Būvprojekta saskaņošana, tāmes un celtnieki

Pēc ilgākām pārdomām un mierīgas projekta izanalizēšanas sapratu, ka nav vērts iestāties pozā attiecībā pret arhitektu vai konstruktoru, kā rezultātā akceptēju projektu tāds kā ir ieviešot tikai dažas kļūdu korekcijas – piemēram, BK daļā griezumā aizmirsts viens no pamatiem vai aizmirstais retināto dēļu apšuvums nojumei uz robežas ar kaimiņu. Kopsummā analizējot pirmo un saskaņoto BK projektu armatūras apjoms vien ir samazinājies no 6 tonnām uz 4.
P.S. Mājas pagaidu energosertifikātā aprēķinātais ēkas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 54 kWh/m2. Ar visu to ka nez kāpēc logi rēķināti ar U=1,4

Paralēli notiek celtnieku atlases process. Iet jautri 🙂

Tā kā ikdienā darbs saistīts ar projektu vadību, tāmēm un piedāvājumu rakstīšanu tik citā nozarē, tad ir interesanti pavērot kādā veidā būvniecības nozarē notiek “pārdošanas process” un piedāvājuma(tāmes) veidošana.

No šobrīd saņemtajiem 8 piedāvājumiem “tāmes” pa lielam ir 3 veidu:

  • samērā korekti uzrādīti apjomi un izmaksas (dažas pat uztaisītas pēc visiem LBN standartiem), kā rezultātā var izsekot gan darbu apjomiem gan kur ir ieliktas slēptās rezerves.
  • tāmes mozaikas – kur vienā pozīcijā ir uzskaitīti pat abrazīvie diski pamatu pēdas izveidei ar cenu 11.32EUR , bet citā pozīcijā visas mājas logu un durvju pārsedzes ar visu darbu un materiāliem ir ieliktas kā komplekts ar cenu 1600.73 EUR
  • vienas rindas tāme – pamatu ieliešana darbs un materiāli 13kEUR

Slēptā peļņa.
Šis ir svarīgs faktors jebkuras tāmes caurskatīšanai, jo šādi var gan samazināt izmaksas, gan “pazaudēt” celtnieka interesi par objektu, ja pēkšņi izņemsiet visas slēptās pozīcijas no tāmes.

  • Ir kas tāmē ieliek % no apjoma kā savu peļņu tādējādi atvieglojot izmaksu skaņošanu. Daži protams izbrīna uzliekot tāmē 15% peļņu darbiem,materiāliem mehānismiem, transporta izdevumiem gan neparedzētajiem gadījumiem.
  • ieliek tamē visām materiālu pozīcijām pilnās veikalu cenas, kaut tajā pašā interneta būvmateriālu veikalā izmaksas par kādiem 10-30% mazākas. Līdzīgi daži tāmē materiālus uzrāda bez PVN, pieskaitot PVN tāmes beigās kopsummā, tiesa gan dažām pozīcijām aizmāršības pēc norāda pilno cenu (ieguvums atkal 21%)
  • dažiem darbiem tiek ieliktas neadekvāti lielas izmaksas vai apjomi, piemēram 3slāņu parketa ieklāšana 9.8EUR/m2

Secinājumi:

