Citos blogos

Ērtākai Latvijas būvniecības blogu apskatei šeit ir apkopots īsais saraksts ar citu  blogu ierakstiem. Saraksts atjaunojās automātiski ar stundas līdz pāris dienu nobīdi.
Klikšķiniet, lasiet pirmavotā un neaizmirstiet arī komentēt (pēc būtības), jo šādi jūs motivējat autorus turpināt rakstīt un dalīties ar informāciju.

  • Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas uzstādīšana 17.06.2017
    “Nekā sarežģīta” reiz teica šī bloga autors, skatoties youtube klipiņus, kā privātmājām tiek uzstādītas septiķu un bioloģisko attīrīšanas iekārtu sistēmas. Un izrādās, ka nebija arī… Ievadam gribu teikt, ka manā pusē teorētiski ir atļauti arī septiķi, vai vēl “klasiskākās” grodu sistēmas, bet, manuprāt, tās vairāk iederās pagājušajā gadsimtā. Ja pāris hektārus lielā lauku īpašumā tie vēl būtu pieņemami, tad 1200 kvadrātmetru zemesgabalā dzīvot blakus, runāsim atklāti, izkārnījumu bedrei, kura caur saplaisājušu grodu pamazām sūcās gruntī, nav vēlēšanās. Bioloģisko attīrīšanas iekārtu cenas arī ir kļuvušas gana pieņemamas. Arguments, ka iekārta tērē elektrību ir patiess, bet diez vai uz kopējā elektrības rēķina fona tie 2-3 EUR mēnesī būs tik ļoti sāpīgs zaudējums. Pašu iekārtu iegādājos pie Enfriho . Nav manā blogā baltā saraksta, bet ja būtu, tad Jāni no Enfriho tur varētu likt iekšā. Pacietīgi atbildēja uz maniem jautājumiem, arī tiem uz kuriem citi, saprotot, ka cilvēks pats grib uzstādīt iekārtu, atbild nelabprāt. Pasūtot iekārtu, standarta cenā ir iekļautas visas iekārtai nepieciešamās komponentes, izņemot elektrības vadu, kurš nobaro gaisa kompresoru un pieslēguma kanalizācijas caurules. Infiltrācijas lauks/aka, protams, arī ir atsevišķs stāsts. Atkarībā no iekārtas uzstādīšanas dziļuma var nākties, kā tas bija arī manā gadījumā, “pieaudzēt” iekārtu, jebšu palielināt iekārtas augstumu. Iekārtas pieaudzēšana arī ir pieskaitāma pie papildus izdevumiem. Pēc tam, kad iekārtu biju Enfriho mājvietā “pačamdījis”, pacilājis un sapratis, ka varētu izdoties, veicu pasūtījumu un pēc pāris dienām šī skaistule (nez bioloģiskajām iekārtām arī dod vārdus, kā automašīnām?) jau stāvēja manā pagalmā. Nodevīgās rozā trepītes, kas redzamas fotogrāfijā, neļauj noslēpt faktu, ka pirms uzstādīšanas, iekārtu atļāvos pabakstīt, paregulēt un pamērīt. Kā saka, iepazinos ar gaidāmās kaujas pretinieku, kas šajā gadījumā ir ļoti svarīgi. Noņēmu visus mērus, atraku kanalizācijas caurules izvadu pie mājas un sākās kritumu rēķināšana. Ja runā par kritumiem, tad es esmu dzirdējis trīs piegājienus: -Jo mazāks kritums jo labāk. Tādejādi viss podā nolaistais eleganti, lēnā mierā aizpeld uz savu mērķi; – 1 cm uz 1m; – 2cm uz 1m. Pirmais piegājiens likās galīgi garām, jo daba cilvēkam ir devusi nenovēršamu talantu daudz ko “salaist delī”, ko pie minimāla krituma 10m garā posmā amatierim ir ļoti viegli izdarīt. Nedaudz ne tur un ne tā pieblietēsi un viss minimālais slīpums vējā. Otrais un trešais piegājiens likās gana labi, tāpēc nāca loģisks plāns tēmēt uz kritumu 1,5cm uz 1m. Beigās kaut kas uz to pusi arī sanāca. Ar manām “precīzajām iekārtām” kritums tika panākts 1,7cm uz 1m. Šajā brīdī jau biju ieracis grodus ūdens spicei, tāpēc rakt apaļas formas bedri otreiz nevajadzēja mācīties. Arī lamuvārdu limits tika iztērēts jau pie pirmās bedres, tāpēc šī gāja vēl vienkāršāk. Šoreiz atkal strādāju viens, bet atkārtošos un teikšu, ka vēlams to darīt divatā. Lūk divas bildes pirms un pēc. Ja jaunatklātās amerikas kontineta indiāņi sevi mēdza dēvēt par “Lāča sirdi”, “Redzīgo ērgli”, vai “Balto ilkni”, tad kaimiņi šajā brīdī mani nodēvēja nedaudz piezemētāk un mūsu platuma grādiem raksturīgāk- “Kurmis”. Šajā brīdī izraktajā bedrē vajadzēja laist iekšā pašu iekārtu. Šeit arī sākās vislielākā jautrība. Teorētiski plāns bija ļoti labs – iekārtu ar cilvēku spēku (iekārtu fiziski var pacelt divatā, bet vēlams to darīt četratā) pacelt uz “štropēm” un slaidi ielaist bedrē, kurai jau bija izlīmeņota pamatne. Iekārtu nebija nepieciešams papildus enkurot gruntī. Praksē, viss izvērtās krietni savādāk. Iekārtu tiešām ielaidām iekšā, bet, ņemot vērā, ka bedre bija izrakta tikai ar kādu 10-15cm rezervi uz katru pusi, laižot iekārtu iekšā, tā vairākās vietās aizķēra bedres sienas, nobrucinot smiltis, līdz ar ko, nolaižot iekārtu, tā stāvēja šķībi un augstāk, kā plānots.   Šāds variants man neder, tāpēc, izmantojot visu, kas saimniecībā ir pieejams, virs izraktās bedres tiek uzmeistarota pagaidu konstrukcija iekārtas izcelšanai un atkārtotai iecelšanai. Uz otro piegājienu, tiekam arī pie aizlienētas elektriskās vinčas un šoreiz jau iekārta tiek ielaista bez nervus kutinošām emocijām. Izvelkot konspektu no iekārtas ielaišanas procesa – “Gribējās kā labāk un sanāca kā labāk, bet 5 reizes ilgāk, kā sākotnēji plānots”. Uz līmeņu mērīšanu un bedres rakšanu aizgāja nepilna diena, uz iekārtas ielaišanu aizgāja ~5 stundas. Ja sākotnēji jau būtu izmantojuši vinču vai kādu trīšu sistēmu, iekārtu varētu ielaist ~2 stundās, ieskaitot sastatņu montāžu. Lai iekārtai pievadītu kanalizācijas cauruli no mazēkas, bija nepieciešams izrakt ~10m garu tranšeju, kas tika izdarīts lēnā garā pa darba dienu vakariem. Pa tiem pašiem vakariem tika iepirkti kanalizācijas veidgabali, ar ūdeni uzpildīta pati iekārta un darbs varēja sākties.   Kā redzams, es vēl aizvien neesmu atmetis domu par lielāka izmēra mājas būvniecību nākotnē, tāpēc pie iekārtas jau tagad uzstādīju trejgabalu, kuram nākotnē pieslēgt lielo māju bez pārlieku lielām galvassāpēm. Kad trubas bija saliktas, lēnām, ar skalošanu un mini rokas blieti pa kārtām skaloju ciet tranšeju, ik pa laikam pārliecinoties, vai neesmu izbīdijis caurules. Paralēli tranšejas aizbēršanas darbiem, ievilku arī kompresora kabeli un lokano cauruli, kas savieno kompresora bunduli ar bioloģisko iekārtu. Pelēkā attēlos redzamā gofra, pa kuru iet elektrības kabelis teorētiski nav paredzēta ārdarbiem, bet, manuprāt, nekas viņai zem zemes nenotiks. NB. Pēdējos attēlos redzamā kanalizācijas caurule tika apzāģēta tādā garumā, lai visi kanalizācijas ūdeņi tecētu tieši Bioloģiskās iekārtas Eirliftā Nr.1(tas ir kantainais nodalījums iekārtas vidusdaļā). Neiedomājaties, šo cauruli atstāt kā redzams attēlos. Nejūtu vajadzību sīkās detaļās aprakstīt visu pieslēgšanas procesu, jo viss ir ļoti intuitīvi un viegli saprotams. Iekārta nāk pilnībā nokomplektēta ar pamācību apkalpošanā un ieregulēšanā. P.S. Ieteikums naudas taupīšanai – nav nepieciešamība pirkt speciālu smērvielu, lai būtu vienkāršāk savienot kanalizācijas caurules, jo tik pat labi šo funkciju izpilda roku krēmi, pēcskūšanās krēmi un citi zieķi, kas katram stāv skapī jau 3 paaudzēs ar domu, ka kādreiz gan jau izmantošu. Strādā ekselenti un pārsvarā smaržo arī labi! Nākošie divi ieraksti blogā būs par infiltrācijas akas uzstādīšanu un par iekārtas pašrocīgu palaišanu.
    buvejamkopa
  • Ābolu vīns ar aronijām
    Ābolu laiks. Citi ved uz darbu veselām kastēm un baro kolēģiem, citi liek burkās, bet mana mamma izspieda sulu pie kaimiņa un atveda man 120litrus:) Beidzot ir pienācis laiks un ir arī vieta kur pagatavot vīnu. Man recepte sastāv no ābolu sulas un aronijām, ko šādu pagatavoju kādu laiku atpakaļ lai iepriecinātu arī citus. Aronijas šoreiz izdomāju salasīt pats par smieklīgu naudu, iepriekš pirku 1.5 EUR/Kg. Kādu brītiņu jāpabrauc līdz Kārļiem. Tur ir tādi Birzgaļi kur saimniekam aronijas ir no 70tajiem gadiem, nu vairs palikuši 5ha no 10 un pieprasījums vairs arī tā neesot kā 90tajos. Nevajag Itāliju kur priecāties par vīnogulajiem Kādus 20L ievācām IKEA makaronu kāšamais arī lieki noder Un beidzot arī izvelkamais kāns noder:) Lieku burkā, blenderēju un tad uz “duršlaka” lai notekās Otrā notecēšana salātu žāvētājā:) Uz 20L sulas iet iekšā 1.5L tīras aroniju sulas Un aptuveni 2kg cukura sīrupa Raugs no depo. Uzvārītā ūdeni, atdzesētā līdz 35C jāatdzīvina 20min. Viena paciņa pietiek līdz 35L Izspiedes paliek sausas un šoreiz tā arī nonāca kompostā. Iespējams nākošreiz var taisīt kaut kādus gardumus žāvējot/vārot, nezinu Rezultāts šāds Četri glītākie toveri uz izstādi:) Pēc 4 mēnešiem varēs kaut ko lietot. Ideja tāda ka tas būs kaut kas sidra veidīgs un pildīsies spiediena izturīgās pudelēs (alus) pievienojot katrai klāt tējkaroti cukura lai veidojas gāze. Pēc viena mēneša vēl jātaisa pārliešana, lai nodalītu biezumus un liktu nogatavināties.
    Kaspars
  • Pirmā bloku rinda
    Tad nu, kad bloki bija piegādāti, varēja ķerties pie darba. Pirmajā dienā mūrēja tikai pirmo bloku rindu. Virs pamatiem atstāja ruberoīdu, tad lika mūrjavas kārtu un uz tās lika pirmo bloku rindu (mūrjavas kārtai nevajadzētu būt biezākai par 2-3cm). Tālāk pirmajā dienā nav ieteicams mūrēt, jo mūrjava ir salīdzinoši “peldoša”, tādēļ, ja tiktu mūrētas nākamās … Turpināt Pirmā bloku rinda lasīšanu
    ugisk
  • Gāzbetona bloku piegāde
    Kādu laiku esmu atpūties no ierakstu veikšana blogā, bet tas nenozīmē, ka nekas nav noticis vasaras garumā. Tad nu sākšu ik pa laikam ielikt kādu jaunu rakstu, kas, cerams, būs noderīgi lasītājiem. Bija pienācis pavasaris un bija jāsāk mūra darbi. Lai to varētu darīt, pirmais darbiņš bija gāzbetona bloku piegāde. It kā jau pavisam vienkārša … Turpināt Gāzbetona bloku piegāde lasīšanu
    ugisk
  • Parkets
    Uzzinājis, cik maksā ozola dēļi un to ieklāšana, no fantāzijas par masīvkoka grīdām atvadījos un sāku studēt lētākus variantus. Pētot engineered hardwood opcijas, nonācu līdz diviem Gajewski lakota parketa dēlīšu variantiem 11 mm biezumā. Pirmajā stāvā 600 x 120 mm, otrajā – 490 x 70 mm.  Abi ir divslāņu materiāli, vienīgā atšķirība, ka mazajiem apakšējais slānis ir no ozola lamelēm, bet lielajiem – no bērza saplākšņa. Kāpēc atšķirīgi materiāli? Guļamistabām izvēlējos labu ekonomiskā gala variantu – 6 reizes lakotus ozola dēlīšus, kas solās būt pietiekami praktiski kopšanā, nav pārāk neglīti un pēc ielīmēšanas nav papildus jāapstrādā. Jāatzīst, ka pirmajā mirklī likās mazliet par raibu, bet par 20 eiro ar mazu astīti kvadrātmetrā ir OK. Pirmajā stāvā izvēlējāmies tā paša tipa materiālu mazliet lielākā izmērā ar birstētu virsmu. Ieklājām skujiņas rakstā. Ar ieklāšanu bija aizķeršanās. Silto grīdu betonēšanu veicām maijā, bet līdz pat augusta beigām tās vēl nebija līdz galam izžuvušas. Vairāk kā mēnesi darbinājām mitruma separatorus, kurinājām gāzes katlu, bet nedēļu pirms plānotās ievākšanās mitruma līmenis joprojām bija pārāk augsts – 3.5-4 % ideālo 2 % vietā. (Te gan man pašam rodas jautājums par to, vai tie tiešām ir procenti, vai tomēr kādas citas mērvienības, jo grūti iedomāties, kā kaut kas var būt teju ideāli sauss, ja gaisa mitrums ir vismaz 60%.) Rezultātā nācās lietot SIKA divkomponentu poliuretāna grunti, kas faktiski izolē betonā esošā mitruma atliekas no koka grīdas. Variantu gaidīt un turpināt žāvēt vienkārši nebija – bērniem 1.septembrī jāiet uz skolu. Kad virsmas bija nogruntētas, varēja ķerties pie līmēšanas. Ja otrā stāva 84 m2 viens vīrs pievārēja 2 dienās, tad ar skujiņu nācās drusku pačakarēties – lai arī dēlīši ir lielāki izmērā, 66 m2 ieklāšana diviem meistariem aizņēma divas dienas. Pāris bilžu no procesa Rezultāts izskatās šādi: Šuvē, kur parkets satiek flīzes, iegremdēju 5 x 5 mm misiņa stienīti. Ideja nav mana – nošpikoju Pinterestā. Zem stienīša ir Sikaflex-11FC līme-mastika. Meistars komentēja, ka šķidro korķi vai citus materiālus šuvju aizpildīšanai vairs neizmanto un dod priekšroku šim izstrādājumam. Iemesls – žūstot nerūk un saglabā elastību. Šuvju aizpildīšanai vispirms abas virsmas nolīmē ar krāsotāju lentu, šuvē iespiež masu, pagaida līdz sastingst un lieko masu ar nazi nogriež. Nobeigumā piebildīšu, ka ir viegli apjukt, kad prasmīgi grīdas segumu tirgotāji ar labi atstrādātiem argumentiem sēj šaubas par “neīstā parketa” ilgmūžību, ierobežotu slīpēšanas reižu skaitu un tamlīdzīgi. Tad vēl izvēle starp eļļotiem un lakotiem materiāliem… Šeit tiešām der saglabāt vēsu prātu un saprātīgi pārdomāt – kāds ir mans paredzamās nākotnes horizonts? Vai tiešām es būšu gatavs biežāk kā reizi piecgadē kaut ko slīpēt, eļļot un krāmēties? Vai es ar pliku pēdu pratīšu sajust un novērtēt atšķirību starp 4 mm un 21 mm ozola? Es puslīdz iztēlojos, kāda varētu būt mana nākotne tuvāko 5-10 gadu laikā. Kas būs pēc tam, nezina neviens. Attiecīgi, arguments par “tikai 2 slīpēšanas reizēm” uz mani neiedarbojas. Izvēlējos lakotu materiālu, jo vienkārši nevēlos veltīt laiku domām par grīdas ekspluatāciju, kopšanu un uztraukties par to, vai bērni atkal kaut no nav salējuši, sasmērējuši, iebriduši ar ielas apaviem. Visbeidzot, manām pēdām 4 mm ozola lamele uz saplākšņa patīk tikpat labi kā masīvi dēļi. Meistara kontakti: Nauris 26622296
    laim0nis
  • 14 kubi Bauroc uzlīmēti
    Pēc pirmās rindas pabeigšanas bija liela gandarījuma sajūta un likās, ka tālāk jau viss aizies mērkaķa ātrumā, atliek tik jaukt līmi un krāmēt blokus, lai pēc nedēļas var zvanīt gaterim. Protams, nedaudz pārspīlēju, bet kā jau vienmēr realitāte nedaudz atšķiras… Continue reading →
    Ivars
  • Izmaksas fasādei un terasei
    Jāsavelk gali kopā pēc būvniecibas sezonas beigām. Palicis būtībā vēl kādas 20-40h darba, lai saliktu gumijas uz lāgām zem klāja un pieskrūvētu, saskrūvētu fasādi ar skrūvēm, vējakaste 9m un vēl piekrāsošana šur/tur. Pēc bloga ierakstiem skatoties tad ķimerēties sāku 2017 Aprīlī un process faktiski ildzis 7 mēnešus ar dažādu intensitāti, bet kopumā vērtēju apmēram 2-3 cilvēkmēneši, ja ieskaita neatsveramo sievas palīdzību pie pernicošanas un krāsošanas. Pozīcijas manā materiālu tāmē šādas: Līme mūra apviklšanai, 1 tonna (Paldies Mārim 90 grādu Leņķi, 400 Gab Gāzbetona skruves, 1200gab Kalibrets materiāls konstrukcijai, 6m3 Fasāde un Terases klājs (Neēvelēta egle 3 dažādos platumos), 12m3 Insektu siets, 11 ruļļi (1.2mx30m) Metāla siets grauzējiem, Cinkots pītais siets 25m, 3Gab Pernica, 150L Krāsa, 52L Nerūsējošā tērauda skrūves 10 000 Gab Gumija terases starp lāgām un klāju, 200m Pasākums materiāliem ir nostājies uz 7000 EUR naudiņām. Koka apdares platība fasādei 330m2, terasei 90m2. Rupji 15 EUR/m2 pielietojot gana daudz nestandarta risinājumus stiprināšanai/apstrādei un neēvelētus dēļus apdarē 4-5EUR/m2. Šobrīd varu teikt ka pasākums bija visgrūtākais ko uzņēmos darīt pats būvniecībā. Darbs jau pats par sevi nav grūts, tikai nejēgā izstiepies un dažas manipulācijas darot vienam ir grūtākas, toties pneimatiskie un akumulatora aparāti palielina būtiski darba ražību. Nav jau tā ka 7 mēnešus rāvu no vietas kopā ar sievu, tomēr 101 lieta pa starpai ir paspēta sadarīt. Vai būtu uzticējis to darīt kādam citam? Gada vidū kad sazīmējās cenas ko citiem prasa par līdzīgu fasādi bez īpašiem vijeboniem no sērijas šķērslatojums + apdare vertikāla + krāsošana bija 15EUR/m2 par darbu kas vēl bija samērā ok (taspats kas līmējot vati), jo maisam gals bija jau vaļā un citi nekautrējās 20EUR/m2 prasīt. Uz to konstrukciju un darbu skaitu kas man ir sanākusi: Apvilkt fasādi ar līmi Saskrūvēt 90 grādu leņķus pie fasādes Saskrūvēt horizontālo latojumu ar atstarpi no fasādes gaisa spraugai Saskrūvēt Vertikālo latojumu Saskrūvēt nobeiguma šķērslatojumu Logu aiļu apdare Metāla sieta montāža Insektu sieta montāža Pernicot visus kokmateriālus no visām pusēm un žāvēt Krāsot visus kokmateriālus no 3 pusēm Fasādes montāža Terases pamatu līmeņošana Terases karkasa izveide Gumijas iestrāde uz lāgām Klājuma montāža atbilstoši fasādes rakstam Gribu vēl redzēt brigādi kura par 35 EUR/m2 parakstītos to visu notāmēt un izdarīt:) Es domāju ka nebūtu atradis sevī motivāciju kādam atdot par šo darbu 15 000 EUR:) Tāda vot vasariņa sanākusi, nav jau tā ka nopelnīju 15K, bankas nauda beidzās jau pagājušajā gadā:) Kāds teiks ka plānošana sūdīga vai izpilde ka nevar iekļauties – atbildēšu tā ka tāme tika piedzīta pēc bankas prasībām nevis reālām izmaksām, kuras bija paredzētas augstākas. Viss pēc plāna – ejam uz nodošanas fāzi, kad ar elektrību tikšu galā..
