Citos blogos

Ērtākai Latvijas būvniecības blogu apskatei šeit ir apkopots īsais saraksts ar citu  blogu ierakstiem. Saraksts atjaunojās automātiski ar stundas līdz pāris dienu nobīdi.
Klikšķiniet, lasiet pirmavotā un neaizmirstiet arī komentēt (pēc būtības), jo šādi jūs motivējat autorus turpināt rakstīt un dalīties ar informāciju.

  • Mājas pārbūves projekts
    Jā, jā, tieši tā – nepilnus 3 gadus pēc mājas pabeigšanas esam sākuši pārbūvi! Proti, esam sākuši izbūvēt mansarda stāvu (kur šobrīd ir aukstie bēniņi) un ierīkojuši visā mājā (t.sk. topošajā jumta stāvā) aktīvo ventilāciju ar siltuma atgūšanu – rekuperācijas sistēmu. Par to visu nedaudz sīkāk – turpmākajos rakstos! Protams, lai sāktu pārbūvi, ir nepieciešams saskaņot pārbūves projektu. Oficiāli ir nepieciešams iesniegt 2 veida projektus būvvaldē – vispirms jāsaskaņo būvprojekts minimālajā sastāvā, tad tiek izdoti noteikumi pilnajam projektam un tiek taisīts pilnais projekts. Tomēr, ja arhitekts spēj paredzēt, kādas būs prasības pēc būvprojekta minimālajā sastāvā, tad var mēģināt sniegt uzreiz pilno projektu, kas ietver visu nepieciešamo. Tā darīja arī mūsu arhitekts Matīss Zemītis, un tika galā viņš izcili, jo pārzina normatīvu prasības (atšķirībā no dažiem labiem vecajiem arhitektiem, kuri neseko līdzi likumdošanas izmaiņām). Viņa arhitektu biroja mājaslapa – http://www.zarch.lv. Būvprojekta izmaksām klāt jārēķina arī būvinženiera atzinums, kas jādabū un jāpievieno projektam. Vēl kopā ar būvprojektu bija būvvaldei jāiesniedz tehniskās apsekošanas atzinums (speciālists apseko māju, un tas nemaz nav tik lēti kā varētu likties), jauns energoefektivitātes sertifikāts, visu risku apdrošināšanas polise un aizpildīta pieteikuma forma. Jumta stāvs papildus mūsu mājas platībai dos 50 kvm, tomēr oficiāli papīros skaitīsies 42 kvm, jo jumta slīpuma dēļ gar telpu malām būs zemāki griesti. Tas pat ir labi – gar malām vienalga var izvietot mēbeles (kumodes, piemēram, vai gultas), tomēr īpašuma nodoklis par šiem 8 kvm, cik saprotu, nebūs jāmaksā. Zemāk ievietoju skices (iekļaujot arī pirmo stāvu, kas jau tika pabeigts pirms 2 gadiem). Kā redzat, jumta stāvā izvietoti 4 jauni logi – 2 Velux jumta logi un 2 SIA Somu Māja (Skaala ražojuma) logi galos.
    kokamaja
  • Ventilācijas sistēma
    Jau sen taisos uzrakstīt par ventilācijas sistēmu, bet nekādi nevaru iztaisīties. Pēdējie lasītāju komentāri pie citiem ierakstiem man tomēr liek sarosīties un ar šo darbiņu beidzot tikt galā. Izskatās, ka šis būs mans garākais raksts. Ventilācijas sistēmas centrālais elements ir Systemair rekuperators SAVE VTR 500 L. Šis konkrētais aparāts ir ar rotējošu siltummaini. Izvērsti par rotējošā siltummaiņa darbības principiem un plusiem/mīnusiem varat palasīties šeit, taču īsā versija ir tāda, ka, salīdzinājumā ar pretplūsmas siltummaini, tam nevajadzētu aizsalt un nav nepieciešama kondensāta novadīšana, taču šīm priekšrocībām ir sava cena – zemāks solītais lietderības koeficients. Vispārīgu priekšstatu par rekuperāciju un citiem siltummaiņu veidiem var iegūt, ielūkojoties šajā lapā. Rekuperators rauj gaisu iekšā caur resti mājas ziemeļaustrumu fasādē, izplata pa abu stāvu dzīvojamajām un guļamistabām, savāc caur virtuvi, saimniecības telpu un vannas istabām, un izvada caur ventilācijas skursteni. N.B. Lai gaiss varētu pārvietoties starp telpām, zem durvīm jābūt spraugai, kuras laukums ir ne mazāks par ventilācijas cauruļvada šķērsgriezuma laukumu. Svaigā gaisa cauruļvads no rekuperatora iet uz gaisa dzesētāju, pirms kura atrodas divi trokšņu slāpētāji. Tādi paši ir arī uz izplūdes caurules pirms rekuperatora. No dzesētāja uz mājas ārpusi ved divas izolētas vara caurules, kurām pie vajadzības var pievienot t.s. čilleri. Pēc skata plus/ mīnus tāds pats kā kondicionieris (projektā kā piemērs tika minēts šāds Carrier modelis). Es neesmu baigais kondicionēta gaisa fans, tomēr ventilācijas sistēmā paredzēt iespēju pieslēgt iekārtu, kas var ienākošā gaisa temperatūru visā mājā pazemināt par 2-3 grādiem, man likās saprātīgi. Pēc pāris vasarām, domāju, būs skaidrs, vai caur lielajiem logiem saule telpas pārkarsēs, vai nē. Šobrīd man nav apetītes uz liekiem tēriņiem, bet, ja vajadzība radīsies, vieta aparātam ir sagatavota, zem fasādes iestrādājot biezo saplāksni drošai nostiprināšanai un pievadot strāvu. Pirmajā stāvā pieplūde ir divās telpās – kabinetā un dzīvojamajā istabā. Dzīvojamajā istabā par ventilācijas sistēmu liecina divas restītes. Kabinetā ir slīpi griesti, tādēļ cauruli nācās slēpt rīģipša kastē pie sienas. Nav nekāds elegantais risinājums, taču zemāk pie sienas būs grāmatu plaukts, un tā kaste vizuāli pazudīs. Otrā stāva istabās pieplūde tiek organizēta caur griestos iemontētiem pieplūdes vārstiem. Bez pretenzijas uz augsto dizainu. Rekuperatoram nav vēlams rīt virtuves speķus, tāpēc ir pilnīgi atsevišķi izvadi virtuves nosūcējam un vannas istabu ventilatoriem. Un, lai jumtu lieki nerotātu mazu skurstenīšu jūklis, visi šie izvadi ir savilkti kopā vienā dekoratīvajā skurstenī, kurš uzmeistarots no cementa plāksnēm un apšūts ar jumta tēraudu. Turpat izvadīts arī kanalizācijas ventilācijas kanāls (zilā plastmasas caurule attēlā). Tāds pats skurstenītis ir arī virs katlu telpas, un tajā satiekas ventilācijas izplūde un kondensācijas gāzes katla dūmenis. No iekšpuses izskatās šādi: Četras caurules, no kreisās uz labo, ir rekuperatora izplūde, dabiskā ventliācija katlu telpā, gāzes katla dūmvads un dabiskā ventilācija garāžā. Gaisa pieplūde katlu telpai un garāžai tiek organizēta caur pieplūdes restītēm garāžas vārtu apakšā un izplūde – caur jau minēto izvadu. Doma vienkārša – vēss svaigs gaiss pieplūst grīdas līmenī, sasilst, paceļas, paņem līdzi lieko mitrumu un izplūst pie griestiem. Pāris mēnešus pēc iemājošanas esmu priecīgs par iespēju katru rītu pamosties telpā, kas nav piesmakusi, neskatoties uz aizvērtajām durvīm un saprātīgo guļamistabas platību. Esmu 5 gadus dzīvojis īrētā mājā, kur par ventilāciju nebija domāts vispār, tāpēc spēju novērtēt atšķirību. Otrkārt, mani ļoti iepriecina tas, ka, lai tiktu pie svaiga gaisa, ziemā nav jāvirina logi, jāzaudē siltums un jāsaldē mazuļi, kas uz grīdas rotaļājas. Zinu, ka daudzi vārdus “svaigs” un “auksts” uzskata par sinonīmiem, taču pats esmu citās domās. Neesmu padziļināti studējis rekuperatora iestatījumus, vien zinu, ka tur var sastādīt individuālas programmas, kad, kam un ar kādu jaudu ieslēgties. Trīs pirmos mēnešus rekuperatoru darbināju 2. ātrumā (kopā ir 3), taču, sākoties decembrim, intereses pēc pārslēdzu uz pirmo. Mēģināšu sajust atšķirību labsajūtā un elektrības patēriņā.
    laim0nis
  • Šis un tas 2
    Kā vienmēr notiek paralēli dažādas aktivitātes un mēneša centālā nodarbe bija elektrības skapja savākšana minimālajā programmā. Daži foto no procesa. Gads bija nodzīvots un skapis bija evolucionējis līdz šādam bardakam. Noravēju visu nost un sāku no sākuma. hageram ir speciāla kopnes vieta paralēli vadu pieslēgumiem, kuru arī izmantoju apgaismojuma automātiem. Tālāk kross kuru gaidīju 4 nedēļas. Apmēram 70% ir pabeigti attēlā, šobrīd vēl nācis ir klāt 12v tīkls un apvākti 90% no pārējiem vadiem. Sākas uzturēšanas jautrība – auksta ūdens spiedtrauks nolika ķelli, un labi vien ir – izrādās bija apkures sitēmai domātais… Iekšā membrāna visā garumā caura. Kurši strādā no 7 rītā, tas ir labi:) Tumšie ziemas vakari nāk un Arduino & Raspberry projekts jau gaida… Kur tad bez šitās eiforijas, iedeva paturēt, nevarēju nenobildēt:D Šajā apkures sezonā aiziet jau otrais bunkurs Dzintars prasīja par feiliem. Šo es vērtēju kā feilu – šķidrais korķis galīgi nav domāts priekš šādām kustībās, vai arī to vajadzēja iestrādāt tad kad laminātam ir vismazākais apjoms, jo atslēdzot apkuri tas vasarā izplešas, ziemā saraujas pa 5mm
    Kaspars
  • Karstā ūdens cirkulācijas dvieļu žāvētāji
    Mājā kopumā atrodas 3 dvieļu žāvētāji un visas karstā ūdens izejas ir saslēgtas vienā lokā (instalācija šeit un šeit). Tas nozīmē, ka vai nu ieslēdzo cirkulācijas sūkni, vai atverot karstā ūdens krānu dvieļu žāvētāji paliks silti (pie vajadzības var aizgriezt ciet). Šis tika atlikts līdz pēdējam kamēr parādījās sniegs un vairs nav kur žāvēt drēbes – raksturīgi mājās ar siltās grīdas risinājumu pārejot no ratiatoru pieraduma. Bija viens feils kurš jārisina (nosauksim to par laika rūkumu) un izejas no sienas nesapas ar dvieļu žāvētāja platumu un žāvētāja stiprinājumi izvirza to sienas vairāk kā to paredz standarta pieslēgumi. Tā nu pēc neliels satunas Komforts salonā nonācām pie risinājuma ar cietajām hromētajām caurulītēm D10. Iepirku 3 komplektus ar šādiem pieslēgumiem bez termostatiem jo granulu katls akumulācijas tvertni tikpat uztur 10-15 grādu robežās. Kopā uz katru žāvētāju 35 EUR pieslēgumos. Uzticamais draugs:) Jā, bet sistēma ir veidot uz D16 PEX bāzes – vai tad D10 nesamazinās caurplūdi?Samazinās, bet paskatoties jebkuram līknim iekšpusē redzam ka tur diametrs tikpat ir ap D10, so nekādu zudumu nav un ja nu ūdenim gribēsies skriet, tad tas to varēs izdarīt caur bypass Atliek pielocīt caurules. Vienīgais kas bija pa rokai ir gribasspēks un armatūra, tā nu uzlociju ar nelielām buktēm pirmos pieslēgumus. Vēlāk arī pamēģināju ar ūdeni priekšsildīt lai vieglāk izlocīt. Templeiti uzzīmēti no reālās situācijas kad žāvētājs jau karājās pie sienas. Rīts gudrāks par vakaru un pēdējo locīju izmantojot šādu uzparikti. Tagad domāju kā lai uztaisa manuālu taimeri lai palaistu cirkulācijas sūkni. Doma ir par kaut ko līdzīgu šim. Priecāšos par alternatīvām. Nosacījums ka tam jālien slēdža vietā un to tādas vietas būs 3 pa visu māju lai pajaistu uz laiku cirkulācijas sūkni.
    Kaspars
  • Skurstenis un izdedži
    Nekas daudz šeit nebūs, tikai pāris foto arhīvam. Atvēru revīzijas lūku pēc gada lietošanas un ieraudzīju ka līdz malai ir sakrituši izdedži. Rātni izsūcu kādus 3-4 kg ar irdeno maisījumu. Pie katla ģenerālās tīrīšanas noņemšu arī pieslēguma kanālus un iztīrīšu. Šo skursteni uz maiņām izmanto malkas katls un granulu katls. Granulu katlam ir pat tāds režīms – skursteņslauķis, bet tas bankai laikam nederēs, būs vien jāsauc īstais:) Debesis var redzēt – tas labi! Kā jums ar skursteņiem?
    Kaspars
  • KARSTUMIZTURĪGA DZELZS TEPE
    Sastāvs:140 g dzelzs skaidu;20 g dzēsto kaļķu;25 g smalku smilšu;3 g ožamā spirta.Sastāvdaļas vispirms rūpīgi samaisa un tad pielej etiķi, līdz izveidojas bieza mīkla.Ar šo tepi aizziež bojātās metāla vietas un pēc izžūšanas izkarsē.Vai arī: 50 g grafīta, 10 g svina sulfāta un 10 g krīta labi samaisa un tad sajauc ar dabīgo pernicu.
    Smic
  • TEPE GRIESTU PLAISĀM
    Griestu plaisas stingri jāpiepilda ar ģipša un krīta tepi.Tepi gatavo tā. Litrā ūdens izšķīdina 20 g galdnieku līmes. Samaisa 1,5 kg ģipša un 2 kg smalki samalta ķrīta, pielej līmes šķīdumu un atkal maisa, līdz iegūst vienveidīgu masu.Šī tepe uz griestiem jāuzstrādā ātri, jo apmēram pec 1/2 stundas tā sacietē.
