši prom, bet izlīdzinājuši. Lai gružu kārtu aizstātu ar jēdzīgu melnzemi, 3/4 platības nācās norakt un aizvest vidēji 10cm virskārtas. Matene, attiecīgi – 1500 m2 x 10 cm slānis = 150 m3 jeb apmēram 15 kamazi. Pieskaitām vēl to, kas bija nobērts malā no būvbedres rakšanas, un kopsummā iegūstam 28 kravas. Kad gruži un atkritumi bija aizvesti, vietā atvedām un izlīdzinājām 150 m3 sijātas melnzemes. Neskatoties uz to, ka vasara kopumā bija diezgan slapja, tieši nākamās divas nedēļas pēc zāliena iesēšanas bija ļoti sausas, un es dabūju krietni nopūlēties ar laistīšanu. Neskatoties uz manu centību, liela daļa sēklu neuzdīga. OK, precīzāk būtu teikt, ka pēc pirmās laistīšanas sāka dīgt, bet pēc tam, nedabūjušas pietiekami daudz ūdens, nokalta. Kad bijām jau ievākušies un ar steidzamākajiem uzdevumiem tikuši galā, vēlreiz aicinājām dārzniekus, uz dobju ierīkošanu. Mums jau ļoti laicīgi bija sagatavots labiekārtošanas plāns ar dobju un augu izvietojumu, tādēļ darbi sekmējās diezgan raiti – vispirms zem dobēm noraka kādus 50 cm grunts, un vietā sabēra melnzemi. Tālāk ieklāja ģeotekstilu un ierīkoja norobežojumu starp zālienu un dobi. Pēdējais solis ir ģeotekstila pārklāšana ar mulču. Teorētiski ģeotekstila klājums mūs atbrīvos no nepieciešamības ravēt. Izklausās ticami. P.S. Dārznieci sauc Agnese, un viņu var sazvanīt pa tālruni 20402222. P.P.S. Nederīgās grunts izvešana ir ļoti dārga, jo jāmaksā gan par transportu, gan izgāztuvei par gružu pieņemšanu. Tādēļ der aprunāties ar traktoristu un šoferi, lai uzzinātu, vai viņiem ir kāds paziņa kas tobrīd strādā kādā citā objektā, kur zeme ir vajadzīga un to labprāt pieņem.
    laim0nis
  • Infiltrācijas akas izbūvēšana 07.07.2017
    Kā solīts, pienācis laiks paturpināt triloģijas rakstu sēriju par kanalizācijas izbūvi. Otrā, daļa, jeb stāsts par infiltrācijas akas izbūvi, lielos vilcienos un mazos tramvajos ir līdzīgs pirmajai daļai, jo 70% no darba ir tīra rakšana. Infiltrācijas akas izveidošanai man bija atvēlēti divi mazie (grods ar diametru 1m) grodi un divi grodu vāki. Otrais grodu vāks bija pārpalikums, kuru kaut kur vajadzēja utilizēt. Negribējās, lai vēl 10 gadus uz zemes gabala mētājas nekam nevajadzīgs groda vāks. Šoreiz izmantoju citu rakšanas tehniku. Grodam paredzētajā vietā tiek noņemta tikai velēna, pēc kā, šajā vietā uzreiz liek grodu un rokot zemi no groda iekšpuses, grodu sēdina dziļāk. Ja sākumā nenoņem velēnu, tad ir diez gan pagrūti uzsākt tos pirmos 20cm rakuma.   Grodus savā starpā obligāti “jāsasien” kopā, lai tie sēžās vienmērīgi. Arī groda vāku nepieciešams sastiprināt ar pašiem grodiem. Toreiz man likās ļoti laba doma lietderīgi izmantot cauruli no bioloģiskās iekārtas līdz infiltrācijas akai, pārveidojot to par drenāžas cauruli. Ņemot vērā, ka šajā zonā bija paredzēti apstādījumi, likās, ka augsnes papildus mitrināšana ļaus tam visam augt griezdamies. Šobrīd gan liekās, ka nekāds lielais ieguvums no šāda ~3m infiltrācijas posma nebūs. Pirmie testi gan pierādīja, ka infiltrācijas posms diez gan labi nodrenē ūdeni un nekas līdz akai nemaz netiek, bet ilgtermiņā pastāv lielāks risks, ka caurulē var aizķerties/sakrāties kādi netīrumi, kurus jau būs krietni grūtāk izdabūt ārā. Laiks rādīs, vai šis bija pareizs lēmums. Drenāžas posms tika izveidots iezāģējot ar fleksi caurulē ribas, kā tas redzams attēlā, un to visu ietinot ģeotekstilā. Caurule no šādām operācijām stingrību nezaudē. Zem caurules netika likti oļi vai kas tamlīdzīgs. Gan jau baltā smilts gana labi visu iesūcinās. Sporta pēc, protams, izveidoju grodā caurumu ienākošajai caurulei ne tur kur vajadzēja, kas tikai vēlreiz pierāda cik precīzs ir mērīšanas paņēmiens ar nosaukumu “uz aci”. Gan ūdens spices akas, gan kanalizācijas infiltrācijas akas grodus iegremdēju dziļāk par zemes līmeni, lai ap tiem nākotnē labāk augtu zāle. Šī iemesla dēļ abiem grodiem bija nepieciešams uzmūrēt paaugstinājuma “bortus”, lai tiktu līdz zemes līmenim. Sākotnēji gribēju mūrēt no silikāta ķieģeļiem, kurus parasti var atrast ss.lv par “pliku paldies”, bet saprotot, ka cilvēki ir palikuši merkantili un prasa 5 centus par ķieģeli, vienkārši aizbraucu uz bodi un iegādājos lētāko bruģakmeni, kurš funkciju pilda vēl labāk. Izmaksāja arī lētāk, kā braukt uz Ķekavu pēc bezmaksas ķieģeļiem. Uzmūrētos “bortus” vēlāk nosmērēju ar bituma mastiku, kura pie mājas mētājās 3 gadus.
    buvejamkopa
  • Dārza instrumentu glabāšana
    Piedāvāju vienu ļoti vienkāršu un ātri uztaisāmu life hack tiem brīžiem, kad nevar atrast vietu lāpstām, grābekļiem un visādiem citādiem kātiem. Vajadzīgs dēļa gals, saplākšņa atgriezumi, urbis, zāģis, skrūves un eņģītes, kuras itin labi var aizstāt ar riepas gabalu, brezentu vai ko tamlīdzīgu. Es izlīdzējos ar strēmeli biezas ādas, ko kaut kad senāk biju sagādājis instrumentu asināšanai.