    Kaspars
  • Krēslas slēdzis
    Kad tumsonība vakaros nāk virsū jāsāk domāt par kaut kādu apgaismojumu un nelielu automatizāciju. Pamatā gribējās sensoru ārā, “smadzeni” iekšā. Piemeklējām ar Oto Turks no SLO šādu variantu, jo biju iecirties uz Hager.. Šim pēc idejas ir 2 režīmi priekš tumšām un gaišām vietām līdz pat 2000lux. Noderētu, ja būtu vēl iekšā taimeris, lai izslēdz naktī, bet to var atsevišķi noorganizēt ja gribās. Par tiem 2000 lux. Neesmu pārliecināts ko es te sarēķināju, bet man sanāca ka viņš varētu strādāt arī tad kad uz to bliež ar 300W Led prožektoru, kurš vienmērīgi izgaismo 3.5*3.5m laukumu? http://www.rapidtables.com/calc/light/lux-to-watt-calculator.htm Apkārt pa fasādi ir izvilkti/atstāti kādi 10 gali un fasādes priekšrocība ka arī tagad var no jebkurienes uz jebkurieni aizvilkt da jeb ko. Tas priecē:) Pašā nomaļākajā stūrī zem vējakastes kur nelīst virsū dzīvos viņš Hager krēslas slēdzis EEN100 un skatīsies pretī rīta saulei!
    Kaspars
  • Fasāde 98% pabeigta
    2017 gada avantūra iet uz beigām, drīz būs jāsāk savilkt gali cikt tad tas pasākums beigās būs nostājies gan ciparos, gan laikos. Bet nu kādu laiku bija tāda laba lakta:) Šobrīd palikušas konstrukcijas piekrāsot un kaut kur brāķi jāpielabo. Būvniecības sezona ir galā, pēc darba vairs neko jēdzīgu nepadarīs. Pieliku pēdējos sietus un sagatavojos pēdējiem fasādes dēļiem. Šobrīd visas vertikālās plaknes ir apšūtas, palika 9m vējakastes. Saliku arī terases dēļus, lai pārliecinātos ka viss saskaitīts pareizi. Šobrīd gaidu arī terases gumiju lāgām un nekas vēl nav pieskrūvēts. 6dien atkal bija saulains un mēreni silts. Īstais laiks krāsošanai. Slikšņi montējas ar leņķiem pie ailēm + no apakšas papildus ar bruģu statni.
    Kaspars
  • Elektribas sadale saimniecības ēkā
    Jātiek galā ar elektrību pēc minimālās programmas līdz Novembrim, tad upgreids nākošajā gadā. Ievads elektrībai nāk caur saimniecības ēku un tur nepieciešama pirmā kaste, lai sadalītu uz rozetēm, pretējā sienā būs arī otra maza kaste priekš siltuma agregātiem. Kā plānots, tad tā telpa/māja ir haosa teorijas pētniecības objekts šobrīd. Gan es arī līdz plauktu pirkšanai tikšu:D Bet nu jā, vadi nāk no sienas ārā un jānoformē kastē. Izvēlējos Hager kasti 12 moduļiem. Pamata uzdevums šai aktivitātei bija iestrādāt kasti sienā. Rozetes vienošu klāt un turpināšu, kad rozetes bus sienās. Nopriecājos par gāzbetona priekšrozību pēcapstrādei Bet nu diemžēl sanāca šaizīte un būs jāpiešpaktelē un jāpiekrāso kad nākošvasar veiks remontu visām neskaitāmajaām buktēm pa māju. Ienāk saimniecības telpā 3 fāzes un aiziet uz māju caur B20, Melnā fāze šobrīd nobaro Bioloģiskās attīrīšanās gaisa kompresoru.
    Kaspars
  • Gāzbetona pirmās rindas mūrēšana
    Neesmu mūrnieks un mana vienīgā mūrēšanas pieredze ir gada sākumā uzmeistarotā bedre spicei. Tā teikt, sākums ir daudzsološs. Pirmās rindas ideja teorētiskā līmenī ir skaidra – bloki jānoliek uz javas, horizontālā līmenī, vienlaikus, ievērojot projektā norādītās dimensijas plaknē. Par praktisko… Continue reading →
    Ivars
  • Nedaudz par paveikto
    Tā kā viss laiks un spēki ir veltīti būvei, laika rakstīšanai neatliek. Šobrīd ielikšu dažas bildes ar īsiem komentāriem, sīkāk varu atbildēt komentāros. Kopumā stāvoklis ir tāds, ka drīz ceru iesākt nodošanas procesu. Nosiltināts cokols, pacelts grunts līmenis, ievestas daudz daudz smiltis. 2. Gruntēšana, vates līmēšana 3. vate uzlīmēta, sadībeļota, noarmēta. 4. Frontona apstrāde ar vagondēli. 5. Dekoratīvā apdare ar Sakret SMS   Atlikušas dažas telpas iekšpusē, žogs un labiekārtošana ap māju un dažādi sīkumi. Terase tiek atstāta nākamajam gadam.
    Arturs
  • Ūdens caurules ierakšana 14.05.2017
    Sākotnēji nebiju plānojis par šo veidot ierakstu, bet ja jau bildes ir uzkrautas uz kakla wordpress serverim, tad būtu tikai loģiski to visu palaist arī tautās. No tehniskā viedokļa nav īsti ko stāstīt. Rakt tranšejas mēs visi droši vien iemācījāmies jau bērnudārza smilšu kastē. Viss, kas ir pamainījies ir rakšanas mērķis. Ja bērnudārzā tas tiek darīts, lai izrādītu savas rakšanas spējas kokurējošajiem “tēviņiem” un piesaistītu “mātīšu” uzmanību (jā tajā vecumā augstu kotējās džeki, kam smilšu kastē bija pašam sava izraktā bedre), tad tagad, tas ieguvis nedaudz praktiskāku nozīmi. Neko jaunu nepastāstīšu. Caurules raku 1,2m dziļumā. Vienīgā problēmvieta, kas mani pašu rada bažīgu ir ievads mājā, kur caurule atrodas ~60cm zem zemes. Vēl čābīgāk ir tas, ka tur plānots būvēt terasi, kas tikai palielina caurules aizsalšanas risku. Vienlaicīgi ar ūdens cauruļu rakšanu, man izdevās tikt pie kādu laiku brīvdabā stāvējušām silto grīdu caurulēm. Grīdā tādas likt negribētos, bet izdomāju uztaisīt tādu savdabīgu rezerves variantu, ja nu caurule tiešām kādreiz noķer salu. Silto grīdu cauruli posmā no spices akas līdz ievadam mājā ar savilcējiem pievilku pie ūdensvada caurules. Abus silto grīdu caurules galus atstāju akā. Tad nu varēs avārijas gadījumā ar mini-sūkni, kas jau ir pieejams krājumos, pacirkulēt pa šo cauruli silto ūdeni un pasildīt ūdensvada cauruli. Pie pašiem pamatiem, virs caurules, vairākās kārtās saliku putuplasta loksnes no krājumiem. Pie vienas rakšanas, turpat iemetu vienu papildus plastmasas cauruli dārza laistīšanai, lai uz mājas stūra varētu uztaisīt ūdens ņemšanas vietu.
    buvejamkopa
  • Grodu rakšana spicei 26.04.2017
    Nē, es nebiju aizmirsis izveidot rakstu par ūdensapgādi mazēkai. Visu šo laiku no būvniecības uzsākšanas brīža ūdensapgāde tika nodrošināta pusautomātiski, ar zemas ražības ūdens pievadu, jeb, vienkāršāk sakot, ar 3l plastmasas kanniņām mašīnas bagāžas nodalījumā. Kā tika rakstīts agrāk, mans īpašums atrodās samērā augstā, smilšainā vietā ar ļoti zemu gruntsūdens līmeni. Cik zems šis līmenis īsti ir, nezinu vēl joprojām, bet radinieks, kurš manā rajonā jau vairākas spices bija iedzinis diez gan pārliecinoši teica, lai droši roku iekšā 3 grodus ar piezīmi, ka jo dziļāk jo labāk – nevajadzēs tik ļoti mocīt ūdens sūkni. Viss, kā jau tautās pieņemts, sākās ar āderu meklēšanu. Pēc kaimiņa meistarklases āderu meklēšanā, biju šai lietai jau nedaudz piešāvies. Pēcāk gan pieaicināju brālēnu, kura rokās maģiskie “L” formā saliektie armatūras gabali apstiprināja manis atrastās āderu vietas. Viss augstāk minētais gan nenozīmē, ka es esmu sācis ticēt āderu pārdabiskajām spējām, horoskopiem un numeroloģijai, bet āderes ir labs veids, kā novienoties par vienu konkrētu vietu 1200kv.m. zemes gabalā, kurā dzīt spici. Ņemot vērā, ka āderu krustpunkti zemes gabalā ir vairāki, izvēlēts tika tas, kurš ir vistālāk no plānotās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vietas, kā arī tur, kur tas netraucēs turpmākai dzīvojamās mājas būvniecībai, ja tāda kādreiz tiks būvēta. Šādi izskatās āderu meklēšanas rituāla pieticīgais galarezultāts(šoreiz iztikām bez dzīvnieku upurēšanas, šamaņiem un seju apzīmēšanas). Lai taupītu naudu par transporta izdevumiem, uzreiz pasūtīju grodus arī bioloģiskās attīrīšanas iekārtas infiltrācijas akai. Spices akai tika iegādāti lielie 1,5m diametra grodi, lai tajā varētu civilizēti darboties ar sūkņiem, spiedkatliem un visiem pārējiem pričendāļiem, savukārt infiltrācijas akai 1m diametra grodi. Un ja kādam interesē atsauksmes, tad nenožēloju, ka spiecei izvēlējos lielos grodus, jo strādāt tajos ir desmitkārt vieglāk, gan rokot, gan veidojot ūdens sūkņa sistēmu. Arī alus uzglabāšanai tie ir ideāli piemēroti. Rakšana notika sekojoši. Uz piektdienas pusdienlaiku biju sarunājis grodu atvešanu, tāpēc jau ceturtdien vakarā sāku rakt bedri pirmajiem grodiem. Līdz grodu atvešanai biju pa ceturtdienas vakaru un piektdienas rītu izracis 1,5m bedri, kurā divi tikko atvestie grodi ar manipulatoru uzreiz tika iecelti. Kad bija iecelti šie divi grodi, noliku tiem blakus plēvi, pats iekāpu grodos un ar lāpstu zemi izmētāju ārā, grodus iesēdinot līdz zemes līmenim. Nākošajā dienā atbrauca traktors un uz diviem ieraktajiem grodiem uzsēdināja pēdējo, kā arī uzreiz uzlika groda vāku(traktoram tas ir darbs ~10min.). Ar cilvēku spēku šos lielos grodus un tā vākus ir nereāli grūti izkustināt. Šeit gan vajadzēja saukt palīgā vēl vienu cilvēku, kurš lien grodos un krāmē smiltis spainī, kamēr otrs to visu velk ārā. Pāris stundas vēlāk tas viss pasākums jau ir ap 10cm zem zemes līmeņa. Kā jau bildēs redzams, grodi netika sēdināti uz javas, bet tika savā starpā savienoti ar metāla plakandzelzi, lai sēžoties, tie visi sēstos vienmērīgi. Vēlāk šuves aismērēju ar armējošās javas pārpalikumiem. Bildes no spices dzīšanas, jeb ievibrēšanas gan nav saglabājušās, bet rezultāts vismaz vizuāli un pēc garšas ir ļoti labs. Analīzes sekos vēlāk. Kā redzams arī pie 3m atzīmes viss vēl ir sauss. Kopējais ūdens ņemšanas vietas dziļums gala rezultātā ir ~11m(~3m grodi +spice).    
    buvejamkopa
  • Horizontālā hidroizolācija
    Projektā rakstīts – “divas kārtas ruberoīda ar bituma mastiku” – viss skaidrs, jautājumu nav, dodamies uz veikalu. Ruberoīds – vienkāršāk vairs nevar būt. Neko par ruberoīdiem nezinu, iztaustījis kādus 3 dažāda blīvuma un graudiņu pārklājuma variantus izlēmu ņemt RPP-300 apakšlāja… Continue reading →
    Ivars
  • 16.09.2017 bija silta diena
    Pie fasādes nebiju ķēries jau kādu laiku dažādu apsvērumu dēļ, viens no tiem bija feils ar krāsu. Šādā stāvoklī augustā beidzās kokmateriāli, pernica eļļošanai un krāsa sanāca 2 toņos uz fasādes. Ja bildēs to redzēt “Krupnim planom” nevar tad dzīvē pie noteiktiem leņķiem var pat ļoti labi. Stāsts īsumā tāds, ka krāsa vienā partijā tika saražota kādu laiku atpakaļ un aizsūtīta uz Vācijas izstādi, tas kas palika pāri atveda un nolika stūrī noliktavā. Kopš tā laika produkts ir apdeitos un ir ieņēmis savu īsto toni (nedaudz gaišāku peleko). Tad nu man pasūtot 52L sanāca gan Vācijas pārpalikums, gan īstais tonis. Rezultātā krāsojot fasādi pa daļām ir sanācis to nokrāsot 2 toņos, itkā jau bija aizdomas ka raujam kaut kur greizi, bet darbus jau apturēt nevar:) Ar ražotāju EcoPaint vienojāies ka krāsa tiks atlīdzināta pilnā apmērā un uzmaisīja 52L svaigu īsto patieso. Respekts ražotājam un labi ka nepirku kaut kur no rokām SSkā, bet atbalstiju LV ražotāju..   Tad nu atbrauca pirms pāris nedēļām 5x10L + 2x1L spaiņi un kā pirmo izdomāju izkrāsot nojumi starp mājām. Tad vēl bija karsts un strādāt negribējās jakā krāsojot griestus:) Te vislabāk var redzēt 2 shades of gray Tika sagādāti arī kokmateriāli, lai turpinātu fasādi un terasi. Biju iedomājies, ka ja zvanu šoferim piegādāt 6 kubus kokmateriāla, tad jautāt vai viņam ir fiskārs nevajag:) Izkrāmēt nācās ar rokām:D Mācība uz mūžu! Pernica (tipa grunts slānis) atlikušajiem koka elementiem. Ziema nāk, man sāk atkal spīdēt saule un sildīt lielo istabu:) Šis foto ir no saulainās sesdienas 16.09.2017. Strādājām ar kundzi divatā un līdz pusdienslaikam viss (apmēram 100m2 fasādes + 30m vējakastes) jau bija pārkrāsots īstajā tonī. Tagad fasāde stāvēs mūžīgi ar 3 slāņiem eļļas.. Produkts un uzklāšana reāli labi. Labi ka ir lielā pārkare, var izvietot zem tās nepieciešamos kokmateriālus un pa lietainajām dienām tos apstrādāt nepārtraucot procesu.
    Kaspars
  • Akts par skursteņiem
    Plānā ir nodot maju šogad un samazināt procentu maksājumu par 0.5%. Visas lietas man no listes itkā ir, izņemot skursteņus un elektrību (tā vispār nav pat kustināta). Lai nodotu eksplotācijā nepieciešams: Noteiktā kārtībā akceptēts būvprojekts Būvprojekta izmainītās daļas, ko būvdarbu veikšanas laikā piekļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem Būvatļauja (oriģināla – spēkā esoša) Būvprojektā paredzēto inženierkomunikāciju un būves novietojuma uzmērījums (digitālā veidā, LKS 92 koordinātu sistēmā) Būves kadastrālās uzmērīšanas lieta (izņemot inženierkomunikācijas) – LR Valsts zemes dienests Lielrīgas reģionālā nodaļa (Puškina iela 14, Rīga, tālr.67038480) Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā Elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija Akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli Karoga turētājs vai masts Ēkas numura, nosaukuma plāksne atbilstoši Ropažu novada pašvaldības 28.11.2012. Saistošiem noteikumiem Nr.14 „Ielu un nekustamo īpašumu nosaukumu, ēku un būvju numuru vai nosaukumu plākšņu Ropažu novadā izvietošanas un noformēšanas saistošie noteikumi” Atkritumu apsaimniekošanas līgums atbilstoši Ropažu novada pašvaldības 20.04.2011. Saistošiem noteikumiem Nr.6 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ropažu novadā” Uzzvaniju uz Ugunsdzēsēju biedrību un sarunāju, ka kādu vakaru atbrauks un sarakstīs papīrus. Atbrauca Ivars, izstaigājām un parādīju situāciju. Aprunājāmies. Lika padomāt vai tomēr vajadzīgi skursteņiem jumtiņi, jo tas bremzē dūmu un no viņiem var pilēt uz jumta netīrumi. Tas vajadzīgs tādiem skursteņiem kurus regulāri nekurina, piemēram, sezonālā apdzīvošanā. Nesen vēl dzirdējām, ka Latgalē izlijuši 160l uz m2 diennaktī – tas būtu D160 skurstenī 3.2l lietus ūdens kurš visticamāk paspētu tikai samitrināt čaulu un viss. Viela pārdomām:) Akta pilnais nosaukums: Apkures ierīce, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts. Kontakti baltajā sarakstā.  