  1. Bez kontroltāmes nav iespējams izķert – lētākais piedāvājums plus “a mēs par to nebijām vienojušies” gadījumus, jo liekot blakus visus piedāvājumus kaut vai pamatu izveidei pozīciju skaits variējas no 12 līdz 68 un tādējādi saprast kurš ir nav kautko “aizmirsis” paliek apgrūtinoši. Tās pats attiecas uz mākslīgi sadārdzinātām pozīcijām un palielinātajiem apjomiem.
  2. Ja izvēlos firmu/būvdarbu vadītāju, kas būvē objektu līdz apdares darbiem – iegūstu lielākas izmaksas, jo tāmēs ir iekļauts vismaz 10-15% uzcenojums visiem darbiem un daļai materiālu. Labs variants aizņemtiem un procesu neizprotošiem pasūtītājiem.
  3. Ja izvēlos iet ceļu, ka būvniecība tiek skaldīta lielos blokos – pamati, sienas, jumts, komunikācijas, apdare – izmaksas ir zemākas, bet rodas risks ka starp darbiem ir dīkstāves dēļ nākamās brigādes meklēšanas. Otra problēma, kas šādi rodas ir katra nākamā darbu bloka veicēji iekļaus iepriekšējo kļūdu (šķības sienas, nepareizā vietā kanalizācijas izvads) labošanu savos darbos kā papildus izmaksas. Lai no tā izvairītos sanāk algot būvuzraugu, bet tas atkal rada papildus izmaksas tādējādi tuvinot izmaksas pirmajam variantam.
  4. Jāsāk gatavoties “barošanai ar rītdienu”. Pagaidām neviens ko ir solījis nav izdarījis laikā – par laimi pagaidām tie ir papīra darbi un dīkstāves izmaksu nav.
  5. Intereses pēc uztaisīju vienu “telefonaptauju” darba dienas nobeigumā ~ 16:40  sešiem pēc subjektīviem kritērijiem atlasītiem kontaktiem no tā paša ss.lv – pacēla telefonu tikai viens, no pārējiem pieciem atzvanīja neviens.
  6. Izbrīna daži kadri, kas iegulda savu laiku un darbu, sagatavo un atsūta tāmi. Sazvanies ar viņu un vienojies par tikšanos objekta apskatei un darbu precizēšanai, pat vienojies ka tiekaties nākamajā dienā un cilvēks pazūd. Pēc divām dienām pašam zvanot, atkal tiek sarunāts tikties vakarā un atkal nekā. Protams šādi kadri tiek uzriez izdēsti no listes.
Šis ieraksts tika publicēts Būvniecība, Viskautkas ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

17 Responses to Būvprojekta saskaņošana, tāmes un celtnieki

  1. Andris saka:

    Ieteiktu “dzēšamos” kadrus no listes pārlikt uz citu listi ar nosaukumu “nederīgs” – šādas listes reizēm noder 😉

    Patīk

  2. Vineta saka:

    O, jā, tie, kas pazūd, ir klasika. 🙂
    Mēs arī paņēmām pirmos būvniekus uz pamatiem. Kad sākām meklēt nākošos – sienām, beidzās ar to, ka paņēmām tos pašus. 🙂
    Par tāmēm – mēs pirmo tāmi pasūtījām par maksu (nieka 80 Ls) – bija labs pamats salīdzināšanai. Un piekrītu, ka tāmes jālasa uzmanīgi, bet tā jau ir, ka sākot pārāk kasīties, celtnieks var zaudēt interesi.
    Vēl, es nestādos priekšā, kā viens (vai divi) strādājošs cilvēks var novadīt būvniecību. Ar visu to, ka mums būvēja “firma”, tāpat sanāca pietiekami daudz lietas, kas jādara darba laikā.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Man ir naiva cerība ka sakārtojot darbu tā ka katru rītu sākot ar “plaņorku” objektā iriespējams paralēli strādāt un būvēties.
      Plus visu laiku domāju par webkameru objektā.

      Patīk

  3. Vineta saka:

    Un vēl – no manām šībrīža aktualitātēm – ļoti uzmanīgi jāizskata un jāpārdomā projekts, lai beigās nebūtu jālabo. Kaut gan, nezinu, vai tas ir iespējams – varbūt prātīgāk uzreiz ieplānot naudu labošanai. Mums tagad būvvalde sadomāja piesieties par to, ka vienā sienā iebīdāmo durvju vietā ieliktas parastās un par tamlīdzīgiem sīkumiem. Vispār, Rīgas būvvalde laikam ir tas, kas man visspilgtāk paliks atmiņā no būvniecības gaitas. 😦

    Patīk

  4. xxx2 saka:

    Es nepazīstu nevienu, atkārtoju nevienu cilvēku kas māju būtu uzbūvējis 100% atbilstoši projektam un nekas projektā pirms mājas nodošanas ekspluatācijā nebūtu bijis jākoriģē.
    Nē nu varbūt būsi pirmais….. 😀 😀 😀