    laim0nis
  • Montāžas galds
    Būvdarbu noslēguma fāzē un pirmos mēnešus pēc ievākšanās mana darbnīca galvenokārt kalpoja kā būvmateriālu, iedzīves un visādas drazas krātuve. Pārejas posms nu ir garām, un izpakošanās sprints ir pārtapis par iekārtošanās maratonu. Lai atvieglotu sev dzīvi visādu mēbelīšu, plauktiņu un skapīšu izgatavošanā, uztaisīju sev montāžas galdu. Lielisks veids kā nosvinēt 2 mēnešu ievākšanās jubileju. Prasības mēbelei: – pārvietojams, bet pie vajadzības nofiksējams – tikpat augsts kā galda zāģis – jebkurā darba virsmas vietā ar līmspīlēm jāvar nofiksēt detaļu – zem virsmas jābūt kabatām, kur darba procesā viegli nolikt un paņemt instrumentus Lūk, rezultāts! Uz virsmas ir divu izmēru urbumi – 20mm un 25mm. Mazākie domāti atbalsta tapu/ dībeļu (nezinu pareizo latvisko nosaukumu, bet angliski ir bench dog) nostiprināšanai, lielākie – līmspīlēm. Tapu caurumi gan vairāk piestāv ēvelsolam, tomēr nolēmu, ka pie vienas urbšanas jāuztaisa, jo ar laiku gan jau pielikšu arī skrūvspīles. Pirms lakošanas nolēmu urbumu līnijas pārzīmēt un atstāt, lai kalpo kā vadlīnija taisniem leņķiem. Mēbeles izmērus noteicu tā, lai to varētu uztaisīt no vienas 1500 x 3000 x 21 saplākšņa loksnes. Virsma ir 1000 x 1500, un sānu augstums ir 25 cm. Rezultātā kopējās kastes dimensijas ir 1500 x 1000 x 292. Sānu atveres zāģēju tik lielas, lai brīvi varētu iebāzt roku ar skrūvmašīnu. Naudas ekonomijas nolūkos beigās paņēmu nevis veselu A klases finiera plāksni par teju 80 eiro, bet sakombinēju B klases atgriezumus kopsummā par 14 eiro. Tas ļoti uzlaboja kopējo ciparu – par 80 eiro sagādāju ne tikai saplāksni, bet arī ēvelēto materiālu kājām, ritenīšus, špakteli, laku un velūra veltnīšus. N.B. Vērtīgs padoms no galdniekiem – koka defektu labošanai vislabāk izvēlēties divkomponentu automašīnu špakteli BEZ stikla šķiedras. Labi cietē, labi slīpējas, vienīgi izskatās, nu, tā…
    laim0nis
  • Dobeles panelis pamatiem – vai pareizā izvēle?
    Celtniecībā iestājusies pauze un ir laiks padalīties ar padarīto. Ceru ka info noderēs jaunajiem censoņiem, kas vēlās uzsākt savas mājas būvniecību. Šoreiz padalīšos pieredzē ar  Tenapors paliekošajiem pamatu veidņiem, jeb  Dobeles paneli. Pirms būvniecības uzsākšanas bija izkristalizējušās vairākas opcijas: Nolīgt brigādi, kas visi izdarīs tavā vietā, bet pēc tāmju saņemšanas šo variantu atmetu, jo par atvēlēto budžetu man varēja piedāvāt pamatus no FSB blokiem (gribēju lentu). Izmantot Haus Teriva pamatu blokus (LV tirgo buvbloks), šos atmetu, jo sarēķinot kopējos izdevumus, potenciālos riskus + darbu, kas jāiegulda sanāca,  ka lentveida pamti izmaksās tikai mazliet dārgāk (bet tie būs lentveida pamati). Īrēt vieglos veidņus un liet lentu. (Ļoti labu ciparu var sarunāt ar Techline) Šo atmetu jo “nobijos” no tempa, kas vajadzīgs, lai iekļautos īres termiņā un darba apjoma, lai uzstellētu/atveidņotu Izmantot Dobeles paneli Kā jau noprotiet izvēlējos pēdējo, bet nevaru 100% apgalvot ka manā gadījumā tā bija labākā/gudrākā izvēle. Apkopojot izdevumus iespējams, ka ar brigādi būtu sanācis tāds pats cipars kā pašam darot vai pat lētāk, ja vien pareizi sadalītu darbus (ko dari pats/ko brigāde) vai arī pakaulētos par cenu. Bet no otras puses būtu garlaicīgi visu uzticēt brigādei un pašam stāvēt malā Spriediet paši, bet zemāk izklāstīšu procesu. Pasūtīšana un piegāde Veidņu izmaksas internetā neatradīsiet, bet nosūtot epastu uz Tenax var saņemt precīzu aprēķinu. Cena tiek rēķināta par tekošo m2. Izvēlējos 30cm platus veidņus ar 5cm siltinājumu iekšmalā un 10cm siltinājumu ārmalā. Iekšējām nesošajām sienām abas malas bija 5 un 5 cm. Ārējos veidņus var ņemt arī 5/5cm un papildus nosiltināt pamatus pēc ieliešanas, bet cenas starpība nebija tik liela līdz ar to uzreiz ņēmu 10cm, lai atbilstu projektam. Te ir piemērs Tenax montāžas shēmai: Veidņu augstumu var pielāgot projektam, bet platums ir 1 vai 1,2m. Ja standarta izmēri neder sanāk vainu piegriezt vai arī aizpildīt spraugu ar putuplasta loksni. Manā gadījumā aizpildīt spraugas vajadzēja 3 vietās + vēl vienā vietā kur aprēķinos bija ieviesusies kļūda: Pasūtot veidņus nošāvu greizi ar lēmumu palielināt to augstumu līdz 1.4m, jo nebiju plānojis veidot pēdu, bet vēlējos saglabāt cokola augstumu. Vēlāk pēdu ielēju, bet veidņi jau bija pasūtīti. No vienas puses žēl, jo varēju ietaupīt uz veidņiem/betona, bet no otras puses tagad varu izveidot labu kritumu no mājas un saglabāt augstu cokolu. Izkraušana Veidņus atgādāja pēc ~3 nedēļām un noliktajā dienā devāmies ar brāli sagaidīt lielo Tenax auto, lai izkrautu veidņus. Biju pārliecināts. ka putuplasts neko nesver