    Smic
  • Labiekārtošana
    Kad kapitālie darbi ar smagiem materiāliem un lieliem mehānismiem bija pabeigti, sākām teritorijas labiekārtošanu. Jau atkal ielidoju uz zemes darbiem. Pirmā reize bija, rokot pamatus, kad uzgājām zelta bedri un uz izgāztuvi aizvedām teju desmit kravas atkritumu. Otrā tagad. Izrādās, iepriekšējie īpašnieki, veco būvi nojaucot, lielu daļu būvgružu bija nevis veduši prom, bet izlīdzinājuši. Lai gružu kārtu aizstātu ar jēdzīgu melnzemi, 3/4 platības nācās norakt un aizvest vidēji 10cm virskārtas. Matene, attiecīgi – 1500 m2 x 10 cm slānis = 150 m3 jeb apmēram 15 kamazi. Pieskaitām vēl to, kas bija nobērts malā no būvbedres rakšanas, un kopsummā iegūstam 28 kravas. Kad gruži un atkritumi bija aizvesti, vietā atvedām un izlīdzinājām 150 m3 sijātas melnzemes. Neskatoties uz to, ka vasara kopumā bija diezgan slapja, tieši nākamās divas nedēļas pēc zāliena iesēšanas bija ļoti sausas, un es dabūju krietni nopūlēties ar laistīšanu. Neskatoties uz manu centību, liela daļa sēklu neuzdīga. OK, precīzāk būtu teikt, ka pēc pirmās laistīšanas sāka dīgt, bet pēc tam, nedabūjušas pietiekami daudz ūdens, nokalta. Kad bijām jau ievākušies un ar steidzamākajiem uzdevumiem tikuši galā, vēlreiz aicinājām dārzniekus, uz dobju ierīkošanu. Mums jau ļoti laicīgi bija sagatavots labiekārtošanas plāns ar dobju un augu izvietojumu, tādēļ darbi sekmējās diezgan raiti – vispirms zem dobēm noraka kādus 50 cm grunts, un vietā sabēra melnzemi. Tālāk ieklāja ģeotekstilu un ierīkoja norobežojumu starp zālienu un dobi. Pēdējais solis ir ģeotekstila pārklāšana ar mulču. Teorētiski ģeotekstila klājums mūs atbrīvos no nepieciešamības ravēt. Izklausās ticami. P.S. Dārznieci sauc Agnese, un viņu var sazvanīt pa tālruni 20402222. P.P.S. Nederīgās grunts izvešana ir ļoti dārga, jo jāmaksā gan par transportu, gan izgāztuvei par gružu pieņemšanu. Tādēļ der aprunāties ar traktoristu un šoferi, lai uzzinātu, vai viņiem ir kāds paziņa kas tobrīd strādā kādā citā objektā, kur zeme ir vajadzīga un to labprāt pieņem.
    laim0nis
  • Infiltrācijas akas izbūvēšana 07.07.2017
    Kā solīts, pienācis laiks paturpināt triloģijas rakstu sēriju par kanalizācijas izbūvi. Otrā, daļa, jeb stāsts par infiltrācijas akas izbūvi, lielos vilcienos un mazos tramvajos ir līdzīgs pirmajai daļai, jo 70% no darba ir tīra rakšana. Infiltrācijas akas izveidošanai man bija atvēlēti divi mazie (grods ar diametru 1m) grodi un divi grodu vāki. Otrais grodu vāks bija pārpalikums, kuru kaut kur vajadzēja utilizēt. Negribējās, lai vēl 10 gadus uz zemes gabala mētājas nekam nevajadzīgs groda vāks. Šoreiz izmantoju citu rakšanas tehniku. Grodam paredzētajā vietā tiek noņemta tikai velēna, pēc kā, šajā vietā uzreiz liek grodu un rokot zemi no groda iekšpuses, grodu sēdina dziļāk. Ja sākumā nenoņem velēnu, tad ir diez gan pagrūti uzsākt tos pirmos 20cm rakuma.   Grodus savā starpā obligāti “jāsasien” kopā, lai tie sēžās vienmērīgi. Arī groda vāku nepieciešams sastiprināt ar pašiem grodiem. Toreiz man likās ļoti laba doma lietderīgi izmantot cauruli no bioloģiskās iekārtas līdz infiltrācijas akai, pārveidojot to par drenāžas cauruli. Ņemot vērā, ka šajā zonā bija paredzēti apstādījumi, likās, ka augsnes papildus mitrināšana ļaus tam visam augt griezdamies. Šobrīd gan liekās, ka nekāds lielais ieguvums no šāda ~3m infiltrācijas posma nebūs. Pirmie testi gan pierādīja, ka infiltrācijas posms diez gan labi nodrenē ūdeni un nekas līdz akai nemaz netiek, bet ilgtermiņā pastāv lielāks risks, ka caurulē var aizķerties/sakrāties kādi netīrumi, kurus jau būs krietni grūtāk izdabūt ārā. Laiks rādīs, vai šis bija pareizs lēmums. Drenāžas posms tika izveidots iezāģējot ar fleksi caurulē ribas, kā tas redzams attēlā, un to visu ietinot ģeotekstilā. Caurule no šādām operācijām stingrību nezaudē. Zem caurules netika likti oļi vai kas tamlīdzīgs. Gan jau baltā smilts gana labi visu iesūcinās. Sporta pēc, protams, izveidoju grodā caurumu ienākošajai caurulei ne tur kur vajadzēja, kas tikai vēlreiz pierāda cik precīzs ir mērīšanas paņēmiens ar nosaukumu “uz aci”. Gan ūdens spices akas, gan kanalizācijas infiltrācijas akas grodus iegremdēju dziļāk par zemes līmeni, lai ap tiem nākotnē labāk augtu zāle. Šī iemesla dēļ abiem grodiem bija nepieciešams uzmūrēt paaugstinājuma “bortus”, lai tiktu līdz zemes līmenim. Sākotnēji gribēju mūrēt no silikāta ķieģeļiem, kurus parasti var atrast ss.lv par “pliku paldies”, bet saprotot, ka cilvēki ir palikuši merkantili un prasa 5 centus par ķieģeli, vienkārši aizbraucu uz bodi un iegādājos lētāko bruģakmeni, kurš funkciju pilda vēl labāk. Izmaksāja arī lētāk, kā braukt uz Ķekavu pēc bezmaksas ķieģeļiem. Uzmūrētos “bortus” vēlāk nosmērēju ar bituma mastiku, kura pie mājas mētājās 3 gadus.
    buvejamkopa
  • Dārza instrumentu glabāšana
    Piedāvāju vienu ļoti vienkāršu un ātri uztaisāmu life hack tiem brīžiem, kad nevar atrast vietu lāpstām, grābekļiem un visādiem citādiem kātiem. Vajadzīgs dēļa gals, saplākšņa atgriezumi, urbis, zāģis, skrūves un eņģītes, kuras itin labi var aizstāt ar riepas gabalu, brezentu vai ko tamlīdzīgu. Es izlīdzējos ar strēmeli biezas ādas, ko kaut kad senāk biju sagādājis instrumentu asināšanai.
    laim0nis
  • Montāžas galds
    Būvdarbu noslēguma fāzē un pirmos mēnešus pēc ievākšanās mana darbnīca galvenokārt kalpoja kā būvmateriālu, iedzīves un visādas drazas krātuve. Pārejas posms nu ir garām, un izpakošanās sprints ir pārtapis par iekārtošanās maratonu. Lai atvieglotu sev dzīvi visādu mēbelīšu, plauktiņu un skapīšu izgatavošanā, uztaisīju sev montāžas galdu. Lielisks veids kā nosvinēt 2 mēnešu ievākšanās jubileju. Prasības mēbelei: – pārvietojams, bet pie vajadzības nofiksējams – tikpat augsts kā galda zāģis – jebkurā darba virsmas vietā ar līmspīlēm jāvar nofiksēt detaļu – zem virsmas jābūt kabatām, kur darba procesā viegli nolikt un paņemt instrumentus Lūk, rezultāts! Uz virsmas ir divu izmēru urbumi – 20mm un 25mm. Mazākie domāti atbalsta tapu/ dībeļu (nezinu pareizo latvisko nosaukumu, bet angliski ir bench dog) nostiprināšanai, lielākie – līmspīlēm. Tapu caurumi gan vairāk piestāv ēvelsolam, tomēr nolēmu, ka pie vienas urbšanas jāuztaisa, jo ar laiku gan jau pielikšu arī skrūvspīles. Pirms lakošanas nolēmu urbumu līnijas pārzīmēt un atstāt, lai kalpo kā vadlīnija taisniem leņķiem. Mēbeles izmērus noteicu tā, lai to varētu uztaisīt no vienas 1500 x 3000 x 21 saplākšņa loksnes. Virsma ir 1000 x 1500, un sānu augstums ir 25 cm. Rezultātā kopējās kastes dimensijas ir 1500 x 1000 x 292. Sānu atveres zāģēju tik lielas, lai brīvi varētu iebāzt roku ar skrūvmašīnu. Naudas ekonomijas nolūkos beigās paņēmu nevis veselu A klases finiera plāksni par teju 80 eiro, bet sakombinēju B klases atgriezumus kopsummā par 14 eiro. Tas ļoti uzlaboja kopējo ciparu – par 80 eiro sagādāju ne tikai saplāksni, bet arī ēvelēto materiālu kājām, ritenīšus, špakteli, laku un velūra veltnīšus. N.B. Vērtīgs padoms no galdniekiem – koka defektu labošanai vislabāk izvēlēties divkomponentu automašīnu špakteli BEZ stikla šķiedras. Labi cietē, labi slīpējas, vienīgi izskatās, nu, tā…
    laim0nis
  • Dobeles panelis pamatiem – vai pareizā izvēle?
    Celtniecībā iestājusies pauze un ir laiks padalīties ar padarīto. Ceru ka info noderēs jaunajiem censoņiem, kas vēlās uzsākt savas mājas būvniecību. Šoreiz padalīšos pieredzē ar  Tenapors paliekošajiem pamatu veidņiem, jeb  Dobeles paneli. Pirms būvniecības uzsākšanas bija izkristalizējušās vairākas opcijas: Nolīgt brigādi, kas visi izdarīs tavā vietā, bet pēc tāmju saņemšanas šo variantu atmetu, jo par atvēlēto budžetu man varēja piedāvāt pamatus no FSB blokiem (gribēju lentu). Izmantot Haus Teriva pamatu blokus (LV tirgo buvbloks), šos atmetu, jo sarēķinot kopējos izdevumus, potenciālos riskus + darbu, kas jāiegulda sanāca,  ka lentveida pamti izmaksās tikai mazliet dārgāk (bet tie būs lentveida pamati). Īrēt vieglos veidņus un liet lentu. (Ļoti labu ciparu var sarunāt ar Techline) Šo atmetu jo “nobijos” no tempa, kas vajadzīgs, lai iekļautos īres termiņā un darba apjoma, lai uzstellētu/atveidņotu Izmantot Dobeles paneli Kā jau noprotiet izvēlējos pēdējo, bet nevaru 100% apgalvot ka manā gadījumā tā bija labākā/gudrākā izvēle. Apkopojot izdevumus iespējams, ka ar brigādi būtu sanācis tāds pats cipars kā pašam darot vai pat lētāk, ja vien pareizi sadalītu darbus (ko dari pats/ko brigāde) vai arī pakaulētos par cenu. Bet no otras puses būtu garlaicīgi visu uzticēt brigādei un pašam stāvēt malā Spriediet paši, bet zemāk izklāstīšu procesu. Pasūtīšana un piegāde Veidņu izmaksas internetā neatradīsiet, bet nosūtot epastu uz Tenax var saņemt precīzu aprēķinu. Cena tiek rēķināta par tekošo m2. Izvēlējos 30cm platus veidņus ar 5cm siltinājumu iekšmalā un 10cm siltinājumu ārmalā. Iekšējām nesošajām sienām abas malas bija 5 un 5 cm. Ārējos veidņus var ņemt arī 5/5cm un papildus nosiltināt pamatus pēc ieliešanas, bet cenas starpība nebija tik liela līdz ar to uzreiz ņēmu 10cm, lai atbilstu projektam. Te ir piemērs Tenax montāžas shēmai: Veidņu augstumu var pielāgot projektam, bet platums ir 1 vai 1,2m. Ja standarta izmēri neder sanāk vainu piegriezt vai arī aizpildīt spraugu ar putuplasta loksni. Manā gadījumā aizpildīt spraugas vajadzēja 3 vietās + vēl vienā vietā kur aprēķinos bija ieviesusies kļūda: Pasūtot veidņus nošāvu greizi ar lēmumu palielināt to augstumu līdz 1.4m, jo nebiju plānojis veidot pēdu, bet vēlējos saglabāt cokola augstumu. Vēlāk pēdu ielēju, bet veidņi jau bija pasūtīti. No vienas puses žēl, jo varēju ietaupīt uz veidņiem/betona, bet no otras puses tagad varu izveidot labu kritumu no mājas un saglabāt augstu cokolu. Izkraušana Veidņus atgādāja pēc ~3 nedēļām un noliktajā dienā devāmies ar brāli sagaidīt lielo Tenax auto, lai izkrautu veidņus. Biju pārliecināts. ka putuplasts neko nesver un divatā mierīgi tiksim galā, arī Tenax teica ka divatā var izkrāmēt. Realitātē mums bija krietni jāiespringts, jo veidņi nāk sapakoti uz paletēm pa 4-5 un to kopējais svars ir liels. Ceļot ārā obligāti jāņem aizsargbrilles, jo manevrējot ar smago paleti ir risks sev izbakstīt acis ar veidņos esošo armatūru. Kā arī jāuzmanās, lai nenolauztu veidņu stūrus. Divus stūrus pacentāmies nolauzt, bet ar putuplasta līmi tos viegli var pielikt atpakaļ. Uzstādīšana Veidņus sākām likt 17.06, bet betonu lējām 13.07… Protams, ne jau katru dienu mēs strādājām, darbs notika pa brīvdienām, kādu vakaru. Bet te jāatzīst, ka  sistēmai ir viens liels mīnuss – tev nevajag iespringt. Tu vari veidņot savā tempā un tev nav jāuztraucas par soda naudām/papildus īres maksu kā tas ir nomāto veidņu gadījumā. Un tā kā pa vidu bija izlaidumu laiks, Jāņi u.c. svētki tad viss pasākums ievilkās uz nepilnu mēnesi. Veidņu montāža sākas ar stūra izveidošanu. Stūra elements ir jāveido pašam veicot atbilstošu iegriezumu katrā veidnī un izņemot lieko armatūras karkasu. Sākumā šis process prasīja ilgu laiku, jo lai izņemtu armatūru ir jāatskrūvē plastmasas dībeļi, tad jānofleksē liekā armatūra. Te piemērs bildēs no stūra un T veida krustojuma: Stūros liku iepriekš salocītus armatūras elementus – 1m uz katru pusi. Tiesa tas apgrūtina salikšanu it īpaši T veida savienojumos, jo traucē pēdā iestrādātie armatūras izlaidumi. Dažās vietās nācās tos nozāģēt, lai veidņus var vieglāk sastumt kopā. Garajos gabalos armatūru ievietot ir viegli – atliek tikai salikt veidņus un ievērt attiecīgajās vietās armatūru un izveidot pārlaidumu. Veidņos ir ~45 grādu leņķī iemetināta armatūra kura nodrošina ka horizontālā armatūra nostājās pareizajā vietā. Pārlaidumos armatūru sēju tikai augšējajā rindā, jo fiziski veidņa apakšā un vidū tas nav iespējams. Lai vieglāk ievērot 0.5m pārlaidumu uz armatūras stieņiem veicu atzīmi ar krāsas baloniņu. Izmantoju 10mm armatūru kas novietota 4 rindās. Lielāku soli šiem veidņiem izveidot nevar, jo armatūrai paredzētie stiprinājumi ir tik cik ir (pēc projekta bija 5 rindas uz 1.2m). Nostiprināšana Stūros veidņus līmēju ar putuplastam paredzētu līmi, tādējādi iegūstot stingru stūra elementu. Sākumā līmēju savienojuma vietas starp visiem veidņiem, bet atskārtu ka ir problemātiski vēlāk veikt korekcijas un turpmāk savā starpā veidņus savilku tikai ar stiepli: Veidņiem ir risks “uzpeldēt”, tādēļ kur iespējams sēju tos klāt pie pēdas U veida elementiem. Tiesa ne vienmēr U elements sakrita ar veidņu savienojuma vietu līdz ar to ieteikums precīzi izlikt U elementus pēdā, lai liekot veidni to var aizsniegt. Pēc instrukcijas veidņus var likt uz U profila, kas piestiprināts pie pamata pēdas. Tā arī darīju, jo tas atvieglo veidņu novietošanu vienā līnijā. Izmantoju parastāko reģipša 5cm profilu. Tiesa profilu pie pēdas stiprināju tikai pirmajai sienai. Tā kā rezultāts sanāca mazliet šķībs un koriģēt to vairs nevarēja tad nolēmu U profilu nestiprināt pie pēdas. Līmeņošanai izmantoju “krāsainās” plastmasas plāksnītes. Vēl viens plus paliekošajiem veidņiem ir iespēja veikt korekcijas līmenī pēc to montāžas norīvējot augšējo malu. Manā gadījumā viens stūris bija sanācis par ~1,5cm augstāk Protams, viss šis pasākums betonu nenoturēs un ir jāveic papildus nostiprināšanas darbi.  Pa iekšējo un ārējo perimetru ar reģipša skrūvēm pie melnajām dībeļu galviņām pieskrūvēju pamatu pēdai izmantotos veidņus un atstutēju ar dēļiem, tas nodrošina ka savienojuma vietās veidnis neatnāks vaļā. Lai pamatu siena sanāktu taisna bez “vēderiem” uzliku reģipša profilu uz abām augšējām malām. Var likt tikai uz vienas malas, vai nelikt vispār, bet man likās drošāk, jo profils  papildus satur veidņu savienojuma vietas, kā arī betons nenonāk uz veidņa horizontālās virsmas. Pārbaudot konstrukciju tā likās pietiekoši stipra, bet papildus drošībai apbēru veidņus ar smiltīm ~ 0.5m gan no iekšpuses, gan ārpuses un noblietēju ar laistīšanu. Tas netikai deva papildus drošību, bet arī atviegloja betona liešanu 1.4m augstajos veidņos. Ja iekšpusei varēja izmantot smiltis no tranšeju rakšanas tad ārpusei nācās pasūtīt vienu kravu. Smagais pacentās iebuksēt, bet pēc 3h cīniņa tomēr izķepurojās. Kopumā pie manis iestiga 3 puspiekabes, tādēļ vedot smiltis ir labi ja pa rokai ir traktors. Stūri ir šo veidņu vājākā vieta un tie ir papildu jānostiprina. Es izmantoju vītņstieni, kas aizāķēts veidņa iekšpusē (izmantoju šādu “modernu” risinājumu jo tad ir iespējams izdurt cauri veidnim un pieskrūvēt galā āķi): Kopsavilkums Kopumā man ir dalītas jūtas Man patika: Ātra un viegla montāža ja salīdzina ar smagajiem īres veidņiem. Piemēram, trešo daļu no pamatu apjoma uzveidņojām kopā ar sievu Viegla armatūras ievietošana, nav jātērē laiks armatūras karkasa izveidošanai Iespēja brīvi plānot laiku, jo neesi atkarīgs no īres termiņa Iespēja veikt korekcijas (piemēram, pastumt visu sienu par dažiem cm uz vienu vai otru pusi, kā arī piedzīt precīzu augstumu ar ķīlīšiem vai pierīvējot. Pēc pamatu ieliešanas nav jāveic siltināšanas darbi Ir pieejams Tenax konsultants, kurš izpalīdzēs ar padomu, ja kaut kas nav skaidrs Man nepatika: Cena. Jo veidņi ir dārgi es pat teiktu neadekvāti dārgi Bet laikam jau ir labs noiets jo ar Tenax neko sarunāt nevar, kā arī atlaidi man izdevās dabūt tikai solidarizējoties ar kaimiņu kurš jau šos veidņus bija izmantojis vairākām mājām un varēja pretendēt uz “vairumpircēja” atlaidi. Putuplasta (jeb pareizāk sakot putupolistirola) cietība. Pēc ražotāja info tas ir EPS 200, bet prasītos cietāks materiāls. Ja siltinātu pamatus pats, izmantotu XPS Nostiprināšana, jo šeit katram ir jāizpaužas pēc saviem ieskatiem un ir grūti novērtēt vai konstrukcija 100% noturēs betona svaru. Stūru un savienojumu vietas – prasītos tomēr pēc “rūpnieciska” stūra elementa un vertikālas gropes, lai veidņus var savienot kā lego Precizitāte, jo veidņi ir līdz pat ~ 0.05cm īsāki un uz garajiem sienu laidumiem šī nobīde ir pamanāma. Ja būtu jāizvēlas toreiz tad savas mājas pamatiem izvēlētos īrētos veidņus un sarunātu vairāk palīgu vai arī noalgotu brigādi, jo tā manuprāt izdotos ieekonomēt, bet ja būvē mazāku māju vai divstāvu māju kur pamatu apjoms nav liels, tad Dobeles panelis ir ļoti laba izvēle. Nākošajos rakstos pastāstīšu par kanalizācijas izvadiem, hidroizolāciju un betonēšanu. Ceru ka info bija noderīga, jo internetā var atrast daudz diskusijas par šo tehnoloģiju, bet maz atbildes un praktiskus piemērus (te būs vēl viens blogs kurā tika izmantots Dobeles panelis)
