Jumta pīrāgs šobrīd sanāk sekojošs:
(-)
Segums – Ruukki Classic C. Salīdzinot ar parasto skārda jumtu ir viena liela priekšrocība – nav vairāku simtu caurumu no skrūvēm ar kurām stiprinās profilētais metāla segums. Salīdzinot ar citu ražotāju materiāliem šim ir ražotāja garantija gan vizuālajam gan tehniskajam kalpošanas laikam un pat naudas atmaksas garantija ja defekts rodas pirmo 15 gadu laikā.
Latojums – kalibrēts, impregnēts 25x100mm solis 200mm – materiāls jāņem kalibrēts dēļ gludā profila uz kura svaigi zāģēta kokmateriāla neprecizitātes 2-3mm biezumā būs pamanāmas “viļņu” veidā uz jumta seguma. Materiāls impregnēts, jo zem metāla seguma veidojas kondensāts, kuram ir iespēja būt saskarsmē ar latojumu.
Garenlatas – impregnētas 40x60mm vai 50×50 – atkarībā kas būs uz vietas.
Difūzijas membrāna – Tyvek pro plus tape – tā kā slīpums ir 15grādi, tad nepieciešams līmēt visas membrānas pārlaiduma vietas, kas nozīmē vainu pirkt papildus speciālās līmlentas vai arī izvēlēties plēvi ar iestrādātu līmlenti. Otrs aspekts, metāla jumtiem nepieciešams izvēlēties membrānu ar augstu temperatūras svārstību noturību un ūdens caurlaidības klasi W1
Koka kopnes – jau bija rakstīts kāpēc, kopsavilkums – ātrums, kvalitāte, lieli laidumi
Siltinājums starp kopnēm – beramā vate – lēmums kura tieši pēc konsultācijas ar sertificētu energoauditoru
Tvaika izolācijas plēve – lēmums komplektā ar siltinājuma izvēli starp kopnēm
(+)
Dēļu apakšklājs – 25x100mm solis 200mm
Iekārtie reģipša griesti – Knauf D61 sistēma
Ja ar jumta pīrāgu ir daudz maz skaidrs, tad pagaidām priekš sevis nav skaidrs kā pareizi izveidot jumta/sienas pieslēgumu galasienai un sānmalai. Izmeklējos Ruukki lapas bet neko jēdzīgu siltinātai mūra sienai neatradu, Paroc arī šis pieslēguma punkts nav parādīts.
Risinājums šīm vietām sanāk – kopnes pienāk cieši pie FIBO sienas, bet pa virsu fibo sienai tiek likts 200mm siltinājums. Rodas neskaidrība vai plēvi, latojumu, segumu – laist līdz sienai vai atstāt 200mm atkāpi siltinājuma biezumā, tādējādi nodrošinot iespēju ventilēt apakšsegumu un uztaisīt vienlaidus siltinājumu pa sienu. Ir jau protams redzēts risinājums kur uztaisa jumtu salaižot ar mūra sienu un tad veic siltināšanu pa virsu, bet šādi rodas vismaz 10cm plata josla visā sienas platumā bez siltinājuma.
Šis pieslēgums arī nav skaidrs līdz galam, jo man tur sanāk vertikālā siena kas ir koka kopnes, kas tiek aizšūtas ar OSB un pa virsu tiek likts 100mm siltinājums. Kā risināt mezglu ar plēvju piestiprināšanu un atloka likšanu – pret sienu vai pret siltinājumu? Iespējams ka jumtiniekiem šie mezgli ir zināmi no galvas, es diemžēl nu nekādi nevaru atrast mezgla risinājumu. Varbūt kāds var palīdzēt ar skaidrojumu vai saiti uz mezgla shēmu?
Ģimenes māja no sapņa līdz atslēgai 
Ruukki Classic C – tas ir valcskārds kurš stiprinās uz āķiem, nevis skrūvēm caur segumu?
Ja tā, tad šo lēmumu es atbalstu pa 1000% !
Man ir mega problēmas ar ethernit moderno šīferi kurš zaraza laiž cauri ūdeni un nevienam, pat savam ienaidniekam es šo jumta “segumu” nevaru ieteikt.
Es savā izvēlē balstījos uz faktu ka krievu laiku šīfers bija izturīgs un labs materiāls. Diemžēl aizvietojot azbesta šķiedras ar celulozes nekas labs tur nesanāk…. Un jumts tika ieklāts 100% izmantojot ražotāja materiālus un 100% pēc viņa instrukcijām!
Slaukot pēc lietus bēniņos satecējušo ūdeni, smērējot caurtekošās skrūvju vietas ar hermētiķi es esmu “bezgala laimīgs”. Un šī ir vienīgā vieta mājas celtniecībā kur sekojot materiālu ražotāja norādēm sanāca sviests!
PatīkPatīk
Itkā jau neskaitās valsprofils, jo nekas netiek valcēts – savienojums ir uz click principa. Bet par skrūvēm jā – pēc seguma montāžas neviena skrūve nav redzama – skrūves ar ko stiprina loksni nosedz nākamā loksne.
Šis arī bija galvenais iemesls kāpēc šo materiālu nevis kādu citu.
