Ēkas pagaidu energosertifikāts

Vakar tiku pie pagaidu ēkas energosertifikāta. Izgāju cauri cipariem un pielikumiem, radās virkne jautājumu un neskaidrību par cipariem. Izejot cauri izejas datu tabulai kārtējo reizi apstiprinājās tas par ko visu laiku kurnu – arhitekte nav gatava taisīt energoefektīvas ēkas – pat ar visu to ka līgumā ierakstīts zema enerģijas patēriņa ēka < 50kWh/m2gadā, energoauditoram doti dati ar parastiem logiem, parastām durvīm, ventilāciju bez siltuma atguves. Bet nu arī ar visu to 54kWh/m2 gadā nav slikts rādītājs.

Izgāju cauri visam dokumentam, atradu arī energoauditora haltūras (bija sajaucis debespuses, iebāzis nez no kurienes iekšējo siltuma avotu ne pēc normatīviem utt). Bet kas jāsaka labi par viņu, pats piezvanīja atvainojās par kļūdām, izskaidroja ka daļa datu ir tādi jo arhitekte iedeva tādus izejas datus. Vienojāmies ka aizsūtīšu logu specifikācijas un un citus mezglus, viņš savukārt veiks pārrēkiņu.

Image

Šobrīd specializētos forumos starp privātajiem brīžiem rit spraigas diskusijas par to vajag vai nevajag rekuperatoru mājas ventilācijas sistēmai. Zemāk ir grafiks kurš parāda kā izskatās LABI siltināta (200mm siena, 200mm grīda, 400mm pārsegums) māja ar vienkāršu mehānisko ventilāciju – 44% no saražotā siltuma tiek patērēta gaisa uzsildīšanai ventilācijā izpūstā gaisa aizvietošanai ar normu – 0,5h. Cik teorētiski zudumi ir uzliekot rekuperatoru – ziņošu nākamnedēļ, kad būs pārrēķināti cipari ar korektiem datiem un debespusēm.

Tālāk jau katrs tālāk pats domāt ir vērts vai nav vērts šos 44% samazināt vai nav. Manā gadījumā tie ir 6,75MWh siltuma, ko pārvēršot gāzē sanāks ik gadu caur ventilāciju izlaist 367EUR atmosfērā. Atgūstot savus 60% no šī siltuma apjoma sanāk ka rekuperators atmaksājas 8-10 gados.

Image

 

Traģikomiskākais visā šajā pasākumā ir tas, ka energoauditors atzina ka es esmu pirmais privātais pasūtītājs, kas vispār ir iedziļinājies šajā papīrā un kautko prasījis precizēt, pasūtītājs parastais kā arī arhitekti un būvvaldes, šos papīrus nesaprot, neprot lasīt un vismaz pagaidām viss notiek tikai ķeksīša pēc.

P.S. Kā jau iepriekš viens no maniem lasītājiem @SandisKr ir izteicies – viens kļūdains mezgls un viss aprēķins kaķim zem astes, tāpēc pareizi ir priekš sevis būvniecības laikā veikt galveno mezglu montāžas kontroli, pirms siltināšanas un apdares darbiem veikt blowerdoor test, kas nodrošinās to ka tas ko šeit uzraksta (ja vien tas ir pareizi uzrakstīts) arī izpildās dzīvē.

Šis ieraksts tika publicēts Projektēšana ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

22 Responses to Ēkas pagaidu energosertifikāts

  1. Fedja saka:

    1. Rekuperators atmaksājas pēc 8 gadiem ar patreizējām gāzes cenām. Cenas, kā rāda pieredze, tomēr visu laiku iet uz augšu.
    2. Par blowerdoor – noteikti taisi pirms apdares – es uztaisīju pēc, un kontatēju, ka šur tur gar reģipša savienojumiem ar grīdu nāk iekšā aukstais gaiss. No kurienes viņš tor rodas – to nu es vairs neuzzināšu jo viss jau ir gatavs, nosiltināts, nokrāsots utt. Par laimi, auditors mani nomierināja, ka tas esot ārkārtīgi maz, ņemot vērā ka tika uzlikts vētras spiediens.

    Mani dikti interesē tavi aprēķini, jo patreiz, pēc mājas pilnīgas rekonstrukcijas neesmu iebūvējis ventilāciju (nepietika naudas, visi iespējamie kredīti jau tā bija izsmelti), bet tagad tā kā sāku atkal par to domāt, jo no rīta ziemā riktīgi varēja just, ka ir labi nosiltināts, spraugu nav – viss gaiss izelpots. Vasarā tā nav problēma, logi stāv ventilācijas režīmā. Drīzāk domāju par kondicionēšanu ventilācijas sistēmā, tad var taisīt logus ciet un normāli gulēt karstās dienās.

    Vēl man atklājās problēmas ar logu montāžu – koka logi tika montēti tikai ar putām, kaut gan obligāti jālieto montāžas lentas. Bet te nu vairs neko, visa apdare pabeigta, vaļā vairs nelauzīšu, zudumi ļoti mazi.