    Mārtiņš
  • Gāzbetonu bloku kvalitāte
    Kā jebkurai precei, arī gāzbetona blokiem ir jāatbilst noteiktai kvalitātei. Rekomendēju pievērst uzmanību sekojošam, pieņemot blokus: vai ir atvesti pareizie – pārbaudiet katras paletes marķējumu bloku mitrums mehāniskie bojājumi Saņemot blokus un atverot plēves secinājām, ka vairākas paletes ir ar blokiem, kas ir acīmredzami izmirkuši. Sazinājos ar tirgotāju, kurš savukārt komunicēja ar ražotāju,  un pēc … Turpināt Gāzbetonu bloku kvalitāte lasīšanu
    ugisk
  • Šis un tas 1
      Ir uzkrājušies dažādi temati un bildes. Turpmāk to visu apkopošu ik pa reizei nopublicējot bundle postu. Tā nu sanāca ka darbā pēc viena pasākuma palika pāri sausais ledus kuru protams bija jāiznīcina mājas apstākļos. Secinājums tāds ka Co2 iekštelpās uzkāpa līdz 2500 vienā brīdī.. Protams, jo tas tiek ražots no šķidra CO2. Ar to arī dūmu balle beidzās:) Darba eksperments. Ideja maziem puķu podiem uz palodzes.. iestrādājot pamatni palodzē. Granulu katls nolika ķelli, pareizāk sakot vadības bloks. Visticamāk dēļ vētrām un elektrības raustīšanās – lOgs zemāk. Deguma pēdas gan nekādas nebija un nomainīja pa garantiju. Nibe (Stefana) tirgoto produktu pēcpārdošanas supports zem katras kritikas. Labi ka man ir malkas katls un nebiju iesprindzis atrisināt pēc iespējas ātrāk – finālā ar ekstrēmi daudz iterācijām un papildus cilvēku iesaistīšanos mēneša laikā tikām galā un karti nomainīja.. Vecrīga, restorāns, 70cm mūra sienas un dēļu grīda gribēja, lai nobildēju:) Stirnas nāk ciemos ēst ozolu zīles un kaimiņa kompostu. Vienā brīdī pat iedomājos par piebarošanu un palasīju tam paredzēto likumu: https://likumi.lv/doc.php?id=263243 Beigās valdē nolēmām ka nebūs barotavas lai nav papildus riski ka sāks ēst nekontrolēti visu pārējo apkārt mājai:) Elektrības pasākums paturpinājās. Sadali Nr1 pagaidu variantā uztaisīju (paredzēts nobarot kontaktus saimniecības telpā), nākošā ir Nr2 (siltuma mezgla apkalpošanai), Nr3 tuvākā nākotnē mājas apgādei un automatizācijai. P.S iepriekšējā rakstā par elektrību neapstiprināju dažus komentārus un vispār pēdējā laikā to esmu paradis darīt. Vidējā pievienotā vērtība komentāriem kurus neapstiprinu ir pielīdzināma šai.. Esmu nosvērt un pietiekoši nobriedis, nereaģēju uz provokācijām:) Ja niks atbilst īstenībai, tad šī cilvēka dzīves uztvere un apmierinātība nav mainījusies:) http://nra.lv/latvija/kriminalzinas/33107-hakeris-rupeklis-taisnojas-ka-tikai-bridinajis-uznemumus-ekskluziva-intervija.htm Katrs pašapliecinās kā vēlas:) Šoreiz virsapmetuma kārba Nr2 no Hager. Kasti savācu atsevišķi. Jāizlaiž cauri 3 fāzes un Nulle. No vienas fāzes jānobaro siltuma mezgls, tajā skaitā ūdens sūknis. Uzliku Noplūdnieku, C16 automātu un paredzēts arī taimeris – iepirkās tikai neīstais (vajadzēja 2 kanālu – cirkulācijas sūknim un auto apsildei), bet tāpatās noderēs.. 4mm lokanie vadi, jāizmēģina kas un kā Aizlienētās šķēres no Ernesta Ja redzet ka man trūkst kāds instruments ko varat nošārēt tad padodiet ziņu! Iedomātais slēgums kurš protams pamainījās pēc fakta un fāzes spaile vairs nebija augšā. Tur uz plastmasas rakstīts, ka viena ir zemējumam, bet otra Nulle – ir kāds tehnisks iemesls kāpēc tur nevarētu dalīt fāzi? Novērojums bija pirmajā sezonā, ka siltinājums saraujas, vai tā ir tikai mana ilūzija? Gadu ir nodzīvots šādi. Lielisks slēgums:) Vēl no apdares laika kad bija mitrums izskatās ka palikuši zaļie gali! Sapratu kur aiziet/pienāk katrs vads un noravēju visu nost. Biju iesprindzis un Hager crosa blokiem (1:6) ar smukiem vāciņiem (L3), aizņem 1.5 DIN vietas. Konstatēju, ka taimeri nevaru pieslēgt, jo nebija iepircies kontaktors + krosēšanu visticamāk darīšu šajā kastē ar izolētajām spailēm un Hager krosa blokus pārlikšu uz mājas skapi. Baigais jau čakars ar cietajiem vadiem.. Un vispār nākošā reizē kārbas būtu licis pirms fināla apdares, bet toreiz nebija iespējas/prioritāte..:( Ūdens pasākums ieģērbsies kaut kādā skapī un pie vizuālā būs jāpiestrādā:) Bet nu ir labāk kā bija sākumā. Var arī veltīt laiku sievas uzdotajiem darbiem.. Būšot otrā bērnu istabā stilizēta DIY lampa un mazās kartes būs kā tāfeles, lai mācītos pilsētas un upes Latvijā.. Will see. Mainu šogad 3šo reizi filtrus rekuperatoram. Varēja savākt materiālu un likt zem mikroskopa! Nu kaut kā tā. Nedaudz arī par autoru Dienas avīzē
    Kaspars
  • Terases stabveida pamati un skursteņa pēda
    Paralēli izklaidēm ar gāzbetonu lēnām tika bakstīti arī terases pamati. Uztaisīju šādus koka veidņu no dēļu pārpalikumiem. Iekšā izmēri 27x27cm, augstums 1,2m. Izraku aprakto armatūru līdz pēdai (par pēdu var lasīt šeit), rūpīgi notīrīju ar drāšu birsti netīrumus un rūsu… Continue reading →
    Ivars
  • Terases klājs
    Pēc projekta terase bija iezīmēta tikai pretī lielajam logam, šobrīd tā ir 3.6 plata un 23m gara. Tā savieno abas mājas un vasarā dod iespēju būtiski paplašināt apdzīvojamo platību. Beidzot arī atbrauca gumija kuras tika noskatītas pie Laimoņa. Man ir 7 lāgas 23m garumā un vēl nedaudz starp mājām, tika pasūtīti 200m gumijas (50m rullī) no Rothoblaas. Iesāku pagājušajā nedēļā Konstatēju ka tā pašlīmējošā lenta nekam neder un nācās vien piešaut gumiju. Un auksti kaut kā ārā paliek strādāt. Sliekšņi bija jāpārskrūvē, toreiz kaut kā nošāvu garām ar tiem augstumiem.. Šajā nogalē mērķis bija nofinišēt pēdējo lielo āra darbu un sīkumus/astes atstāt uz nākošo gadu pēc nodošanas. Katru slieksni sanāca no jauna piedzīt, bet tagad visi ir vienā līmenī Atcerējos darbmācības stundas:) Klāju lieku un tapoju ar mazajām nagliņām, vēlāk tiks pieskrūvēts. Tā vien likās ka svēdien 22Oct sāksies ziema un pa dienu uzsnigs:) Rudens ir tepat blakus un nekur nevajag braukt Kā fināla darbs bija saskrūvēt nerūsējošā tērauda skrūves 70mm Apakšā konstrukcija tika veidota tā, lai taisnās līnijās var skrūvēt. Vienu līniju saskrūvēt aizņēma 1.5h. Taupot laiku skrūvēju katru otro lāgu, šobrīd izskatās ka tā arī paliks. Uz nākošo vasaru jāpieskrūvē dīvānam riteņi, lai var izbraukt ārā. Visticamāk stacionāras mēbeles nebūs, jāpiepērk vēl kāds dīvāns klāt, negribās aizbarikādēt logu no ārpuses. Garā mala līdz sniegam jānozāģē, lai dēļiem gali ir vienādi, jānopernico ar eļļu. Pārējās apdares lietas uz pauzes, basta. Viss, tagad var koncentrēties uz iekšdarbiem, jo piemēram durvīm aplodas tā arī nav uzliktas:) Iedomātais efekts par dažādiem platumiem uz fasādes kuri turpinās uz terases arī panākts:) Starp mājām sanāca stiķis dēļiem, jo kopējais garums 6.4m
    Kaspars
  • Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas uzstādīšana 17.06.2017
    “Nekā sarežģīta” reiz teica šī bloga autors, skatoties youtube klipiņus, kā privātmājām tiek uzstādītas septiķu un bioloģisko attīrīšanas iekārtu sistēmas. Un izrādās, ka nebija arī… Ievadam gribu teikt, ka manā pusē teorētiski ir atļauti arī septiķi, vai vēl “klasiskākās” grodu sistēmas, bet, manuprāt, tās vairāk iederās pagājušajā gadsimtā. Ja pāris hektārus lielā lauku īpašumā tie vēl būtu pieņemami, tad 1200 kvadrātmetru zemesgabalā dzīvot blakus, runāsim atklāti, izkārnījumu bedrei, kura caur saplaisājušu grodu pamazām sūcās gruntī, nav vēlēšanās. Bioloģisko attīrīšanas iekārtu cenas arī ir kļuvušas gana pieņemamas. Arguments, ka iekārta tērē elektrību ir patiess, bet diez vai uz kopējā elektrības rēķina fona tie 2-3 EUR mēnesī būs tik ļoti sāpīgs zaudējums. Pašu iekārtu iegādājos pie Enfriho . Nav manā blogā baltā saraksta, bet ja būtu, tad Jāni no Enfriho tur varētu likt iekšā. Pacietīgi atbildēja uz maniem jautājumiem, arī tiem uz kuriem citi, saprotot, ka cilvēks pats grib uzstādīt iekārtu, atbild nelabprāt. Pasūtot iekārtu, standarta cenā ir iekļautas visas iekārtai nepieciešamās komponentes, izņemot elektrības vadu, kurš nobaro gaisa kompresoru un pieslēguma kanalizācijas caurules. Infiltrācijas lauks/aka, protams, arī ir atsevišķs stāsts. Atkarībā no iekārtas uzstādīšanas dziļuma var nākties, kā tas bija arī manā gadījumā, “pieaudzēt” iekārtu, jebšu palielināt iekārtas augstumu. Iekārtas pieaudzēšana arī ir pieskaitāma pie papildus izdevumiem. Pēc tam, kad iekārtu biju Enfriho mājvietā “pačamdījis”, pacilājis un sapratis, ka varētu izdoties, veicu pasūtījumu un pēc pāris dienām šī skaistule (nez bioloģiskajām iekārtām arī dod vārdus, kā automašīnām?) jau stāvēja manā pagalmā. Nodevīgās rozā trepītes, kas redzamas fotogrāfijā, neļauj noslēpt faktu, ka pirms uzstādīšanas, iekārtu atļāvos pabakstīt, paregulēt un pamērīt. Kā saka, iepazinos ar gaidāmās kaujas pretinieku, kas šajā gadījumā ir ļoti svarīgi. Noņēmu visus mērus, atraku kanalizācijas caurules izvadu pie mājas un sākās kritumu rēķināšana. Ja runā par kritumiem, tad es esmu dzirdējis trīs piegājienus: -Jo mazāks kritums jo labāk. Tādejādi viss podā nolaistais eleganti, lēnā mierā aizpeld uz savu mērķi; – 1 cm uz 1m; – 2cm uz 1m. Pirmais piegājiens likās galīgi garām, jo daba cilvēkam ir devusi nenovēršamu talantu daudz ko “salaist delī”, ko pie minimāla krituma 10m garā posmā amatierim ir ļoti viegli izdarīt. Nedaudz ne tur un ne tā pieblietēsi un viss minimālais slīpums vējā. Otrais un trešais piegājiens likās gana labi, tāpēc nāca loģisks plāns tēmēt uz kritumu 1,5cm uz 1m. Beigās kaut kas uz to pusi arī sanāca. Ar manām “precīzajām iekārtām” kritums tika panākts 1,7cm uz 1m. Šajā brīdī jau biju ieracis grodus ūdens spicei, tāpēc rakt apaļas formas bedri otreiz nevajadzēja mācīties. Arī lamuvārdu limits tika iztērēts jau pie pirmās bedres, tāpēc šī gāja vēl vienkāršāk. Šoreiz atkal strādāju viens, bet atkārtošos un teikšu, ka vēlams to darīt divatā. Lūk divas bildes pirms un pēc. Ja jaunatklātās amerikas kontineta indiāņi sevi mēdza dēvēt par “Lāča sirdi”, “Redzīgo ērgli”, vai “Balto ilkni”, tad kaimiņi šajā brīdī mani nodēvēja nedaudz piezemētāk un mūsu platuma grādiem raksturīgāk- “Kurmis”. Šajā brīdī izraktajā bedrē vajadzēja laist iekšā pašu iekārtu. Šeit arī sākās vislielākā jautrība. Teorētiski plāns bija ļoti labs – iekārtu ar cilvēku spēku (iekārtu fiziski var pacelt divatā, bet vēlams to darīt četratā) pacelt uz “štropēm” un slaidi ielaist bedrē, kurai jau bija izlīmeņota pamatne. Iekārtu nebija nepieciešams papildus enkurot gruntī. Praksē, viss izvērtās krietni savādāk. Iekārtu tiešām ielaidām iekšā, bet, ņemot vērā, ka bedre bija izrakta tikai ar kādu 10-15cm rezervi uz katru pusi, laižot iekārtu iekšā, tā vairākās vietās aizķēra bedres sienas, nobrucinot smiltis, līdz ar ko, nolaižot iekārtu, tā stāvēja šķībi un augstāk, kā plānots.   Šāds variants man neder, tāpēc, izmantojot visu, kas saimniecībā ir pieejams, virs izraktās bedres tiek uzmeistarota pagaidu konstrukcija iekārtas izcelšanai un atkārtotai iecelšanai. Uz otro piegājienu, tiekam arī pie aizlienētas elektriskās vinčas un šoreiz jau iekārta tiek ielaista bez nervus kutinošām emocijām. Izvelkot konspektu no iekārtas ielaišanas procesa – “Gribējās kā labāk un sanāca kā labāk, bet 5 reizes ilgāk, kā sākotnēji plānots”. Uz līmeņu mērīšanu un bedres rakšanu aizgāja nepilna diena, uz iekārtas ielaišanu aizgāja ~5 stundas. Ja sākotnēji jau būtu izmantojuši vinču vai kādu trīšu sistēmu, iekārtu varētu ielaist ~2 stundās, ieskaitot sastatņu montāžu. Lai iekārtai pievadītu kanalizācijas cauruli no mazēkas, bija nepieciešams izrakt ~10m garu tranšeju, kas tika izdarīts lēnā garā pa darba dienu vakariem. Pa tiem pašiem vakariem tika iepirkti kanalizācijas veidgabali, ar ūdeni uzpildīta pati iekārta un darbs varēja sākties.   Kā redzams, es vēl aizvien neesmu atmetis domu par lielāka izmēra mājas būvniecību nākotnē, tāpēc pie iekārtas jau tagad uzstādīju trejgabalu, kuram nākotnē pieslēgt lielo māju bez pārlieku lielām galvassāpēm. Kad trubas bija saliktas, lēnām, ar skalošanu un mini rokas blieti pa kārtām skaloju ciet tranšeju, ik pa laikam pārliecinoties, vai neesmu izbīdijis caurules. Paralēli tranšejas aizbēršanas darbiem, ievilku arī kompresora kabeli un lokano cauruli, kas savieno kompresora bunduli ar bioloģisko iekārtu. Pelēkā attēlos redzamā gofra, pa kuru iet elektrības kabelis teorētiski nav paredzēta ārdarbiem, bet, manuprāt, nekas viņai zem zemes nenotiks. NB. Pēdējos attēlos redzamā kanalizācijas caurule tika apzāģēta tādā garumā, lai visi kanalizācijas ūdeņi tecētu tieši Bioloģiskās iekārtas Eirliftā Nr.1(tas ir kantainais nodalījums iekārtas vidusdaļā). Neiedomājaties, šo cauruli atstāt kā redzams attēlos. Nejūtu vajadzību sīkās detaļās aprakstīt visu pieslēgšanas procesu, jo viss ir ļoti intuitīvi un viegli saprotams. Iekārta nāk pilnībā nokomplektēta ar pamācību apkalpošanā un ieregulēšanā. P.S. Ieteikums naudas taupīšanai – nav nepieciešamība pirkt speciālu smērvielu, lai būtu vienkāršāk savienot kanalizācijas caurules, jo tik pat labi šo funkciju izpilda roku krēmi, pēcskūšanās krēmi un citi zieķi, kas katram stāv skapī jau 3 paaudzēs ar domu, ka kādreiz gan jau izmantošu. Strādā ekselenti un pārsvarā smaržo arī labi! Nākošie divi ieraksti blogā būs par infiltrācijas akas uzstādīšanu un par iekārtas pašrocīgu palaišanu.