    Par celtniekiem – labāk ir meklēt pēc radu, paziņu, kolēģu ieteikumiem.
    Dziļi rakties tāmēs parasti jēgas nav, tāpat beigu beigās skaidrībā netiksi. Galvenais zināt ciparu par konkrētu darbu piemēram pamatu ielikšanu un vienoties kas ciparā ietilpst.
    Un jā – 13k EUR par standarta pamatiem ir ļoti dārgi! (kaut gan ņemot vērā ka taisies palu zonā būvēties un iespējams ka pāļi jādzen… tad varbūt arī ir lēti, nezinu cik maksā pāļu dzīšana)

    Patīk

    • Ernests saka:

      jā padārgi, bet ietilpst Pamati 85metri lentveida, dubultais armējums sienai ar d12 rezgi, zemes darbi un smilts 200m3, pamatu siltinasana ar 150mm ekstrudeto ptpl.

      Patīk

    • Ernests saka:

      Piekrītu ka liels bonuss būtu kāda drauga vai rada apkopotie kontakti ar celtniekiem, bet diemžēl tādi ir tikai par iekšdarbiem jo pēdējos 3-4gadus starp zināmajiem neviens nav būvējies.
      Tāpēc arī sāku ar celtnieku kas dzīvo blakus kaimiņos apzināšanu. Tie vismaz nepazudīs pusratā

      Patīk

    • Rantexxx saka:

      Lentveida pamatu izmaksas 200-250eur/m3 katrs pats var izrekināt. Patik tie komentētāji, kas neredzot BK pamatu sadalu var pateikt dārgi vai lēti pamati 🙂 unikāls talants, Dieva dots 😀

      Patīk

  5. xxx2 saka:

    Tik vien tev zemes darbu – 200m3…. hmm… Es teiktu ka pārrēķini šo pozīciju uzmanīgāk, ņemot vērā kāda grunts tev tur un jāceļ mājas uz augšu. Man ap 200-300 m3 bija zemes darbi sausā vietā, apakšā smilts, grīda kādi 50 cm virs zemes līmeņa. Nostumt augškārtu, izrakt tranšejas pamatiem, piebērt mājas iekšu ar smilti….
    Pamatu siltināšanā var ieekonomēt liekot 100mm parasto putiķu un tam pa virsu 30 -50 mm ekstrudēto. Bez tam ir jautājums var ir prāta darbs pamatus siltināt kopā ar to izbūvi.
    Tomēr braukās tev tur smagā tehnika un celtniecības laikā putiku var pavisam viegli sabojāt.
    Bez tam putikam nepatīk saule un līdz ar to viņam vajag apdari. Bet to takš netaisīsi pirms sienām. Bet pēc gada saules gaismā putoplasts ir šo to no savām īpašībām zaudējis. Pēc 2 gadi jau pamatīgi bojājumi.
    Bet kaimiņu ieteikumi gan ir labi. pie tam var paskatīties kā kas izdarīts.

    Patīk

  6. Aizejot ar energosertifikātu pie dažiem labiem speciālistiem, var uzzināt to, ka tā rezultāti ir apšaubāmi vai nav ņemami par pilnu. Tas ir tikai teorētisks aprēķins pie ideālas materiālu pielietošanas un izbūves. Celtnieki kādā ārsienas/jumta/pagraba savienojumā atstāj siltinājuma robu un viss siltumpatēriņš izmainās uz slikto pusi. Ja atminos, tad Tavs projekts paredzēja izstiepta taisnstūra māju, kas veido milzīgu ārējo apsildāmo platību ar tiešu ietekmi uz siltuma patēriņu. 54kWh priekš tā izklausās ļoti ļoti optimistiski, lai neteiktu neticami, bet nu varbūt, viss ir iespējams.
    1,4U arī ir ļoti īpatnējs rādītājs. U piešķir atsevišķi gan loga stikla paketei, gan profilam/rāmim, gan savienojumam. Ieliku 0.6U stikla paketi iekš 1.4U profila un es nezinu cik kvalitatīvs ir praktiskais savienojums visās vietās. 80% no loga sastāda stikla paketes laukums, 20% – profils, bet vai tiešām viss logs sanāk 0.6<U<1.0?
    Par strādniekiem – lielākajai daļai, šķiet, šobrīd ir tik daudz darbu, ka nauda, laikam, plūst tā, ka klientus var ignorēt. Ideāli, ja ir zināmi kādi uzticami cilvēki ar kontaktiem, jo bez ss vēl ir brigādes, kuras nereklamējas, bet tiek pie darbiem caur iekšējām pazīšanām/ieteikumiem. Ar tādiem ir vieglāk uzticamības ziņā, jo ir zināms, ka viņus nevar smagi uzmest un viņi nevar uzmest kopējo pazīstamo dēļ.
    13k par pamatiem šķiet dārgi. Uz 85m nosauktā cena sanāk 152eur/m. Man sanāca izgrozīt pa ~<96eur/m bez putoplasta (tajā cenā ietilpa arī iepriekšējo pamatu likvidēšana).
    Un jā – ptpl var likt taisot ārējo apdari, tad kad ir viss sarakts un uzliktas virsū sienas. Sienas liekot vien var daudz apskādēt un ptpl ir gana vārīgs pret visādām mehāniskām darbībām.
    Vēlu produktīvu būvniecību!