un divatā mierīgi tiksim galā, arī Tenax teica ka divatā var izkrāmēt. Realitātē mums bija krietni jāiespringts, jo veidņi nāk sapakoti uz paletēm pa 4-5 un to kopējais svars ir liels. Ceļot ārā obligāti jāņem aizsargbrilles, jo manevrējot ar smago paleti ir risks sev izbakstīt acis ar veidņos esošo armatūru. Kā arī jāuzmanās, lai nenolauztu veidņu stūrus. Divus stūrus pacentāmies nolauzt, bet ar putuplasta līmi tos viegli var pielikt atpakaļ. Uzstādīšana Veidņus sākām likt 17.06, bet betonu lējām 13.07… Protams, ne jau katru dienu mēs strādājām, darbs notika pa brīvdienām, kādu vakaru. Bet te jāatzīst, ka  sistēmai ir viens liels mīnuss – tev nevajag iespringt. Tu vari veidņot savā tempā un tev nav jāuztraucas par soda naudām/papildus īres maksu kā tas ir nomāto veidņu gadījumā. Un tā kā pa vidu bija izlaidumu laiks, Jāņi u.c. svētki tad viss pasākums ievilkās uz nepilnu mēnesi. Veidņu montāža sākas ar stūra izveidošanu. Stūra elements ir jāveido pašam veicot atbilstošu iegriezumu katrā veidnī un izņemot lieko armatūras karkasu. Sākumā šis process prasīja ilgu laiku, jo lai izņemtu armatūru ir jāatskrūvē plastmasas dībeļi, tad jānofleksē liekā armatūra. Te piemērs bildēs no stūra un T veida krustojuma: Stūros liku iepriekš salocītus armatūras elementus – 1m uz katru pusi. Tiesa tas apgrūtina salikšanu it īpaši T veida savienojumos, jo traucē pēdā iestrādātie armatūras izlaidumi. Dažās vietās nācās tos nozāģēt, lai veidņus var vieglāk sastumt kopā. Garajos gabalos armatūru ievietot ir viegli – atliek tikai salikt veidņus un ievērt attiecīgajās vietās armatūru un izveidot pārlaidumu. Veidņos ir ~45 grādu leņķī iemetināta armatūra kura nodrošina ka horizontālā armatūra nostājās pareizajā vietā. Pārlaidumos armatūru sēju tikai augšējajā rindā, jo fiziski veidņa apakšā un vidū tas nav iespējams. Lai vieglāk ievērot 0.5m pārlaidumu uz armatūras stieņiem veicu atzīmi ar krāsas baloniņu. Izmantoju 10mm armatūru kas novietota 4 rindās. Lielāku soli šiem veidņiem izveidot nevar, jo armatūrai paredzētie stiprinājumi ir tik cik ir (pēc projekta bija 5 rindas uz 1.2m). Nostiprināšana Stūros veidņus līmēju ar putuplastam paredzētu līmi, tādējādi iegūstot stingru stūra elementu. Sākumā līmēju savienojuma vietas starp visiem veidņiem, bet atskārtu ka ir problemātiski vēlāk veikt korekcijas un turpmāk savā starpā veidņus savilku tikai ar stiepli: Veidņiem ir risks “uzpeldēt”, tādēļ kur iespējams sēju tos klāt pie pēdas U veida elementiem. Tiesa ne vienmēr U elements sakrita ar veidņu savienojuma vietu līdz ar to ieteikums precīzi izlikt U elementus pēdā, lai liekot veidni to var aizsniegt. Pēc instrukcijas veidņus var likt uz U profila, kas piestiprināts pie pamata pēdas. Tā arī darīju, jo tas atvieglo veidņu novietošanu vienā līnijā. Izmantoju parastāko reģipša 5cm profilu. Tiesa profilu pie pēdas stiprināju tikai pirmajai sienai. Tā kā rezultāts sanāca mazliet šķībs un koriģēt to vairs nevarēja tad nolēmu U profilu nestiprināt pie pēdas. Līmeņošanai izmantoju “krāsainās” plastmasas plāksnītes. Vēl viens plus paliekošajiem veidņiem ir iespēja veikt korekcijas līmenī pēc to montāžas norīvējot augšējo malu. Manā gadījumā viens stūris bija sanācis par ~1,5cm augstāk Protams, viss šis pasākums betonu nenoturēs un ir jāveic papildus nostiprināšanas darbi.  Pa iekšējo un ārējo perimetru ar reģipša skrūvēm pie melnajām dībeļu galviņām pieskrūvēju pamatu pēdai izmantotos veidņus un atstutēju ar dēļiem, tas nodrošina ka savienojuma vietās veidnis neatnāks vaļā. Lai pamatu siena sanāktu taisna bez “vēderiem” uzliku reģipša profilu uz abām augšējām malām. Var likt tikai uz vienas malas, vai nelikt vispār, bet man likās drošāk, jo profils  papildus satur veidņu savienojuma vietas, kā arī betons nenonāk uz veidņa horizontālās virsmas. Pārbaudot konstrukciju tā likās pietiekoši stipra, bet papildus drošībai apbēru veidņus ar smiltīm ~ 0.5m gan no iekšpuses, gan ārpuses un noblietēju ar laistīšanu. Tas netikai deva papildus drošību, bet arī atviegloja betona liešanu 1.4m augstajos veidņos. Ja iekšpusei varēja izmantot smiltis no tranšeju rakšanas tad ārpusei nācās pasūtīt vienu kravu. Smagais pacentās iebuksēt, bet pēc 3h cīniņa tomēr izķepurojās. Kopumā pie manis iestiga 3 puspiekabes, tādēļ vedot smiltis ir labi ja pa rokai ir traktors. Stūri ir šo veidņu vājākā vieta un tie ir papildu jānostiprina. Es izmantoju vītņstieni, kas aizāķēts veidņa iekšpusē (izmantoju šādu “modernu” risinājumu jo tad ir iespējams izdurt cauri veidnim un pieskrūvēt galā āķi): Kopsavilkums Kopumā man ir dalītas jūtas Man patika: Ātra un viegla montāža ja salīdzina ar smagajiem īres