    Kaspars
  • Gāzbetona bloki atbraukuši
    Vasarā atpūšamies, ziemā strādājam – šādi nodomāju un nolēmu neatlikt bloku pirkšanu uz nākamo gadu. Pareizs lēmums vai nē, to jau rādīs laiks. Katrā ziņā šobrīd lietus līst visu laiku un dažbrīd liekas, ka blokus labāk šogad nemaz nepakot vaļā.… Continue reading →
    Ivars
  • Katlu telpa
    Par apkures veida izvēli esmu izstāstījis, par caurulēm un betonu arī, tagad iepazīstināšu ar katlu telpas knibuļiem. Kopskatā viss izskatās šādi. Apkuri un silto ūdeni nodrošina apkures katls Viessmann 200W-B2HB. Zemāk redzami trīs melni čemodāni. Augšējais, horizontālais, ir Afriso KSC 125-2 HW divu loku kolektors ar hidraulisko atdalītāju. Par to, kam hidrauliskais atdalītājs domāts, ļoti īsi varat izlasīt šeit. Apakšā atrodas divas cirkulācijas sūkņu grupas – Afriso PrimoTherm® 180-2 un PrimoTherm® 180-1. Viena no otras atšķiras ar to, ka zemgrīdas apkures lokam ir elektronisks mikseris, kurš pēc vajadzības regulē apkures lokā ieplūstošā siltumnesēja temperatūru. Radiatoru lokam tāds nav vajadzīgs, jo jāapkalpo vien 5 radiatori saimniecības telpās. Pašā katlu telpā radiatoru funkciju pilda nesiltinātas vara caurules. Divas pelēkās kārbiņas virs kolektora ir miksera un karstā ūdens cirkulācijas sūkņa vadības bloki, kas atbilstoši apkures katla komandām kaut ko ieslēdz, izslēdz, piegriež vai atgriež. Zemgrīdas apkures loks tālāk sadalās pa stāviem un kolektoru skapjiem, kuros satiekas telpu termoregulatoru vadi. Katrā telpā ir termoregulators optimālas komforta temperatūras ieregulēšanai. Termoregulators vada iekšējā apkures kontūra izpildmehānismus, kamēr ārējais kontūrs konstanti sildās ar katlā uzstādīto temperatūru. Kādu brīdi šaubījos, vai ir vērts investēt, bet tad atcerējos, kāds čakars man bija iepriekšējos mājokļos, kur atkarībā no laika apstākļiem un saules/mākoņu attiecības dažādās debess pusēs telpas pārkarsa vai atdzisa. Turklāt, sanitārajās telpās temperatūru prasās konstantu un augstāku nekā guļamistabās, pie kam pēdējās pa nakti un pa dienu gribētos pagriezt “klusāk”. Principā vecais stāsts par to, ka ērtības maksā naudu. Ikdienā tam vajadzētu darboties aptuveni šādi: vispirms apkures katlā uzstāda maksimālo temperatūru (sanitārās telpas + ārējie kontūri) un tad telpās ieregulē precīzus grādus pēc vajadzības, kas tiek sasniegti, piegriežot iekšējos kontūrus. Gan jau nāksies pačakarēties, bet būs labi. To, kāda temperatūra katlam jāpumpē uz kolektoriem, palīdz saprast ārā uzstādītais termosensors. Pārejam pie ūdensapgādes. Projektējot iekšējos ŪK tīklus, man bija tikai viena vēlēšanās – netraucēti nomazgāties jebkurā vannas istabā neatkarīgi no tā, vai kāds cits jau mazgājas, darbina veļas mašīnu vai mazgā traukus. Attiecīgi, ūdensvadi ir ierīkoti pēc stumbra principa: vispirms sadalās pa stāviem, un tad katrā stāvā ir maģistrālie siltā un aukstā ūdens vadi, no kuriem atdalās atzari uz katru krānu. Tā baltā muca ir kombinētais ātrsildītājs jeb karstā ūdens boileris Dražice OKC 300 NTR/BP . Aiz boilera noslēpies karstā ūdens cirkulācijas sūknis, kura vadību caur vienu no divām pelēkajām kastītēm regulē apkures katls. Karstā ūdens cirkulācija ir kaifs.
    laim0nis
  • Silto grīdu betonēšana
    Šis raksts tika ieņemts tālajā maija mēnesī un visu vasaru pavadījis melnrakstu mapītē, bet tagad gan ir labi iecilājies un gatavs pasniegšanai. Silto grīdu ierīkošana nav nekāda baigā raķešu zinātne, un jaunus atklājumus, par kuriem Jūs jau nebūtu lasījuši citos blogos, piedāvāt nevarēšu. Taču ir pāris nianses, ar kurām labprāt padalīšos. Vispirms, pieņēmu lēmumu izmantot takerplāksnes. Sākumā bija šaubas par ieguvumiem, un arī būvnieks izvaicāja apkures ierīkotājus par lietderību. Tomēr, pārrunājot ar lietpratējiem, saprotu, ka galvenais ieguvums ir ērtības, kas ietaupa laiku un rezultātā naudu. Takerplāksne labāk nekā parastais putuplasts satur skavas – tas ir svarīgi gan caurules nostiprinot, īpaši asos līkumos, gan testējot spiedienu. Turklāt, rūtojums jau ir sazīmēts, un atliek tikai pie tā pieturēties. Mazāka bakstīšanās un ātrāka strādāšana. Otra nianse: visas dzīvojamās telpas ir sadalītas vismaz divos kontūros – ārējais (pie ārsienas/ loga) un iekšējais. Pirmajā stāvā pie lielajiem logiem, kur sagaidāmi lielāki siltuma zudumi, ārējam kontūram pat samazinājām attālumu starp caurulēm līdz kādiem 8-10 cm. Te rezultāts. Betonēšana notika divos piegājienos pa stāviem. Pirmajā stāvā putuplastu un kontūrus izritinājām tikai tad, kad otrais jau bija pabeigts. Garāžā uz putuplasta spilvena ielējām armētu betona pankūku.
    laim0nis
  • CEMENTS MĀLA TRAUKIEM
    Ieplīsušajā māla traukā ieliek 3—4 cukura graudus, aplej tos ar ūdeni un trauku karsē.Kad cukurs pārvērties sīrupā, ar to, trauku grozot, piepilda plaisu.Iekļūstot spraugās, cukurs pārogļojas un noslēdz spraugas.Šāda masa tik labi noslēdz plaisu, ka trauks var tikt izmantots arī šķidrumam.
    Smic
  • Kad sanāk kaut ko nozagt
    Būsim godīgi, katram ir gadījies kaut ko nozagt. Citreiz Tevi pieķer un tad ir jāsamierinās ar sekām un kaut kā jādzīvo tālāk. Šobrīd “aizņemties” ir īpaši viegli, jo esam digitālā laikmetā un pilns internets ar fotogrāfijām, kuras itkā nevainīgi varam izmantot savu komerciālo mērķu realizēšanai – vienkārši sakot piečakarēt cilvēkus un mēģināt pārdot savu kompetenci ar zagtām bildēm. Tā nu gadījās arī šī raksta varonim Mārtiņš Šmits kurš stāv aiz https://www.facebook.com/JurmalasAmatnieks/. Telefona numurs 26338375.   *Foto no publiski pieejama feisbuka profila Kad bija laiks terases būvniecībai es klejoju un skatījos apkārt ko un kā būvēt. Uzdūros vienam video, domāju noskatīties. Un ieraugu savu mini terasi/foto no jaunības ieliktu kaut kādā fakin video kur piedāvā uzbūvēt terasi un kā saprotams lielās ar realizēto projektu, kuru patiesībā ir būvējis jaunietis-es:) Mēs Tev uzbūvēsim!!! Feiks Orģināls Esmu no provinces, patālas – tur parasti atrisināja visas domstarpības pirms tiesas procesa, klusām un grupveidā, mediķiem gan pēctam bija darbs. Joprojām vēl ir pazīstami spējīgi cilvēki, bet iet laiks un krimināllikums arī iepazīts, tad nu to domu atmetam uzreiz. Varbūt defektu pārvērst par efektu un džeks grib nekrist kaunā, piedāvāšu ka var palīdzēt pie manas terases un šo faktu ietērpsim pozitīvā rakstā un būsim abi ieguvēji – doma laba, jāmēģina. Sāku rakt un atrodu feisbuku. Sāku saraksti. Džeks baigi aizņemts un var pieslēgties pēc 2 nedēļām, ok, fine. Tad sāku atklāt kārtis un stāstīt ka zagt nav labi, bet to visu var izlabot un “legalizēt/atstrādāt”. Pa vidu vēl tur ir sarakste par blogu statistikām utml, bet šeit publicēšu esenci. Nu re, saprot ka ir nesmukums un piedāvā atladi. Ar to arī beidzas sarakste. Sazvanījāmies, aprunājāmies. Toreiz sarunājām ka atbrauks terasei karkasu sataisīs. Tā arī neatbrauca (viens sataisiju pa 2 vakariem..), turpināju watsapā vēl rakstīt (piedāvāju pie fasādes palīdzet..), tad aizsūtīju arī vienu linku no līdzīgas situācijas. Nu kaut kā Mārtiņam Šmitam tas laikam neaizgāja, tomēr mūs ar Mārtiņu vieno saiknes:) Lieta ir iesniegta arī Patērētāju Tiesību Aizsardzības centrā. ZB jau tie feik celtnieki – un tad vēl ir tādi komentētāji no sērijas – “ko Tu pats visu dari, atdod labāk speciālistiem, viņi zina ko dara..”    
    Kaspars
  • Terase
    Kā jau visās lietās, arī terasu būvēšanā ir dažādas skolas. Mans risinājums bija samērā vienkāršs – terasi pagatavot kā lielu mēbeli un novietot uz regulējamām plastmasas pēdām. Nevaru spriest, vai un cik lētāks/dārgāks šis risinājums ir salīdzinājumā ar citām metodēm, jo, ņemot vērā ļoti nelielo starpību starp grīdas un bruģa līmeni, citus variantus neizvērtēju. Turklāt, man palika pāri palete ar betona plāksnītēm, ko varēju izmantot pēdu balstīšanai. Tātad, sākam ar līmeņa izlīdzināšanu un pieblietēšanu. Terases pēda savā konstrukcijā īpaši neatšķiras no parastas mēbeļu kājas. Šis izstrādājums saucas LIFTO PEDESTAL. Uz pēdām nostiprināts impregnētu lāgu rāmis. Uz rāmja caur gumijas starpliku ar nerūsējošā tērauda skrūvēm pieskrūvēti lapegles dēļi. Tā gumija pārdodas ruļļos, un viena puse tai ir lipīga. Dēļi stiprināti ar iezeņķētām caurejošām skrūvēm, lai pie nepieciešamības (atrast spraugā iekritušus sīkumus, nomainīt bojātu dēli, iebērt skudru indi) tos var bez piepūles noņemt. Kā redzams, ģeotekstilu vai plēvi zem terases neklāju. Zem terases ir blietēts šķembu un smilts maisījums un gandrīz pilnīga tumsa. Zālei vajadzēs ļoti piepūlēties, lai tur mēģinātu augt. Lai atvieglotu sev dzīvi, visus dēļus stiprinājām vienā virzienā. Tagad, kad jau nedēļu esam savā mājā nodzīvojuši, redzu, ka tās ir ne tikai ērtības būvējot, bet arī apdzīvojot – tā kā visas dēļu gropes ir vienā virzienā, ir ērti slaucīt un skalot gružus, skaidas utt.   Lūk, rezultāts! Plānoju neko nekrāsot, neeļļot, ļaujot kokam izbalēt un kļūt pelēkam. Nupat runāju ar vairākiem draugiem par viņu pieredzi, un secināju, ka laimīgāki ir tie, kas lapeglē nemēģina neko iesūcināt. Zinātāji lai mani papildina, bet lapegles koksne ir tik blīva un sveķaina, ka agri vai vēlu jebkādu pārklājumu spiež nost. Čalis, kurš nupat atjaunoja pirms 10 gadiem būvētas nekrāsotas lapegles terasi, dēļus noņēma, izlaida caur biezumēveli un uzlika atpakaļ. Meistari esot teikuši, ka tos droši varēs atkārtoti izmantot vēl vismaz reizes 3. Otrs draugs pirms tiem pašiem 10 gadiem lapegles terasi nokrāsoja/ nolakoja/ saeļļoja (precīzi nezinu), un tagad sūdzas, ka katru gadu pārklājums ir jāatjauno. P.S. Ieteikums. Ērtāka strādāšana būs, ja izvēlēsieties dēļus, kam abas puses ir vienādas. Ja vienā pusē gadās kāda skaida vai skabarga, dēli var apgriezt uz otru pusi un skrūvēt klāt.
    laim0nis
  • Piezīmes no Kurzemes jūrmalas
    Izšāvām uz 7 dienām Liepāja-Ventspils-Kolka-Melnsils-Roja. Kopā sanāca palikt kādās 5 vietās, daļu no tām rezervēju ar Airbnb, itkā strādā arī Latvijā:) Protam līdzi bija paņēmies būvniecības kretīnisms un viedoklis. Tā piemēram šeit caur krāsojumu redzās mūrēšanas šuves. Protams mūri var tikai nošpaktelēt un krāsot, nevajag neko apmest bet tad jābūt stingrai pārliecībai ka mūris ir gana taisns un blokiem ir vienāds mitrums, lai nesanāk krāsai žūt dažādi un neveidotos redzami raksti. Ar dievpalīdzību Balex Liepāja:) krišujem! Cheers Pēc alus vajag hauzīti. Nu principā var arī skrūvēt ar parastajām skrūvēm pogas. Lampas arī:) Kaut kā virtuvē radās izmaiņas laikam un kārbas bija jāpārnes. Kvalitatīvi:) Plūdi, mitrums no augšas? Fasādes apgaismojums:) LED. Ekonomisks. Kāds var nošpikot trepes uz otro stāvu Nekad vairs nedzīvošu vecos angļu vagoniņos. Un vispār Miķeļbāka kempings http://www.mikelbaka.lv/lv/ baigais sūds. Ūdeni saimnieks padod uz krāniem bez filtrēšanas – viņš ir Tērvetes alus krāsā, smird un nedzerams, bailes pat mazgāt traukus. Var jau būt ka tas ir tāds bonuss ar ko pievilināt naturālistus.  Visu kas notek no dušas un izlietnes turpat zem vagona laiž uz zemes. Viss nolietots un durvju ailes 1.75 točna nav priekš manis. Toties patika lielā stiklota viesistaba. Turpat netālu var jau pa saprātīgākām naudām dabūt mājiņas. Nezinu cik ilgi viņas tur stāv bet bez cokola sienas nav vēl nopuvušas. Un jā. Šim meistaram gribas acīs paskatīties. Šuves, šuves čali! Šeit tāpat kā Pamelai silikonu arī nav žēlojuš! Kaut kā jau vajadzēja salaist. Nelikt to stiķi stūri, nedaudz apgriezt vienu flīzi stūrī, ielikt/noslēpt griezto malu smukā stūrs profiliņā un aplodu nolaist līdz lejai, lai ir zolīdi. Diezgan daudz bija manīti lubiņu jumti. Cik viņi tur? 10-20 gadus? Izskatās ka visur ir 3 slāņi. Melnsila Kapteiņa kajīte. Terase vērsta pret jūru mansarda stāvā. + un – ir tas ka zem terases ir bārs, bet mansardā bija forši. Risinājums ja Tev caur nojumi aug bērzs Varēja taču kaut ko starpa ielikt, kādu gabaliņu ruberoīda Vācietim uzprasīju lai izrada grillu. Likās simpātisks. Cik saprotu 160EUR un darbinām ar oglēm, veidots viegls ceļojumiem, mzgājams & kompakts. Saimnieks teica tik ka nevar jēdzīgi steiku uzcept jo tas vidus ir ciet, jācepj uz pannas nevis oglēm. Tā skaties uz griestiem un no sākuma liekas, ka vot cik lēts risinājums tie striķi, lai šuves aizpildītu! Bet tā spāre tur maksā 6 EUR, striķis no abām pusēm teiksim 10m*1.5EUR=15EUR:) Reāli 2x dārgāk. Ja ieskatās var atrast savdabīgi stiprinātu dūmudetektoru. Pieķēru sevi pie neertības staigājot caur logu ar slieksni kurs ir domāts kā izeja uz terasi. Augstums konstrukcijai bija kādi 10cm. Pašam arī ir loga profils šaurajiem logiem, bet tur to augstumu (5cm) nejūt un neķeras kājas. Visgaršīgākie kartupeļi tomēr mājās!
    Kaspars
  • Šķidrais korķis
    Tie kuri kādu laiku lasa manus piedzīvojumus tie zinās, ka ambīcija & pašmērķis ir neizmantot klasiskās kājlīstes. Tā vietā tika veikta cīņa ar špaktelētājiem & krāsotājiem, lai nehaltūrē pie apakšās un ar lamināta licējiem, lai liek visur vienādas spraugas un nerēķinās, ka kājlīste nosegs nobeigumu pie sienas. Vērtēju ka ap 80% ir izdevies izcīnīt, protams varetu vēl labāk, bet to mūsu “meistari” nemāk iepīpēt:) Sākoties lietainai sezonai un fasādes materiālu trūkumam (pasūtīti – gatavo, P.S Master Klass vairs nav savos augstumos un iedeva nekonkurētspējīgu cenu +30%) var ķerties pie nebeidzamajiem iekšdarbiem kuri dzīvot netraucē, bet par pabeigtiem nosaukt nevar un maksāt nevienam negribu par to izpildi. Tātad visas spraugas starp laminātu un sienu/flīzēm pildīšu ar šķidro korķi kas pie mums LV nav tik izplatīts materiāls. Iegādājos vienīgajā vietā kur atradu uz Čaka ielas 107. Ekspermenta nolūkos iepirku 3 desas (500ml, 8eur katra). Desu uzgalis manai Makitai tā arī nav iepircies un laikam arī nebūs pagaidām. Parakņājos krājumos un atcerējos ka dūmvadus taisot komplektā bija ūdenī šķīstoša saistviela priekš iekšējām čaulām. Kaut kas bija palicis pāri un izdomāju izmazgāt un izmantot priekš desām. Ieskrūvēju skrūvi, izvilku atpakaļgaidā spiedēju virzuli (kā lai viņu vēl nosauc? Izmazgāju un laiks mēģināt Izgriežu ārā liekās plēves un apakšklāju Domāju ka būs baigā šmuce un nolīmēju ar krāsotāju lentām Nepārāk lipīgs un plastisks Pusi no desas maucu iekšā Pāri paliek nedaudz nākošajam piegājienam Ar roku var piemīcīt un izlīdzināt diezgan labi, kad izžūs var vēl piegriezt ja baigi gribas Sanāca apmēram 10m aizpildīt. Vērtēju kā labu esam un būs jāturpina.