    buvejamkopa
  • Ābolu vīns ar aronijām
    Ābolu laiks. Citi ved uz darbu veselām kastēm un baro kolēģiem, citi liek burkās, bet mana mamma izspieda sulu pie kaimiņa un atveda man 120litrus:) Beidzot ir pienācis laiks un ir arī vieta kur pagatavot vīnu. Man recepte sastāv no ābolu sulas un aronijām, ko šādu pagatavoju kādu laiku atpakaļ lai iepriecinātu arī citus. Aronijas šoreiz izdomāju salasīt pats par smieklīgu naudu, iepriekš pirku 1.5 EUR/Kg. Kādu brītiņu jāpabrauc līdz Kārļiem. Tur ir tādi Birzgaļi kur saimniekam aronijas ir no 70tajiem gadiem, nu vairs palikuši 5ha no 10 un pieprasījums vairs arī tā neesot kā 90tajos. Nevajag Itāliju kur priecāties par vīnogulajiem Kādus 20L ievācām IKEA makaronu kāšamais arī lieki noder Un beidzot arī izvelkamais kāns noder:) Lieku burkā, blenderēju un tad uz “duršlaka” lai notekās Otrā notecēšana salātu žāvētājā:) Uz 20L sulas iet iekšā 1.5L tīras aroniju sulas Un aptuveni 2kg cukura sīrupa Raugs no depo. Uzvārītā ūdeni, atdzesētā līdz 35C jāatdzīvina 20min. Viena paciņa pietiek līdz 35L Izspiedes paliek sausas un šoreiz tā arī nonāca kompostā. Iespējams nākošreiz var taisīt kaut kādus gardumus žāvējot/vārot, nezinu Rezultāts šāds Četri glītākie toveri uz izstādi:) Pēc 4 mēnešiem varēs kaut ko lietot. Ideja tāda ka tas būs kaut kas sidra veidīgs un pildīsies spiediena izturīgās pudelēs (alus) pievienojot katrai klāt tējkaroti cukura lai veidojas gāze. Pēc viena mēneša vēl jātaisa pārliešana, lai nodalītu biezumus un liktu nogatavināties.
    Kaspars
  • Pirmā bloku rinda
    Tad nu, kad bloki bija piegādāti, varēja ķerties pie darba. Pirmajā dienā mūrēja tikai pirmo bloku rindu. Virs pamatiem atstāja ruberoīdu, tad lika mūrjavas kārtu un uz tās lika pirmo bloku rindu (mūrjavas kārtai nevajadzētu būt biezākai par 2-3cm). Tālāk pirmajā dienā nav ieteicams mūrēt, jo mūrjava ir salīdzinoši “peldoša”, tādēļ, ja tiktu mūrētas nākamās … Turpināt Pirmā bloku rinda lasīšanu
    ugisk
  • Gāzbetona bloku piegāde
    Kādu laiku esmu atpūties no ierakstu veikšana blogā, bet tas nenozīmē, ka nekas nav noticis vasaras garumā. Tad nu sākšu ik pa laikam ielikt kādu jaunu rakstu, kas, cerams, būs noderīgi lasītājiem. Bija pienācis pavasaris un bija jāsāk mūra darbi. Lai to varētu darīt, pirmais darbiņš bija gāzbetona bloku piegāde. It kā jau pavisam vienkārša … Turpināt Gāzbetona bloku piegāde lasīšanu
    ugisk
  • Parkets
    Uzzinājis, cik maksā ozola dēļi un to ieklāšana, no fantāzijas par masīvkoka grīdām atvadījos un sāku studēt lētākus variantus. Pētot engineered hardwood opcijas, nonācu līdz diviem Gajewski lakota parketa dēlīšu variantiem 11 mm biezumā. Pirmajā stāvā 600 x 120 mm, otrajā – 490 x 70 mm.  Abi ir divslāņu materiāli, vienīgā atšķirība, ka mazajiem apakšējais slānis ir no ozola lamelēm, bet lielajiem – no bērza saplākšņa. Kāpēc atšķirīgi materiāli? Guļamistabām izvēlējos labu ekonomiskā gala variantu – 6 reizes lakotus ozola dēlīšus, kas solās būt pietiekami praktiski kopšanā, nav pārāk neglīti un pēc ielīmēšanas nav papildus jāapstrādā. Jāatzīst, ka pirmajā mirklī likās mazliet par raibu, bet par 20 eiro ar mazu astīti kvadrātmetrā ir OK. Pirmajā stāvā izvēlējāmies tā paša tipa materiālu mazliet lielākā izmērā ar birstētu virsmu. Ieklājām skujiņas rakstā. Ar ieklāšanu bija aizķeršanās. Silto grīdu betonēšanu veicām maijā, bet līdz pat augusta beigām tās vēl nebija līdz galam izžuvušas. Vairāk kā mēnesi darbinājām mitruma separatorus, kurinājām gāzes katlu, bet nedēļu pirms plānotās ievākšanās mitruma līmenis joprojām bija pārāk augsts – 3.5-4 % ideālo 2 % vietā. (Te gan man pašam rodas jautājums par to, vai tie tiešām ir procenti, vai tomēr kādas citas mērvienības, jo grūti iedomāties, kā kaut kas var būt teju ideāli sauss, ja gaisa mitrums ir vismaz 60%.) Rezultātā nācās lietot SIKA divkomponentu poliuretāna grunti, kas faktiski izolē betonā esošā mitruma atliekas no koka grīdas. Variantu gaidīt un turpināt žāvēt vienkārši nebija – bērniem 1.septembrī jāiet uz skolu. Kad virsmas bija nogruntētas, varēja ķerties pie līmēšanas. Ja otrā stāva 84 m2 viens vīrs pievārēja 2 dienās, tad ar skujiņu nācās drusku pačakarēties – lai arī dēlīši ir lielāki izmērā, 66 m2 ieklāšana diviem meistariem aizņēma divas dienas. Pāris bilžu no procesa Rezultāts izskatās šādi: Šuvē, kur parkets satiek flīzes, iegremdēju 5 x 5 mm misiņa stienīti. Ideja nav mana – nošpikoju Pinterestā. Zem stienīša ir Sikaflex-11FC līme-mastika. Meistars komentēja, ka šķidro korķi vai citus materiālus šuvju aizpildīšanai vairs neizmanto un dod priekšroku šim izstrādājumam. Iemesls – žūstot nerūk un saglabā elastību. Šuvju aizpildīšanai vispirms abas virsmas nolīmē ar krāsotāju lentu, šuvē iespiež masu, pagaida līdz sastingst un lieko masu ar nazi nogriež. Nobeigumā piebildīšu, ka ir viegli apjukt, kad prasmīgi grīdas segumu tirgotāji ar labi atstrādātiem argumentiem sēj šaubas par “neīstā parketa” ilgmūžību, ierobežotu slīpēšanas reižu skaitu un tamlīdzīgi. Tad vēl izvēle starp eļļotiem un lakotiem materiāliem… Šeit tiešām der saglabāt vēsu prātu un saprātīgi pārdomāt – kāds ir mans paredzamās nākotnes horizonts? Vai tiešām es būšu gatavs biežāk kā reizi piecgadē kaut ko slīpēt, eļļot un krāmēties? Vai es ar pliku pēdu pratīšu sajust un novērtēt atšķirību starp 4 mm un 21 mm ozola? Es puslīdz iztēlojos, kāda varētu būt mana nākotne tuvāko 5-10 gadu laikā. Kas būs pēc tam, nezina neviens. Attiecīgi, arguments par “tikai 2 slīpēšanas reizēm” uz mani neiedarbojas. Izvēlējos lakotu materiālu, jo vienkārši nevēlos veltīt laiku domām par grīdas ekspluatāciju, kopšanu un uztraukties par to, vai bērni atkal kaut no nav salējuši, sasmērējuši, iebriduši ar ielas apaviem. Visbeidzot, manām pēdām 4 mm ozola lamele uz saplākšņa patīk tikpat labi kā masīvi dēļi. Meistara kontakti: Nauris 26622296
    laim0nis
  • 14 kubi Bauroc uzlīmēti
    Pēc pirmās rindas pabeigšanas bija liela gandarījuma sajūta un likās, ka tālāk jau viss aizies mērkaķa ātrumā, atliek tik jaukt līmi un krāmēt blokus, lai pēc nedēļas var zvanīt gaterim. Protams, nedaudz pārspīlēju, bet kā jau vienmēr realitāte nedaudz atšķiras… Continue reading →
    Ivars
  • Izmaksas fasādei un terasei
    Jāsavelk gali kopā pēc būvniecibas sezonas beigām. Palicis būtībā vēl kādas 20-40h darba, lai saliktu gumijas uz lāgām zem klāja un pieskrūvētu, saskrūvētu fasādi ar skrūvēm, vējakaste 9m un vēl piekrāsošana šur/tur. Pēc bloga ierakstiem skatoties tad ķimerēties sāku 2017 Aprīlī un process faktiski ildzis 7 mēnešus ar dažādu intensitāti, bet kopumā vērtēju apmēram 2-3 cilvēkmēneši, ja ieskaita neatsveramo sievas palīdzību pie pernicošanas un krāsošanas. Pozīcijas manā materiālu tāmē šādas: Līme mūra apviklšanai, 1 tonna (Paldies Mārim 90 grādu Leņķi, 400 Gab Gāzbetona skruves, 1200gab Kalibrets materiāls konstrukcijai, 6m3 Fasāde un Terases klājs (Neēvelēta egle 3 dažādos platumos), 12m3 Insektu siets, 11 ruļļi (1.2mx30m) Metāla siets grauzējiem, Cinkots pītais siets 25m, 3Gab Pernica, 150L Krāsa, 52L Nerūsējošā tērauda skrūves 10 000 Gab Gumija terases starp lāgām un klāju, 200m Pasākums materiāliem ir nostājies uz 7000 EUR naudiņām. Koka apdares platība fasādei 330m2, terasei 90m2. Rupji 15 EUR/m2 pielietojot gana daudz nestandarta risinājumus stiprināšanai/apstrādei un neēvelētus dēļus apdarē 4-5EUR/m2. Šobrīd varu teikt ka pasākums bija visgrūtākais ko uzņēmos darīt pats būvniecībā. Darbs jau pats par sevi nav grūts, tikai nejēgā izstiepies un dažas manipulācijas darot vienam ir grūtākas, toties pneimatiskie un akumulatora aparāti palielina būtiski darba ražību. Nav jau tā ka 7 mēnešus rāvu no vietas kopā ar sievu, tomēr 101 lieta pa starpai ir paspēta sadarīt. Vai būtu uzticējis to darīt kādam citam? Gada vidū kad sazīmējās cenas ko citiem prasa par līdzīgu fasādi bez īpašiem vijeboniem no sērijas šķērslatojums + apdare vertikāla + krāsošana bija 15EUR/m2 par darbu kas vēl bija samērā ok (taspats kas līmējot vati), jo maisam gals bija jau vaļā un citi nekautrējās 20EUR/m2 prasīt. Uz to konstrukciju un darbu skaitu kas man ir sanākusi: Apvilkt fasādi ar līmi Saskrūvēt 90 grādu leņķus pie fasādes Saskrūvēt horizontālo latojumu ar atstarpi no fasādes gaisa spraugai Saskrūvēt Vertikālo latojumu Saskrūvēt nobeiguma šķērslatojumu Logu aiļu apdare Metāla sieta montāža Insektu sieta montāža Pernicot visus kokmateriālus no visām pusēm un žāvēt Krāsot visus kokmateriālus no 3 pusēm Fasādes montāža Terases pamatu līmeņošana Terases karkasa izveide Gumijas iestrāde uz lāgām Klājuma montāža atbilstoši fasādes rakstam Gribu vēl redzēt brigādi kura par 35 EUR/m2 parakstītos to visu notāmēt un izdarīt:) Es domāju ka nebūtu atradis sevī motivāciju kādam atdot par šo darbu 15 000 EUR:) Tāda vot vasariņa sanākusi, nav jau tā ka nopelnīju 15K, bankas nauda beidzās jau pagājušajā gadā:) Kāds teiks ka plānošana sūdīga vai izpilde ka nevar iekļauties – atbildēšu tā ka tāme tika piedzīta pēc bankas prasībām nevis reālām izmaksām, kuras bija paredzētas augstākas. Viss pēc plāna – ejam uz nodošanas fāzi, kad ar elektrību tikšu galā..