veidņiem. Piemēram, trešo daļu no pamatu apjoma uzveidņojām kopā ar sievu Viegla armatūras ievietošana, nav jātērē laiks armatūras karkasa izveidošanai Iespēja brīvi plānot laiku, jo neesi atkarīgs no īres termiņa Iespēja veikt korekcijas (piemēram, pastumt visu sienu par dažiem cm uz vienu vai otru pusi, kā arī piedzīt precīzu augstumu ar ķīlīšiem vai pierīvējot. Pēc pamatu ieliešanas nav jāveic siltināšanas darbi Ir pieejams Tenax konsultants, kurš izpalīdzēs ar padomu, ja kaut kas nav skaidrs Man nepatika: Cena. Jo veidņi ir dārgi es pat teiktu neadekvāti dārgi Bet laikam jau ir labs noiets jo ar Tenax neko sarunāt nevar, kā arī atlaidi man izdevās dabūt tikai solidarizējoties ar kaimiņu kurš jau šos veidņus bija izmantojis vairākām mājām un varēja pretendēt uz “vairumpircēja” atlaidi. Putuplasta (jeb pareizāk sakot putupolistirola) cietība. Pēc ražotāja info tas ir EPS 200, bet prasītos cietāks materiāls. Ja siltinātu pamatus pats, izmantotu XPS Nostiprināšana, jo šeit katram ir jāizpaužas pēc saviem ieskatiem un ir grūti novērtēt vai konstrukcija 100% noturēs betona svaru. Stūru un savienojumu vietas – prasītos tomēr pēc “rūpnieciska” stūra elementa un vertikālas gropes, lai veidņus var savienot kā lego Precizitāte, jo veidņi ir līdz pat ~ 0.05cm īsāki un uz garajiem sienu laidumiem šī nobīde ir pamanāma. Ja būtu jāizvēlas toreiz tad savas mājas pamatiem izvēlētos īrētos veidņus un sarunātu vairāk palīgu vai arī noalgotu brigādi, jo tā manuprāt izdotos ieekonomēt, bet ja būvē mazāku māju vai divstāvu māju kur pamatu apjoms nav liels, tad Dobeles panelis ir ļoti laba izvēle. Nākošajos rakstos pastāstīšu par kanalizācijas izvadiem, hidroizolāciju un betonēšanu. Ceru ka info bija noderīga, jo internetā var atrast daudz diskusijas par šo tehnoloģiju, bet maz atbildes un praktiskus piemērus (te būs vēl viens blogs kurā tika izmantots Dobeles panelis)
    Mārtiņš
  • Gāzbetonu bloku kvalitāte
    Kā jebkurai precei, arī gāzbetona blokiem ir jāatbilst noteiktai kvalitātei. Rekomendēju pievērst uzmanību sekojošam, pieņemot blokus: vai ir atvesti pareizie – pārbaudiet katras paletes marķējumu bloku mitrums mehāniskie bojājumi Saņemot blokus un atverot plēves secinājām, ka vairākas paletes ir ar blokiem, kas ir acīmredzami izmirkuši. Sazinājos ar tirgotāju, kurš savukārt komunicēja ar ražotāju,  un pēc … Turpināt Gāzbetonu bloku kvalitāte lasīšanu
    ugisk
  • Terases stabveida pamati un skursteņa pēda
    Paralēli izklaidēm ar gāzbetonu lēnām tika bakstīti arī terases pamati. Uztaisīju šādus koka veidņu no dēļu pārpalikumiem. Iekšā izmēri 27x27cm, augstums 1,2m. Izraku aprakto armatūru līdz pēdai (par pēdu var lasīt šeit), rūpīgi notīrīju ar drāšu birsti netīrumus un rūsu… Continue reading →
    Ivars
  • Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas uzstādīšana 17.06.2017
    “Nekā sarežģīta” reiz teica šī bloga autors, skatoties youtube klipiņus, kā privātmājām tiek uzstādītas septiķu un bioloģisko attīrīšanas iekārtu sistēmas. Un izrādās, ka nebija arī… Ievadam gribu teikt, ka manā pusē teorētiski ir atļauti arī septiķi, vai vēl “klasiskākās” grodu sistēmas, bet, manuprāt, tās vairāk iederās pagājušajā gadsimtā. Ja pāris hektārus lielā lauku īpašumā tie vēl būtu pieņemami, tad 1200 kvadrātmetru zemesgabalā dzīvot blakus, runāsim atklāti, izkārnījumu bedrei, kura caur saplaisājušu grodu pamazām sūcās gruntī, nav vēlēšanās. Bioloģisko attīrīšanas iekārtu cenas arī ir kļuvušas gana pieņemamas. Arguments, ka iekārta tērē elektrību ir patiess, bet diez vai uz kopējā elektrības rēķina fona tie 2-3 EUR mēnesī būs tik ļoti sāpīgs zaudējums. Pašu iekārtu iegādājos pie Enfriho . Nav manā blogā baltā saraksta, bet ja būtu, tad Jāni no Enfriho tur varētu likt iekšā. Pacietīgi atbildēja uz maniem jautājumiem, arī tiem uz kuriem citi, saprotot, ka cilvēks pats grib uzstādīt iekārtu, atbild nelabprāt. Pasūtot iekārtu, standarta cenā ir iekļautas visas iekārtai nepieciešamās komponentes, izņemot elektrības vadu, kurš nobaro gaisa kompresoru un pieslēguma kanalizācijas caurules. Infiltrācijas lauks/aka, protams, arī ir atsevišķs stāsts. Atkarībā no iekārtas uzstādīšanas dziļuma var nākties, kā tas bija arī manā gadījumā, “pieaudzēt” iekārtu, jebšu palielināt iekārtas augstumu. Iekārtas pieaudzēšana arī ir pieskaitāma pie papildus izdevumiem. Pēc tam, kad iekārtu biju Enfriho mājvietā “pačamdījis”, pacilājis un sapratis, ka varētu izdoties, veicu pasūtījumu un pēc pāris dienām šī skaistule (nez bioloģiskajām iekārtām arī dod vārdus, kā automašīnām?) jau stāvēja manā pagalmā. Nodevīgās rozā trepītes, kas redzamas fotogrāfijā, neļauj