Koka fasāde gāzbetona mājai

Pēdējos gados koka fasāde kļūst arvien populārāka un varētu teikt ka atdzimst. Bet ko darīt, kad ir vēlme pēc mūra mājas bet apdari veidot no koka? Vienu variantu var apskatīties pie Kaspara blogā, bet tur daži mezgli veidoti jo citādi nesanāk.

Bet nu par tipiskāku variantu, kad ir gluds gāzbetona mūris un nepieciešams izveidot koka apdari. Tieši šādā situācijā nokļuva kaimiņš, kas līdzīgi kā Kaspars izvēlējās veidot gāzbetona mūra māju ar koka dēļu apdari.

Tātad izejas dati: gāzbetona mūra sienas 440mm  480mm biezumā, no ārpuses aizvilktas poras ar līmjavu, logi un durvis montēti ~5cm iedziļināti no ārsienas – tātad gandrīz gluda fasāde.

Mērķis: šķūnis. Gandrīz. Ja precīzāk vertikāls dēlis ar 5mm spraugu.

Finanšu dilemmas: Atkāpjoties pirmsākumos – projektā arhitekts protams bija izpildījies pēc pilnas programmas un ielicis fasādi no sibīrijas lapegles trīnītī. Pat tuvināti piemetot izmaksas 330m2 fasādei tika saprasts ka var palikt ne tikai bez biksēm bet arī ievērojamas daļas iekšējās apdares. Lai atrisinātu šo problēmu tika pieiets racionāli – pirmais solis bija atteikšanās no apdares trīnītī un pāriets uz vertikālo dēļa apdari ar 5mm spraugu. Šādi uzreiz nepieciešamais fasādes dēļu materiāls samazinājās 1,5 reizes no 500 uz 350m2. Nākamais solis materiāla nomaiņa – sibīrijas lapegle ir forši, bet dēlis maksā 16+ EUR/m2, alternatīvais lētais gals ir svaigi zāģēts collīgais dēlis, pie cenas 160eur/m3 vienam m2 cena sanāk tieši 4 eur/m2. Tātad tikai uz fasādes dēļiem vien ietaupījumu, ko var panākt ir 500*16-350*4 = 6600 EUR.

Realizācija: Kad ir izvēlēts apdares risinājums – retināts vertikāls dēlis, tad atliek vien izlemt par montāžas risinājumu. Gluda un taisna fasāde ļauj nedaudz vienkāršot koka fasādes karkasu un principā pietiek ar vienu horizontālo latu pie kuras tad stiprina apdari. Kaimiņš kādu laiku pētīja variantus līdz izlēma par labu 20mm saplākšņa sloksnēm, kas tiek stiprinātas horizontāli pie gāzbetona ar gāzbetona skrūvēm. Tālāk jau pie šīm sloksnēm tiek stiprināts dēlis – sākumā montējot ar naglu pistoli un tapiņām, pēc tam pieskrūvējot ar nerūsējošā tērauda skrūvēm. Tā kā dēlis ir 25mm biezs un saplāksnis 20mm, tad skrūvē ar 50mm skrūvēm. Ja rodas jautājums – bet kā tad ar dubulto latojumu, lai var fasāde ventilēties, tad atbilde ir – nav nepieciešams, jo dēļi ir ar spraugu, kas arī kalpo kā vertikālā ventilācijas sprauga.

Vēl interesanti knifi vai lietas ko ņemt vērā.

Kaimiņam pažobelē bija jau paspējuši iemitināties irši, tāpēc bija izlemts ka zem dēļiem būs insektu siets. Bet ko darīt ja dēlis tiek krāsots baltā krāsā? Sieta tirgotājs apgalvoja, ka dēļ ēnas tāpat viss būs tumšs un nemanāms un var arī zem baltiem dēļiem likt melnu sietu un nekas tur nerēgosies cauru. Papildus gan finiera līstes tika nokrāsotas melnas, lai nerēgojas 🙂

Svaigi zāģēti (un tad krāvumā žāvēti) dēļi no izmaksu viedokļa ir forši, bet uz tausti un vizuāli prasās tomēr kas labāks. Samērā vienkāršs risinājums ir pirms dēļu izmantošanas dēļa virsmu pāriet ar smilšpapīra ripu, kas uzlikta uz parastā flekša – rezultātā tiek iegūta smalki zāģēta virsma ar manāmu raupju faktūru, bet vairs nav atskabargu. Šādi iegūstam gan klasi augstāku apdares materiālu, gan ievērojami mazāku patēriņu uzklājot lazūru.

Par latojumu. Saplāksnis izvēlēts dēļ nepieciešamā kopējā fasādes sabiezinājuma – tā ir kad jumta vējkastes uzliek pirms finalizēta fasāde 🙂 Saplāksni stiprinot cieši pie fasādes jāskrūvē relatīvi bieži, bet nevajag aizmirst par kokmateriāla (jebkura) izplešanos samirkstot. Lūk bilde ar latojumu, kas uzmeta kūkumu tikai tāpēc, ka vairāks dienas lija lietus tieši virsū, bet 9m gara lata tika uzskrūvēta bez 5mm spraugas starp saplākšņa līstīšu galiem.

šo vietu salaboja pārzāgējot un papildus pieskrūvējot.

Un te arī bildes

Horizontālās saplākšņa līstes kas kalpo kā latojums. Nokrāsotas tumšā krāsā, lai nebūtu vizuāli pamanāmas spraugās. Pēc krāsošanas sākot no 0,5m attāluma vairs latojums nav pamanāms.

Skrūves jāskrūvē pa striķi, tad tās ir taisnā līnijā. Smuki un neprasa papildus darbietilpību.

Stūra logi – izaicinājums no palodžu montāžas viedokļa un dēļu salaiduma. Šo un tāpat kā citus logus sāk, montējot dēļus no malām un “ejot” vienam pret otru. Tā kā fasāde ir no 2 platumu dēļiem, tad pēdējais salaiduma dēlis tiek piezāģēts pēc platuma un nav izteiksmīgi pamanāms. Uz sienu plaknēm ieteicams salaiduma dēli veidot vietās kur ir ūdens notekas, jo atšķirīgais dēļa platums tur ir vispār nepamanāms.

Logu apdare un palodzes veidota specifiski – saskarsmes vieta starp loga rāmi un dēli veidota izmantojot pašizpletošos lentu – šādi tiek panākta pilnīga spraugas nosegšana. Savukārt palodze tiek montēta ZEM sānu dēļa un bildē redzamais dēlis ir ar 1cm spraugu līdz skārdam. Šādi iegūstam ka lietus notek pa sāna dēli uz palodzi un nekas netiek pūdēts.

Remmers baltās lazūras efekts – ka kreisi trīs dēļi ir divas reizes krāsoti, pa labi vienu reizi. Krāsošana veikta – pirmo reizi dēļus krāsojot pirms montāžas, otro reizi krāsojot pēc montāžas visu fasādi.

Dēļu apakša tiek piezāģēta 45grādos, tādējādi veidojot itkā lāseņa formu dēlim un mazāku risku, ka dēļa apakšā krājas mitrums un tas sāks pūt.

Par meistariem. Fasādi taisīja Raimonds ar pārinieku. Tieši tas pats Raimonds, kas man mūrēja māju un šovasar uzmūrēja pagrabu un teritorijā esošo atbalsta sienu. Tāpēc turpmāk pie Raimonda kontaktiem baltajā sarakstā redzēsiet nevis mūrnieks, bet gan namdaris 🙂