    Kaspars
  • Krēslas slēdzis
    Kad tumsonība vakaros nāk virsū jāsāk domāt par kaut kādu apgaismojumu un nelielu automatizāciju. Pamatā gribējās sensoru ārā, “smadzeni” iekšā. Piemeklējām ar Oto Turks no SLO šādu variantu, jo biju iecirties uz Hager.. Šim pēc idejas ir 2 režīmi priekš tumšām un gaišām vietām līdz pat 2000lux. Noderētu, ja būtu vēl iekšā taimeris, lai izslēdz naktī, bet to var atsevišķi noorganizēt ja gribās. Par tiem 2000 lux. Neesmu pārliecināts ko es te sarēķināju, bet man sanāca ka viņš varētu strādāt arī tad kad uz to bliež ar 300W Led prožektoru, kurš vienmērīgi izgaismo 3.5*3.5m laukumu? http://www.rapidtables.com/calc/light/lux-to-watt-calculator.htm Apkārt pa fasādi ir izvilkti/atstāti kādi 10 gali un fasādes priekšrocība ka arī tagad var no jebkurienes uz jebkurieni aizvilkt da jeb ko. Tas priecē:) Pašā nomaļākajā stūrī zem vējakastes kur nelīst virsū dzīvos viņš Hager krēslas slēdzis EEN100 un skatīsies pretī rīta saulei!
    Kaspars
  • Fasāde 98% pabeigta
    2017 gada avantūra iet uz beigām, drīz būs jāsāk savilkt gali cikt tad tas pasākums beigās būs nostājies gan ciparos, gan laikos. Bet nu kādu laiku bija tāda laba lakta:) Šobrīd palikušas konstrukcijas piekrāsot un kaut kur brāķi jāpielabo. Būvniecības sezona ir galā, pēc darba vairs neko jēdzīgu nepadarīs. Pieliku pēdējos sietus un sagatavojos pēdējiem fasādes dēļiem. Šobrīd visas vertikālās plaknes ir apšūtas, palika 9m vējakastes. Saliku arī terases dēļus, lai pārliecinātos ka viss saskaitīts pareizi. Šobrīd gaidu arī terases gumiju lāgām un nekas vēl nav pieskrūvēts. 6dien atkal bija saulains un mēreni silts. Īstais laiks krāsošanai. Slikšņi montējas ar leņķiem pie ailēm + no apakšas papildus ar bruģu statni.
    Kaspars
  • Elektribas sadale saimniecības ēkā
    Jātiek galā ar elektrību pēc minimālās programmas līdz Novembrim, tad upgreids nākošajā gadā. Ievads elektrībai nāk caur saimniecības ēku un tur nepieciešama pirmā kaste, lai sadalītu uz rozetēm, pretējā sienā būs arī otra maza kaste priekš siltuma agregātiem. Kā plānots, tad tā telpa/māja ir haosa teorijas pētniecības objekts šobrīd. Gan es arī līdz plauktu pirkšanai tikšu:D Bet nu jā, vadi nāk no sienas ārā un jānoformē kastē. Izvēlējos Hager kasti 12 moduļiem. Pamata uzdevums šai aktivitātei bija iestrādāt kasti sienā. Rozetes vienošu klāt un turpināšu, kad rozetes bus sienās. Nopriecājos par gāzbetona priekšrozību pēcapstrādei Bet nu diemžēl sanāca šaizīte un būs jāpiešpaktelē un jāpiekrāso kad nākošvasar veiks remontu visām neskaitāmajaām buktēm pa māju. Ienāk saimniecības telpā 3 fāzes un aiziet uz māju caur B20, Melnā fāze šobrīd nobaro Bioloģiskās attīrīšanās gaisa kompresoru.
    Kaspars
  • Gāzbetona pirmās rindas mūrēšana
    Neesmu mūrnieks un mana vienīgā mūrēšanas pieredze ir gada sākumā uzmeistarotā bedre spicei. Tā teikt, sākums ir daudzsološs. Pirmās rindas ideja teorētiskā līmenī ir skaidra – bloki jānoliek uz javas, horizontālā līmenī, vienlaikus, ievērojot projektā norādītās dimensijas plaknē. Par praktisko… Continue reading →
    Ivars
  • Nedaudz par paveikto
    Tā kā viss laiks un spēki ir veltīti būvei, laika rakstīšanai neatliek. Šobrīd ielikšu dažas bildes ar īsiem komentāriem, sīkāk varu atbildēt komentāros. Kopumā stāvoklis ir tāds, ka drīz ceru iesākt nodošanas procesu. Nosiltināts cokols, pacelts grunts līmenis, ievestas daudz daudz smiltis. 2. Gruntēšana, vates līmēšana 3. vate uzlīmēta, sadībeļota, noarmēta. 4. Frontona apstrāde ar vagondēli. 5. Dekoratīvā apdare ar Sakret SMS   Atlikušas dažas telpas iekšpusē, žogs un labiekārtošana ap māju un dažādi sīkumi. Terase tiek atstāta nākamajam gadam.
    Arturs
  • Ūdens caurules ierakšana 14.05.2017
    Sākotnēji nebiju plānojis par šo veidot ierakstu, bet ja jau bildes ir uzkrautas uz kakla wordpress serverim, tad būtu tikai loģiski to visu palaist arī tautās. No tehniskā viedokļa nav īsti ko stāstīt. Rakt tranšejas mēs visi droši vien iemācījāmies jau bērnudārza smilšu kastē. Viss, kas ir pamainījies ir rakšanas mērķis. Ja bērnudārzā tas tiek darīts, lai izrādītu savas rakšanas spējas kokurējošajiem “tēviņiem” un piesaistītu “mātīšu” uzmanību (jā tajā vecumā augstu kotējās džeki, kam smilšu kastē bija pašam sava izraktā bedre), tad tagad, tas ieguvis nedaudz praktiskāku nozīmi. Neko jaunu nepastāstīšu. Caurules raku 1,2m dziļumā. Vienīgā problēmvieta, kas mani pašu rada bažīgu ir ievads mājā, kur caurule atrodas ~60cm zem zemes. Vēl čābīgāk ir tas, ka tur plānots būvēt terasi, kas tikai palielina caurules aizsalšanas risku. Vienlaicīgi ar ūdens cauruļu rakšanu, man izdevās tikt pie kādu laiku brīvdabā stāvējušām silto grīdu caurulēm. Grīdā tādas likt negribētos, bet izdomāju uztaisīt tādu savdabīgu rezerves variantu, ja nu caurule tiešām kādreiz noķer salu. Silto grīdu cauruli posmā no spices akas līdz ievadam mājā ar savilcējiem pievilku pie ūdensvada caurules. Abus silto grīdu caurules galus atstāju akā. Tad nu varēs avārijas gadījumā ar mini-sūkni, kas jau ir pieejams krājumos, pacirkulēt pa šo cauruli silto ūdeni un pasildīt ūdensvada cauruli. Pie pašiem pamatiem, virs caurules, vairākās kārtās saliku putuplasta loksnes no krājumiem. Pie vienas rakšanas, turpat iemetu vienu papildus plastmasas cauruli dārza laistīšanai, lai uz mājas stūra varētu uztaisīt ūdens ņemšanas vietu.
    buvejamkopa
  • Grodu rakšana spicei 26.04.2017
    Nē, es nebiju aizmirsis izveidot rakstu par ūdensapgādi mazēkai. Visu šo laiku no būvniecības uzsākšanas brīža ūdensapgāde tika nodrošināta pusautomātiski, ar zemas ražības ūdens pievadu, jeb, vienkāršāk sakot, ar 3l plastmasas kanniņām mašīnas bagāžas nodalījumā. Kā tika rakstīts agrāk, mans īpašums atrodās samērā augstā, smilšainā vietā ar ļoti zemu gruntsūdens līmeni. Cik zems šis līmenis īsti ir, nezinu vēl joprojām, bet radinieks, kurš manā rajonā jau vairākas spices bija iedzinis diez gan pārliecinoši teica, lai droši roku iekšā 3 grodus ar piezīmi, ka jo dziļāk jo labāk – nevajadzēs tik ļoti mocīt ūdens sūkni. Viss, kā jau tautās pieņemts, sākās ar āderu meklēšanu. Pēc kaimiņa meistarklases āderu meklēšanā, biju šai lietai jau nedaudz piešāvies. Pēcāk gan pieaicināju brālēnu, kura rokās maģiskie “L” formā saliektie armatūras gabali apstiprināja manis atrastās āderu vietas. Viss augstāk minētais gan nenozīmē, ka es esmu sācis ticēt āderu pārdabiskajām spējām, horoskopiem un numeroloģijai, bet āderes ir labs veids, kā novienoties par vienu konkrētu vietu 1200kv.m. zemes gabalā, kurā dzīt spici. Ņemot vērā, ka āderu krustpunkti zemes gabalā ir vairāki, izvēlēts tika tas, kurš ir vistālāk no plānotās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vietas, kā arī tur, kur tas netraucēs turpmākai dzīvojamās mājas būvniecībai, ja tāda kādreiz tiks būvēta. Šādi izskatās āderu meklēšanas rituāla pieticīgais galarezultāts(šoreiz iztikām bez dzīvnieku upurēšanas, šamaņiem un seju apzīmēšanas). Lai taupītu naudu par transporta izdevumiem, uzreiz pasūtīju grodus arī bioloģiskās attīrīšanas iekārtas infiltrācijas akai. Spices akai tika iegādāti lielie 1,5m diametra grodi, lai tajā varētu civilizēti darboties ar sūkņiem, spiedkatliem un visiem pārējiem pričendāļiem, savukārt infiltrācijas akai 1m diametra grodi. Un ja kādam interesē atsauksmes, tad nenožēloju, ka spiecei izvēlējos lielos grodus, jo strādāt tajos ir desmitkārt vieglāk, gan rokot, gan veidojot ūdens sūkņa sistēmu. Arī alus uzglabāšanai tie ir ideāli piemēroti. Rakšana notika sekojoši. Uz piektdienas pusdienlaiku biju sarunājis grodu atvešanu, tāpēc jau ceturtdien vakarā sāku rakt bedri pirmajiem grodiem. Līdz grodu atvešanai biju pa ceturtdienas vakaru un piektdienas rītu izracis 1,5m bedri, kurā divi tikko atvestie grodi ar manipulatoru uzreiz tika iecelti. Kad bija iecelti šie divi grodi, noliku tiem blakus plēvi, pats iekāpu grodos un ar lāpstu zemi izmētāju ārā, grodus iesēdinot līdz zemes līmenim. Nākošajā dienā atbrauca traktors un uz diviem ieraktajiem grodiem uzsēdināja pēdējo, kā arī uzreiz uzlika groda vāku(traktoram tas ir darbs ~10min.). Ar cilvēku spēku šos lielos grodus un tā vākus ir nereāli grūti izkustināt. Šeit gan vajadzēja saukt palīgā vēl vienu cilvēku, kurš lien grodos un krāmē smiltis spainī, kamēr otrs to visu velk ārā. Pāris stundas vēlāk tas viss pasākums jau ir ap 10cm zem zemes līmeņa. Kā jau bildēs redzams, grodi netika sēdināti uz javas, bet tika savā starpā savienoti ar metāla plakandzelzi, lai sēžoties, tie visi sēstos vienmērīgi. Vēlāk šuves aismērēju ar armējošās javas pārpalikumiem. Bildes no spices dzīšanas, jeb ievibrēšanas gan nav saglabājušās, bet rezultāts vismaz vizuāli un pēc garšas ir ļoti labs. Analīzes sekos vēlāk. Kā redzams arī pie 3m atzīmes viss vēl ir sauss. Kopējais ūdens ņemšanas vietas dziļums gala rezultātā ir ~11m(~3m grodi +spice).    
    buvejamkopa
  • Horizontālā hidroizolācija
    Projektā rakstīts – “divas kārtas ruberoīda ar bituma mastiku” – viss skaidrs, jautājumu nav, dodamies uz veikalu. Ruberoīds – vienkāršāk vairs nevar būt. Neko par ruberoīdiem nezinu, iztaustījis kādus 3 dažāda blīvuma un graudiņu pārklājuma variantus izlēmu ņemt RPP-300 apakšlāja… Continue reading →
    Ivars
  • Gāzbetona bloki atbraukuši
    Vasarā atpūšamies, ziemā strādājam – šādi nodomāju un nolēmu neatlikt bloku pirkšanu uz nākamo gadu. Pareizs lēmums vai nē, to jau rādīs laiks. Katrā ziņā šobrīd lietus līst visu laiku un dažbrīd liekas, ka blokus labāk šogad nemaz nepakot vaļā.… Continue reading →
    Ivars
  • Katlu telpa
    Par apkures veida izvēli esmu izstāstījis, par caurulēm un betonu arī, tagad iepazīstināšu ar katlu telpas knibuļiem. Kopskatā viss izskatās šādi. Apkuri un silto ūdeni nodrošina apkures katls Viessmann 200W-B2HB. Zemāk redzami trīs melni čemodāni. Augšējais, horizontālais, ir Afriso KSC 125-2 HW divu loku kolektors ar hidraulisko atdalītāju. Par to, kam hidrauliskais atdalītājs domāts, ļoti īsi varat izlasīt šeit. Apakšā atrodas divas cirkulācijas sūkņu grupas – Afriso PrimoTherm® 180-2 un PrimoTherm® 180-1. Viena no otras atšķiras ar to, ka zemgrīdas apkures lokam ir elektronisks mikseris, kurš pēc vajadzības regulē apkures lokā ieplūstošā siltumnesēja temperatūru. Radiatoru lokam tāds nav vajadzīgs, jo jāapkalpo vien 5 radiatori saimniecības telpās. Pašā katlu telpā radiatoru funkciju pilda nesiltinātas vara caurules. Divas pelēkās kārbiņas virs kolektora ir miksera un karstā ūdens cirkulācijas sūkņa vadības bloki, kas atbilstoši apkures katla komandām kaut ko ieslēdz, izslēdz, piegriež vai atgriež. Zemgrīdas apkures loks tālāk sadalās pa stāviem un kolektoru skapjiem, kuros satiekas telpu termoregulatoru vadi. Katrā telpā ir termoregulators optimālas komforta temperatūras ieregulēšanai. Termoregulators vada iekšējā apkures kontūra izpildmehānismus, kamēr ārējais kontūrs konstanti sildās ar katlā uzstādīto temperatūru. Kādu brīdi šaubījos, vai ir vērts investēt, bet tad atcerējos, kāds čakars man bija iepriekšējos mājokļos, kur atkarībā no laika apstākļiem un saules/mākoņu attiecības dažādās debess pusēs telpas pārkarsa vai atdzisa. Turklāt, sanitārajās telpās temperatūru prasās konstantu un augstāku nekā guļamistabās, pie kam pēdējās pa nakti un pa dienu gribētos pagriezt “klusāk”. Principā vecais stāsts par to, ka ērtības maksā naudu. Ikdienā tam vajadzētu darboties aptuveni šādi: vispirms apkures katlā uzstāda maksimālo temperatūru (sanitārās telpas + ārējie kontūri) un tad telpās ieregulē precīzus grādus pēc vajadzības, kas tiek sasniegti, piegriežot iekšējos kontūrus. Gan jau nāksies pačakarēties, bet būs labi. To, kāda temperatūra katlam jāpumpē uz kolektoriem, palīdz saprast ārā uzstādītais termosensors. Pārejam pie ūdensapgādes. Projektējot iekšējos ŪK tīklus, man bija tikai viena vēlēšanās – netraucēti nomazgāties jebkurā vannas istabā neatkarīgi no tā, vai kāds cits jau mazgājas, darbina veļas mašīnu vai mazgā traukus. Attiecīgi, ūdensvadi ir ierīkoti pēc stumbra principa: vispirms sadalās pa stāviem, un tad katrā stāvā ir maģistrālie siltā un aukstā ūdens vadi, no kuriem atdalās atzari uz katru krānu. Tā baltā muca ir kombinētais ātrsildītājs jeb karstā ūdens boileris Dražice OKC 300 NTR/BP . Aiz boilera noslēpies karstā ūdens cirkulācijas sūknis, kura vadību caur vienu no divām pelēkajām kastītēm regulē apkures katls. Karstā ūdens cirkulācija ir kaifs.
    laim0nis
  • Silto grīdu betonēšana
    Šis raksts tika ieņemts tālajā maija mēnesī un visu vasaru pavadījis melnrakstu mapītē, bet tagad gan ir labi iecilājies un gatavs pasniegšanai. Silto grīdu ierīkošana nav nekāda baigā raķešu zinātne, un jaunus atklājumus, par kuriem Jūs jau nebūtu lasījuši citos blogos, piedāvāt nevarēšu. Taču ir pāris nianses, ar kurām labprāt padalīšos. Vispirms, pieņēmu lēmumu izmantot takerplāksnes. Sākumā bija šaubas par ieguvumiem, un arī būvnieks izvaicāja apkures ierīkotājus par lietderību. Tomēr, pārrunājot ar lietpratējiem, saprotu, ka galvenais ieguvums ir ērtības, kas ietaupa laiku un rezultātā naudu. Takerplāksne labāk nekā parastais putuplasts satur skavas – tas ir svarīgi gan caurules nostiprinot, īpaši asos līkumos, gan testējot spiedienu. Turklāt, rūtojums jau ir sazīmēts, un atliek tikai pie tā pieturēties. Mazāka bakstīšanās un ātrāka strādāšana. Otra nianse: visas dzīvojamās telpas ir sadalītas vismaz divos kontūros – ārējais (pie ārsienas/ loga) un iekšējais. Pirmajā stāvā pie lielajiem logiem, kur sagaidāmi lielāki siltuma zudumi, ārējam kontūram pat samazinājām attālumu starp caurulēm līdz kādiem 8-10 cm. Te rezultāts. Betonēšana notika divos piegājienos pa stāviem. Pirmajā stāvā putuplastu un kontūrus izritinājām tikai tad, kad otrais jau bija pabeigts. Garāžā uz putuplasta spilvena ielējām armētu betona pankūku.
    laim0nis
  • CEMENTS MĀLA TRAUKIEM
    Ieplīsušajā māla traukā ieliek 3—4 cukura graudus, aplej tos ar ūdeni un trauku karsē.Kad cukurs pārvērties sīrupā, ar to, trauku grozot, piepilda plaisu.Iekļūstot spraugās, cukurs pārogļojas un noslēdz spraugas.Šāda masa tik labi noslēdz plaisu, ka trauks var tikt izmantots arī šķidrumam.