noslēpt faktu, ka pirms uzstādīšanas, iekārtu atļāvos pabakstīt, paregulēt un pamērīt. Kā saka, iepazinos ar gaidāmās kaujas pretinieku, kas šajā gadījumā ir ļoti svarīgi. Noņēmu visus mērus, atraku kanalizācijas caurules izvadu pie mājas un sākās kritumu rēķināšana. Ja runā par kritumiem, tad es esmu dzirdējis trīs piegājienus: -Jo mazāks kritums jo labāk. Tādejādi viss podā nolaistais eleganti, lēnā mierā aizpeld uz savu mērķi; – 1 cm uz 1m; – 2cm uz 1m. Pirmais piegājiens likās galīgi garām, jo daba cilvēkam ir devusi nenovēršamu talantu daudz ko “salaist delī”, ko pie minimāla krituma 10m garā posmā amatierim ir ļoti viegli izdarīt. Nedaudz ne tur un ne tā pieblietēsi un viss minimālais slīpums vējā. Otrais un trešais piegājiens likās gana labi, tāpēc nāca loģisks plāns tēmēt uz kritumu 1,5cm uz 1m. Beigās kaut kas uz to pusi arī sanāca. Ar manām “precīzajām iekārtām” kritums tika panākts 1,7cm uz 1m. Šajā brīdī jau biju ieracis grodus ūdens spicei, tāpēc rakt apaļas formas bedri otreiz nevajadzēja mācīties. Arī lamuvārdu limits tika iztērēts jau pie pirmās bedres, tāpēc šī gāja vēl vienkāršāk. Šoreiz atkal strādāju viens, bet atkārtošos un teikšu, ka vēlams to darīt divatā. Lūk divas bildes pirms un pēc. Ja jaunatklātās amerikas kontineta indiāņi sevi mēdza dēvēt par “Lāča sirdi”, “Redzīgo ērgli”, vai “Balto ilkni”, tad kaimiņi šajā brīdī mani nodēvēja nedaudz piezemētāk un mūsu platuma grādiem raksturīgāk- “Kurmis”. Šajā brīdī izraktajā bedrē vajadzēja laist iekšā pašu iekārtu. Šeit arī sākās vislielākā jautrība. Teorētiski plāns bija ļoti labs – iekārtu ar cilvēku spēku (iekārtu fiziski var pacelt divatā, bet vēlams to darīt četratā) pacelt uz “štropēm” un slaidi ielaist bedrē, kurai jau bija izlīmeņota pamatne. Iekārtu nebija nepieciešams papildus enkurot gruntī. Praksē, viss izvērtās krietni savādāk. Iekārtu tiešām ielaidām iekšā, bet, ņemot vērā, ka bedre bija izrakta tikai ar kādu 10-15cm rezervi uz katru pusi, laižot iekārtu iekšā, tā vairākās vietās aizķēra bedres sienas, nobrucinot smiltis, līdz ar ko, nolaižot iekārtu, tā stāvēja šķībi un augstāk, kā plānots.   Šāds variants man neder, tāpēc, izmantojot visu, kas saimniecībā ir pieejams, virs izraktās bedres tiek uzmeistarota pagaidu konstrukcija iekārtas izcelšanai un atkārtotai iecelšanai. Uz otro piegājienu, tiekam arī pie aizlienētas elektriskās vinčas un šoreiz jau iekārta tiek ielaista bez nervus kutinošām emocijām. Izvelkot konspektu no iekārtas ielaišanas procesa – “Gribējās kā labāk un sanāca kā labāk, bet 5 reizes ilgāk, kā sākotnēji plānots”. Uz līmeņu mērīšanu un bedres rakšanu aizgāja nepilna diena, uz iekārtas ielaišanu aizgāja ~5 stundas. Ja sākotnēji jau būtu izmantojuši vinču vai kādu trīšu sistēmu, iekārtu varētu ielaist ~2 stundās, ieskaitot sastatņu montāžu. Lai iekārtai pievadītu kanalizācijas cauruli no mazēkas, bija nepieciešams izrakt ~10m garu tranšeju, kas tika izdarīts lēnā garā pa darba dienu vakariem. Pa tiem pašiem vakariem tika iepirkti kanalizācijas veidgabali, ar ūdeni uzpildīta pati iekārta un darbs varēja sākties.   Kā redzams, es vēl aizvien neesmu atmetis domu par lielāka izmēra mājas būvniecību nākotnē, tāpēc pie iekārtas jau tagad uzstādīju trejgabalu, kuram nākotnē pieslēgt lielo māju bez pārlieku lielām galvassāpēm. Kad trubas bija saliktas, lēnām, ar skalošanu un mini rokas blieti pa kārtām skaloju ciet tranšeju, ik pa laikam pārliecinoties, vai neesmu izbīdijis caurules. Paralēli tranšejas aizbēršanas darbiem, ievilku arī kompresora kabeli un lokano cauruli, kas savieno kompresora bunduli ar bioloģisko iekārtu. Pelēkā attēlos redzamā gofra, pa kuru iet elektrības kabelis teorētiski nav paredzēta ārdarbiem, bet, manuprāt, nekas viņai zem zemes nenotiks. NB. Pēdējos attēlos redzamā kanalizācijas caurule tika apzāģēta tādā garumā, lai visi kanalizācijas ūdeņi tecētu tieši Bioloģiskās iekārtas Eirliftā Nr.1(tas ir kantainais nodalījums iekārtas vidusdaļā). Neiedomājaties, šo cauruli atstāt kā redzams attēlos. Nejūtu vajadzību sīkās detaļās aprakstīt visu pieslēgšanas procesu, jo viss ir ļoti intuitīvi un viegli saprotams. Iekārta nāk pilnībā nokomplektēta ar pamācību apkalpošanā un ieregulēšanā. P.S. Ieteikums naudas taupīšanai – nav nepieciešamība pirkt speciālu smērvielu, lai būtu vienkāršāk savienot kanalizācijas caurules, jo tik pat labi šo funkciju izpilda roku krēmi, pēcskūšanās krēmi un citi zieķi, kas katram stāv skapī jau 3 paaudzēs ar domu, ka kādreiz gan jau izmantošu. Strādā ekselenti un pārsvarā smaržo arī labi! Nākošie divi ieraksti blogā būs par infiltrācijas akas uzstādīšanu un par iekārtas pašrocīgu palaišanu.