PatīkPatīk
Plēves apakšā nav, ka sanāk bēniņus slaucīt?
PatīkPatīk
Nu plēve saucās pretkondensācijas , nevis jumta segumu defektu maskēšanas plēve. Ražotājs teica ka ja aukstie bēniņi plēvi nevajag. Bez tam esmu redzējis ntās mājas ar padomju laiku šīferi, bez plēvēm un nekas tur cauri netek.
PatīkPatīk
Paskaties bildītes ko var apskatīt rakstos meklējot “roof to wall intersection”. Es pats – kņigu ņečital, no mņeņije imeju :).
Ielaist jumtu siltinājumā ir stulbi no visiem aspektiem – un izskatās tas viekārši anāli. Man liekas, ka šitie neventilējamo fasāžu jumta pieslēgumi ir problēma, vismaz teorētiska. Prasītos atloku iestrādāt zem sienas slāņa, kas nodrošina nokrišņu neiekļūšanu sienā, kas tavā gadījumā, cik saprotu, ir apmetums. Realitātē pie mums ar tādām lietām man liekas bieži neiespringst, paļaujās uz silikoniem, vismaz cik redzēts kā taisa skursteņu skārda atlokus – pieliek atloku, silikonē, pielaiž apmetumu/apdari no augšas.
Sānu pieslēgumam – kas tā par jokainu 100mm vati? Kas tur ir otrā pusē? Te jau var uztaisīt normāli, ideju paskaties šeit: http://www.roofkey.com/roof-to-wall-intersections.html. Ideja – OSB liec vairāk uz āru (cik prasa līmeņi), pie OSB sataisi pieslēgumu, savukārt kā apmetamo pamatni uz OSB uzliec fibrolītu. Ja nu akurāt tur vajadzīga tā vate, liec no iekšpuses.
PatīkPatīk
http://www.failiem.lv/u/kmqecnb
vienu nedēļu apskatāms… 2 manis saveidoti, 1 no Binders kataloga. Cits segums, bet principam noderēs arī metāla segumam… Tavā gadījumā situāciju papildus sarežģī tas, ka izolācijas slānis sienai biezs…
PatīkPublicējis 1 person
Gribēju piebilst, ka Tavas konfigurācijas jumtam būtu vēlama arī jumta sāna pieslēgumā ventilācijas izlaidums caur sienu (manā gadījumā šis pieslēgums ir tikai no viena sāna un platība arī nav tik liela, lai par to satrauktos + dakstiņa jumts izteiktus kondensātus netaisa.) + iesaku pameklēt tam pašam rukki angļu vai kādā citā valodā materiaļus par mezgliem – citās valodās tie parasti ir vairāk + ģeogrāfisko novietojumu arī vaidzētu ņemt vērā.
PatīkPatīk
Paldies!
Diemžēl arī skandināvu ruukkki ir švaki ar tehniskajiem mezgliem un tur vairāk spiež uz koka karkasa konstrukcijām.
bet nu no tavas shēmas gan jau būs ko pasmelt.
Jautājums – kāpēc divas plēves pirmajā bildē ?
PatīkPatīk
Par 2 plēvēm – pēc plēvju ražotāja ieteikuma pietiek ar vienu kārtīgu plēvi. Ieliku 2 gabalas, jo jumta slīpums ir 15 grādi, kas dakstiņu jumtam nav tas pats labākais (normāli būtu ~30 grādi) – ja iesit sniegu vai lietus, tad man mierīgāks prāts, ja man tur ir 2 plēves. Otrs faktors: Tās plēves ir ar dažādu gaisa un ūdens caurlaidību. Tā kā jumta slīpums mazs, tad man nepieciešama plēve ar labu ūdens necaurlaidību. Un tā kā tas pats slīpums ir mazs, tad gaisa cirkulācija pa jumtu ir nosacīti “lēna” – līdz ar to ir nepieciešama laba gaisa caurlaidība plēvei…. savelkot kopā, vienas plēves gadījumā man būtu nepieciešama laba ūdens necaurlaidība un laba gaisa caurlaidība, kas manā skatījumā ir nesavienojamas lietas. Atrisināju to ar 2 plēvēm – apakšējā būs ar labu gaisa caurlaidību un nodrošinās tikai pret vates atdzišanu (nosacīti lēta difūzijas membrāna salīdzinot ar kombinēto, kas nodrošina abas funkcijas). Augšējā plēve gaisu nelaidīs cauri vispār, toties labi noturēs ūdeņus (arī nosacīti lēta plēve….).
PatīkPatīk
Tavā gadījumā, cik saprotu, 2 plēves nevaiga, jo Tev nebūs savietotais jumts, līdz ar to atkrīt satraukums par siltumizolācijas pastiprinātu vēdināšanu, kas manā gadījumā ir būtiski…
PatīkPatīk
Paldies par rakstu! Noderīgi!
PatīkPatīk
Super, paldies, noderēja! Kā ir, ja vajadzīga profesionāla ēku apsaimniekošana?
PatīkPatīk
Ernest, kā beigās pielaidi skārdu pie izolācijas?
PatīkPatīk
Izmantoju speciālo ejot550 profilu
Kautkur vija bildes ieliktas tālākos rakstos
PatīkPatīk