Siltināšana ar beramo vati

Ja bēniņu telpa ir pareizi nopakota un siltinājumu iespējams iestrādāt ar pūšanas metodi, tad siltinājuma iestrāde ir vienkāršs un ātrs process – viens pūš, otrs tik lādē siltinājumu speciālā plucināšanas un pūšanas iekārtā, kas to ar lielu gaisa plūsmu zem spiediena padod uz bēniņiem.

Tā kā griestu darbus pabeidzu, savukārt iekšdarbu meistari bija uzmontējuši griestu reģipšu profilus, tad nu bija pēdējais laiks iestrādāt griestos siltinājumu, lai par bēniņiem aizmirstu uz kādiem gadiem piecdesmit 🙂

Ar siltinājuma pūtējiem arī ir interesanti: ir kas piedāvā un bezmaz uzstāj visu izdarīt ieskaitot plēves un latojuma montāžu, bet par latojumu un vēl daļu palīgdarbiem prasa neadekvātus ciparus, ir kas stāsta cik viņu beramā celuloze ir laba un par 25% siltāka nekā citiem, ir ar ko pat sarunā darīšanu un tad pazūd ar galiem, bet ir tomēr arī “sakarīgie”, kas konkrēti pasaka ciparu par darbu ar materiālu un viss.  Tad nu sazinājos, sarunāju un rezultātā kārtējais darbs – atbrauca, izdarīja un aizbrauca.

Latojuma solis 100mm plats collīgais dēlis/ 200-250mm sprauga zem 200mikronu plēves – pilnībā pietiek lai noturētu 500mm siltinājumu.

Ja tiek taisītas laipas, tad tās ieteicams pacelt vismaz 10cm virs siltinājuma kārtas – laipu var ērti izveidot no tā paša collīgā dēļa (man vēl bija palikuši nekondīcijas collīgo dēļu pārpalikumi no pamatu pēdas ieliešanas, tad nu tos palaidu uz laipām).

Te kautkur apakšā palikusi visa rekuperācijas iekārtas gaisa daļa – gaisvadi, kolektori un ievadi/izvadi.

Siltinātais frontons un mansarda siltinājums

Plūcinātājs/pūtējs – pateicoties tam ka ir pieejams 25A elektrības pieslēgums bija lielais agregāts (ko izmanto daudzstāveņu siltināšanai), kurā uzreiz var ielādēt bezmaz 2 maisus siltinājuma. Šim arī lielāks kompresors un pūšanas jauda. Tā kā slīpajā mansarda daļā varēja iepūst bez problēmām samērā blīvi. 

 

Te kontakti, kam vajag 🙂

Par siltinājuma izmaksām. Konkrētu cenu par cik pūš neteikšu (katrs var vienoties pats), bet varu atzīmēt, ka šie bija vieni no retajiem, kas piedāvāja sakarīgu un viegli izkontrolējamu samaksas formulu. Tipiski 1m3 iepūstas vates ir 2 maisi presētas Paroc vates. Ja biezums ir virs 40cm, tad svara dēļ vates patēriņš pieaug, tāpat slīpajās daļās patēriņš ir kautkur 2,5 (ja ļoti pacenšas varot itkā iespiest arī 3) maisi. Lai nav čakara ar biezuma mērīšanu, uztraukumu vai iepūsts pietiekami blīvi nevis sapūsts gaiss utt, tad kopējās izmaksas tiek aprēķinātas kā cena X par 2 maisu iestrādi (“etalonkubs” 😀 ). Dienas beigās tiek saskaitīts cik maisu izpūsts izdalīts ar 2 un pareizināts ar X. Un neviena puse nejūtas apčakarēta.

Kopumā iepūsti 187 maisi beramās vates Paroc BLT3. Uz maniem 165m2 bēniņu telpas sanāca 50cm plakanajās virsmās un kādi 550-670mm slīpajā daļā. Kāpēc šī nevis ekovate? Jo sežās tikai par 5% nevis kā ekovate par pacmit% Tāpat izmaksas salīdzinot ar ekovati mazākas. Risks par kondensātu siltinājumā – atrisināts ar kvalitatīvu nopakošanu (pārbaudīts ar spiediena testu).