    buvejamkopa
  • Pirmā bloku rinda
    Tad nu, kad bloki bija piegādāti, varēja ķerties pie darba. Pirmajā dienā mūrēja tikai pirmo bloku rindu. Virs pamatiem atstāja ruberoīdu, tad lika mūrjavas kārtu un uz tās lika pirmo bloku rindu (mūrjavas kārtai nevajadzētu būt biezākai par 2-3cm). Tālāk pirmajā dienā nav ieteicams mūrēt, jo mūrjava ir salīdzinoši “peldoša”, tādēļ, ja tiktu mūrētas nākamās … Turpināt Pirmā bloku rinda lasīšanu
    ugisk
  • Gāzbetona bloku piegāde
    Kādu laiku esmu atpūties no ierakstu veikšana blogā, bet tas nenozīmē, ka nekas nav noticis vasaras garumā. Tad nu sākšu ik pa laikam ielikt kādu jaunu rakstu, kas, cerams, būs noderīgi lasītājiem. Bija pienācis pavasaris un bija jāsāk mūra darbi. Lai to varētu darīt, pirmais darbiņš bija gāzbetona bloku piegāde. It kā jau pavisam vienkārša … Turpināt Gāzbetona bloku piegāde lasīšanu
    ugisk
  • Parkets
    Uzzinājis, cik maksā ozola dēļi un to ieklāšana, no fantāzijas par masīvkoka grīdām atvadījos un sāku studēt lētākus variantus. Pētot engineered hardwood opcijas, nonācu līdz diviem Gajewski lakota parketa dēlīšu variantiem 11 mm biezumā. Pirmajā stāvā 600 x 120 mm, otrajā – 490 x 70 mm.  Abi ir divslāņu materiāli, vienīgā atšķirība, ka mazajiem apakšējais slānis ir no ozola lamelēm, bet lielajiem – no bērza saplākšņa. Kāpēc atšķirīgi materiāli? Guļamistabām izvēlējos labu ekonomiskā gala variantu – 6 reizes lakotus ozola dēlīšus, kas solās būt pietiekami praktiski kopšanā, nav pārāk neglīti un pēc ielīmēšanas nav papildus jāapstrādā. Jāatzīst, ka pirmajā mirklī likās mazliet par raibu, bet par 20 eiro ar mazu astīti kvadrātmetrā ir OK. Pirmajā stāvā izvēlējāmies tā paša tipa materiālu mazliet lielākā izmērā ar birstētu virsmu. Ieklājām skujiņas rakstā. Ar ieklāšanu bija aizķeršanās. Silto grīdu betonēšanu veicām maijā, bet līdz pat augusta beigām tās vēl nebija līdz galam izžuvušas. Vairāk kā mēnesi darbinājām mitruma separatorus, kurinājām gāzes katlu, bet nedēļu pirms plānotās ievākšanās mitruma līmenis joprojām bija pārāk augsts – 3.5-4 % ideālo 2 % vietā. (Te gan man pašam rodas jautājums par to, vai tie tiešām ir procenti, vai tomēr kādas citas mērvienības, jo grūti iedomāties, kā kaut kas var būt teju ideāli sauss, ja gaisa mitrums ir vismaz 60%.) Rezultātā nācās lietot SIKA divkomponentu poliuretāna grunti, kas faktiski izolē betonā esošā mitruma atliekas no koka grīdas. Variantu gaidīt un turpināt žāvēt vienkārši nebija – bērniem 1.septembrī jāiet uz skolu. Kad virsmas bija nogruntētas, varēja ķerties pie līmēšanas. Ja otrā stāva 84 m2 viens vīrs pievārēja 2 dienās, tad ar skujiņu nācās drusku pačakarēties – lai arī dēlīši ir lielāki izmērā, 66 m2 ieklāšana diviem meistariem aizņēma divas dienas. Pāris bilžu no procesa Rezultāts izskatās šādi: Šuvē, kur parkets satiek flīzes, iegremdēju 5 x 5 mm misiņa stienīti. Ideja nav mana – nošpikoju Pinterestā. Zem stienīša ir Sikaflex-11FC līme-mastika. Meistars komentēja, ka šķidro korķi vai citus materiālus šuvju aizpildīšanai vairs neizmanto un dod priekšroku šim izstrādājumam. Iemesls – žūstot nerūk un saglabā elastību. Šuvju aizpildīšanai vispirms abas virsmas nolīmē ar krāsotāju lentu, šuvē iespiež masu, pagaida līdz sastingst un lieko masu ar nazi nogriež. Nobeigumā piebildīšu, ka ir viegli apjukt, kad prasmīgi grīdas segumu tirgotāji ar labi atstrādātiem argumentiem sēj šaubas par “neīstā parketa” ilgmūžību, ierobežotu slīpēšanas reižu skaitu un tamlīdzīgi. Tad vēl izvēle starp eļļotiem un lakotiem materiāliem… Šeit tiešām der saglabāt vēsu prātu un saprātīgi pārdomāt – kāds ir mans paredzamās nākotnes horizonts? Vai tiešām es būšu gatavs biežāk kā reizi piecgadē kaut ko slīpēt, eļļot un krāmēties? Vai es ar pliku pēdu pratīšu sajust un novērtēt atšķirību starp 4 mm un 21 mm ozola? Es puslīdz iztēlojos, kāda varētu būt mana nākotne tuvāko 5-10 gadu laikā. Kas būs pēc tam, nezina neviens. Attiecīgi, arguments par “tikai 2 slīpēšanas reizēm” uz mani neiedarbojas. Izvēlējos lakotu materiālu, jo vienkārši nevēlos veltīt laiku domām par grīdas ekspluatāciju, kopšanu un uztraukties par to, vai bērni atkal kaut no nav salējuši, sasmērējuši, iebriduši ar ielas apaviem. Visbeidzot, manām pēdām 4 mm ozola lamele uz saplākšņa patīk tikpat labi kā masīvi dēļi. Meistara kontakti: Nauris 26622296
    laim0nis
  • 14 kubi Bauroc uzlīmēti
    Pēc pirmās rindas pabeigšanas bija liela gandarījuma sajūta un likās, ka tālāk jau viss aizies mērkaķa ātrumā, atliek tik jaukt līmi un krāmēt blokus, lai pēc nedēļas var zvanīt gaterim. Protams, nedaudz pārspīlēju, bet kā jau vienmēr realitāte nedaudz atšķiras… Continue reading →
    Ivars
  • Gāzbetona pirmās rindas mūrēšana
    Neesmu mūrnieks un mana vienīgā mūrēšanas pieredze ir gada sākumā uzmeistarotā bedre spicei. Tā teikt, sākums ir daudzsološs. Pirmās rindas ideja teorētiskā līmenī ir skaidra – bloki jānoliek uz javas, horizontālā līmenī, vienlaikus, ievērojot projektā norādītās dimensijas plaknē. Par praktisko… Continue reading →
    Ivars
  • Nedaudz par paveikto
    Tā kā viss laiks un spēki ir veltīti būvei, laika rakstīšanai neatliek. Šobrīd ielikšu dažas bildes ar īsiem komentāriem, sīkāk varu atbildēt komentāros. Kopumā stāvoklis ir tāds, ka drīz ceru iesākt nodošanas procesu. Nosiltināts cokols, pacelts grunts līmenis, ievestas daudz daudz smiltis. 2. Gruntēšana, vates līmēšana 3. vate uzlīmēta, sadībeļota, noarmēta. 4. Frontona apstrāde ar vagondēli. 5. Dekoratīvā apdare ar Sakret SMS   Atlikušas dažas telpas iekšpusē, žogs un labiekārtošana ap māju un dažādi sīkumi. Terase tiek atstāta nākamajam gadam.