    Smic
  • Terase
    Kā jau visās lietās, arī terasu būvēšanā ir dažādas skolas. Mans risinājums bija samērā vienkāršs – terasi pagatavot kā lielu mēbeli un novietot uz regulējamām plastmasas pēdām. Nevaru spriest, vai un cik lētāks/dārgāks šis risinājums ir salīdzinājumā ar citām metodēm, jo, ņemot vērā ļoti nelielo starpību starp grīdas un bruģa līmeni, citus variantus neizvērtēju. Turklāt, man palika pāri palete ar betona plāksnītēm, ko varēju izmantot pēdu balstīšanai. Tātad, sākam ar līmeņa izlīdzināšanu un pieblietēšanu. Terases pēda savā konstrukcijā īpaši neatšķiras no parastas mēbeļu kājas. Šis izstrādājums saucas LIFTO PEDESTAL. Uz pēdām nostiprināts impregnētu lāgu rāmis. Uz rāmja caur gumijas starpliku ar nerūsējošā tērauda skrūvēm pieskrūvēti lapegles dēļi. Tā gumija pārdodas ruļļos, un viena puse tai ir lipīga. Dēļi stiprināti ar iezeņķētām caurejošām skrūvēm, lai pie nepieciešamības (atrast spraugā iekritušus sīkumus, nomainīt bojātu dēli, iebērt skudru indi) tos var bez piepūles noņemt. Kā redzams, ģeotekstilu vai plēvi zem terases neklāju. Zem terases ir blietēts šķembu un smilts maisījums un gandrīz pilnīga tumsa. Zālei vajadzēs ļoti piepūlēties, lai tur mēģinātu augt. Lai atvieglotu sev dzīvi, visus dēļus stiprinājām vienā virzienā. Tagad, kad jau nedēļu esam savā mājā nodzīvojuši, redzu, ka tās ir ne tikai ērtības būvējot, bet arī apdzīvojot – tā kā visas dēļu gropes ir vienā virzienā, ir ērti slaucīt un skalot gružus, skaidas utt.   Lūk, rezultāts! Plānoju neko nekrāsot, neeļļot, ļaujot kokam izbalēt un kļūt pelēkam. Nupat runāju ar vairākiem draugiem par viņu pieredzi, un secināju, ka laimīgāki ir tie, kas lapeglē nemēģina neko iesūcināt. Zinātāji lai mani papildina, bet lapegles koksne ir tik blīva un sveķaina, ka agri vai vēlu jebkādu pārklājumu spiež nost. Čalis, kurš nupat atjaunoja pirms 10 gadiem būvētas nekrāsotas lapegles terasi, dēļus noņēma, izlaida caur biezumēveli un uzlika atpakaļ. Meistari esot teikuši, ka tos droši varēs atkārtoti izmantot vēl vismaz reizes 3. Otrs draugs pirms tiem pašiem 10 gadiem lapegles terasi nokrāsoja/ nolakoja/ saeļļoja (precīzi nezinu), un tagad sūdzas, ka katru gadu pārklājums ir jāatjauno. P.S. Ieteikums. Ērtāka strādāšana būs, ja izvēlēsieties dēļus, kam abas puses ir vienādas. Ja vienā pusē gadās kāda skaida vai skabarga, dēli var apgriezt uz otru pusi un skrūvēt klāt.
    laim0nis
  • Vasaras pauze būvniecībā
    Kopš pamatu aizbēršanas jūlija sākumā nekas būtisks ar būvniecību saistīts nav izdarīts. Īstenībā pašam pat nav skaidrs kāpēc nekas nav izdarīts, kaut kā vienkārši tas vasaras laiks palidoja. Būtībā izbaudām sauli, svaigo gaisu un dārza mājiņas sniegtās ērtības un neērtības.… Continue reading →
    Ivars
  • Vannas istabas flīzēšana 26.01.2017
    Kauns jau atzīt, bet datumi pie bildēm nemelo – vannas istabu/tualeti flīzēju 3 mēnešus. Lai lasītāji saprastu cik tas ir ilgi, varu paskaidrot, ka tas ir kādas 13 reizes ilgāk par laiku, kas bija nepieciešams augstākajiem spēkiem pasaules radīšanai. Tikmēr es nevaru vienu 3 kvadrātmetru telpu izflīzēt… Tur gan sevis aizstāvībai jāsaka, ka šajā periodā arhīvā vairāk ir bildes ar mani tautas tērpā, kā arī fotografētu nošu materiālu, nevis bildes no aktīva flīzēšanas procesa, kas izskaidro, kur tika patērēta lielākā daļa laika. Ja neskaita krāsns pamatnes flīzēšanu, darīju to pirmo reizi mūžā. Priekš pirmās reizes sanāca pat diez gan ciešami. Ar hidroizolāciju noklāju tikai plānoto dušas zonu, jo normālos apstākļos citur patstāvīga mitruma ietekme nav paredzēta. Flīžu likšanas kārtība, kā jau daudzās grāmatās aprakstīts. Visu sāk flīzēt no sienu otrās rindas, atstājot līdz grīdai vienas flīzes attālumu, no kura atņem 2-3cm. 2-3 cm jāatņem, lai beigās piegriežot pēdējo flīzi pēc fakta, nebūtu jāgriež 1cm platas strēmeles, ko ar parasto flīžu griezēju nav reāli izdarīt. Pēc sienām flīzē grīdu un tikai pašās beigās līmē apakšējo flīžu rindu piegriežot flīzes pēc fakta. Ja flīžu caurumu zāģēšana kādam ir fetišs, ņemat sienām akmens masas flīzes, jo tās ar kroņurbi nevar izurbt. Varēsiet kā es katru rozetes caurumu ar fleksi un standziņām urbināt. Vai ar kroņurbi vīlēt 2h vienu rozetes caurumu. Atstājiet akmens masas flīzes grīdām. Ja šo rakstu esat uzgājuši jau pēc tam, kad esat iegādājušies akmens masas flīzes sienām, tad, pirmkārt, izsaku līdzjūtību. Otrkārt, vislabākais rezultāts ir, ja ar fleksi no flīzes kreisās puses izzāģē aptuvenu cauruma kontūru, ar to pašu fleksi novīlē pa perimetru flīzi gandrīz līdz virskārtai un tad ar standziņām izlauž precīzu rozetes formu. Kad viena ar pusi siena bija gandrīz noflīzēta un es jau biju sevi kā flīzētāju norakstījis, jo flīžu šuves izmēros staigāja, pēkšņi ieraudzīju, ka divas blakus pielīmētās flīzes atšķirās pēc izmēra. Domāju, ka mana neprofesionāļa kļūda un esmu paņēmis, jeb, man ir iedevuši, divu dažādu partiju flīzes. Atrāvu vaļā vienu svaigu flīžu iepakojumu, bet tur tas pats. Vienā iepakojumā esošās flīzes variē 2-3mm robežās. Lūk šajā brīdī es sapratu, kāpēc tās Hanzas flīžu tirgū bija ar atlaidi. Nācās taisīt vaļā visas flīžu pakas un šķirot flīzes pa trīs izmēriem no mazākās uz lielāko. Savukārt uz sienas, visu vajadzēja koriģēt uz šuves rēķina. Kad tas bija izdarīts, viss aizgāja kā smērēts. Pašas lielākās flīzes atstāju vietām, kur tās bija jāpiegriež. Nezinu, varbūt tas ir normāli, bet grīdas flīzes tajā pašā laikā bija pilnīgi precīzas izmēros. Pēc čakarēšanās ar sienām, grīda, pat ņemot vērā, ka bija jāflīzē ar slīpumiem un lauzumiem uz trapu, padevās ilgāk, bet vienkāršāk. Vienīgi vienā telpas stūrī sanāca likt diez gan biezu līmes kārtu, lai saglabātu vēlamo kritumu, bet tur stāvēs pods un neviens nestaigās. Slīpumus liku pēc “čuiņika”, pāris viedokļiem internetā un līmeņrāža aplikācijas telefonā(ideāls amatiera komplekts). Sanāca tā, kā gribēju. Pie trapa un dušas zonā slīpums ir lielāks, tuvojoties ieejas durvīm kļūst mazāks un pie sliekšņa jau ir ar minimālu kritumu. Grīdas flīzes ir ar reljefu un tām nevajadzētu slīdēt. Esot telpā slīpumu gandrīz nejūt un vizuāli neredz. Flīžu līmes smērējumus, protams, vieglāk ir notīrīt, kad tā ir svaiga, bet arī pēc mēneša ar švammīti to var izdarīt. Nekādas speciālās ķīmijas līmes tīrīšanai nepirku. Pati šuvošana nekādus komentārus neprasa. Bet, kā izrādās, pareizi ir stūros šovotāja vietā pildīt silikonu, nevis šuvotāju, lai ar laiku neparādās plaisas, pa kurām var iekļūt ūdens. To es uzzināju 2 dienas par vēlu. Nekasīšu jau tāpēc šuvotāju ārā. Un noslēgumā pāris atziņas: -Akmens masas flīzes sienām ir garām. Grūtāk nākotnē tīrīt, grūtāk piegriezt, grūtāk izurbt caurumus; Ja vien tas nav neatvairāma dizaina vārdā, nevajag. -Uzmanieties ar lētām flīzēm; -Mazos caurumus, piemēram, pakaramajiem vai plauktiņiem, akmens masas flīzē jāurbj ar veikalos esošajiem mini kroņurbīšiem(Depo bija pieejami 6-12mm), nodrošinot vienmērīgu slodzi, gana ātrus apgriezienus un ūdens dzesēšanu(jāsmidzina urbumā ūdens). Ar cietsakausējuma urbi čakarējos 25 min(nepārspīlēju) uz vienu caurumu. Ar augstāk minēto 1-2 minūtes (atkal nepārspīlējot). Tiesa gan ar viens mini kroņurbis izdilst pēc ~7-10 urbumiem. Tāpēc arī viņi pārdodās komplektā pa divi. Bet visi, kas šo blogu lasa patstāvīgi jau zin, ka – nekā sarežģīta!
    buvejamkopa
  • Iekšdarbi 13.11.2016
    Tas brīdis pienāca… Pusi no 2016. gada es mēģināju par to nedomāt, bet vairāk nebija variantu. Katru reizi paskatoties uz sienām un griestiem, uz kuriem kāds amatieris(nesauksim šeit bloga autoru vārdā) bija mēreni slikti uzvilcis nobeiguma špakteli, acis kaunpilni novērsās, zinot, kas tuvojās. Slīpēšana… Bija slikti. Ne tik slikti, lai tos nelīdzenumus uztvertu par speciāli veidotu dekoratīvu reljefu, bet gana slikti, lai sabojātu vienu nedēļas nogali un pāris darba dienu vakarus. Šī bija smaga mācība, ka ir vērts vairāk laika veltīt līdzenai špakteles uzklāšanai, nevis vēlākai tās slīpēšanai. Caur puņķiem un asarām, bet lielums tika noslīpēts. Rozā trepītes joprojām uzdevumu augstumos. Tā kā, nespriediet par inventāru pēc krāsas. Viskaitinošākais gan ir nevis pati slīpēšana, bet tas, ka visa mazēka ir aizbāzta ar vadiem, instrumentiem, materiāliem un visu pārējo, ko es neesmu noslinkojis uz turieni atvest, līdz ar to pārvietošanās pa telpu sagādā diez gan pamatīgas galvassāpes. Protams, arī slīpēšanas putekļi salien pilnīgi visur. Vēlāk jau sekoja durvju uzstādīšana vannas istabai, kas arī ir vienīgās iekšdurvis manā ārpilsētas rezidencē. Ar durvju izmēru neaizrāvos, ņemu šaurākās pieejamās”standartdurvis” – 60cm. Kā attēlos redzams, nācās pazemināt durvju aili, ielīmējot starpsienu bloku atgriezumus un arī montāžas putas netika žēlotas. Pirms visu netīro darbu uzsākšanas vēlams visu nolīmēt ar krāsotāju līmlentu, jo šajā iekšdarbu posmā smērēšanās vēl ir pamatīga. Durvis nākotnē ir plānots ietonēt un pārklāt ar laku. Nedaudz atgriežoties pie iepriekš tekstā rakstītā, jāsaka, ka viskaitinošākais veicot iekšdarbus mazēkā ir tas, ka nav kur izvietot visus instrumentus un materiālus. Man ir pieejama garāža kādu 5km attālumā, bet nav ne mazākās vēlmes visu vadāt uz turieni un atpakaļ, tāpēc visa iedzīve tiek nemitīgi pārcilāta no viena mājas stūra uz nākošo. Topošajiem mazēku būvniekiem stipri iesaku apsvērt iespēju paņemt kādu mini-konteineru mantu glabāšanai.
