Estrich grīdas. Kā nevajag

Pienācis laiks atbildei uz nedēļas sākumā uzdoto atjautības uzdevumu. Lai arī pie raksta bija pietiekami daudz atbilžu vistuvāk bija uldiskempe ar uzbriedušiem kaļķa graudiem. Komentāros bija idejas par vecu pašizlīdinošo, putuplasta atgriezumiem utt…. Realitātē viss ir daudz vienkāršāk un tai pašā laikā bēdīgāk.

Konkrētā objektā tieši pirms pirmajām salnām ielika estrich betona grīdas. Smilts aptrūkās un procesā dabūja kautkur netālu smilti, bet kā izrādījās nemazgātu ar māla pikuču piejaukumiem. Grīdas ielika piektdienā un aizbrauca prom brīvdienās. BET pēc pāris dienām temperatūra nokritās līdz mīnusiem un vēl pēc dienas pa nakti tika sasniegti mīnus 7 grādi. Apkures objektā nav, tāpat kā logi vēl nav uzstādīti.

Rezultātā estrich grīda caursala, mitrums betonā pārceļoja uz mālu pikučiem un māls atbilstoši visiem fizikas likumiem sasalstot uzbrieda un no iekšpuses saplēsa estrich grīdas.

img_20161112_154220img_20161112_154207

Bildē redzamie pampaki ir augšējā estrich slāni esošie nelielie malā pikuci, kas uzbrieda un izspieda betonu. savukārt lielāki māla gabali (kādi 3-4cm diametrā) vienkārši plēsa ārā lielus caurumus, jo estrich jau paspēja daļēji sacietēt.

 Protams ja būtu kaut vai plēves logiem priekša un kāds neliels sildītājs viss būtu kārtībā, bet nu jāgaida plusi, jākasa nost bumbuļi un jāskatās vai pietiks ar pieslīpēšanu un izlīdzinošo vai nāksies visu pārtaisīt (trubas+estrich).

Tā kā labāk mācīties no citu kļūdām, tad ņemat vērā – šis piemērs parāda uz virkni pārkāpumiem – neatbilstoši materiāli (smilts ar māla piejaukumu), nepareiza tehnoloģija (ieklāšana nenodrošinot pozitīvu temperatūru visu žūšanas laiku), vieglprātīga attieksme pret būvobjektu (redzot ka izkritis sniegs neveikt darbības lai novērstu sasalšanas risku).

Šis ieraksts tika publicēts Būvniecība, Pārdomas ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

12 Responses to Estrich grīdas. Kā nevajag

  1. teoretikis saka:

    Tad jau grīdu licēji būs jāņem laukā no baltā saraksta?

    Patīk

  2. JTP saka:

    Facepalm. Es izteicu minējumu vadoties no tā ka galīgs daunītis tomēr nav to lējis, bet aizmāršīgs analfabēts varbūt gan.
    Es iedomāties nevarēju ka tur TĀDAS darbības notikušas!
    Vot šitā man arī ar kompjiem ir. Jau 16 gadus tas ir mans darbs, bet veljoprojām ieraugu kautko jaunu, kad atnes kompi kurš bijis pie kāda “meistara”. Kad šķiet ka esi visu redzējis – BLAUKC, kaukas jauns! Un tu nesaproti, smieties vai raudāt.

    Patīk

  3. Dzintars saka:

    Es taču rakstīju, ka iemesls ir cilvēciskais faktors.

    Patīk

  4. Guncha saka:

    Pirms izspriest, ka ar grīdu ir viss ok un pietiks “tikai” ar pieslīpēšanu, es ieteiktu tomēr pārbaudīt visas komunikācijas, kas saliktas grīdā: trubas, vadi u.t.t.
    Šis ir jautājums par garantiju. Vai plašāku jēdzienu: “garantijas remonts” (attiecas da jeb uz ko)
    Kurš vainīgs?
    Grīdas licēji, jo tāmē nebija paredzējuši logu ielikšanu un sildītāju 🙂
    Saimnieks, jo paņēma meistarus, kas neatteica salā ieliet betonu?
    Saimnieks, kas ieekonomēja uz smilti?

    Publicējis 1 person

  5. guntis saka:

    …..par apsildi telpā piekrītu, bet vai tad gadījumā tomēr logi nav vietā, 1. bildē pa kreisi izskatās pēc loga rāmja?, un pasūtītājs arī nevar būt kompetents visās jomās tā, ka meistari jau nu varēja ieminēties par nepieciešamību noīrēt sildītāju vai arī pie attiecīgām laika prognozēm atcelt darbus vispār..

    Patīk

    • Ernests saka:

      Vietām ir vietām nav.
      P.s. pasūtītājs tik pasūta un izvēlas krāsas sienam, darbus dara būvdarbu vadītājs ar savu brigādi un piesaistītajiem. Visas problēmas sanāk ka jāuzņemas būvdarbu vadītājam ka nenokontroleja/kludijas/parrekinajas.

      Patīk

  6. Edgars saka:

    Domājot ilgtermiņā – šis ir feils visos virzienos!
    1. Betona klons ir izsalis – hidratācija nav notikusi vai nu arī ļoti nepietiekami (betons cietēšanas procesā, negatīvas temp. iedarbībā nav sasniedzis nepieciešamās stiprības parametrus.)
    2. Visa jautrība vēl priekšā – turpmākajā procesā tas atstās ļoti nopietnas sekas uz tālākajām temperatūras iedarbībām (siltās grīdas) – būs plaisas un daudz!
    3. pastāv iespēja, ka “leks nost” flīzes, ja tiks flīzēts, jo nekādas gruntis neglābs lai nostiprinātu betona virsmu, kas principā nebūs spējīga izlīdzināt spriegumus (termo).

    manā skatījumā nekas labs nesolās būt.
    Ieteikums – pirms turpmākās darbības – paņemt paraugu (izzāģēt) un aizvest uz RTU lai notestē (nu vismaz spiedes tests uz stingrību)

    Kas vainīgs – visi iesaistītie – sākot ar pasūtītāju, beidzot ar grīdu lējējiem!
    Es savā laikā (2006-2009) ļoti daudz estriha daudz un dažādās ēkās esmu salējis – var maukt līdz pat šiem mīnus 7, mīnus 10, bet tam ir nepieciešamas attiecīga ķīmija, un nu vismaz pozitīva temperatūra telpās, kur tiek lietas grīdas vismaz pirmās 72 h pēc ieliešanas, jo estrihs 70 % savas gala stiprības noķer tieši šajā laikā!!!

    Patīk

    • Edgars saka:

      Ā – nu un protams smilts, smilts, smilts – nekāda smilts – pēc definīcijas un LV Standarta – skalota grants ar frakciju 2-8mm!!! Mūžīgi mūžos, Āmen!
      P.S. perfekti visos aspektos ir drupināts granīts un atsijas, bet nu tas tikai Somijā un Zviedrijā!

      Patīk

  7. Ernests saka:

    Nokasīja, piešpaktelēja, pieslīpēja.
    Redzēs kā būs kad palaidīs apkuri

    Patīk

  8. Livia saka:

    Great artlice, thank you again for writing.

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.