    Arturs
  • Ūdens caurules ierakšana 14.05.2017
    Sākotnēji nebiju plānojis par šo veidot ierakstu, bet ja jau bildes ir uzkrautas uz kakla wordpress serverim, tad būtu tikai loģiski to visu palaist arī tautās. No tehniskā viedokļa nav īsti ko stāstīt. Rakt tranšejas mēs visi droši vien iemācījāmies jau bērnudārza smilšu kastē. Viss, kas ir pamainījies ir rakšanas mērķis. Ja bērnudārzā tas tiek darīts, lai izrādītu savas rakšanas spējas kokurējošajiem “tēviņiem” un piesaistītu “mātīšu” uzmanību (jā tajā vecumā augstu kotējās džeki, kam smilšu kastē bija pašam sava izraktā bedre), tad tagad, tas ieguvis nedaudz praktiskāku nozīmi. Neko jaunu nepastāstīšu. Caurules raku 1,2m dziļumā. Vienīgā problēmvieta, kas mani pašu rada bažīgu ir ievads mājā, kur caurule atrodas ~60cm zem zemes. Vēl čābīgāk ir tas, ka tur plānots būvēt terasi, kas tikai palielina caurules aizsalšanas risku. Vienlaicīgi ar ūdens cauruļu rakšanu, man izdevās tikt pie kādu laiku brīvdabā stāvējušām silto grīdu caurulēm. Grīdā tādas likt negribētos, bet izdomāju uztaisīt tādu savdabīgu rezerves variantu, ja nu caurule tiešām kādreiz noķer salu. Silto grīdu cauruli posmā no spices akas līdz ievadam mājā ar savilcējiem pievilku pie ūdensvada caurules. Abus silto grīdu caurules galus atstāju akā. Tad nu varēs avārijas gadījumā ar mini-sūkni, kas jau ir pieejams krājumos, pacirkulēt pa šo cauruli silto ūdeni un pasildīt ūdensvada cauruli. Pie pašiem pamatiem, virs caurules, vairākās kārtās saliku putuplasta loksnes no krājumiem. Pie vienas rakšanas, turpat iemetu vienu papildus plastmasas cauruli dārza laistīšanai, lai uz mājas stūra varētu uztaisīt ūdens ņemšanas vietu.
    buvejamkopa
  • Grodu rakšana spicei 26.04.2017
    Nē, es nebiju aizmirsis izveidot rakstu par ūdensapgādi mazēkai. Visu šo laiku no būvniecības uzsākšanas brīža ūdensapgāde tika nodrošināta pusautomātiski, ar zemas ražības ūdens pievadu, jeb, vienkāršāk sakot, ar 3l plastmasas kanniņām mašīnas bagāžas nodalījumā. Kā tika rakstīts agrāk, mans īpašums atrodās samērā augstā, smilšainā vietā ar ļoti zemu gruntsūdens līmeni. Cik zems šis līmenis īsti ir, nezinu vēl joprojām, bet radinieks, kurš manā rajonā jau vairākas spices bija iedzinis diez gan pārliecinoši teica, lai droši roku iekšā 3 grodus ar piezīmi, ka jo dziļāk jo labāk – nevajadzēs tik ļoti mocīt ūdens sūkni. Viss, kā jau tautās pieņemts, sākās ar āderu meklēšanu. Pēc kaimiņa meistarklases āderu meklēšanā, biju šai lietai jau nedaudz piešāvies. Pēcāk gan pieaicināju brālēnu, kura rokās maģiskie “L” formā saliektie armatūras gabali apstiprināja manis atrastās āderu vietas. Viss augstāk minētais gan nenozīmē, ka es esmu sācis ticēt āderu pārdabiskajām spējām, horoskopiem un numeroloģijai, bet āderes ir labs veids, kā novienoties par vienu konkrētu vietu 1200kv.m. zemes gabalā, kurā dzīt spici. Ņemot vērā, ka āderu krustpunkti zemes gabalā ir vairāki, izvēlēts tika tas, kurš ir vistālāk no plānotās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vietas, kā arī tur, kur tas netraucēs turpmākai dzīvojamās mājas būvniecībai, ja tāda kādreiz tiks būvēta. Šādi izskatās āderu meklēšanas rituāla pieticīgais galarezultāts(šoreiz iztikām bez dzīvnieku upurēšanas, šamaņiem un seju apzīmēšanas). Lai taupītu naudu par transporta izdevumiem, uzreiz pasūtīju grodus arī bioloģiskās attīrīšanas iekārtas infiltrācijas akai. Spices akai tika iegādāti lielie 1,5m diametra grodi, lai tajā varētu civilizēti darboties ar sūkņiem, spiedkatliem un visiem pārējiem pričendāļiem, savukārt infiltrācijas akai 1m diametra grodi. Un ja kādam interesē atsauksmes, tad nenožēloju, ka spiecei izvēlējos lielos grodus, jo strādāt tajos ir desmitkārt vieglāk, gan rokot, gan veidojot ūdens sūkņa sistēmu. Arī alus uzglabāšanai tie ir ideāli piemēroti. Rakšana notika sekojoši. Uz piektdienas pusdienlaiku biju sarunājis grodu atvešanu, tāpēc jau ceturtdien vakarā sāku rakt bedri pirmajiem grodiem. Līdz grodu atvešanai biju pa ceturtdienas vakaru un piektdienas rītu izracis 1,5m bedri, kurā divi tikko atvestie grodi ar manipulatoru uzreiz tika iecelti. Kad bija iecelti šie divi grodi, noliku tiem blakus plēvi, pats iekāpu grodos un ar lāpstu zemi izmētāju ārā, grodus iesēdinot līdz zemes līmenim. Nākošajā dienā atbrauca traktors un uz diviem ieraktajiem grodiem uzsēdināja pēdējo, kā arī uzreiz uzlika groda vāku(traktoram tas ir darbs ~10min.). Ar cilvēku spēku šos lielos grodus un tā vākus ir nereāli grūti izkustināt. Šeit gan vajadzēja saukt palīgā vēl vienu cilvēku, kurš lien grodos un krāmē smiltis spainī, kamēr otrs to visu velk ārā. Pāris stundas vēlāk tas viss pasākums jau ir ap 10cm zem zemes līmeņa. Kā jau bildēs redzams, grodi netika sēdināti uz javas, bet tika savā starpā savienoti ar metāla plakandzelzi, lai sēžoties, tie visi sēstos vienmērīgi. Vēlāk šuves aismērēju ar armējošās javas pārpalikumiem. Bildes no spices dzīšanas, jeb ievibrēšanas gan nav saglabājušās, bet rezultāts vismaz vizuāli un pēc garšas ir ļoti labs. Analīzes sekos vēlāk. Kā redzams arī pie 3m atzīmes viss vēl ir sauss. Kopējais ūdens ņemšanas vietas dziļums gala rezultātā ir ~11m(~3m grodi +spice).    