    Kaspars
  • Vasaras pauze būvniecībā
    Kopš pamatu aizbēršanas jūlija sākumā nekas būtisks ar būvniecību saistīts nav izdarīts. Īstenībā pašam pat nav skaidrs kāpēc nekas nav izdarīts, kaut kā vienkārši tas vasaras laiks palidoja. Būtībā izbaudām sauli, svaigo gaisu un dārza mājiņas sniegtās ērtības un neērtības.… Continue reading →
    Ivars
  • Vannas istabas flīzēšana 26.01.2017
    Kauns jau atzīt, bet datumi pie bildēm nemelo – vannas istabu/tualeti flīzēju 3 mēnešus. Lai lasītāji saprastu cik tas ir ilgi, varu paskaidrot, ka tas ir kādas 13 reizes ilgāk par laiku, kas bija nepieciešams augstākajiem spēkiem pasaules radīšanai. Tikmēr es nevaru vienu 3 kvadrātmetru telpu izflīzēt… Tur gan sevis aizstāvībai jāsaka, ka šajā periodā arhīvā vairāk ir bildes ar mani tautas tērpā, kā arī fotografētu nošu materiālu, nevis bildes no aktīva flīzēšanas procesa, kas izskaidro, kur tika patērēta lielākā daļa laika. Ja neskaita krāsns pamatnes flīzēšanu, darīju to pirmo reizi mūžā. Priekš pirmās reizes sanāca pat diez gan ciešami. Ar hidroizolāciju noklāju tikai plānoto dušas zonu, jo normālos apstākļos citur patstāvīga mitruma ietekme nav paredzēta. Flīžu likšanas kārtība, kā jau daudzās grāmatās aprakstīts. Visu sāk flīzēt no sienu otrās rindas, atstājot līdz grīdai vienas flīzes attālumu, no kura atņem 2-3cm. 2-3 cm jāatņem, lai beigās piegriežot pēdējo flīzi pēc fakta, nebūtu jāgriež 1cm platas strēmeles, ko ar parasto flīžu griezēju nav reāli izdarīt. Pēc sienām flīzē grīdu un tikai pašās beigās līmē apakšējo flīžu rindu piegriežot flīzes pēc fakta. Ja flīžu caurumu zāģēšana kādam ir fetišs, ņemat sienām akmens masas flīzes, jo tās ar kroņurbi nevar izurbt. Varēsiet kā es katru rozetes caurumu ar fleksi un standziņām urbināt. Vai ar kroņurbi vīlēt 2h vienu rozetes caurumu. Atstājiet akmens masas flīzes grīdām. Ja šo rakstu esat uzgājuši jau pēc tam, kad esat iegādājušies akmens masas flīzes sienām, tad, pirmkārt, izsaku līdzjūtību. Otrkārt, vislabākais rezultāts ir, ja ar fleksi no flīzes kreisās puses izzāģē aptuvenu cauruma kontūru, ar to pašu fleksi novīlē pa perimetru flīzi gandrīz līdz virskārtai un tad ar standziņām izlauž precīzu rozetes formu. Kad viena ar pusi siena bija gandrīz noflīzēta un es jau biju sevi kā flīzētāju norakstījis, jo flīžu šuves izmēros staigāja, pēkšņi ieraudzīju, ka divas blakus pielīmētās flīzes atšķirās pēc izmēra. Domāju, ka mana neprofesionāļa kļūda un esmu paņēmis, jeb, man ir iedevuši, divu dažādu partiju flīzes. Atrāvu vaļā vienu svaigu flīžu iepakojumu, bet tur tas pats. Vienā iepakojumā esošās flīzes variē 2-3mm robežās. Lūk šajā brīdī es sapratu, kāpēc tās Hanzas flīžu tirgū bija ar atlaidi. Nācās taisīt vaļā visas flīžu pakas un šķirot flīzes pa trīs izmēriem no mazākās uz lielāko. Savukārt uz sienas, visu vajadzēja koriģēt uz šuves rēķina. Kad tas bija izdarīts, viss aizgāja kā smērēts. Pašas lielākās flīzes atstāju vietām, kur tās bija jāpiegriež. Nezinu, varbūt tas ir normāli, bet grīdas flīzes tajā pašā laikā bija pilnīgi precīzas izmēros. Pēc čakarēšanās ar sienām, grīda, pat ņemot vērā, ka bija jāflīzē ar slīpumiem un lauzumiem uz trapu, padevās ilgāk, bet vienkāršāk. Vienīgi vienā telpas stūrī sanāca likt diez gan biezu līmes kārtu, lai saglabātu vēlamo kritumu, bet tur stāvēs pods un neviens nestaigās. Slīpumus liku pēc “čuiņika”, pāris viedokļiem internetā un līmeņrāža aplikācijas telefonā(ideāls amatiera komplekts). Sanāca tā, kā gribēju. Pie trapa un dušas zonā slīpums ir lielāks, tuvojoties ieejas durvīm kļūst mazāks un pie sliekšņa jau ir ar minimālu kritumu. Grīdas flīzes ir ar reljefu un tām nevajadzētu slīdēt. Esot telpā slīpumu gandrīz nejūt un vizuāli neredz. Flīžu līmes smērējumus, protams, vieglāk ir notīrīt, kad tā ir svaiga, bet arī pēc mēneša ar švammīti to var izdarīt. Nekādas speciālās ķīmijas līmes tīrīšanai nepirku. Pati šuvošana nekādus komentārus neprasa. Bet, kā izrādās, pareizi ir stūros šovotāja vietā pildīt silikonu, nevis šuvotāju, lai ar laiku neparādās plaisas, pa kurām var iekļūt ūdens. To es uzzināju 2 dienas par vēlu. Nekasīšu jau tāpēc šuvotāju ārā. Un noslēgumā pāris atziņas: -Akmens masas flīzes sienām ir garām. Grūtāk nākotnē tīrīt, grūtāk piegriezt, grūtāk izurbt caurumus; Ja vien tas nav neatvairāma dizaina vārdā, nevajag. -Uzmanieties ar lētām flīzēm; -Mazos caurumus, piemēram, pakaramajiem vai plauktiņiem, akmens masas flīzē jāurbj ar veikalos esošajiem mini kroņurbīšiem(Depo bija pieejami 6-12mm), nodrošinot vienmērīgu slodzi, gana ātrus apgriezienus un ūdens dzesēšanu(jāsmidzina urbumā ūdens). Ar cietsakausējuma urbi čakarējos 25 min(nepārspīlēju) uz vienu caurumu. Ar augstāk minēto 1-2 minūtes (atkal nepārspīlējot). Tiesa gan ar viens mini kroņurbis izdilst pēc ~7-10 urbumiem. Tāpēc arī viņi pārdodās komplektā pa divi. Bet visi, kas šo blogu lasa patstāvīgi jau zin, ka – nekā sarežģīta!
    buvejamkopa
  • Iekšdarbi 13.11.2016
    Tas brīdis pienāca… Pusi no 2016. gada es mēģināju par to nedomāt, bet vairāk nebija variantu. Katru reizi paskatoties uz sienām un griestiem, uz kuriem kāds amatieris(nesauksim šeit bloga autoru vārdā) bija mēreni slikti uzvilcis nobeiguma špakteli, acis kaunpilni novērsās, zinot, kas tuvojās. Slīpēšana… Bija slikti. Ne tik slikti, lai tos nelīdzenumus uztvertu par speciāli veidotu dekoratīvu reljefu, bet gana slikti, lai sabojātu vienu nedēļas nogali un pāris darba dienu vakarus. Šī bija smaga mācība, ka ir vērts vairāk laika veltīt līdzenai špakteles uzklāšanai, nevis vēlākai tās slīpēšanai. Caur puņķiem un asarām, bet lielums tika noslīpēts. Rozā trepītes joprojām uzdevumu augstumos. Tā kā, nespriediet par inventāru pēc krāsas. Viskaitinošākais gan ir nevis pati slīpēšana, bet tas, ka visa mazēka ir aizbāzta ar vadiem, instrumentiem, materiāliem un visu pārējo, ko es neesmu noslinkojis uz turieni atvest, līdz ar to pārvietošanās pa telpu sagādā diez gan pamatīgas galvassāpes. Protams, arī slīpēšanas putekļi salien pilnīgi visur. Vēlāk jau sekoja durvju uzstādīšana vannas istabai, kas arī ir vienīgās iekšdurvis manā ārpilsētas rezidencē. Ar durvju izmēru neaizrāvos, ņemu šaurākās pieejamās”standartdurvis” – 60cm. Kā attēlos redzams, nācās pazemināt durvju aili, ielīmējot starpsienu bloku atgriezumus un arī montāžas putas netika žēlotas. Pirms visu netīro darbu uzsākšanas vēlams visu nolīmēt ar krāsotāju līmlentu, jo šajā iekšdarbu posmā smērēšanās vēl ir pamatīga. Durvis nākotnē ir plānots ietonēt un pārklāt ar laku. Nedaudz atgriežoties pie iepriekš tekstā rakstītā, jāsaka, ka viskaitinošākais veicot iekšdarbus mazēkā ir tas, ka nav kur izvietot visus instrumentus un materiālus. Man ir pieejama garāža kādu 5km attālumā, bet nav ne mazākās vēlmes visu vadāt uz turieni un atpakaļ, tāpēc visa iedzīve tiek nemitīgi pārcilāta no viena mājas stūra uz nākošo. Topošajiem mazēku būvniekiem stipri iesaku apsvērt iespēju paņemt kādu mini-konteineru mantu glabāšanai.
    buvejamkopa
  • Fātera šķūnis A-Z
    Kādu laiku te klusums. Bet tas vairāk tāpēc, ka sezona - gan darbā, gan izklaidē. Neatliek laika te neko sarakstīt.Bet ne par to stāsts.Šovasar tā iegadījās, ka sākām šmorēt manu vecāku pagalmu.Un sākām ar vieglāko, tajā pat laikā, tāpat- būvi. Ar šķūnīti. Tā teikt, dačņika  izbraukuma sesija.Veco šķūnīti piecdesmit gadu laikā pa gabaliņam bija lipinājis vectēvs. Izmērus tas mainīja ik gadu - pieauga, sarāvās, sašaurinājās paplatinājās. Kā nu kuro gadu vajadzēja malkai.Pēdējos gadus 20 stāvēja tāds skumjš. Pēdējos 10 arī apdraudēja tā apmeklētāju drošību, jo turējās pats uz sevis, malkas un godavārda.Tā nu fātera atvaļinājuma laikā tika pieņemts, manuprāt, stingrs lēmums- šķūni nahrenizēt un vietā uzšaut jaunu.Godīgi sakot- kopš 200x gadiem māja tiek apkurināta ar gāzi un malkas šķūņa jēga ir nosacīta, bet nu, kā sak, daba nemīl tukšumu un kaut ko jau iekšā saliks.Demontāža, pamati.Tad nu fāters ar jaunāko brāli, kam šie ir pēdējie mēneši pirms studenta dzīves uzākšanas un tagad jāpielien vecākiem, lai neizraksta no mājasgrāmatas, sāka ar vecā šķūņa nojaukšanu.Darbs nav grūts, bet atbildīgs. Šķūņa vietā ir pilns pagalms ar dažādiem koksnes izstrādājumiem.Vecais šķūnis bija bez pamatiem. Tāpēc katru gadu vajadzēja atsevišķus elementus "podamkraķiķ".Jaunajam šo izlabojām.Plānos bija uzčubināt šķūnīti apmēram 3x6 m, lai tas atbilstu kokmateriālu standartizmēram un normāli bloķētos ar kaimiņa šķūni.Pamati- klasika. Urbti pāļi apmēram 1 m dziļumā. Pāļi paštaisīti - 110 mm kanalizācijas caurule, vītņstienis, betons.Nospraužam kontūru, maucam.Sākotnējais plāns bija 6x4 pālīši. Sanāca 7x3. Tāda dzīve.Biju pārsteigts, cik viegli ar zemes urbi saurbās caurumi un ātri darbs gāja. Ilgākais no visa šī bija atzīmēt šķūņa kontūru.Caurumus pēc izurbšanas pieblietējam.Un lejam betonu.Pāļos lieku m20 vītņstieņus.Kāpēc? Tāpēc, ka tā, atšķirībā no brusu kurpēm, man nevajag uzreis trāpīt perfekā līnijā un perfektā augstumā visas "špilkas". Tālākā procesā tas atmaksājas. Un lētāk arī.Vītņstieņu galus saliecu, lai nestaigā.Pašu karkasu turēs divi uzgriežņi un 50 mm diametra paplāksnes.Ar tām vēl procesā var piedzīt līmeni. Pālīšu (21gb) ielišana aiņem nepilnu darba dienu.Tad nu tā- pālīši ielieti, liekam tos uz nedēļu mierā un gatavojamies karkasam.Karkass.No masterklas.lv pasūtu koku. 50x100 brusītes karkasam. 100x100 brusītes apakšējam vainagam, 25x100 dēļus jumtalatojumam un apšuvuma dēļu rāmim, 95x 20 ēvelētus dēļus apšuvumam. Kopā ap 2 m3 kokmateriāla.Pirms karkasa būves brālis naktī ar lāzeru atzīmē horizontu uz visiem pālīšiem. Kāpēc naktī? A, tāpēc, ka man lētais iekšdarbu lāzeris, ko pa dienu ārā neredz.Karkasu sāk ar apakšējo vainagu, jeb perimetru. No 100x100 brusēm ar pārlaidumiem.Pa vidu pamatlāgas grīdai ik pa metram no 50x100 koka, kas katra tiek uzsēdināta uz pālīša. Tālāk tiek liktas papildus lāgas pa vidu, lai starp lāgām ir max 50 cm. Konstrukcijas stingrībai.Tad nu ir tālāk ir divas opcijas kā taisīt karkasu:1. bez pi*anās (kā to dara normālie čubāri)2. ar pi*anos (mama ģimene un citi zvēri).Pirmās gadījumā katru sienu samontē guļus un tad ceļa uzgšā un sasien savā starpā ar pārējām sienām, savukārt otrā opcija nozīmē katru karkasa elementu likt atsevišķi, līmeņot un, tā teikt, maukt pa hodu.Ko izvēlamies? Nū- pēc būvniecības sapulces, kurā piedalās būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs un brigadieris manā personā un tehniskais palīgstrādnieks, arborists un apsarddzes vadītājs mana brāļa personā mēs apspriedāmies un es nolēmu iet 2. opcijas ceļu. Interesantāk un materiālu mazāk ietiilpīgāk (vajadzētu būt).Pirmie stūri uzcelti.Fasādes un aizmugures sienas ieņem formu.Karkass jau daļēji gatavs.Tālāk sanāca daudz stŗadāt un maz fočēt. Pēc pēdējās pieredzes ar savu šķūni  esmu secinājis, ka spāres vislabāk taisīt visas uz reiz zemē. Tad viņas ir vienādas un, lai arī cik sūdīgi esi nomērijis, jumts tāpat sanāk plaknē.Jumts plānots skārds ar klik profilu klasika. Tā kā jāgaida nedēļa, kamēr uzražos, izlemjam taisīt ar visu kondensāta plēvi un vēdināšanas šķirbu.Kad jumta konstrukcija gatava, saliek starplāgas grīdai un dažādus sīkus konstruktīvos elementus - spraišļus, durvju ailu utt. Jo tad ir skaidrs, ka brusītes nepietrūkst.KArkass gatavs. Sūtam balexā jumtu (jo zināms apmēram precīzs izmērs) un gaidām.Apdare.Kamēr es gaidu jumtu, fāters ar brāli lietderīgi izmanto laiku un ar rilak tekstūrdekoru (pagaidām labākais koksnes dekoratīvās un aizsarg apdares līdzeklis, ko zinu) nopindzelē visus apdares dēļus. Tā kā kungi nebija kārtīgi izmaisījuši bundžu dēļi sanāca dažādos toņos, kas drīzāk ir efekts kā defekts, jo padara fasādi interesantāku (principā sanāk 2 toņu). Daaži burbuļi pieder pie lietas. Neesam nekādi pro-pod-kļuč-māsteri.Godīgi sakot man šī ir pirmā būve no nulles līdz galam. Viss cits ir bijis vecā labošana vai ķūnēšana, tāpēc interesanti.Tad nu novērtējam karkasu. Atzīstam par, nevis labu, bet izcilu un maucam tālāk.Apdares dēļus stiprinu ar 2 cm šķirbām. Tomēr šķūnis un jābūt labai gaisa kustībai. Kautkā biju iedomājies, ka šāda fasāde būs vieglāk montējama kā vagonka. Muļķības- tieši tik pat intīmas attiecības. ( atliek pamēģināt dēļus trīnītī kādā citā projektā, jo tā ir pēdējā mana cerība par "vieglu un ātru" apdares montāžu)Daudz skrūvju, daudz sviedru un dienas laikā fasāde ir gatava.Durvis- atsevišķs stāsts. Durvis tiek izgatavotas uz vietas. Divviru. Katra vērtne 80 cm, lai krīzes situācijā var iedzīt tanku. Ja ne tanku, tad vismaz žiguli.Durvju rāmi sākumā vienkārši ieskrūvēju sienā un turpinām fasādes apdari. Pēc tam liekam eņģes utt. furnitūru. Tā durvis iekļaujas fasādē tik labi, ka nemaz nevar redzēt (bilde augšā). Moderns skandināvu minimālisms.Durvju rāmis pēcāk tiek pastiprināts ar spraišļiem, stingrībai. Tad beidzas laiks un atkal jāgaida nākamā brīvdiena. Tā pienāk ātri un sa`morējam arī abas šķūņa gala sienas.Bilžu maz, jo daudz strādājām.Pa starpu arī izgatavots jumts, ielikts 22 mm osb uz grīdas.Tālāk uzskrūvējam jumta skārdu (ko sava stulbuma dēļ biju pasūtījis ~3 cm par garu, līdz ar ko katru plāksni nācās iegriezt un locīt), tas iet drusku ilgāk kā normāli tam būtu jānotiek, bet nu dienas laikā ir gatavs ar visām notekām un atlokiem.Vēl tik drenāžas truba jāierok, lai lietusūdens tecētu  prom no šķūņa un elektrifikācija jāizveic.Kopumā esmu apmierināts, jo karkasa kokmateriāls sanāca ķuķeļka v ķuķeļku (ar visu to, ka darbu gaitā dzīve piespiedfa pamainīt izmērus), apdares dēlīši sanāca tieši tik, cik vajag. Varbūt vēl kādi 5-6 būs jāpasūta un jāuzšauj uz t.s. vēja kastes. Bet tas ir gaumes jautājums un nav vēl zināms, vai vajag.Laika ziņā viss process aizņēma apmēram mēnesi + čutčut. Tīrais laiks - nu kādas 4-5 darba dienas.Naudas ziņā - ap 75-90 eur kvadrātā.Bilo: Stalo:Tagad tik cik sazāģēt malku un sakrāmēt atpakaļ iekšā.Dzīves gudrība no šī visa, mans dārgais lasītāj,  -> taisiet jaunieši  šķūnīšus, nevis pīpējiet marihuānas  cigaretes un jums būs labas attiecības ar vecākiem.Īsumā- vajag tik maukt. Nekas grūts tas nav, un es ceru, ka šis kādus gadus 30 stāvēs.