    buvejamkopa
  • Fātera šķūnis A-Z
    Kādu laiku te klusums. Bet tas vairāk tāpēc, ka sezona - gan darbā, gan izklaidē. Neatliek laika te neko sarakstīt.Bet ne par to stāsts.Šovasar tā iegadījās, ka sākām šmorēt manu vecāku pagalmu.Un sākām ar vieglāko, tajā pat laikā, tāpat- būvi. Ar šķūnīti. Tā teikt, dačņika  izbraukuma sesija.Veco šķūnīti piecdesmit gadu laikā pa gabaliņam bija lipinājis vectēvs. Izmērus tas mainīja ik gadu - pieauga, sarāvās, sašaurinājās paplatinājās. Kā nu kuro gadu vajadzēja malkai.Pēdējos gadus 20 stāvēja tāds skumjš. Pēdējos 10 arī apdraudēja tā apmeklētāju drošību, jo turējās pats uz sevis, malkas un godavārda.Tā nu fātera atvaļinājuma laikā tika pieņemts, manuprāt, stingrs lēmums- šķūni nahrenizēt un vietā uzšaut jaunu.Godīgi sakot- kopš 200x gadiem māja tiek apkurināta ar gāzi un malkas šķūņa jēga ir nosacīta, bet nu, kā sak, daba nemīl tukšumu un kaut ko jau iekšā saliks.Demontāža, pamati.Tad nu fāters ar jaunāko brāli, kam šie ir pēdējie mēneši pirms studenta dzīves uzākšanas un tagad jāpielien vecākiem, lai neizraksta no mājasgrāmatas, sāka ar vecā šķūņa nojaukšanu.Darbs nav grūts, bet atbildīgs. Šķūņa vietā ir pilns pagalms ar dažādiem koksnes izstrādājumiem.Vecais šķūnis bija bez pamatiem. Tāpēc katru gadu vajadzēja atsevišķus elementus "podamkraķiķ".Jaunajam šo izlabojām.Plānos bija uzčubināt šķūnīti apmēram 3x6 m, lai tas atbilstu kokmateriālu standartizmēram un normāli bloķētos ar kaimiņa šķūni.Pamati- klasika. Urbti pāļi apmēram 1 m dziļumā. Pāļi paštaisīti - 110 mm kanalizācijas caurule, vītņstienis, betons.Nospraužam kontūru, maucam.Sākotnējais plāns bija 6x4 pālīši. Sanāca 7x3. Tāda dzīve.Biju pārsteigts, cik viegli ar zemes urbi saurbās caurumi un ātri darbs gāja. Ilgākais no visa šī bija atzīmēt šķūņa kontūru.Caurumus pēc izurbšanas pieblietējam.Un lejam betonu.Pāļos lieku m20 vītņstieņus.Kāpēc? Tāpēc, ka tā, atšķirībā no brusu kurpēm, man nevajag uzreis trāpīt perfekā līnijā un perfektā augstumā visas "špilkas". Tālākā procesā tas atmaksājas. Un lētāk arī.Vītņstieņu galus saliecu, lai nestaigā.Pašu karkasu turēs divi uzgriežņi un 50 mm diametra paplāksnes.Ar tām vēl procesā var piedzīt līmeni. Pālīšu (21gb) ielišana aiņem nepilnu darba dienu.Tad nu tā- pālīši ielieti, liekam tos uz nedēļu mierā un gatavojamies karkasam.Karkass.No masterklas.lv pasūtu koku. 50x100 brusītes karkasam. 100x100 brusītes apakšējam vainagam, 25x100 dēļus jumtalatojumam un apšuvuma dēļu rāmim, 95x 20 ēvelētus dēļus apšuvumam. Kopā ap 2 m3 kokmateriāla.Pirms karkasa būves brālis naktī ar lāzeru atzīmē horizontu uz visiem pālīšiem. Kāpēc naktī? A, tāpēc, ka man lētais iekšdarbu lāzeris, ko pa dienu ārā neredz.Karkasu sāk ar apakšējo vainagu, jeb perimetru. No 100x100 brusēm ar pārlaidumiem.Pa vidu pamatlāgas grīdai ik pa metram no 50x100 koka, kas katra tiek uzsēdināta uz pālīša. Tālāk tiek liktas papildus lāgas pa vidu, lai starp lāgām ir max 50 cm. Konstrukcijas stingrībai.Tad nu ir tālāk ir divas opcijas kā taisīt karkasu:1. bez pi*anās (kā to dara normālie čubāri)2. ar pi*anos (mama ģimene un citi zvēri).Pirmās gadījumā katru sienu samontē guļus un tad ceļa uzgšā un sasien savā starpā ar pārējām sienām, savukārt otrā opcija nozīmē katru karkasa elementu likt atsevišķi, līmeņot un, tā teikt, maukt pa hodu.Ko izvēlamies? Nū- pēc būvniecības sapulces, kurā piedalās būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs un brigadieris manā personā un tehniskais palīgstrādnieks, arborists un apsarddzes vadītājs mana brāļa personā mēs apspriedāmies un es nolēmu iet 2. opcijas ceļu. Interesantāk un materiālu mazāk ietiilpīgāk (vajadzētu būt).Pirmie stūri uzcelti.Fasādes un aizmugures sienas ieņem formu.Karkass jau daļēji gatavs.Tālāk sanāca daudz stŗadāt un maz fočēt. Pēc pēdējās pieredzes ar savu šķūni  esmu secinājis, ka spāres vislabāk taisīt visas uz reiz zemē. Tad viņas ir vienādas un, lai arī cik sūdīgi esi nomērijis, jumts tāpat sanāk plaknē.Jumts plānots skārds ar klik profilu klasika. Tā kā jāgaida nedēļa, kamēr uzražos, izlemjam taisīt ar visu kondensāta plēvi un vēdināšanas šķirbu.Kad jumta konstrukcija gatava, saliek starplāgas grīdai un dažādus sīkus konstruktīvos elementus - spraišļus, durvju ailu utt. Jo tad ir skaidrs, ka brusītes nepietrūkst.KArkass gatavs. Sūtam balexā jumtu (jo zināms apmēram precīzs izmērs) un gaidām.Apdare.Kamēr es gaidu jumtu, fāters ar brāli lietderīgi izmanto laiku un ar rilak tekstūrdekoru (pagaidām labākais koksnes dekoratīvās un aizsarg apdares līdzeklis, ko zinu) nopindzelē visus apdares dēļus. Tā kā kungi nebija kārtīgi izmaisījuši bundžu dēļi sanāca dažādos toņos, kas drīzāk ir efekts kā defekts, jo padara fasādi interesantāku (principā sanāk 2 toņu). Daaži burbuļi pieder pie lietas. Neesam nekādi pro-pod-kļuč-māsteri.Godīgi sakot man šī ir pirmā būve no nulles līdz galam. Viss cits ir bijis vecā labošana vai ķūnēšana, tāpēc interesanti.Tad nu novērtējam karkasu. Atzīstam par, nevis labu, bet izcilu un maucam tālāk.Apdares dēļus stiprinu ar 2 cm šķirbām. Tomēr šķūnis un jābūt labai gaisa kustībai. Kautkā biju iedomājies, ka šāda fasāde būs vieglāk montējama kā vagonka. Muļķības- tieši tik pat intīmas attiecības. ( atliek pamēģināt dēļus trīnītī kādā citā projektā, jo tā ir pēdējā mana cerība par "vieglu un ātru" apdares montāžu)Daudz skrūvju, daudz sviedru un dienas laikā fasāde ir gatava.Durvis- atsevišķs stāsts. Durvis tiek izgatavotas uz vietas. Divviru. Katra vērtne 80 cm, lai krīzes situācijā var iedzīt tanku. Ja ne tanku, tad vismaz žiguli.Durvju rāmi sākumā vienkārši ieskrūvēju sienā un turpinām fasādes apdari. Pēc tam liekam eņģes utt. furnitūru. Tā durvis iekļaujas fasādē tik labi, ka nemaz nevar redzēt (bilde augšā). Moderns skandināvu minimālisms.Durvju rāmis pēcāk tiek pastiprināts ar spraišļiem, stingrībai. Tad beidzas laiks un atkal jāgaida nākamā brīvdiena. Tā pienāk ātri un sa`morējam arī abas šķūņa gala sienas.Bilžu maz, jo daudz strādājām.Pa starpu arī izgatavots jumts, ielikts 22 mm osb uz grīdas.Tālāk uzskrūvējam jumta skārdu (ko sava stulbuma dēļ biju pasūtījis ~3 cm par garu, līdz ar ko katru plāksni nācās iegriezt un locīt), tas iet drusku ilgāk kā normāli tam būtu jānotiek, bet nu dienas laikā ir gatavs ar visām notekām un atlokiem.Vēl tik drenāžas truba jāierok, lai lietusūdens tecētu  prom no šķūņa un elektrifikācija jāizveic.Kopumā esmu apmierināts, jo karkasa kokmateriāls sanāca ķuķeļka v ķuķeļku (ar visu to, ka darbu gaitā dzīve piespiedfa pamainīt izmērus), apdares dēlīši sanāca tieši tik, cik vajag. Varbūt vēl kādi 5-6 būs jāpasūta un jāuzšauj uz t.s. vēja kastes. Bet tas ir gaumes jautājums un nav vēl zināms, vai vajag.Laika ziņā viss process aizņēma apmēram mēnesi + čutčut. Tīrais laiks - nu kādas 4-5 darba dienas.Naudas ziņā - ap 75-90 eur kvadrātā.Bilo: Stalo:Tagad tik cik sazāģēt malku un sakrāmēt atpakaļ iekšā.Dzīves gudrība no šī visa, mans dārgais lasītāj,  -> taisiet jaunieši  šķūnīšus, nevis pīpējiet marihuānas  cigaretes un jums būs labas attiecības ar vecākiem.Īsumā- vajag tik maukt. Nekas grūts tas nav, un es ceru, ka šis kādus gadus 30 stāvēs.
    eerms
  • Zibens aizsardzība
    Līdzīgi kā Renārs, arī es esmu gatavs drusku samaksāt par to, lai vienu vai otru tēmu, kas spējīga sagādāt raizes, gandrīz pilnībā izslēgtu no savas dienaskārtības. Piemēram, zibens spērienus. Lai arī būvnormatīvi obligātu zibensaizsardzības sistēmas ierīkošanu paredz tikai trešās grupas ēkās, man par savas mājas aprīkošanu šaubu nebija. Kaut arī varu palielīties ar nesliktiem mācību sasniegumiem fizikā, elektrība man joprojām par 80% liekas tīra maģija. Tāpēc zibens tēmu nolēmu uzticēt ekspertiem. Vispirms piedāvājumu saņēmu no kāda Latvijas uzņēmuma, kas par aktīvās aizsardzības sistēmu (uztvērējs, masts, novads, izlāžu skaitītājs, zemējums) ar ierīkošanu prasīja nepilnas divas naudas. Vienlaikus, izstādes Māja laikā, iepazinos ar puišiem no Klaipēdas, kuri arī ļoti gribēja izteikt piedāvājumu. Palūdzu, lai arī viņi sagatavo savu priekšlikumu ar analogu aparatūru. Nākamajā dienā saņēmu par 38% lētāku piedāvājumu, turklāt, dzelžu sarakstā bija klasi augstāks izlāžu skaitītājs. Es izbrīnījies prasu, kas par desām – vai nebūs kādas papildu maksas par braukšanu no Lietuvas, instalēšanu un tamlīdzīgi, uz ko saņēmu apmēram šādu atbildi: “Vecais, nezināju, ka Latvijā ir tik švaki ar konkurenci, ka mēs ar savu standarta cenu tik viegli tiekam pie pasūtījumiem, turklāt, Rīga mums ir par 40 km tuvāk nekā Viļņa.” Gan jau latviešu censoņiem kabatā jau bija arī vienreiz un otrreiz uzlabotais offeris, taču man nav vēlēšanās strādāt ar cilvēkiem, kuri neņem vērā manu aicinājumu taupīt savu un manu laiku un uzreiz startēt ar BAFO (best and final offer). Uzstādīšana bija ļoti operatīva – 2-3 stundu laikā darbiņš bija paveikts. Tikai, kad ierados būvlaukumā novērtēt paveikto, mani pārņēma vilšanās sajūta, ka tas metāla verķis ir uzkabināts tieši pa vidu manam glīti apmūrētajam dūmenim. Pats vainīgs – nebiju precīzi saskaņojis masta un novadu atrašanās vietas. Aizsūtu Ezēnu vadonim foto, šis pēc brīža zvana un saka: “Jā, paskats stulbs. Pats sev tā negribētu. Jaunnedēļ brauksim uz Siguldu aprīkot vienu citu objektu, pēc tam iebrauksim pie Tevis un visu salabosim.” Pēc nedēļas puiši bija klāt, nomontēja mastu, aizdarīja urbumus, nocēla un apgrieza pa 180 grādiem dūmeņa cepuri un salika visu no jauna kopā. Ko mēs no tā varam mācīties? Pirmkārt, pārliecināties, ka otra puse mani ir sapratusi pilnībā. Otrkārt, nesamierināties ar rezultātiem, kas nepatīk, un meklēt veidus, kā tos uzlabot.
    laim0nis
  • Mūrēšana mīnusos
    Šis lai ir par biedinājumu ikvienam, kurš nelasa būvmateriālu lietošanas instrukciju. Ķieģeļu fasādi un āra kamīnu mūrējām ap gadu miju, kad laika apstākļi bija mainīgi un temperatūra grozījās ap nulli. Pa dienu daži plusi, pa nakti ap nulli vai daži mīnusi. To, ka melni tonētā mūrjava lietojama tikai pie plus 5 un vairāk grādiem, vīri izlasīja tikai tad, kad šuves, ko pildīja kādu mēnesi vēlāk, sacietējot pilnībā nomainīja krāsu. Stulbi. Ārā izdauzīt un sapildīt no jauna, nesabojājot logus, ir ārkārtīgi grūti, tāpēc šobrīd piemeklējam piemērotu krāsu (pirmās 6 šuvītes no labās puses). Tieši tādu pašu nokrāsu iegūt diezin vai izdosies, taču ceru, ka izdosies minimizēt atšķirību.
    laim0nis
  • Ziema nāk 08.10.2016
    Man par ziemas tuvošanos vēsta vairākas pazīmes: -Ap mazēku sāk sirot nepieradinātu sēņotāju bari; -Sūdzības par sliktiem laika apstākļiem sāk nomainīt sūdzības par nepieslēgtu apkuri; -Nav vēlēšanās darīt nekāda veida ārdarbus. Neizplūstot garos aprakstos, 2016. gada ārdarbu sezona tika noslēgta šādi: Pietrūka pāris stundas un pāris mililitri krāsas, lai pabeigtu vēja kastes. Visi pārējie primārie ārdarbi, kas bija ieplānoti 2016. gadā tika paveikti. Progress ir lēns, bet viss konstanti virzās uz priekšu.
    buvejamkopa
  • Ūdens spice
    Vecās grodu akas ūdenī bija mikrobioloģiskais piesārņojums, tāpēc nolēmu aku likt mierā un ierīkot ūdens spici. Ūdensvada tranšeja Ūdens no tā ieguves vietas ir jāaizvada līdz vannas istabai, tāpēc pirms spices ierīkošanas divatā ar čomu rakām tranšeju. Darbu nedaudz atviegloja, ka zem grīdas bija vecās apkures caurules – grīdas lāgas vajadzīgajās vietā jau bija pārzāģētas. Lauzām vaļā grīdas dēļus, fleksējām ārā vecās caurules un rakām. Rakšanas process bija īpaši neērts, jo šaurajā tranšejā bija sarežģīti stāvēt un izgrozīties. Nočakarējāmies kārtīgi. Spices ierīkošana Spici ierīkoju tuvu pamatiem, lai nebūtu jārok gara tranšeja pa sētu. Ar tranšejas rakšanu biju pietiekami izbesījies jau mājas iekšpusē. Pēc zemes slāņu izpētes tik secināts, ka visoptimālāk spici ir ierīkot 6 m dziļumā ar 2 m garu filtru (4 m caurule + 2 m filtrs). Dziļāk sākas smiltis ar māla putekļu piejaukumu, kas spices filtru štopētu ciet. Zemes slāņu izpētes urbumsSūkni izvietoju siltināmā grodā ārpus mājas. Iekštelpās vietas pietiktu, taču būtu lieka skaņa (it īpaši nepatīkami, kad naktī kāds aiziet uz tualeti un sūknis sāk rūkt). Tranšejā no spices līdz ūdens piegādes vietai ievietoju gan ūdens cauruli, gan gofru ar elektrības vadu sūknim. Spices urbums un tranšeja ūdensvada ieejai zem mājasStiklašķiedras grodsGrods ar hidroforuGroda vāks un hidrantsLai sētā varētu ērti tikt pie ūdens, spicei pievienoju arī hidrantu. Hidrants darbībāHidranta ieziemošanai paredzēti 2 atsevišķi ventiļi – ar vienu aizver ūdens pievadu hidrantam, pa otru  iztecina ūdeni no caurules posma līdz hidrantam. Hidranta ieziemošanas ventiļiNākamie soļi būs sadalīt jauno ūdens padevi pa māju. Šobrīd mājas ūdens apgādes sistēmas ir veidota uz pašteci – rezervuārā bēniņos sapumpē ūdeni no akas un tecina pa caurulēm lejā.