    buvejamkopa
  • Horizontālā hidroizolācija
    Projektā rakstīts – “divas kārtas ruberoīda ar bituma mastiku” – viss skaidrs, jautājumu nav, dodamies uz veikalu. Ruberoīds – vienkāršāk vairs nevar būt. Neko par ruberoīdiem nezinu, iztaustījis kādus 3 dažāda blīvuma un graudiņu pārklājuma variantus izlēmu ņemt RPP-300 apakšlāja… Continue reading →
    Ivars
  • Gāzbetona bloki atbraukuši
    Vasarā atpūšamies, ziemā strādājam – šādi nodomāju un nolēmu neatlikt bloku pirkšanu uz nākamo gadu. Pareizs lēmums vai nē, to jau rādīs laiks. Katrā ziņā šobrīd lietus līst visu laiku un dažbrīd liekas, ka blokus labāk šogad nemaz nepakot vaļā.… Continue reading →
    Ivars
  • Katlu telpa
    Par apkures veida izvēli esmu izstāstījis, par caurulēm un betonu arī, tagad iepazīstināšu ar katlu telpas knibuļiem. Kopskatā viss izskatās šādi. Apkuri un silto ūdeni nodrošina apkures katls Viessmann 200W-B2HB. Zemāk redzami trīs melni čemodāni. Augšējais, horizontālais, ir Afriso KSC 125-2 HW divu loku kolektors ar hidraulisko atdalītāju. Par to, kam hidrauliskais atdalītājs domāts, ļoti īsi varat izlasīt šeit. Apakšā atrodas divas cirkulācijas sūkņu grupas – Afriso PrimoTherm® 180-2 un PrimoTherm® 180-1. Viena no otras atšķiras ar to, ka zemgrīdas apkures lokam ir elektronisks mikseris, kurš pēc vajadzības regulē apkures lokā ieplūstošā siltumnesēja temperatūru. Radiatoru lokam tāds nav vajadzīgs, jo jāapkalpo vien 5 radiatori saimniecības telpās. Pašā katlu telpā radiatoru funkciju pilda nesiltinātas vara caurules. Divas pelēkās kārbiņas virs kolektora ir miksera un karstā ūdens cirkulācijas sūkņa vadības bloki, kas atbilstoši apkures katla komandām kaut ko ieslēdz, izslēdz, piegriež vai atgriež. Zemgrīdas apkures loks tālāk sadalās pa stāviem un kolektoru skapjiem, kuros satiekas telpu termoregulatoru vadi. Katrā telpā ir termoregulators optimālas komforta temperatūras ieregulēšanai. Termoregulators vada iekšējā apkures kontūra izpildmehānismus, kamēr ārējais kontūrs konstanti sildās ar katlā uzstādīto temperatūru. Kādu brīdi šaubījos, vai ir vērts investēt, bet tad atcerējos, kāds čakars man bija iepriekšējos mājokļos, kur atkarībā no laika apstākļiem un saules/mākoņu attiecības dažādās debess pusēs telpas pārkarsa vai atdzisa. Turklāt, sanitārajās telpās temperatūru prasās konstantu un augstāku nekā guļamistabās, pie kam pēdējās pa nakti un pa dienu gribētos pagriezt “klusāk”. Principā vecais stāsts par to, ka ērtības maksā naudu. Ikdienā tam vajadzētu darboties aptuveni šādi: vispirms apkures katlā uzstāda maksimālo temperatūru (sanitārās telpas + ārējie kontūri) un tad telpās ieregulē precīzus grādus pēc vajadzības, kas tiek sasniegti, piegriežot iekšējos kontūrus. Gan jau nāksies pačakarēties, bet būs labi. To, kāda temperatūra katlam jāpumpē uz kolektoriem, palīdz saprast ārā uzstādītais termosensors. Pārejam pie ūdensapgādes. Projektējot iekšējos ŪK tīklus, man bija tikai viena vēlēšanās – netraucēti nomazgāties jebkurā vannas istabā neatkarīgi no tā, vai kāds cits jau mazgājas, darbina veļas mašīnu vai mazgā traukus. Attiecīgi, ūdensvadi ir ierīkoti pēc stumbra principa: vispirms sadalās pa stāviem, un tad katrā stāvā ir maģistrālie siltā un aukstā ūdens vadi, no kuriem atdalās atzari uz katru krānu. Tā baltā muca ir kombinētais ātrsildītājs jeb karstā ūdens boileris Dražice OKC 300 NTR/BP . Aiz boilera noslēpies karstā ūdens cirkulācijas sūknis, kura vadību caur vienu no divām pelēkajām kastītēm regulē apkures katls. Karstā ūdens cirkulācija ir kaifs.
    laim0nis
  • Silto grīdu betonēšana
    Šis raksts tika ieņemts tālajā maija mēnesī un visu vasaru pavadījis melnrakstu mapītē, bet tagad gan ir labi iecilājies un gatavs pasniegšanai. Silto grīdu ierīkošana nav nekāda baigā raķešu zinātne, un jaunus atklājumus, par kuriem Jūs jau nebūtu lasījuši citos blogos, piedāvāt nevarēšu. Taču ir pāris nianses, ar kurām labprāt padalīšos. Vispirms, pieņēmu lēmumu izmantot takerplāksnes. Sākumā bija šaubas par ieguvumiem, un arī būvnieks izvaicāja apkures ierīkotājus par lietderību. Tomēr, pārrunājot ar lietpratējiem, saprotu, ka galvenais ieguvums ir ērtības, kas ietaupa laiku un rezultātā naudu. Takerplāksne labāk nekā parastais putuplasts satur skavas – tas ir svarīgi gan caurules nostiprinot, īpaši asos līkumos, gan testējot spiedienu. Turklāt, rūtojums jau ir sazīmēts, un atliek tikai pie tā pieturēties. Mazāka bakstīšanās un ātrāka strādāšana. Otra nianse: visas dzīvojamās telpas ir sadalītas vismaz divos kontūros – ārējais (pie ārsienas/ loga) un iekšējais. Pirmajā stāvā pie lielajiem logiem, kur sagaidāmi lielāki siltuma zudumi, ārējam kontūram pat samazinājām attālumu starp caurulēm līdz kādiem 8-10 cm. Te rezultāts. Betonēšana notika divos piegājienos pa stāviem. Pirmajā stāvā putuplastu un kontūrus izritinājām tikai tad, kad otrais jau bija pabeigts. Garāžā uz putuplasta spilvena ielējām armētu betona pankūku.
    laim0nis
  • CEMENTS MĀLA TRAUKIEM
    Ieplīsušajā māla traukā ieliek 3—4 cukura graudus, aplej tos ar ūdeni un trauku karsē.Kad cukurs pārvērties sīrupā, ar to, trauku grozot, piepilda plaisu.Iekļūstot spraugās, cukurs pārogļojas un noslēdz spraugas.Šāda masa tik labi noslēdz plaisu, ka trauks var tikt izmantots arī šķidrumam.
    Smic
Advertisements