    eerms
  • Zibens aizsardzība
    Līdzīgi kā Renārs, arī es esmu gatavs drusku samaksāt par to, lai vienu vai otru tēmu, kas spējīga sagādāt raizes, gandrīz pilnībā izslēgtu no savas dienaskārtības. Piemēram, zibens spērienus. Lai arī būvnormatīvi obligātu zibensaizsardzības sistēmas ierīkošanu paredz tikai trešās grupas ēkās, man par savas mājas aprīkošanu šaubu nebija. Kaut arī varu palielīties ar nesliktiem mācību sasniegumiem fizikā, elektrība man joprojām par 80% liekas tīra maģija. Tāpēc zibens tēmu nolēmu uzticēt ekspertiem. Vispirms piedāvājumu saņēmu no kāda Latvijas uzņēmuma, kas par aktīvās aizsardzības sistēmu (uztvērējs, masts, novads, izlāžu skaitītājs, zemējums) ar ierīkošanu prasīja nepilnas divas naudas. Vienlaikus, izstādes Māja laikā, iepazinos ar puišiem no Klaipēdas, kuri arī ļoti gribēja izteikt piedāvājumu. Palūdzu, lai arī viņi sagatavo savu priekšlikumu ar analogu aparatūru. Nākamajā dienā saņēmu par 38% lētāku piedāvājumu, turklāt, dzelžu sarakstā bija klasi augstāks izlāžu skaitītājs. Es izbrīnījies prasu, kas par desām – vai nebūs kādas papildu maksas par braukšanu no Lietuvas, instalēšanu un tamlīdzīgi, uz ko saņēmu apmēram šādu atbildi: “Vecais, nezināju, ka Latvijā ir tik švaki ar konkurenci, ka mēs ar savu standarta cenu tik viegli tiekam pie pasūtījumiem, turklāt, Rīga mums ir par 40 km tuvāk nekā Viļņa.” Gan jau latviešu censoņiem kabatā jau bija arī vienreiz un otrreiz uzlabotais offeris, taču man nav vēlēšanās strādāt ar cilvēkiem, kuri neņem vērā manu aicinājumu taupīt savu un manu laiku un uzreiz startēt ar BAFO (best and final offer). Uzstādīšana bija ļoti operatīva – 2-3 stundu laikā darbiņš bija paveikts. Tikai, kad ierados būvlaukumā novērtēt paveikto, mani pārņēma vilšanās sajūta, ka tas metāla verķis ir uzkabināts tieši pa vidu manam glīti apmūrētajam dūmenim. Pats vainīgs – nebiju precīzi saskaņojis masta un novadu atrašanās vietas. Aizsūtu Ezēnu vadonim foto, šis pēc brīža zvana un saka: “Jā, paskats stulbs. Pats sev tā negribētu. Jaunnedēļ brauksim uz Siguldu aprīkot vienu citu objektu, pēc tam iebrauksim pie Tevis un visu salabosim.” Pēc nedēļas puiši bija klāt, nomontēja mastu, aizdarīja urbumus, nocēla un apgrieza pa 180 grādiem dūmeņa cepuri un salika visu no jauna kopā. Ko mēs no tā varam mācīties? Pirmkārt, pārliecināties, ka otra puse mani ir sapratusi pilnībā. Otrkārt, nesamierināties ar rezultātiem, kas nepatīk, un meklēt veidus, kā tos uzlabot.
    laim0nis
  • Mūrēšana mīnusos
    Šis lai ir par biedinājumu ikvienam, kurš nelasa būvmateriālu lietošanas instrukciju. Ķieģeļu fasādi un āra kamīnu mūrējām ap gadu miju, kad laika apstākļi bija mainīgi un temperatūra grozījās ap nulli. Pa dienu daži plusi, pa nakti ap nulli vai daži mīnusi. To, ka melni tonētā mūrjava lietojama tikai pie plus 5 un vairāk grādiem, vīri izlasīja tikai tad, kad šuves, ko pildīja kādu mēnesi vēlāk, sacietējot pilnībā nomainīja krāsu. Stulbi. Ārā izdauzīt un sapildīt no jauna, nesabojājot logus, ir ārkārtīgi grūti, tāpēc šobrīd piemeklējam piemērotu krāsu (pirmās 6 šuvītes no labās puses). Tieši tādu pašu nokrāsu iegūt diezin vai izdosies, taču ceru, ka izdosies minimizēt atšķirību.
    laim0nis
  • Kamīns dzīvojamajā istabā
    Tik sen nekas nav rakstīts, ka grūti iešūpoties. Apzinoties, ka prasās pēc plašāka statusa ziņojuma, iesildīšanās nolūkā sākšu ar mazāku un kompaktāku tēmu – kamīns dzīvojamajā istabā. Betonējot siltās grīdas, atstājām brīvu vietu kamīnam. Lai nav lieki jāsilda, lai vieglāk pieriktēt gaisa pieplūdi, piedzīt augstumu un tamlīdzīgi. Izvēlējos čehu firmas Romotop kurtuvi. Nekādu īpašu apsvērumu, izņemot obligāto funkcionalitāti – paceļams L veida stikls – un zemāko iespējamo cenu, man nebija. Kurtuves karkass veidots no silca plāksnēm. Īsu brīdi bija vilinājums parakstīties uz lētāko risinājumu – sapakot kurtuvi vatē un uzbūvēt apkārt rīģipša kasti, taču izlēmu par labu stingrākai un pašnesošai konstrukcijai, kam salaiduma vietā ar apmestu FIBO sienu nevajadzētu plaisāt. Plāksnēm pa virsu siets ar elastīgo flīžu līmi, špaktele un krāsa. Paldies vīriem no kaminiplus.lv par teicamu interfeisu, jēdzīgiem padomiem un ātru un rūpīgu darbu.
    laim0nis
  • Ziema nāk 08.10.2016
    Man par ziemas tuvošanos vēsta vairākas pazīmes: -Ap mazēku sāk sirot nepieradinātu sēņotāju bari; -Sūdzības par sliktiem laika apstākļiem sāk nomainīt sūdzības par nepieslēgtu apkuri; -Nav vēlēšanās darīt nekāda veida ārdarbus. Neizplūstot garos aprakstos, 2016. gada ārdarbu sezona tika noslēgta šādi: Pietrūka pāris stundas un pāris mililitri krāsas, lai pabeigtu vēja kastes. Visi pārējie primārie ārdarbi, kas bija ieplānoti 2016. gadā tika paveikti. Progress ir lēns, bet viss konstanti virzās uz priekšu.
    buvejamkopa
  • Ūdens spice
    Vecās grodu akas ūdenī bija mikrobioloģiskais piesārņojums, tāpēc nolēmu aku likt mierā un ierīkot ūdens spici. Ūdensvada tranšeja Ūdens no tā ieguves vietas ir jāaizvada līdz vannas istabai, tāpēc pirms spices ierīkošanas divatā ar čomu rakām tranšeju. Darbu nedaudz atviegloja, ka zem grīdas bija vecās apkures caurules – grīdas lāgas vajadzīgajās vietā jau bija pārzāģētas. Lauzām vaļā grīdas dēļus, fleksējām ārā vecās caurules un rakām. Rakšanas process bija īpaši neērts, jo šaurajā tranšejā bija sarežģīti stāvēt un izgrozīties. Nočakarējāmies kārtīgi. Spices ierīkošana Spici ierīkoju tuvu pamatiem, lai nebūtu jārok gara tranšeja pa sētu. Ar tranšejas rakšanu biju pietiekami izbesījies jau mājas iekšpusē. Pēc zemes slāņu izpētes tik secināts, ka visoptimālāk spici ir ierīkot 6 m dziļumā ar 2 m garu filtru (4 m caurule + 2 m filtrs). Dziļāk sākas smiltis ar māla putekļu piejaukumu, kas spices filtru štopētu ciet. Zemes slāņu izpētes urbumsSūkni izvietoju siltināmā grodā ārpus mājas. Iekštelpās vietas pietiktu, taču būtu lieka skaņa (it īpaši nepatīkami, kad naktī kāds aiziet uz tualeti un sūknis sāk rūkt). Tranšejā no spices līdz ūdens piegādes vietai ievietoju gan ūdens cauruli, gan gofru ar elektrības vadu sūknim. Spices urbums un tranšeja ūdensvada ieejai zem mājasStiklašķiedras grodsGrods ar hidroforuGroda vāks un hidrantsLai sētā varētu ērti tikt pie ūdens, spicei pievienoju arī hidrantu. Hidrants darbībāHidranta ieziemošanai paredzēti 2 atsevišķi ventiļi – ar vienu aizver ūdens pievadu hidrantam, pa otru  iztecina ūdeni no caurules posma līdz hidrantam. Hidranta ieziemošanas ventiļiNākamie soļi būs sadalīt jauno ūdens padevi pa māju. Šobrīd mājas ūdens apgādes sistēmas ir veidota uz pašteci – rezervuārā bēniņos sapumpē ūdeni no akas un tecina pa caurulēm lejā.
    Renārs
  • Čuguna malkas krāsns
    Varbūt es to neesmu skaļi pateicis, bet kaut kā biju paļāvies, ka visi to nopratīs – es esmu izvirzījis mērķi kādus pāris gadus nodzīvot mazēkā kā vienīgajā savā dzīves vietā. Par to, vai tie būs divi vai pieci gadi es nevaru šobrīd atbildēt. Tas būs atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Loģiski var izsecināt, ka manā mini rezidencē kaut kā būs jāpārlaiž ziema, vai arī kā tagad to slapjdraņķa sezonu no decembra līdz martam sauc?! Mana doma ir kombinēt elektrisko apkuri ar malkas krāsni – kamēr esmu mājās kurināt ar malku, savukārt pa nakti, vai esot prom, temperatūru saprāta robežās pēc vajadzības uztur elektriskie sildītāji. Kā un vai šis variants izdosies, es šobrīd nevaru atbildēt. Mani vienīgie izejas dati ir: – 2017. gada janvārī un februārī par elektrību mazēkā, kurā sildītājs uzturēja +6 grādus maksāju 20-25 EUR mēnesī. Protams, jāņem vērā, ka ik pa laikam es atbraucu darboties un iekūru krāsni, bet šie kā reiz bija tukšie mēneši un malkas dotā ekonomija ir gana nenozīmīga; -Ar malkas krāsni ziemā (aptuveni -5 grādi) mazēka uzsilst līdz vēlamajiem ~21-23 grādiem samērā lēni. Aptuveni 3 stundu laikā ir silts pirmais stāvs, vēl pēc 2 stundām silts paliek otrais, bet cik strauji temperatūra sāk krist pēc malkas izkuršanās man nav bijusi iespēja izpētīt. Pieņemu, ka pie šāda gāzbetona sienu biezuma gana strauji. Pa ziemu ne reizi nebija sanācis sienas tā kārtīgi izsildīt. Kā redzat, nekāda baigā matemātika apkures plānošanā netiek izmantota. Vairāk tiek izmantota pieeja “dzīvos-redzēs”. Runājot par pašu krāsni, ja būtu domājis savlaicīgi, noteikti mūrētu kaut ko siltumu akumulējošu, kā to darīja AndrisL savā mājā , bet ņemot vērā, ka šis jautājums netika prātā pārcilāts pirms mājas būvniecības, tad nācās darīt tā, kā varēja, nevis, tā kā gribējās un būtu pareizāk. Šis viss ievads bija nepieciešams, lai pateiktu – nopirku Jotul F8 krāsni. Patiesībā nenopirku, bet iemainīju pret Rafaello kasti. Tam gan bija savi iemesli, jo krāsniņai bija bojāti atsevišķi čuguna iekšējie oderējuma paneļi, bet ņemot vērā, ka Jotul ir diez gan patstāvīga vērtība, tad tas viss par palielām bet paceļamām naudām ir nopērkams atsevišķi viņu firmas veikalā (ieliku linku ar cerību, ka viņi man rudenī par reklāmu uzdāvinās blīvējošās auklas krāsns vākam un durvīm). Patiesībā, firmas pārstāvji pat piedāvāja visus bojātos paneļus samainīt, ja es sadabūšu rokā pirkšanas dokumentus, bet, acīm redzami, bijušais saimnieks tos jau bija kādā aukstā ziemas vakarā pārvērtis ogļskābajā gāzē. Mani vispār sajūsmina lietas/preces, kuras mūsdienu patērētāju sabiedrībā tiek ražotas ar iespēju tās pavisam vienkārši salabot.   Bildēs viss izskatās traki, jo divus mēnešus pēc atvešanas Jotuls nostāvēja ārā zem plēves un kondensāts bija darījis savu, bet jāsaka, ka visa rūsa ļoti viegli pārdesmit minūšu laikā nogāja nost ar neilona birsti uzmontētu uz urbjmašīnas. Pēc notīrīšanas izskatījās tīri vai simpātiski, pat nekrāsota, bet globālais plāns paredz krāsniņu pirms sagaidāmās apkures sezonas, kad visi netīrie iekšdarbi būs beigušies, nokrāsot standarta melnajā Jotul krāsā. Krāsns jauda ir 8kw, kas ir, maigi sakot, padaudz priekš manas mazēkas, bet tas jau nenozīmē, ka krāsns visu laiku jādzen pilnā dukā. p.s. Joprojām tiek apsvērta ideja par granulu kamīna iegādi, bet gala lēmums par apkures iekārtu tiks pieņemts pēc vienas ziemas ar augstāk aprakstīto risinājumu. Ja kādam ir skaidrs, ka šis variants pilnīgi noteikti nestrādās tik labi, kā es esmu iztēlojies, jums vēl ir laiks mani atrunāt.
    buvejamkopa
  • Pamatu piebēršana
    Tāpat kā pamatu lentas betonēšanai, arī šim darbam bija grūti pieķerties. Ne tik daudz darba apjoma dēļ, cik daudz aiz apziņas, ka tas izmaksās daudz naudiņas. Bet kas jādara jādara. Pēc ļoti rūpīgiem aprēķiniem sanāk, ka man nepieciešams ~160 m3… Continue reading →
    Ivars
  • Pamatu apmešana
    Lai pasargātu putaplastu no saules kaitīgās iedarbības uzreiz ķēros arī pie pamatu armēšanas un apmešanas. Stiklšķiedras ruļi nāk 1m platumā, bet ņemot vērā, ka pamati tiks piebērti 20cm-30cm no augšas, nolēmu nearmēt tik daudz un sazāģēt rulli uz pusēm. Stūriem… Continue reading →
    Ivars
  • Pamatu vertikālā hidroizolācija un siltināšana
    Pirms pamatu siltināšanas vajadzētu nokasīt visus betona nelīdzenumus un tikt galā ar vertikālās hidroizolācijas jautājumu. Lai arī veidņotie betona pamati ir ļoti līdzeni, atsevišķās vietās ir nelīdzenumi, piemēram, vietās, kur ar javu aiztaisīja veidņu atsaišu caurumus un vietās, kur starp… Continue reading →
    Ivars
  • Pēdai būt!