    Renārs
  • Čuguna malkas krāsns
    Varbūt es to neesmu skaļi pateicis, bet kaut kā biju paļāvies, ka visi to nopratīs – es esmu izvirzījis mērķi kādus pāris gadus nodzīvot mazēkā kā vienīgajā savā dzīves vietā. Par to, vai tie būs divi vai pieci gadi es nevaru šobrīd atbildēt. Tas būs atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Loģiski var izsecināt, ka manā mini rezidencē kaut kā būs jāpārlaiž ziema, vai arī kā tagad to slapjdraņķa sezonu no decembra līdz martam sauc?! Mana doma ir kombinēt elektrisko apkuri ar malkas krāsni – kamēr esmu mājās kurināt ar malku, savukārt pa nakti, vai esot prom, temperatūru saprāta robežās pēc vajadzības uztur elektriskie sildītāji. Kā un vai šis variants izdosies, es šobrīd nevaru atbildēt. Mani vienīgie izejas dati ir: – 2017. gada janvārī un februārī par elektrību mazēkā, kurā sildītājs uzturēja +6 grādus maksāju 20-25 EUR mēnesī. Protams, jāņem vērā, ka ik pa laikam es atbraucu darboties un iekūru krāsni, bet šie kā reiz bija tukšie mēneši un malkas dotā ekonomija ir gana nenozīmīga; -Ar malkas krāsni ziemā (aptuveni -5 grādi) mazēka uzsilst līdz vēlamajiem ~21-23 grādiem samērā lēni. Aptuveni 3 stundu laikā ir silts pirmais stāvs, vēl pēc 2 stundām silts paliek otrais, bet cik strauji temperatūra sāk krist pēc malkas izkuršanās man nav bijusi iespēja izpētīt. Pieņemu, ka pie šāda gāzbetona sienu biezuma gana strauji. Pa ziemu ne reizi nebija sanācis sienas tā kārtīgi izsildīt. Kā redzat, nekāda baigā matemātika apkures plānošanā netiek izmantota. Vairāk tiek izmantota pieeja “dzīvos-redzēs”. Runājot par pašu krāsni, ja būtu domājis savlaicīgi, noteikti mūrētu kaut ko siltumu akumulējošu, kā to darīja AndrisL savā mājā , bet ņemot vērā, ka šis jautājums netika prātā pārcilāts pirms mājas būvniecības, tad nācās darīt tā, kā varēja, nevis, tā kā gribējās un būtu pareizāk. Šis viss ievads bija nepieciešams, lai pateiktu – nopirku Jotul F8 krāsni. Patiesībā nenopirku, bet iemainīju pret Rafaello kasti. Tam gan bija savi iemesli, jo krāsniņai bija bojāti atsevišķi čuguna iekšējie oderējuma paneļi, bet ņemot vērā, ka Jotul ir diez gan patstāvīga vērtība, tad tas viss par palielām bet paceļamām naudām ir nopērkams atsevišķi viņu firmas veikalā (ieliku linku ar cerību, ka viņi man rudenī par reklāmu uzdāvinās blīvējošās auklas krāsns vākam un durvīm). Patiesībā, firmas pārstāvji pat piedāvāja visus bojātos paneļus samainīt, ja es sadabūšu rokā pirkšanas dokumentus, bet, acīm redzami, bijušais saimnieks tos jau bija kādā aukstā ziemas vakarā pārvērtis ogļskābajā gāzē. Mani vispār sajūsmina lietas/preces, kuras mūsdienu patērētāju sabiedrībā tiek ražotas ar iespēju tās pavisam vienkārši salabot.   Bildēs viss izskatās traki, jo divus mēnešus pēc atvešanas Jotuls nostāvēja ārā zem plēves un kondensāts bija darījis savu, bet jāsaka, ka visa rūsa ļoti viegli pārdesmit minūšu laikā nogāja nost ar neilona birsti uzmontētu uz urbjmašīnas. Pēc notīrīšanas izskatījās tīri vai simpātiski, pat nekrāsota, bet globālais plāns paredz krāsniņu pirms sagaidāmās apkures sezonas, kad visi netīrie iekšdarbi būs beigušies, nokrāsot standarta melnajā Jotul krāsā. Krāsns jauda ir 8kw, kas ir, maigi sakot, padaudz priekš manas mazēkas, bet tas jau nenozīmē, ka krāsns visu laiku jādzen pilnā dukā. p.s. Joprojām tiek apsvērta ideja par granulu kamīna iegādi, bet gala lēmums par apkures iekārtu tiks pieņemts pēc vienas ziemas ar augstāk aprakstīto risinājumu. Ja kādam ir skaidrs, ka šis variants pilnīgi noteikti nestrādās tik labi, kā es esmu iztēlojies, jums vēl ir laiks mani atrunāt.
    buvejamkopa
  • Pamatu piebēršana
    Tāpat kā pamatu lentas betonēšanai, arī šim darbam bija grūti pieķerties. Ne tik daudz darba apjoma dēļ, cik daudz aiz apziņas, ka tas izmaksās daudz naudiņas. Bet kas jādara jādara. Pēc ļoti rūpīgiem aprēķiniem sanāk, ka man nepieciešams ~160 m3… Continue reading →
    Ivars
  • Pamatu apmešana
    Lai pasargātu putaplastu no saules kaitīgās iedarbības uzreiz ķēros arī pie pamatu armēšanas un apmešanas. Stiklšķiedras ruļi nāk 1m platumā, bet ņemot vērā, ka pamati tiks piebērti 20cm-30cm no augšas, nolēmu nearmēt tik daudz un sazāģēt rulli uz pusēm. Stūriem… Continue reading →
    Ivars
  • Pamatu vertikālā hidroizolācija un siltināšana
    Pirms pamatu siltināšanas vajadzētu nokasīt visus betona nelīdzenumus un tikt galā ar vertikālās hidroizolācijas jautājumu. Lai arī veidņotie betona pamati ir ļoti līdzeni, atsevišķās vietās ir nelīdzenumi, piemēram, vietās, kur ar javu aiztaisīja veidņu atsaišu caurumus un vietās, kur starp… Continue reading →
    Ivars
  • Pēdai būt!
    Vēlos pastāstīt par epopeju ar pamatu pēdu un par to kā skopais vienmēr maksā vairāk Epopeja Katrs privātais būvnieks pirms būvniecības uzsākšanas ir kritiski piegājis projekta tāmes pozīcijām ar vēlmi kaut ko ietaupīt. Tā arī manī pēc sarunas ar kaimiņu iezagās ideja par to ka varētu ietaupīt ap 2k uz pamatu pēdas izbūvi. Kaimiņa arhitekts un būvkonstruktors pēc ģeoloģijas bija sarēķinājuši ka uz vienstāva māju pietiek ar 30cm platu pamatu. Tā kā man ģeoloģija netika veikta un pēc noklusējuma iezīmēta 60cm plata pēda, tad nolēmu kādēļ gan neieguldīt ģeoloģijā ar iespēju ietaupīt, jo rezultāts varētu būt ļoti līdzīgs netālu esošā kaimiņa ģeoloģijai. Ātri tika noorganizēta ģeoloģija un nestspējas aprēķini. Rezultāts ir pozitīvs, grunts nestspēja ir pietiekoša un pamatu pēdu var nelikt. Papildus arī uzzināju gruntsūdens līmeni ~ 1.4m un to ka aptuveni 2m dziļumā ir nevienmērīgs- “Smilšmāls tumši pelēks, mīksts, ar retām vāji sadalījusies organikas (aļģes, niedres u.c.) atliekām” Tā tad lēmums pieņemts, taisām bez pamatu pēdas, sanāks ietaupīt Tika noņemta melnzeme un izraktas tranšejas. Sākot rakšanas darbus tika par dziļu izrakts viens no mājas stūriem, kā rezultātā tika atsegts “smilšmāla/dūņu” slāņa virsmu (sākumā domāju ka tā ir smilšmāla lēca, bet mēģinot to izcelt ar lāpstu sapratu ka lieta ir nopietnāka) Biju mazliet pārsteigts, jo pēc ģeoloģijas šim slānim bija jāsākas dziļāk. Zvans arhitektam kurš organizēja ģeoloģiju un aprēķinus – saņēmu atbildi, ka viss ok, jo iespējams ka kādā no vietām dūņu slānis ir augstāks. Apstaigāju visas tranšejas ar “makšķernieka” urbi un pa malām veicu urbumus, lai saprastu vai vēl kādā vietā šis slānis ir augstāks nekā plānots. Rezultāts sekojošs, slānis ir ļoti nevienmērīgs, vietām tas ir dziļāks/vietām augstāks,  tā pat ir ar biezumu. Dilemma, paļauties uz to ka aprēķini ir bijuši ar pietiekošu rezervi, vai taisīt pamatu pēdu un naktīs gulēt mierīgi. Rezultātā nolēmu, ka ietaupītā nauda par pamatu pēda nav tā vērta, lai riskētu ar visu māju (tagad atskatoties uz šo epopeju nāk smiekli) Pamatnes sagatavošana 28. maijā ar brāli ķērāmies klāt pie pamatnes izlīdzināšanas. Talkā ņēmām lāzera nivelieri no GeoStar un ar lāpstu norakām lieko zemi (aptuveni 10 līdz 20 cm). Lai rezultāts būtu maksimāli precīzs tad ar vadulu nokasījām pēdējos cm un piedzinām līmeni līdz pāris cm precizitātei (šis bija lieki, bet rezultāts priecēja) Smiltis klāt netika bērtas (izņemot par dziļi izrakto stūri), kā rezultātā zem pēdas būs neskarta grunts 31. maijā savedām šķembas ar frakciju 20-40. Pēc projekta jāizveido 15cm šķembu slāni. Pasūtīju pilnu piekabi par ~ 15 EUR/kubā. Šķembas krāmēt ar lāpstu ķerrā ir smagi, labi ka dažās vietās zem šķembām tika pamestas saplākšņa loksnes. Nākošreiz noteikti likšu visur (daudz vieglāk iekrāmēt, kā arī apakšējā daļa šķembu neaiziet zudumā sajaucoties ar melnzemi). Ja strādnieku ir daudz un pamati nav lieli, tad var mēģināt paspēt uzreiz norakt lieko zemes slāni kamēr traktors rok tranšejas un ar traktora palīdzību samest  šķembas tranšejās (būs vieglāk) 1.jūnijā iznomājām no Krautas piekabi (18 EUR uz diennakti) un 300 kg blieti no CT nomas. Nomas punktā blieti iecēla, bet ārā izcēla kaimiņa traktors, kas tobrīd veda smiltis. Ar lielo blieti darboties ir vieglāk nekā ar mazo 80kg, jo tai ir reversa funkcija, kā arī iespējams blietēt stāvot uz vietas. Rezultāts sanāca pat ļoti labs, neskatoties uz lielo frakciju, līmenis staigāja 3-4cm. Pie reizes arī vairākos piegājienos aiztaisījām par dziļu izrakto stūri. Vispirms uzberot kārtu smilšu, tad nolaistot un pāri pārejot ar blieti. Tiesa ar ķerru uzbērtie 15 cm pēc blietēšanas saruka uz ~ 10cm. Grūtākais visā pasākumā bija iedabūt blieti atpakaļ piekabē. Kaimiņa traktors jau bija devies prom un nācās ķerties pie plāna B. Vispirms izvilkām blieti pa iepriekš izveidoto “nobrauktuvi” pamatos. Pie slīpuma ~30 grādu to varēja izdarīt bez problēmām. Lai pazeminātu piekabes augstumu izrakām mazas tranšejas zem riepām. Uzlikām vairākas saplākšņa plāksnes un veiksmīgi ievilkām blieti piekabē. Tik tālu viss ok, bet no blietes svara piekabe uzsēdās uz tilta nācās pacīnīties, lai ar auto to novilktu nost Veidņi 2. jūnijā sākām likt kopā veidņus no finiera atgriezumiem. Bija izvēle ņemt dēļus vai finieri, izvēlējos 1.5cm biezu un 20cm augstu fineri, lai nav pašam jāskrūvē dēļi. Kā arī cena abiem bija +/- vienāda. Fineri pirku no rusvi.lv Aizputes ielā 2 (~150 EUR). Vispirms iekrāsojām stūru atrašanās vietu, tad sagriežam finera loksnes vajadzīgajos garumos un sastiprinām savā starpā ar tā paša finiera atgriezumiem. Kad abas pamatu malas gatavas, ceļam augšā un savā starpā sastiprinām ar horizontālām brusiņām. Loksnes ir lokanas līdz ar to horizontālās brusiņas tika liktas ik pa metram. Kad viss sastiprināts, tad varam piedzīt veidņu atrašanās vietu. Te noder svārsts, lai atliktu precīzus punktus no striķiem. Armatūra 5., 6. un 7. jūnija vakarus pavadījām liekot armatūru. Armatūra no Betonmax, jau salocīta un sagarināta (12mm * 6m un 12mm ribas pa 45cm un 90 grādu stūri ar 1m uz katru pusi + u elementi un 7cm sēnes) Pie armatūras likšanas viss vairāk laika prasīja tās sasiešana, sākumā izmantoju parasto āķi un stieples rullīti, kuru vēlāk nomainīju pret Depo nopērkamajām stieplēm un āķi ar vītni – produktivitāte pieauga momentā Savienojumi tika veidoti ar 50cm pārlaidumiem. Neesmu drošs vai stūri un T veida savienojumi ir izveidoti pēc “fenšuj” jo online materiālos ir pieejamas visdažādākās variācijas. Pēc armatūras salikšanas veidņi tika apbērti ar smiltīm un nolaistīti (šis ir obligāts pasākums, jo bez tā betons veidņus salauzīs/salieks). Apbēršana ar smiltīm ir jāveic uzmanīgi, lai neieliektu veidņus uz iekšu. Vietās kur tie ieliecās tika ievietoti vītņstieņi. Papildus tika izveidoti veidņi kolonnu pēdām (šķembas tika blietētas ar mazo blieti) Betons 12. jūnijā tika liets betons. Izvēlējos Betons 97 (dēļ pieejamības/cenas). Pasūtīju 12 kubus C20/25 iekļaujot ~0.7 rezervi. Betona vedējs ieradās precīzi kā runāts. Tika uzstādīts slāpētājs un liešana varēja sākties. Betons ir ļoti smags, bet veidņi slodzi izturēja godam. Mazliet pietrūka betona un kolonnu pēdas netika ielietas – pāri palika vien spainis betona. Vēlāk rēķināju kādēļ tā, un atbilde ir vienkārša, vairākās vietās veidņi tika pacelti par 1-3 cm lai dabūtu vajadzīgo līmeni. Tur arī aizgāja rezerve. Darbus organizējām sekojuši, es pie trubas, brālis līdzina, otrs brālis palīdz līdzinātājam,  pienesot vai aiznesot lieko/trūkstošo betonu un māsa tikmēr ar koku izdzenā betonu pa visām spraugām. Līdzināšanai labi noder mūrēšanas ķelle, vadula un spainis. Jāņem vērā ka ~0.3m3 paliks sūknī un to beton vedējs var tika izliet uz zemes. Te noder saplākšņa plāksnes kuras palikt apakšā, lai betons nesajaucas ar melnzemi. Jau pēc apmēram 4h betons ir sacietējis tā ka pa to var staigāt. Pārmērīju līmeni un rezultāts priecēja +/- 1cm 15. jūnijā noņemtām veidņus un nopulējām nelīdzenās vietas ar akmes ripu (Kuršos var dabūt par pāris EUR, depo un citur 2-5 reizes dārgāk) Secinājumi/ieteikumi: Pirms taupīt izsver kārtīgi iespējamos riskus. Kā teica cits bloga rakstītājs, labāk perebors nekā nedarbors. Savā mājā dzīvosi tu nevis arhitekts, būvkonstruktors vai celtnieks Kaimiņa ģeoloģija nederēs, grunts mēdz būtu nevienmērīga. Te būs praktisks piemērs – uz manas ielas būvējas vēl 2 kaimiņi un pat melnzemes slānis staigā no 20cm līdz ~1m Izvēlies arhitektu kantori kuram ir sakarīgs būvkonstruktors Pirms iegādājies zemi veic pašrocīgu ģeoloģisko izpēti (izurb/izroc ~3m dziļu bedri, lai ir skaidrs, kas lācītim vēderā un ja kāds no slāņiem ir aizdomīgs tad pasūti kārtīgo ģeoloģisko izpēti) Iesaku ņemt jau salocītu armatūru, papildus izmaksas minimālas Pie 60cm platas pēdas iesaku 50cm platas ribas, lai stellējot armatūru, malējie stieņi nekristu nost. 12mm ribas ir pietiekoši stingras un tās var likt uz sēnēm ik pa ~ 80 cm Pasūtiet betonu ar rezervi, labāk samaksāt par papildus kubu nekā vēlāk čakarēties un domāt kur dabūt trūkstošo apjomu Veidņus jāapber ar smilti un arī jānolaista ar ūdeni, rezultātā grunts sasēžas vienmērīgāk un veidņi netiek ieliekti     Kopējās izmaksas pēdai 91m*0.6m*0.2m ir ap 1.6 k ( no kuriem lielākās pozīcijas ir betons ~ 820, armatūra ~ 300, ~250 finieris, dēļi, skrūves, vītņstieņi u.c. sīkumi, + darbs, + instrumenti + niveliera, piekabes un blietes noma)
    Mārtiņš
  • Pēda terases stabveida pamatiem
    Šo darbiņu teorētiski vajadzēja jau izdarīt līdz ar pamatu pēdu, bet bija slinkums atlikt asis un domāt kur tie stabi precīzi atradīsies. Tagad ir pamatu sienas un ir daudz vieglāk saprast kur tiem stabiem jāatrodas. Papildus stimulu deva arī kaimiņa… Continue reading →
    Ivars
Advertisements