    Patīk

    • Kristaps saka:

      Taisīju savam projektam eksperimenta kārtā šo energosertifikātu un secināju, ka pēc tā aprēķina veida tas ir tikai un vienīgi par labu visādu dārgu iekārtu ražotājiem – rekupratoriem. Jo – gaisa apmaiņas daudzums gan ar ventilācijas sistēmu, gan bez ir vienāds. Un piedevām dikti liels. Ar dabīgo vēdināšanu šādu apjomu neviens ziemas laikā nu nekad neizmantos, labi ja kādus 20-30% no tā daudzuma, kurš tiek piedāvāts. Līdz ar to energosertifikāts uzrāda mega labus rādītājus, līdz ko aprēķinam pievieno rekuperāciju un nezinītim-būvētājam uzreiz šķiet, ka man to vajag. Un pērk dārgu iekārtu, kura nekad neatmaksāsies. Patiesībā ieliekot tādu normālu un adekvātu gaisa apmaiņu aprēķinā pie dabīgās vēdināšanas, rādītājs nav nemaz tik būtiski atšķirīgs.
      Taupīt gan nedrīkst uz logiem, durvīm, sienām un it īpaši jumtu. Jumtā taupīt nevajadzētu un salikt izolāciju ar kādu procentiņu virs normas.

      Patīk

  2. Alise saka:

    Cik tad sanāca blower door testa rezultāts? Mums bija ap 4 – tad kad nebija logi nolīmēti – gaiss smuki gāja cauri. Priekš pasīvās mājas nekam neder.

    Patīk

  3. Fedja saka:

    @Alise Man nemērija gaisma plūsmu, tāpēc rezultātu nepateikšu. Testu taisīju 2 reizes, pirmkārt, lai pāliecinātos, vai sienās iepūstajā ekovatē nav palikušas kabatas. Kabatas bija. Atbrauca brigāde, izgrieza caurumus, pārpūta. Tas bija jādara kādās 10 vietās. Un arī atklājās, ka koka logos paketes nepieguļ pie rāmja, tāpēc stipri laida caur logiem. Tad nu atbrauca rogu ražotāju brigāde, 2 dienas jauca ārā visus logus (ap 20), silikonizēja paketes, lika kopā. Un tad uztaisīju atkārtotu testu, kurā pārliecinājos, ka gan ekovate, gan logi ir kārtībā. Skatījāmies ar kameru gan no iekšas, gan āra, gan uzkāpām uz bēniņiem. Kopumā ar rezultātu esmu apmierināts – ar siltumsūkni pastāvīgi apkurinātā mājā 240m2 temp. 21, pilns elektrības rēķins aukstākajā mēnesī, kad ārā bija mīnus 20, ieskaitot apgaismojumu, tv, 2 ledusskapjus, bija 1400kwh. Mazāk nekā manā centra 3 ist. dzīvoklī. Auditors teica, ka situācija esot labāka, kā 99% viņa veiktajos auditos.

    Bet ja būtu jāremontē no sākuma, pārbaudītu šķirbas pirms iekšējās apdares. Otrkārt, stipri nopietnāk attiektos pret logiem, kā minimums divkameru, vai vispār dubultos, ar diviem rāmjiem.

    Patīk

  4. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #5 (30.06.-06.07). | baltais runcis

  5. binary saka:

    Ernest, tā starp citu – izcils blogs (ne pārāk reti, bet arī ne pārāk bieži posti, labi atlasīta info, maz lieka spama), paldies par to! Komentārus gan nesanāk visus izlasīt (laikam nav iespējas te parakstīties uz visiem komentāriem), bet postus lasu visus pēc kārtas, noderīgo pierakstu savā “piezīmju blociņā” – pēc pāris gadiem, kad būvēšos, noderēs. Šoreiz pierakstīju par blowerdoor testiem – nebija tādi līdz šim dzirdēti 🙂

    Patīk

    • Ernests saka:

      Paldies par labajiem vārdiem. Tā kā blogs nav reklāmas, tad arī mēģināšu turpināt tādā pašā garā stāstot par darbu progresu, problēmām un risinājumiem būvniecības procesa laikā.
      Pie viena šis ir labs motivators celtniekiem strādāt labi, jo šādi ir iespējams vainu iekļūt labo vai slikto meistaru sarakstā, ko ik dienas redzēs vismaz 100 unikāli apmeklētāji 🙂

      Patīk

  6. Atpakaļ ziņojums: Rekuperācijas sistēma – tomēr būs | Ģimenes māja no sapņa līdz atslēgai

  7. MrKAA saka:

    Lasu Tavu postu un pārliecinos vēlreiz ka tomēr kaut kas nav kārtībā ar tiem energoauditoriem. Līdzīga pieredze arī man. Tā vien gribas domāt ka vairāk par copy/paste neviens neuzdrošinas pārdot.
    https://kirsuparks.wordpress.com/2015/07/09/pagaidu-energoefektivitates-sertifikats/