    Vēlos pastāstīt par epopeju ar pamatu pēdu un par to kā skopais vienmēr maksā vairāk Epopeja Katrs privātais būvnieks pirms būvniecības uzsākšanas ir kritiski piegājis projekta tāmes pozīcijām ar vēlmi kaut ko ietaupīt. Tā arī manī pēc sarunas ar kaimiņu iezagās ideja par to ka varētu ietaupīt ap 2k uz pamatu pēdas izbūvi. Kaimiņa arhitekts un būvkonstruktors pēc ģeoloģijas bija sarēķinājuši ka uz vienstāva māju pietiek ar 30cm platu pamatu. Tā kā man ģeoloģija netika veikta un pēc noklusējuma iezīmēta 60cm plata pēda, tad nolēmu kādēļ gan neieguldīt ģeoloģijā ar iespēju ietaupīt, jo rezultāts varētu būt ļoti līdzīgs netālu esošā kaimiņa ģeoloģijai. Ātri tika noorganizēta ģeoloģija un nestspējas aprēķini. Rezultāts ir pozitīvs, grunts nestspēja ir pietiekoša un pamatu pēdu var nelikt. Papildus arī uzzināju gruntsūdens līmeni ~ 1.4m un to ka aptuveni 2m dziļumā ir nevienmērīgs- “Smilšmāls tumši pelēks, mīksts, ar retām vāji sadalījusies organikas (aļģes, niedres u.c.) atliekām” Tā tad lēmums pieņemts, taisām bez pamatu pēdas, sanāks ietaupīt Tika noņemta melnzeme un izraktas tranšejas. Sākot rakšanas darbus tika par dziļu izrakts viens no mājas stūriem, kā rezultātā tika atsegts “smilšmāla/dūņu” slāņa virsmu (sākumā domāju ka tā ir smilšmāla lēca, bet mēģinot to izcelt ar lāpstu sapratu ka lieta ir nopietnāka) Biju mazliet pārsteigts, jo pēc ģeoloģijas šim slānim bija jāsākas dziļāk. Zvans arhitektam kurš organizēja ģeoloģiju un aprēķinus – saņēmu atbildi, ka viss ok, jo iespējams ka kādā no vietām dūņu slānis ir augstāks. Apstaigāju visas tranšejas ar “makšķernieka” urbi un pa malām veicu urbumus, lai saprastu vai vēl kādā vietā šis slānis ir augstāks nekā plānots. Rezultāts sekojošs, slānis ir ļoti nevienmērīgs, vietām tas ir dziļāks/vietām augstāks,  tā pat ir ar biezumu. Dilemma, paļauties uz to ka aprēķini ir bijuši ar pietiekošu rezervi, vai taisīt pamatu pēdu un naktīs gulēt mierīgi. Rezultātā nolēmu, ka ietaupītā nauda par pamatu pēda nav tā vērta, lai riskētu ar visu māju (tagad atskatoties uz šo epopeju nāk smiekli) Pamatnes sagatavošana 28. maijā ar brāli ķērāmies klāt pie pamatnes izlīdzināšanas. Talkā ņēmām lāzera nivelieri no GeoStar un ar lāpstu norakām lieko zemi (aptuveni 10 līdz 20 cm). Lai rezultāts būtu maksimāli precīzs tad ar vadulu nokasījām pēdējos cm un piedzinām līmeni līdz pāris cm precizitātei (šis bija lieki, bet rezultāts priecēja) Smiltis klāt netika bērtas (izņemot par dziļi izrakto stūri), kā rezultātā zem pēdas būs neskarta grunts 31. maijā savedām šķembas ar frakciju 20-40. Pēc projekta jāizveido 15cm šķembu slāni. Pasūtīju pilnu piekabi par ~ 15 EUR/kubā. Šķembas krāmēt ar lāpstu ķerrā ir smagi, labi ka dažās vietās zem šķembām tika pamestas saplākšņa loksnes. Nākošreiz noteikti likšu visur (daudz vieglāk iekrāmēt, kā arī apakšējā daļa šķembu neaiziet zudumā sajaucoties ar melnzemi). Ja strādnieku ir daudz un pamati nav lieli, tad var mēģināt paspēt uzreiz norakt lieko zemes slāni kamēr traktors rok tranšejas un ar traktora palīdzību samest  šķembas tranšejās (būs vieglāk) 1.jūnijā iznomājām no Krautas piekabi (18 EUR uz diennakti) un 300 kg blieti no CT nomas. Nomas punktā blieti iecēla, bet ārā izcēla kaimiņa traktors, kas tobrīd veda smiltis. Ar lielo blieti darboties ir vieglāk nekā ar mazo 80kg, jo tai ir reversa funkcija, kā arī iespējams blietēt stāvot uz vietas. Rezultāts sanāca pat ļoti labs, neskatoties uz lielo frakciju, līmenis staigāja 3-4cm. Pie reizes arī vairākos piegājienos aiztaisījām par dziļu izrakto stūri. Vispirms uzberot kārtu smilšu, tad nolaistot un pāri pārejot ar blieti. Tiesa ar ķerru uzbērtie 15 cm pēc blietēšanas saruka uz ~ 10cm. Grūtākais visā pasākumā bija iedabūt blieti atpakaļ piekabē. Kaimiņa traktors jau bija devies prom un nācās ķerties pie plāna B. Vispirms izvilkām blieti pa iepriekš izveidoto “nobrauktuvi” pamatos. Pie slīpuma ~30 grādu to varēja izdarīt bez problēmām. Lai pazeminātu piekabes augstumu izrakām mazas tranšejas zem riepām. Uzlikām vairākas saplākšņa plāksnes un veiksmīgi ievilkām blieti piekabē. Tik tālu viss ok, bet no blietes svara piekabe uzsēdās uz tilta nācās pacīnīties, lai ar auto to novilktu nost Veidņi 2. jūnijā sākām likt kopā veidņus no finiera atgriezumiem. Bija izvēle ņemt dēļus vai finieri, izvēlējos 1.5cm biezu un 20cm augstu fineri, lai nav pašam jāskrūvē dēļi. Kā arī cena abiem bija +/- vienāda. Fineri pirku no rusvi.lv Aizputes ielā 2 (~150 EUR). Vispirms iekrāsojām stūru atrašanās vietu, tad sagriežam finera loksnes vajadzīgajos garumos un sastiprinām savā starpā ar tā paša finiera atgriezumiem. Kad abas pamatu malas gatavas, ceļam augšā un savā starpā sastiprinām ar horizontālām brusiņām. Loksnes ir lokanas līdz ar to horizontālās brusiņas tika liktas ik pa metram. Kad viss sastiprināts, tad varam piedzīt veidņu atrašanās vietu. Te noder svārsts, lai atliktu precīzus punktus no striķiem. Armatūra 5., 6. un 7. jūnija vakarus pavadījām liekot armatūru. Armatūra no Betonmax, jau salocīta un sagarināta (12mm * 6m un 12mm ribas pa 45cm un 90 grādu stūri ar 1m uz katru pusi + u elementi un 7cm sēnes) Pie armatūras likšanas viss vairāk laika prasīja tās sasiešana, sākumā izmantoju parasto āķi un stieples rullīti, kuru vēlāk nomainīju pret Depo nopērkamajām stieplēm un āķi ar vītni – produktivitāte pieauga momentā Savienojumi tika veidoti ar 50cm pārlaidumiem. Neesmu drošs vai stūri un T veida savienojumi ir izveidoti pēc “fenšuj” jo online materiālos ir pieejamas visdažādākās variācijas. Pēc armatūras salikšanas veidņi tika apbērti ar smiltīm un nolaistīti (šis ir obligāts pasākums, jo bez tā betons veidņus salauzīs/salieks). Apbēršana ar smiltīm ir jāveic uzmanīgi, lai neieliektu veidņus uz iekšu. Vietās kur tie ieliecās tika ievietoti vītņstieņi. Papildus tika izveidoti veidņi kolonnu pēdām (šķembas tika blietētas ar mazo blieti) Betons 12. jūnijā tika liets betons. Izvēlējos Betons 97 (dēļ pieejamības/cenas). Pasūtīju 12 kubus C20/25 iekļaujot ~0.7 rezervi. Betona vedējs ieradās precīzi kā runāts. Tika uzstādīts slāpētājs un liešana varēja sākties. Betons ir ļoti smags, bet veidņi slodzi izturēja godam. Mazliet pietrūka betona un kolonnu pēdas netika ielietas – pāri palika vien spainis betona. Vēlāk rēķināju kādēļ tā, un atbilde ir vienkārša, vairākās vietās veidņi tika pacelti par 1-3 cm lai dabūtu vajadzīgo līmeni. Tur arī aizgāja rezerve. Darbus organizējām sekojuši, es pie trubas, brālis līdzina, otrs brālis palīdz līdzinātājam,  pienesot vai aiznesot lieko/trūkstošo betonu un māsa tikmēr ar koku izdzenā betonu pa visām spraugām. Līdzināšanai labi noder mūrēšanas ķelle, vadula un spainis. Jāņem vērā ka ~0.3m3 paliks sūknī un to beton vedējs var tika izliet uz zemes. Te noder saplākšņa plāksnes kuras palikt apakšā, lai betons nesajaucas ar melnzemi. Jau pēc apmēram 4h betons ir sacietējis tā ka pa to var staigāt. Pārmērīju līmeni un rezultāts priecēja +/- 1cm 15. jūnijā noņemtām veidņus un nopulējām nelīdzenās vietas ar akmes ripu (Kuršos var dabūt par pāris EUR, depo un citur 2-5 reizes dārgāk) Secinājumi/ieteikumi: Pirms taupīt izsver kārtīgi iespējamos riskus. Kā teica cits bloga rakstītājs, labāk perebors nekā nedarbors. Savā mājā dzīvosi tu nevis arhitekts, būvkonstruktors vai celtnieks Kaimiņa ģeoloģija nederēs, grunts mēdz būtu nevienmērīga. Te būs praktisks piemērs – uz manas ielas būvējas vēl 2 kaimiņi un pat melnzemes slānis staigā no 20cm līdz ~1m Izvēlies arhitektu kantori kuram ir sakarīgs būvkonstruktors Pirms iegādājies zemi veic pašrocīgu ģeoloģisko izpēti (izurb/izroc ~3m dziļu bedri, lai ir skaidrs, kas lācītim vēderā un ja kāds no slāņiem ir aizdomīgs tad pasūti kārtīgo ģeoloģisko izpēti) Iesaku ņemt jau salocītu armatūru, papildus izmaksas minimālas Pie 60cm platas pēdas iesaku 50cm platas ribas, lai stellējot armatūru, malējie stieņi nekristu nost. 12mm ribas ir pietiekoši stingras un tās var likt uz sēnēm ik pa ~ 80 cm Pasūtiet betonu ar rezervi, labāk samaksāt par papildus kubu nekā vēlāk čakarēties un domāt kur dabūt trūkstošo apjomu Veidņus jāapber ar smilti un arī jānolaista ar ūdeni, rezultātā grunts sasēžas vienmērīgāk un veidņi netiek ieliekti     Kopējās izmaksas pēdai 91m*0.6m*0.2m ir ap 1.6 k ( no kuriem lielākās pozīcijas ir betons ~ 820, armatūra ~ 300, ~250 finieris, dēļi, skrūves, vītņstieņi u.c. sīkumi, + darbs, + instrumenti + niveliera, piekabes un blietes noma)
    Mārtiņš
  • Pēda terases stabveida pamatiem
    Šo darbiņu teorētiski vajadzēja jau izdarīt līdz ar pamatu pēdu, bet bija slinkums atlikt asis un domāt kur tie stabi precīzi atradīsies. Tagad ir pamatu sienas un ir daudz vieglāk saprast kur tiem stabiem jāatrodas. Papildus stimulu deva arī kaimiņa… Continue reading →
    Ivars
  • Bruģis
    Maija beigās sākām domāt par labiekārtošanu, zālienu, dobēm un tamlīdzīgi, lai augustā, kad paredzēts pārcelties uz dzīvi jaunajā mājā, teritorijā jau varētu pastaigāties bez zābakiem. Tāpēc sarosījos un uzsāku bruģētāju kastingu. Long story short, izvēlējos vīru, kuru nejauši iepazinu, braucot garām vienai citai jaunbūvei, kur notika bruģēšanas darbi. Beigu beigās izrādījās, ka viņa kontakti ir atrodami arī pie Ernesta. Šādi izskatās darba uzdevums. Biju iecerējis bruģēt mazāku platību, taču (A) pēc sarunas ar dārzniekiem nolēmu visapkārt terasei nobruģēt celiņa platuma joslu, lai patīkamāka nokāpšana un mazāk izmīdās zāliens, un (B) pēc sarunas ar dēliem nolēmu nobruģēt visu laukumu starp garāžu un sētu, lai ir kur uzlikt basketbola grozu, novietot viesu automašīnas vai aizvest līdz darbnīcai kādu smagāku priekšmetu. Starp bruģi un sētu paliek 40-50 cm plata josla dobei, kur notecēt ūdenim. Attēlā proporcijas nav pareizas, jo patiesos izmērus noteica klājuma materiāla izmēri. Izvēlējos betona plāksnītes 375 x 375 x 70 izmērā. Gribējās pēc iespējas mazāk šuvju un raibumu, tāpēc neviens bruģakmens līdz galam neiepatikās. Tad savā apkaimē nejauši ieraudzīju kvadrātveida plāksnītes un sapratu, ka ir manta. Pirku Lietuvā, jo viņiem vienīgajiem bija noliktavā, bet tādu pašu plāksnīti ražo arī Brikers. Bija neliels piņķeris ar slīpumu veidošanu pie garāžas. Augstuma starpība starp garāžas grīdu un ielas segumu ir tikai 5 cm uz 6.5 metriem, un tas ir stipri maz. Tāpēc starp vārtiem un garāžas durvīm ierīkojām ūdens savākšanas reni. No šīs renes, tāpat kā no visām notekām, lietus ūdens pa kanalizācijas caurulēm tiek novadīts līdz iekšpagalmam un tad ar mataino cauruļu palīdzību iesūcināts zemē. Grunts ir smilšaina, gruntsūdeņu līmenis -3.3m, tāpēc viss tek prom gluži labi. Ja pavasarī izrādīsies, ka ir par maz, garināsim drenāžas caurules. Alternatīva bija rakt atsevišķu grodu uz oļu spilvena, bet man priekšpagalmā vēl ceturtais akas vāks nav vajadzīgs. Bija pārdomas par apmalēm. Ilgas. Labā prakse ir tādas ierīkot visur, kur brauc kaut kas smagāks par motociklu. Es apmales saliku pie sētas – tur, kur ar garantiju notiks braukāšana, parkošanās un kur pēc tam būs sarežģīti piekļūt un pārtaisīt. Visu citur aprobežojos ar piebetonēšanu, jo apmales pa pilnu perimetru šo projektu ieceltu pilnīgi citā budžeta kategorijā. Mierinu sevi ar domu, ka plāksnes varētu šķiebties mazāk nekā mazie bruģakmeņi, un vairs par to galvu nelauzu. Būs jāmaina pasētas. Lievenis pie darbnīcas būs vienā līmenī ar terasi. Kaut kā stulbi sanāk ar kolonnu balstiem. Nav ne jausmas, kāpēc tie nav zem bruģa. Būs jāapģērbj ar apdares dēļiem. Plākšņu galvenais pluss – izmērs – ir arī to galvenais mīnuss. Visi līkumi ir vai nu salikti taisnā leņķī, vai piezāģēti. Mazos laukumos noteikti ir parocīgāk strādāt ar mazāka izmēra materiālu. Pirms bruģēšanas vajadzēja tikt galā ar cokola apdari, un es izvēlējos jau iepriekš pārbaudītu risinājumu – cementa plāksnes. Vienkāršs risinājums par lētu naudu. Šobrīd esmu ļoti apmierināts ar gala rezultātu. Lietus ūdens nekur nekrājas, notekas un renes strādā labi, un ļoti ceru, ka mana likme pret apmalēm neliks vilties.
    laim0nis
  • Bēniņi
    Bēniņi ir pirmā puslīdz gatavā telpa. Tas, protams, ir ar diskleimeri, ka tie īstermiņā nav paredzēti apdzīvošanai un ka primārā funkcija ir noliktava un viesu izguldīšana. Pāris gadu laikā, domājams, tie pārtaps par rotaļu un brīvā laika pavadīšanas telpu, taču šobrīd tālāk par pieskrūvētu rīģipsi un OSB grīdu neesmu plānojis virzīties. Sākām ar siltināšanu. Plašāk par to jau rakstīju iepriekš. Turpinājumā pie pārseguma sijām tika pienaglotas latas, uz kurām salika perpendikulārus dēlīšus. Cīnoties par 20 cm, nācās pazemināt 2.stāva griestus, tāpēc visas komunikācijas no griestu apakšas pārcēlās uz pažobeli bēniņos – bildē redzami radiatoru pievadi, bet dziļāk ēnā ir arī ventilācijas caurules. Vienā pusē pievads, otrā – izvads. Attēlā redzams, ka pārseguma slānī mētājas arī putekļu sūcēja caurule, bet par to apsolos uzrakstīt atsevišķi. Apgaismojuma pievadus saliku pēc ļoti primitīvas shēmas – vads pa kori, pirmais un pēdējais gaismeklis iecentrēts pret logu, divi vidējie – vienādā attālumā no malējiem. Gofrai, kas karājas no griestiem, apkārt izaugs starpsiena, ar kuru no pārējās bēniņu telpas tiks nodalīta noliktava. Noliktavā viens gaismeklis, viens slēdzis, viena rozete. To, kā un vai vispār izvērtīsies bēniņu apsaimniekošana, vēl nezinu, tāpēc nebija apetītes ieguldīt kārbās, rozetēs un tamlīdzīgi. Tā vietā pie jumta krēsla atstāju cilpas, pie kurām, noskrūvējot OSB vairogus, pie nepieciešamības varēs pieslēgties. Īsu brīdi apsvēru domu pārsegumā zem vates iebērt kādus 5 cm smilšu, lai masīvāka, stabilāka un klusāka konstrukcija, bet pēc īsiem aprēķiniem šo domu atmetu. Sagādāt 4-5 tonnas karsētu, sausu smilšu un tad to visu uznest uz bēniņiem likās par grūtu un par dārgu. Tā vietā būvnieks par piegādes cenu no cita objekta, kur tika jauktas starpsienas, atveda lietotu vati, kuru, vispirms starp sijām ieklājot papīru, ieštaukājām zem spundēta OSB grīdas. Lūk, gala rezultāts. Noliktavas telpā pirms plauktu skrūvēšanas vajadzētu nokrāsot sienas un pa garajiem ziemas vakariem, kad Rīga jau būs gatava, varētu nokrāsot arī grīdu. Pažobeles vairogi stiprināti tā, lai tos pie nepieciešamības varētu viegli noskrūvēt. Noliktavas pusē starpsiena apšūta ar OSB, lai drošāk ko pieskrūvēt.
    laim0nis
  • Pamati mājai ielieti!