    Patīk

    • Ernests saka:

      visi sie pagaidu sertofikati protams ka ir tikai teorija bet ta vismaz parada ar ko rekinaties ja visu izdara pareizi plus ļauj piemeklet atbilstosas jaudas apkures sistemu. Jā ēka vienstāvu izstiepta forma bet ar garo fasādi pret dienvidiem plus arsienu platiba sanak tilpat liela kā buvejot divos stāvos to pasu platibu.

      Patīk

      • Alise saka:

        Mums tā ir sanācis, ka tika taisīti 2 sertifikāti – pirmajā sanāca 30 kvW/m2 gadā, otrajā – ap 90. Kuram ticēt, nezinu. Es arī vairs pārāk neiedziļinājos, jo tam visam vairs nav nozīmes – māja ir uzbūvēta. Tikai laiks rādīs, kā būs praksē.

        Patīk

  7. Mareks saka:

    Kāpēc vienstāva mājai nepieciešami tik nenormāli masīvi un armēti pamati (BTW kāds ir pamatu augstums?)? Vai nebija doma par kādu citu pamatu veidu, kas varbūt izmaksātu lētāk? Kaut vai stabveida pamati + armēta josla. Vai daļēji mainīta grunts tikai stabveida pamatu vietās, ja ir problemas ar grunts nestspēju. Saprotu, ka bagāts dara kā grib, bet no racionālā viedokļa, vai šis bija vienīgais apspriestais pamatu risinājums (jo pagraba ta nav)?

    Patīk

    • Ernests saka:

      pamati standarta lentveida – pēda 60×30+siena 25×100.
      apspriesti tika vairāki varianti un konstruktors nepakam nepiekrita risinājuma maiņai. tā kā neatradu pamatotus argumentus pret, tad nācās vien būvēt pēc projekta.
      stabveida pamati pie neskaidras geologijas nozīmētu pāļus 4m garumā, plus tā kā zemes gabals ir ar krituumu 90cm, tad tāpat būtu jāuzber grunts, bet tas nozīmē neskaidru grunts sēšanos un grīdas neatkarīgu dzīvošanu no sienām.

      Kaimiņš tagad blakus būvējas, tur viss tāpat vienīgais ka armatūras režģīs nevis ar 12diametra tēraudu, bet 10mm bet tāpat 200×200 režģis.

      Patīk

      • Mareks saka:

        Nu tad jau derētu arī peldošā plātne, pamatu daļa varētu būt seklāka un saistība ar grīdu būtu monolīta. Pie tā zemes dabu apjoma vēl noteikti atmaksātos aukstās pagrīdes risinajums, kad pamatus betonētu tranšejās (kaut vai dziļāk, ar visu šķembu kārtu, pēdu utt) un grīdu montētu uz pamatiem, tad nevajadzētu ne tik daudz piebērt zemi, ne to blietēt. Nēesmu speciālists, tapēc mani var neņemt nopietni, es drīzāk vācu informāciju “kāpēc jādara tieši tā”, gribu saprast kur ir tas knifs. Bet te jau viss skaidrs, kontruktors uz to uztāja. Tomēr galvenais, ka ir rezulāts un pašam par to prieks.

        Patīk

Dalies ar savu viedokli

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.