    Patīk

  8. Dzintars saka:

    Vispār sanāk, ka ja nav ventilācija, tad labi nosiltinātā mājā var nosmakt..Ja taisa Aereco ventilāciju, vai logus “ziemas režīmā”, tad jau atkal lieli zudumi.. sanāk, ka tas sertifikāts ir domāts mājai, kurā neviens nedzīvo.. 🙂

    Patīk

  9. Ernests saka:

    Nu nosmakt vai diez vai sanāktu, bet sliktā gaisā visdrīzāk būtu jādzīvo.
    Nez kāpēc daudzi joprojām uzskata ka mehāniskā ventilācija nav vajadzīga, par rekuperaciju vispār nerunāju.

    P.S Teorētiski arī pilnīgi nopakotā mājā var dzīvot – regulāri ver vaļā logu un vēdini telpas. tik redz atkal problēmas – siltums kopā ar slikto gaisu pa logu plūdīs prom…

    Patīk

  10. Mans fateritis ari negrib majai nomainit vecos koka logus pret plastmasas, jo plastamasa tacu neelpo 😀 Maja javentile pa tam paredzetajam vietam, nevis gadijuma spraugam 😉

    Patīk

    • Gudriķis saka:

      Plastmasas logiem pret koka ir tikai viena priekšrocība – tie neuzbriest slapjā laikā un neizkalst karstā. Es arī tādu muļķību izdarīju 15 gadus atpakaļ, kā nomainīju koka logus pret plastmasas. Jau pirmajā ziemā es lamāju sevi, ka biju noticējis tam, ka 5cm plastmasas labāk aizturēs siltumu nekā 20cm koka. Un, kad vēl pēc gadiem 5 no stikla paketēm bija izgājis laukā argons, nevajadzēja ārā pat -15 grādus, lai visa stikla apakša logam no iekšpuses būtu norasojusi. Un tas pie 40% gaisa mitruma! Ražotājs (Aile) solīja +15 uz iekšējās virsmas pie -15 ārā. Varbūt tikko izgatavotai stikla paketei tā ir, bet man reāli ir 5-6 grādi uz virsmas. Vajadzēja labāk vienkārši – koka logam trešo stiklu iekšā (izmaksas 7EUR uz kvadrātu) un man iznāktu “pakete” 4x30x4x160x4 🙂

      Publicējis 1 person

      • Ernests saka:

        15gadus atpakaļ par 3stiklu paketēm pat nerunāja kur nu vēl tirgoja
        Man ar vieni radi nomainīja ārējo stiklu pret plānu divstiklu paketi un tagad viņiem ir koka vecie logi ar 3 stikliem. Plus safrezetas blīves visas vietas

        Patīk

      • Guncha saka:

        Es par rekuperāciju un pret koka logiem.
        Šogad mājai tika “pielabots” koka logu ārējais krāsojums. Vis sākās ar 15 cm2 nolupušas tumšas krāsas. Fināls – jākrāj nauda 2 jauniem logu blokiem, jo karkass ir caurpuvis. Pārējie logi tika restaurēti. Iemesls – ļoti izturīga logu krāsa – tuvu plastmasai, kura pa mikrospraugām laida cauri mitrumu. Secinājums: koka logu saimnieki! veiciet logu apsekošanu katru gadu, katru trešo gadu atjaunojiet krāsu, nepaļaujaties uz to ka vizuāli krāsa nav bojāta.
        Par rekuperācijas lietderību – ja telpā liek logu ar ” the best 3 stiklu paketi” vai tik tiešām ventilāciju spēj nodrošināt koka rāmis? Nēesmu rēķinājis, bet intuitīvi diez vai sanāks vairāk par 5% no nepieciešamā.
        Ja globāli runā par telpu ventilāciju, tad tā ir vienīgā no komunikācijām, kam būvnieki un māju īpašnieki nepievērš nekādu ievērību. Tiek runāts par jumta, sienu, grīdas ventilāciju. Kur vajag un citviet ierīko el. rozetes, divas vannasistabas, TV un netu katrā istabā, bet telpas ventilāciju risina – atverot logu.

        Publicējis 1 person

  11. Liga saka:

    Labdien,
    šis lieliskais blogs ir mūsu labākais palīgs privātmājas būvniecības labirintos. Mums kā cilvēkiem bez jebkādas pieredzes viss ir pilnīgi jauns. Šobrīd meklējam labu energoauditoru, kas spēs sagatavot kvalitatīvu energosertifikātu. Varēs nokonsultēt par sienu materiāliem, biezumiem, siltinājumiem, utml, lai spētu sasniegt vēlamo ēkas energoefektivitāti, kādu, kurš gatavos dokumentu pēc būtības un akurāti. Paldies jau iepriekš!

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.