    Dobeles panelis, Fibo pamatu bloki,  OSB veidņi vai klasiskie nomas veidņi? Kopš pamatu pēdas iebetonēšanas gandrīz mēnesis ir pagājis domājot, rēķinot un domājot. Mans favorīts Dobeles panelis diemžēl cenas ziņā nespēj konkurēt pat ar nomas veidņiem komplektā ar visu betonēšanas… Continue reading →
    Ivars
  • Vēja kastes 12.09.2016
    Palika žēl skatīties uz saulē balējošo difūzijas plēvi un nolēmu, ka pirms ziemas vajag, beidzot, pabeigt jumta konstrukciju, jebšu salikt visas vējmalas un uztaisīt vēja kastes. Bet, patiesībā, galvenais iemesls beidzot sataisīt vēja kastes ir šis: Atļaušos Jūs iepazīstināt. Šī ir “Parus Major” jebšu Latvijā visplašāk sastopamā “Lielā zīlīte”. Plaši pazīstama ar diedelēšanas prasmēm, ārā iznestas izmagātas veļas apmētāšanu ar “mīnām” un kā es pagājušo gad uzzināju, arī ar difūzijas membrānas izknābāšanu un siltumizolācijas izcūkošanu. Neļaujat sevi apmuļķot šim nevainīgajam skatienam, Jūs pat nenojaušat ko tās zīlītes baros lidinoties perina. Vēja kastēm izvēlējos klasiskas vērtības – krāsotu vagondēli sāna malām un tā saucamo “žoga dēli” pārējās vietās, kur paredzētas ventilācijas spraugas. Izveidoju dēļu krāsošanas staciju kurā ar Pinotex Ultra/ Pinotex Classic apstrādāju visus dēļus. Pie šī brīža zināšanām, domājams, būtu izvēlējies kādu citu apstrādes līdzekli. Pastāv aizdomas, ka Pinotex varētu diez gan sākt plaisāt un atlupt. Lai mazinātu kukaiņu vēlmi ierīkot vēja kastēs nesankcionētas mājvietas un ieriebtu entomologiem, pirms dēļu stiprināšanas pieskavoju to pašu stiklašķiedras armējošo sietu pie spārēm. Ja grib, tā pat var atrast kādu caurumu, kurā ielīst, bet  nu jau tas ir krietni grūtāk. Pārējais jau ir stāsts par skrūvēšanu un precīzu leņķu piezāģēšanu. Sānu daļas skrūvēju ar nerūsējošā tērauda skrūvēm, visu pārējo ar parastajām, cinkotajām. Netaisīšu viena sīkuma dēļa atsevišķu rakstu, bet te ir iedvesma mini malkas šķūnītim no piecām Aeroc paletēm un citiem būvniecības pārpalikumiem: p.s. Šis nav neslavas celšanas raksts zīlītēm. Izvēlētajam zīlītes fotorobotam ir ilustratīva nozīme. Kopumā putni ir forši, kamēr nesāk ēst tavu māju.
    buvejamkopa
  • Darba galds
    Kad visi lielie darbi iet uz galu, tad beidzot ir arī instrumentu arsenāls parādījies. Darbnīcā ielieta grīda un ir ērta ieeja - jāsāk aprīkot.Katrā darbnīcā ir vajadzīgs darba galds. Tāds gruntīgs.Tā kā darbā uzradās nelikvīds - 21 mm laminētā finiera plāksnes 60 ar kaut ko reiz 80 ar kaut ko, tad skaidra bilde- jātaisa darba galds.Iepriekš darba galada vietā izmantoju vecu ofisa galdu, kas tagad atradis mājvietu pie Stie ņa striokā blakus koperatīvā.(ja šo lasa kāds no Piebalgas alus, tad varētu prasties kaunu un atsūtīt kādu kašteli - divas darba prieka (protams, ar veco etiķeti vai vismaz maketu, lai es pats varu sev sadrukāt))Šis galds ar nebija slikts - kārtīgs tērauda rāmis, ārā knapi dabūju- smags. Vienīgi tāpat bišku ļurīgs, tāpēc nācās skrūvēt pie sienas. A pie sienas pieskrūvēts jau vairs tik no vienas puses pieejams, kas ierobežo kustību brīvību (nou carefree business).Šis galīgi nesaistīti - pēcjāņu paģiru filosofija.Visur tik runā, kādā te pakaļā pie mums Latvijā. viss brūk kopā (gan tieši gan pārnesti) jaunieši ne sūda nemāk - vai nu zog valsti rīdzenē, vai arī piekopj netiklu dzīvesveidu un pīpē vienu vienīgu spaisu, vobšem, viss slikti un tā tālāk. Bet nu nav tā, vismaz manā pasaulē nav tā. Uz doto brīdi zinu vismaz 4-5 manus vienaudžus, kas stutē augšā vectēvu laika sūdbūves. Vēl pārīti, kas nodarbojas ar celtniecību no nulles. Neviens nav kosmiski bagāts, katrs pēc savas varēšanas. Nu stutē to valsti atpakaļ. Jāņos biju tuvu Valkai- tur vispār čalis bēdu ieleju nopircis. Puveklis puveklī, bet ar 100 gadīgiem baļķiem.  Bet neko, smaidīgs un joprojām apņēmīgs, mauc tik. Ar to gribēju teikt, ka tā raudāšana par to, kādā te viss pakaļā ir - es pat nezinu no kurienes tā ir, jo tās "citās pieredzes"jau ne sūda nav. Un nav slikti - lēnām uzbūvēs to valsti atpakaļ. Kas tiešā, kas netiešā veidā. Nav ko pinkšķēt un pašiem sevi apdirst; vajag tik maukt uz priekšu. Un uz vēlēšanām iet vajag. Un Piebalgas ķenci ar veco etiķeti atgriezt veikalā vajag!Tātad. Par darba galdu.No paša tapšanas procesa daudz fotogrāfiju nebūs, jo tā pieķēros procesam, ka pat nepīpēju līdz finišam. Labi gāja, aizrautīgi.Sākumā- tukša drabnīca- rets gadījums. Uz grīda perfekti taisns eštrihs līmenī  - daudz ko tagad darīt ir vieglāk.Galda izbūvei izmantoju 2 gab spāru atgriezumus (beidzot sāk beigties), 4 gab 21 mm finieri, pārpalikumus no šķūnīša 100x50 mm brušelēm. Plauktos aizgāja osb un 12 mm finiera atgriezumi, ko salasīju pa māju.Fotogrāfijā redzams galds tapšanas stadijā  - rāmis ir samērā vienkāršs - izmantoju 50 x 100mm brušeles kā arī 50x150mm ēvelētus spāru galus (kājām). Virsū sēdinu finieri. Īpaši neiespringu un neko nelīmēju, jo skrūves te visu satur uz urrā.Galda galā pie sienas vienu no finieriem pieskrūvēju pie leņķiem, kas savukārt ir pieskrūvēti pie sienas ar caurejošiem vītņu stieņiem, kas otrā sienas pusē tur grīdu. Vai tas prātīgi - grūti teikt, vai efektīvi no resursu izmantošanas viedokļa - ō, jā. Sākumā šis finiera gabals bija domās kā parasts plaukts, galds tapa vēlāk.Tātad finiera gabals pie sienas, kas domāts kā plaukts arī noteica galda augstumu, kas izrādījās varen labs priekš mana auguma.Galda virsmas finieris ir ar 5 cm pārlaidumiem, lai varētu izmantot spīlēm.Galda garums ir 250 cm līdz plauktam un tad vēl papildus 60 cm (kopā 310 cm), platums 60 cm, augstums 93 cm.Pašā galdā ievilktas 6+3 rozetes (6 vienā pusē ar slēdzi un 3 otrā), uz doto brīdi prasās vēl pa divām katrā pusē griestos.Zem galda plaukts štrumentiem. Ērti salien galvenie rokas instrumenti - cirkulis, ekscentrs, rokas urbis.Visi stūri noapaļoti, lai pašam nesanāktu sāpīgi ieskriet.Fotogrāfijā augstāk - elektroinstalācijas smalkumiem uzmanību pievērst nevajag - viss procesā. Un, protams, ka pagaidu. Kaut kad saņemšos un atvikšu 3 fāzes. Tad arī uztaisīšu kārtīgu skapi, metāla gofras, noplūdes automātus un citas izvirtības, bet pagaidām - lai dzīvo wāgo savienojumi.Zīmuļu tureklis - ērta lieta un vienmēr pa rokai.Virs galda centrā  uzstādīta led plāksne 60x60 cm un iebūvējamās led lampas no krājumiem (kādas 4+2).Vēl dabnīcā salikti plaukti. Visam pa maksimumu noapaļoti stūri, jo ir bijuši sāpīgi pārsteigumi.nelikvīdām iebūvējamām lampām no krājumiem ir zināmas priekšrocības, jo, lai tās uzstādītu vajag pie griestiem pieskrūvēt kaut ko, kur tās lampas ielikt - šajā gadījumā dēli, pie kā, savukārt, var ērti pakārt visādus ļoti svarīgus štrumus (āmars, leņķi, utt.)Šobrīd sāk gribēties iepirkt kārtīgu galda zāģi un rokas frēzi. Tāpat noderētu urbja statīvs un pašam savs mazais alus ledusskapis.Nākamais lielais projekts, mēģināšu izgatavot mēbeli -  ne pārāk sarežģītu skapi.To man tagad - savā menkeivā vol.2 izdarīt nevajadzētu būt grūši :)Cik man galds izmaksāja?Apaļu nulli. Viss no krājumiem un nelikvīda.Cik izmaksātu kādam citam - nu ar visām lampām, vadiem skrūvēm būs ap 100-150 eur. Pašu galdu pa 50 var mierīgi sakasīt. Varbūt pat lētāk, ja virsmu pats līmē no dēļiem, bet tā kā man bija finieris - nevajadzēja čakarēties.Cik laiku paņem - nu pamats ap 3 stundām, bet papildinājumi - domāju, ka šī mēbele un telpa nekad nebūs pabeigta.
    eerms
  • Kā Rīgas Dome ar mežonīgo zāli cīnījās
    Vakar, 21. jūnijā beidzot ieradās brigāde, kas pļāva zāli pie mūsu ielas. Diemžēl, tuvāk augstskolai “Turība” Rīgas Dome tomēr nolēmusi audzēt suņuburkšķus. Jāpiebilst, ka par abām šīm vietām biju informējis Rīgas Pašvaldības policiju, kas sastādīja divus administratīvā pārkāpuma protokolus. Rīgas Pašvaldības policijai, starp citu, var ziņot, izmantojot ļoti ērtu telefona aplikāciju: Android aplikācija Apple aplikācija Mūsu ielā zāli pļāva vairāku cilvēku brigāde. Grāvi (Latvijas Dzelzceļa teritorija) pļāva ar trimeri, pusotrmetrīgo zāli (pašvaldības zeme) ar pļaujmašīnas traktoriņu. Tomēr, vēlāk apskatot pļauto teritoriju, izrādījās, ka pļaujmašīna lielu daļu zāles ir tikai nobraukājusi, atstājot vidēji 40 cm garus nenopļautus nezāļu stiebrus, tātad zāle būtībā NAV nopļauta, jo nav īsāka par 20 cm. Ja zāli pļautu laikus, kad tā ir maksimāli 20 cm gara, pļaujmašīna ar darbu tiktu galā, bet tagad teritorija ir vienkārši aizlaista. Zemāk video var redzēt, kā izskatās “nopļautā” zāle, kas būtībā ar steigu būtu jāpļauj vēlreiz. Turklāt nopļautā zāle ir atstāta turpat, lai gan pašvadības saistošie noteikumi nosaka, ka bioloģiski noārdāmais materiāls (lapas, zāle) ir jāsavāc. Ja pareizi saprotu, kamēr Rīgas Dome nebūs tikusi galā pati ar saviem pārkāpumiem, neviens Rīgas iedzīvotājs sodanaudu par līdzīgiem pārkāpumiem privātās teritorijās nesaņems. Ja tomēr Dome soda cilvēkus par pārkāpumiem, ko pati atļaujas ignorēt, rakstiet sūdzību Rīgas Domei un N. Ušakovam ar atsauci uz šajā blogā publicētajiem rakstiem. Šeit saite uz iepriekšējo rakstu, kurā publicēju sūdzību N. Ušakovam. Atklāta sūdzība Nilam Ušakovam par regulāri nenopļautu zāli 120 cm garumā SaveSave
    kokamaja
  • Šķūnis pt. 3- gals
    Eu, Kaļa, kā strioka?Šodien tāda diena, kad smadzene pretojās plānotajām darbībām attiecībā uz virpas darbiem. Tā nu top kārtējais ieraksts šeit.Šķūnīitm pamata konstrukcija gatava. Iekšā, protams, nav nekā. Ir tikai neērti betona pakāpieni tizlā vietā un ar būgružiem aizbērts pagraba izstrādājums.Iepriekšējā postā bija komentārs par stulbu loga novietojumu un materiālu, un kāds cits atbildēja apmēram pa ģēlu - abiem taisnība - logs tāpēc, lai būtu gaisma ieejai darbnīcā, un no blokiem tāpēc, ka mētājās. No otras puses - jā, tur sanāca uzlikt lūku, tā, ka tā daļēji aizsedz logu, kad ir atvērta un `jakāpj pa trepēm. Sākumā biju iedomājies savādāk, bet dzīve un veselais saprāts ieviesa korekcijas.Bet par visu pēc kārtas.Tātad pamatta konstrukcija gatava. Tā kā grīdu šā kā tā vajag, un darbnīcas gīdas betons ar man tāds švaks, tad izdomāju, ka jāielej eštrihs. Sacīts - darīts.Kamēr Balexā pasūtītais jumts taisās aizbraucam uz kuršiem un nopērkam 5 ruļļus lētākā ruberoīda.Izklāju 3, vietām 4 kārtās. Ruberoīds 6 eur rullī, galīgi nežēloju. Jo īstais hidroizolācijai nebija naudas, bet sausumu ta gribās.Malas aizsmērēju ar bituma līmi. Bija vēl krājumā pāris spainīši.Bituma līmi jāpašķaida ar benzīnu. Lai arī smird nežēlīgi, smaka ar laiku pazūd, un strādāt ar pusšķidru ir daudz vieglāk. Kā jau vairākkārt te esmu minējis - smērē neneormāli. Un visur.Nu lūk, izklāju ruberoīdu, piezvanīju džekiem un sarunājām, ka atbrauks  un iepūtīs  taisnu eštriha grīdu. Jauki.Tā kā džeki ilgi brauca, uztaisīju rāmi tai grīdas daļai, kur būs kāpnes.Rāmis saskrūvēts no 50x100 neēvelētām brusiņām, pie esošā mūra piešauts ar M10 vītņstieņiem, kas aŗpusē ielīmēti betonā ar ķīmisko divkomponentu enkurmasu, savukārt darbnīcas pusē vienkārši caurejoši sienai un abos galos uzgriežņi.Vecajā "kāpņu laukumiņā"zem jaunās grīdas ir perfekta vieta kompresoram.Grīdu nezinu kādu iemeslu dēļ izdomāju izgatavot no finiera atgriezumiem. Pie tam ne šādiem tādiem, bet 30 mm mitrumizturīgā finiera. Šo nedaudz nožēloju, jo tā grīdas daļa, kas ir lūka uz darbnīcu sanāca nāvīgi smaga. Un tas mitrumizturīgais finieris ir gluds un slīdīgs, bēt - viegli tīrīt.Vēl nokrāsoju vagonku, pinotex base un pinotx classic ar krāso toni skanīgajā vārdā "papele". Te nav ko daudz rakstīt. Ātri, viegli, smuki, nepārāk dārgi un tā.pirmsprocesāgatavsatbrauca džeki iepūta laikam trešdienā eštrijhu un 5dienā es jau čubināju kāpnes. Palīgs komandē.Strādājās kaut kā ātri, tāpēc bilžu maz. Kāpnes būtībā ir viegli uztaisīt. Nedaudz elementāras matemātikas, līmeņrādis pirmā pakāpiena līnijai, zāģis un kalts.Laika ziņā izgāja kaut kur stunda.Sākumā likās būs baigā mēbele, bet realitātē- pilnīgi īzī.Kāpnes uztaisīju no pagājušajā gadā liktā jumta spāru galiem (ēvelēts 5x150). Zero waste policy.Lai tiktu zem kāpnēm iztīrīt uzliku viņas uz eņģēm, t.i., apakšu var pacelt pavelkot uz sevu un gan iztīrīt, gan ielikt/izvilkt kompresoru. Varbūt nav gluži nenormāli ērti, bet ir iespējams.Kāpnes iekšā, ņemu lētāko pieejamo krāsu un smērēju tam ēštriham virsū, jo tīra betona grīda bez pēcapstrādes ir mazliet raupja un ir grūti tīrāma. Krāsai vajadzētu šo uzlabot.Putām galā nevajag pievērst uzmanību - tas ir pagaidu risinājums. Tikai trešo gadu.Tad nu par betona krāsošanu - ir jātic instrukcijā rakstītajam, jāpagaida līdz betons izžūst tās 3 nedēļas, jo savādāk krāsa lec nost. Tur tās pilītes ir nevis uzlijušas uz grīdas no augšas, bet iizspiestas no apakšas.Īsāk sakot- laikam nopietnāk jāutver tās muļķības, ko raksta uz bundžām.Nu neko - mācība ir, krāsošu jūlijā vēlreiz. Līdz tam laikam staigājot būšu sliktākās vietas norīvējis.Labi, sūds ar visām vecenēm, kā Ufo kādreiz dziedāja, vēl ir jumts.Jumtu taisa ilgāk kā eštriha džeki brauc.Te nu kārtējā liriskā atkāpe.Kā vienmēr man skaists parasts jumta kvadrāts neder, jo viens no jumta stūriem tā kā aizvirzās aiz vecās šķūņa daļas. Daudz tur nav - apmēram 15-20x40 cm, bet nu čakaru jumta uzlikšanā tas rada.Jo:1. priekšas un aizmugures atlokiem ir dažādi izmēri (ir problēmas potenciāls)2. nepieciešams jumta loksnes atgriezumsTad nu pie seguma un atloku pasūtīšanas biju  kaut ko mērījis un sūtījis, tad attapis, ka vinam no atlokiem jābūt garākiem, labojis pasūtījumu, līdz beigās, protams, realizējis problēmas potenciālu tādā veidā, ka atloku izmēri bija sajaukti, t.i., atloks, kam būtu jābūt ākas priekšpusē bija 15 cm īsāks kā vajag, savukārt atloks, kam jāatrodas aizmugurē par tikpat garāks.Ko dara praktiskais latvietis, lai nebūtu jāgaida atkal nedēļa uz skārdienkiem? Nū  - paņem un samaina vietām tos atlokus. Labi jau nav, jo jumta lejasdaļā vairs nav aiz kā aizlocīt skārda loksnes un jāieskrūvē uz katru loksni 2 gab, bet nu neko. Dzīvošu.Pats jumts (klasiskais klik profils no Balex ar LaPerla pārklājumu tāpat kā mājai) skrūvējās īzī pīzī.Lielākā šaize sanācca ar ko? Kā parasti kautko ar tiem izmēriem nemāku trāpīt. Ja garumā viss līdz milimetram precīzi, tad platumā kaut kur 10 cm bija pazuduši.Līdz ar ko pasūtītais atloks vairs neder - par šauru.Ko dara praktiskais latvietis>?Atrod saimniecībā pagājušajā gadā pāri pailikušos skursteņa atlokus, 5x100 brusīti un pārbūvē problēmzonu, lai pēc fakta viss būtu ok.jumta supermegamezglsKopumā šķūnīša piebūve sanāca pat visnotaļ ok. šādsm  skats taga katru dienu būs jāredz kaimiņiem šāds skats paverās garāmgājējiemŠāds skats kinomīļiem (gan aicinātiem, gan piespiedu, kādi šobrīd ir divi- trīs mani kaimiņi :)Vēl jāpiečubina līdz galam notekas - jādabū līdz grāvim un jānomaina arī vecajai šķūņa daļai, jo caurrūsējušas, bet tā pa lielam ir ok. Esmu apmierināts.Laika ziņā - kādu divu nedēļu vakari un vairāki vīkendi (nu kādi 2 pilni).Naudas ziņā, arī esmu savilcis galus.Tātad pa posmiem:1. Nojaukšana- apaļa nulle (jo gan atkritumus bija kur utilizēt, gan instrumenti savi)2. Karkass melnajam un vagonka:- 4 maisi mūrjavas  - apm 12 eur- visi kokmateriāli ar piegādi no garkalnes - ap 250 eur- skrūves, leņķi, vītņstieņi - ap 75 eur- durvis ap 130 eur- sīkumi 80 eur- aliņi un darbinieka uzņemšana un aptekelēšana- ap 100 eur (gaļa inklūded).3. Jumts, apdare- jumts ar atlokiem un notekām 140- krāsa grīdai 9 eur- pinotex vagondēlim 40 eur- ruberoīds un pričendāļi 40 eur- grīdas finieris 25 eur- eštrihs 250 eur (šķūņa ieejas mezglam no tā apmēram 10% jeb 25 eur)Kopā apmēram 900 eur. Te gan jāņem vērā, ka daļa materiālu tika ieguldīti arī citur, piemēram jaunā darba galdā, darbnīcas plauktos utt. Daļa izmaksu no pozīcijas sīkumi attiecināmi uz, piemēram, urbuma izbūvi. I tago bez siltināšanas sanāk ap 170 eur kvadrātā. Jā, padārgi, bet manuprāt, ne no sliktākajiem un dārgākajiem hobijiem.Vēlreiz foto salīdzinājumam (kurš tad pats sunim..)Labi, tas no manis šodien viss - jāskrien Lucavsalā rokenrols klausīties!
    eerms
  • Šķūnis pt. 2 - pamatkonstrukcija
    Tad nu tā- vecais būvniecības izstrādājums norauts, ēl tālu, bet kaut kā no dienesta stresa jābēg.Skaidra lieta, ka ņemam lineāli, rūtiņu lapu, mērām un taisām manuālu skečapu. Pēc tam braucu uz garkalni pie Masterklass Andreja un veicu pasūtījumu. Karkasam pasūtīju 50x100 svaigi zāģētu ( ir, protams dažas neērtības darbu gaitā un pirmajās ekspluātācijas nedēļās var uz kādu pārsteigumu trāpīt, taču tas minimāli)/Sāku ar pamatu līnijas iztaisnošanu plānā (vertikāli jau ar fleksi un atskaldāmo ārmaru, cik nu varēju, esmu iztaisnojis,Ielejam pamatu zemes veidnī, maksimāli izmantojot būvgružus. Pie reizes sametu iekšā vītņstieņus, lai vēlāk nau jāurbj caurumi.Tālāki izsaucu papildspēkus - šajā gadījumā jaunāko brāli, nopērku kasti alus, un plaucējam vaļā.Šī gada atklājums - skrūves ar terx galvām. Cits pirdiens kā latvieši saka.Jāatzīmē, ka nespēju šim zāģim veikalā paiet garām - un ir - ir leņzāģis katras kapeikas vērts.Tālāk jau tik skrūvēšanas un zāģēšanas vaina. Normālā gadījumā karkasu saskrūvētu uz zemes un tad celtu augšā, bet manā gadījumā tā nevar, jo nevar uzlikt normālu vainagsiju, un karkass sastāv no 2,2 sienām.Darba duna.Čik čirik pa čirik un karkass gatavs. Jumts kopē esošā šķūnīša jumtu ( t.i., tāds pats leņķis un garums, tikai par 40 cm zemāk. Pamati, protams, nosmērētii ar lētāko kaučukabituma līmi. Un virsū ruberoīds, cik nu saimniecībā tāds bija. Kur nebija ruberoīds, pielīmēju pergamīnu, lai nesmērē drēbes pie būvniecības - tas tomēr šķūnītis, ne bērnudārzs -kā sanāk tā jāceļ.Šoreiz jau man kāds 2. vai 3. karkass, līdz ar ko sanāk labāk un labāk. Nākamais jau būs pēc visiem gostiem.Durvis. Durviss ir atsevišķs stāsts, jo durvis biju depo noskatījis. Tādas smuki pelēkas, saucās "tehniskāsdurvis" . protams, ka biju ieplānojis tās iegādāties 5dienā pirms būvniecības un svētdien vakarā jau aizslēgt un pamest dāču, lai ar ģimeni brauktu uz rīgu.Un, protams, ka nebija veikalā uz vietas, jāgaida 5 dienas utt. Long story short - stundas aizbraukšana pēc durvīm beidzās ar 4h barukāšanu pa rīgas bodēm, atgriešanod depo un citu metāla durvju ( otru lētāko) iegādi, Durvīm, protams, nekas nestrādāja kā vajag un, protams, nācās pajaukt, paflekrēt, pārskrūvēt un salikt atpakaļ. Bet- kā mums māca dižais džā - striokā nav neatrisināmu problēmu. Durvis ielikām un viss darbojas. Drošības apsvērumu dēļ, no durvju ķūninga procesa bilžu nav.Durvis iekšā. Nu vajag ielaist šķūnītī nedaudz dienasgaismas. Kaudzē pie veciem ķieģeļiem man mētājas padaudz psrs stikla bloku. Depiņā nopirku speciālos krustiņus, izpētīju, kā jālieto - tiri piri.Protams, ka psrs laikā blokiem ir citi izmēri visās dimensijās. Rezultātā, krustiņi tā arī nenoderēja un es sapratu, kāpēc veclaiku blogi vienmēr ir kaut kādā mērā ķībi samūrēti.Lai viņus dabūtu taisni ir dikti baigi jāgrib, diktāk kā es noteikti. Otrā pusē lodziņš jau bija vēsturiski.Tālāk visu nošujam ar pergamīnu. Grūti pateikt, vai no tā ir baigā jēga, taču krājumā bija rullis - kāpēc to neizdarīt?Pēc tam latas, un tad jau iecienītie triki ar vagonku. Nākamreiz viennozīmīgi nopirkšu naglupistoli. Uz cimdiem, kas beidzas no skrūvēšanas vien atsitīšu, nemaz nerunājot par patērēto laiku.Viss, būda jau izskatās pēc būdas.Tālāk jumta plēve (bija atlikumā. Pie tam mans šķūņa izmērs ideāli sakrita ar ruļļa platumu, kā rezultātā darbs bija superātrs. Jumta plēvei virsū distances garenlatas un šķērslatas ar soli "caur vienu".Tā nu šķūnīša aprises ir gatavas. Atliek nokrāsot, uzlikt jumtu un ķūnēt iekšpusi.Laika patēriņš - viens vīkends, + puse dienas meklējot durvis pa bodēm + viens darba dienas vakars, jumta latošanai un ābeles izzāģēšanai no nokaltušajiem un traucējošajiem zariem.Izmaksas melnajam:- 4 maisi mūrjavas  - apm 12 eur- visi kokmateriāli ar piegādi no garkalnes - ap 275 eur- skrūves, leņķi, vītņstieņi - ap 70 eur- durvis ap 120 eur- aliņi un darbinieka uzņemšana un aptekelēšana- ap 100 eur (gaļa inklūded).kopā līdz šādai stadijai apmēram 1.5*3.5 m sķūnītis tuvu 600 eur.Pārsteidzoši dārgi.(bet būs vēl, par to uzrakstīšu kādā brīvā brīdī, cerams šonedēļ).
    eerms
  • Akas ūdens analīzes
    Akas ūdeni plānoju lietot gan saimniecībā (duša, trauku mazgāšana, dārza laistīšana), gan uzturā. Analīžu mērķis ir saprast, vai aka ir izmantojama kvalitatīva ūdens iegūšanai un, ja ir lietojama – kādi filtri jāuzstāda. Rudenī aka tika iztīrīta, par ko jau rakstīju iepriekš. Parunājot ar ūdens filtru tirgotājiem, secināju, ka grodu akas ūdenim ir jāveic 2 veida analīzes: ķīmiskās (cietība, pH, amonija joni u.tml.) – šo standartā veic visi ūdens filtru tirgotāji mikrobioloģiskās / baktereoloģiskās (baktērijas, sporas u.tml.) Ķīmiskās analīzes piedāvā veikt lielākā daļa ūdens filtru tirgotāju, bet mikrobioloģiskās analīzes jāveic kādā no laboratorijām: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs “Vides audits” laboratorija Izvēlējos “Vides audits”, jo viņiem ir sapakots speciāls piedāvājums “Dzeramā ūdens no akām, avotiem analīzes” – līdz ar to man kā klientam rodas sajūta, ka specifiskajā piedāvājumā ir izdomāts, kādus parametrus tieši jātestē. Ūdeni ķīmiskajām analīzēm var ieliet jebkurā tīrā pudelē, bet mikrobioloģisko analīžu maisiņam jābūt sterilam, tāpēc tam speciāli jābrauc pakaļ. Ūdens analīžu trauki – ķīmiskajām (pudele) un mikrobioloģiskajām analīzēm (maisiņš)Pēc dažām dienām saņēmu analīžu rezultātus, pēc tam ar laboratoriju pakonsultējos pa tālruni. Īsumā par slikto (pilni analīžu rezultāti zemāk): Dzelzs – par daudz. Parasti akās tā nevajadzētu būt – šādi rādītāji var būt, ja akas dibenā nogrimis un aizmirsts metāla spainis vai citas rūsējošs dzelzs objekts. Varbūt vainīgs aprūsējušais filtrs sūkņa šļaukas galā? Permanganāta indekss – paaugstināts, jo akā ir piesārņojums. Koliformas – ir. Piesārņojums, kas var rasties no tā, ka akai ir slikti noslēgts vāks, šķirbas grodos u.tml. E-coli – ir. Saprotu, ka no bakterioloģiskā piesārņojuma šis ir vissliktāk. Koliformas baktērijas ir plaši sastopamas apkārtējā vidē (augsnē un veģetācijā) un parasti ir nekaitīgas, neizraisa saslimšanu. Tomēr to klātbūtne norāda, ka līdzīgi tam, kādā veidā šīs baktērijas nokļuvušas ūdenī, tādā pat veidā pastāv iespēja tajā iekļūt patogēnām slimības izraisošām baktērijām. Piemēram, grodu akās koliformu baktēriju klātbūtne parāda, ka akā var iekļūt apkārtējās vides piesārņojums (lietus ūdeņi u.c.), ja akas grodi zaudējuši hermētiskumu vai arī tās virszemes daļa nav cieši noslēgta, un aka nav sen tīrīta. Rezultāti kopumā nav iepriecinoši.     Akas ūdens analīžu rezultāti   Izklaides nolūkos aku izdezinficēju ar kālija permanganātu (zilie graudiņi) – apmēram 200 grami uz visu aku. Kārtīgi noskaloju visus grodus un ūdeni pēc tam izsūknēju ārā.   Ūdens zilo graudiņu krāsāGrodi ir veci un nav hermētiski, aka nav dziļa (3,5 m) – nedomāju, ka piesārņojuma problēmu varēs vienkārši saglābt un ūdeni labā kvalitātē uzturēt ilgtermiņā. Acīmredzot būs jāierīko spice. Bažas raisa smilšainā augsne – cik ilgmūžīgs būs spices sieta filtrs? Iepriekš rakstīju, ka vecās spices filtrs gājis ciet – jā, pirms 30 gadiem filtri noteikti bija švakāki, bet tomēr.. YouTūbe video esmu redzējis, ka pēc spices izskalošanas līdz tīram ūdenim, tajā ieber smalkus oļus – attiecīgi tie sabirst “kabatā” zem zemes, kas izskalota spices galā. Attiecīgi smiltis pie filtra nav tik blīvas. Kāda citiem ar šo pieredze?
    Renārs
  • Atklāta sūdzība Nilam Ušakovam par regulāri nenopļautu zāli 120 cm garumā
    Nilam Ušakovam Rīgas Dome Rātslaukums 1, LV-1539   Kopijas: Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija Eduarda Smiļģa iela 46 Rīga LV-1002   SIA “Biznesa augstskola Turība” Graudu iela 68, Rīga, LV – 1058   Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” Gogoļa iela 3 Rīga LV – 1547   Mārtiņa Kāļa XX ielā XX Rīga LV-10XX sūdzība. A. god. Nila Ušakova k-gs! 2013.g. vasarā mūsu ģimene iegādājās zemes īpašumu XX ielā XX, bet mūsu radinieku ģimene blakus gabalu YY ielā YY. Zeme pirms tam piederēja DnB bankai, kas to nebija kopusi. Jau pāris nedēļas pēc zemes iegādes gan mēs, gan kaimiņi saņēmām paziņojumu par naudas soda piemērošanu, jo zāle zemesgabalos pārsniedz pieļaujamo garumu – 20 cm, un uzaicinājumu ierasties uz pārrunām Pārdaugavas izpilddirekcijā darba laikā. Zāli nopļāvu un, kavējot savu darbu, uz pārrunām ierados un panācu, ka soda nauda man nav jāmaksā. Savukārt kaimiņi bija ārpus valsts, uz pārrunām nevarēja ierasties un samaksāja naudassodu. Tomēr es ievēroju, ka Rīgas Domei piederošajā zemesgabalā gar XX ielu arī zāles augstums regulāri stipri pārsniedz 20 cm – to novēroju gan 2013., gan 2014., gan 2015. gadā, tādēļ, kad līdzīga situācija atkārtojās arī 2016. gadā, es rakstīju sūdzību Twitter, adresējot to @RigasDome un @VAS_LDz (Latvijas Dzelzceļš, jo arī tā gruntsgabalu, acīmredzot, uz līguma pamata, vienmēr nopļauj Rīgas Dome). Zemāk 2016. gada sarakste:   Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 22 May 2016 . ‪@RigasDome Jums būs sods par pus metru garu nātru audzēšanu ielas malā pretim XX ielai XX? Tuvāk sliedēm ‪@VAS_LDz ‪pic.twitter.com/eIV5CoCxNX   Rīga.lv‏ ‪@RigasDome 23 May 2016 Replying to ‪‪@Martins_Kalis ‪‪@VAS_LDz Sveiki, lūgsim Administratīvo inspekciju šo vietu pārbaudīt.   Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 1 Jun 2016 . ‪@RigasDome Jūsu zāle pie XX ielas XX jau ~85cm, kad pirms 10d ziņoju, bija 50cm. Naudassodu kādam uzlikāt vismaz?   Rīga.lv‏ ‪@RigasDome 2 Jun 2016 Replying to ‪‪@Martins_Kalis Sveiki, līdz 10.06. zāle tiks nopļauta.   Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 9 Jun 2016 . ‪@RigasDome solīja līdz 10.06 nopļaut zāli XX ielā, kas h=120cm briedina sēklas. Rīt termiņš! ‪@nilsusakovs   Rīga.lv‏ ‪@RigasDome 10 Jun 2016 Replying to ‪‪@Martins_Kalis ‪‪@nilsusakovs Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ tas tiešām nav izdarīts. Atvainojamies. Līdz nākamās nedēļas sākumam zāli nopļaus.   Mārtiņš Kālis‏ ‪@Martins_Kalis 9 Jun 2016 Kad ‪@RigasDome un ‪@nilsusakovs sāks respektēt RD saistošos noteikumus, ka zāle nedrikst pārsniegt 20cm! XX ielā regulāri aug ap metru   ATBILDI UZ ŠO JAUTĀJUMU NESAŅĒMU!   Tālāk publicēju šī gada (2017) saraksti ar Rīgas Domi Facebook portālā: Lai gan tika solīts pļaut jūnija sākumā (kad tāpat jau sen nokavēts un viss pamatīgi aizaudzis), šodien, 16. jūnijā (piektdienas vakars) zāle joprojām nav nopļauta (tiesa, pretim mūsu pašu zemesgabaliem mēs negaidām un pļaujam paši, jo kauns no ciemiņiem, ka tādas nātres kuplo durvju priekšā). Lūk, tikko uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzams, ka zāles garums tāpat kā pagājušogad ir sasniedzis 120 cm un pat vairāk: Nofotografēju arī situāciju sliežu otrā pusē, pie Dīķa ielas, blakus biznesa augstskolai Turība. Ja XX ielā vismaz dažas reizes pa vasaru kuplās nezāles nopļauj, tad pie Dīķa ielas, šķiet, NEKAD neesmu redzējis nopļautu zāli, tā vienmēr ir bijusi neliela cilvēka augumā! Tā kā šī situācija skar arī augstskolas Turība apkārtējo vidi un augstskolas prestižu vietējo un daudzo starptautisko studentu vidū, nosūtu šīs vēstules kopiju arī Turības vadībai, kā arī Pārdaugavas izpilddirekcijai un Latvijas Dzelzceļam. Mani IEROSINĀJUMI: Tā kā atkārtotas sūdzības Rīgas Domei nenoved pie rezultāta (proti, lai zāles garums nepārsniegtu 20 cm, nerunājot par 120 cm un vairāk!), ierosinu minētās vietas iekļaut augstākas prioritātes apkopjamo teritoriju sarakstā, kurām tiek pievērsta lielāka uzmanība. Pļaušana ir jāsāk jau maijā, pirms strauji augošās nezāles sasniedz 20 cm, nevis pirmsjāņu nedēļā kā tas dokumentāli fiksēts pagājušogad un šogad. Lai padarītu šo zaļo zonu apkopšanu vieglāku un nebūtu tik bieži jāpļauj, gar XX ielu (un, ja iespējams, arī Dīķa ielu) vienkāršs risinājums būtu iesēt lēni augošu zālienu, kas, regulāri pļaujot, ar laiku nomāktu tur augošās nezāles. Uzsveru, ka tas neprasītu lielas investīcijas, jo zāliens būtu jāiesēj tikai 50m posmā iepretim XX ielai XX, jo pretim dzelzceļa stacijai “BA Turība”, XX ielai XY un YY ielai YY (pēc privātas iniciatīvas, ar privātiem līdzekļiem!) jau ir iesēts un iekopts zāliens. Nobeigumā uzsveru, ka XX iela šajā vietā nav vis Rīgas nomale, ko varētu atstāt aizmirstībā, bet gan Rīgas un Mārupes – divu pilsētu robeža. Mārupe ir noasfaltējusi visas tuvākās ielas, tā ka šī apkaime it nemaz neatgādina nomali, vienīgi tās 120 cm nezāles Rīgas pusē par to liek domāt. Tāpat arī augstskolas “Turība” apkārtējai videi būtu jābūt šāda līmeņa starptautiskas iestātes cienīgai, nevis nātrēs un suņuburkšķos ieaugušai. Aicinu vai nu ievērot Rīgas Domes saistošos noteikumus par zāli ne augstāku par 20 cm vai arī atļaut VISIEM Rīgas iedzīvotājiem zāli pļaut tikai tad, kad tā pārsniegusi 120 cm! Informēju, ka šo vēstuli, nepieminot privātu informāciju, esmu publicējis arī savā blogā https://kokamaja.wordpress.com, kam seko 532 Facebook lietotāji un 20 WordPress blogeri. Tur publicēšu arī Jūsu atbildi un sekojošo rīcību. Ar cieņu Mārtiņš Kālis 16.06.2017 P.S. Šeit saite uz nākamo rakstu par turpmākajiem notikumiem.
    kokamaja
Advertisements