Vēlreiz par celtniekiem

Tā kā šosezon netiešā veidā piedalos pāris māju tapšanā, tad atkal sanāk kontaktēt ar dažādiem celtniekiem.

Kārtējo reizi radās secinājums – nav tomēr pazuduši visi pīī… no būvniecības tirgus. Stāsts kā jau parasti – sāk ar vienu darbu, tad piedāvā nākamo un vēl un vēl, bet kvalitatīvi izdara tikai vienu, pārējos nu nesanāk cilvēkiem. Beigās vēl paņem un nozūd no objekta līdzi paķerot saimnieka instrumentus.

Tad nu 5 simptomi, lai celtniekiem pateiktu nē:

  1. dzīvo tālu prom no objekta (pierīgas gadījumā otrpus daugavai aiz pilsētas). Piemēram Tukumnieki, kas brauc strādāt uz Ādažiem. Itkā jau celtnieka problēma, bet ja celtnieks 3 stundas katru dienu pavada ceļā diez vai tas neatspoguļosies uz izmaksām, īpaši kad sākas lietus sezona un puse dienas izkrīt, vai kad palikuši sīkumi un sanāk vairāk braukt nekā strādāt.
  2. 20 gadu pieredze un švaks instrumens – tikko redz ka celtniekam nav pat akumulatora urbmašīnas – paldies un uz redzēšanos. Un lai nestāsta ka iepriekšējā objektā aptīrīja. Pat vienkārši kautko darbojoties hobija līmenī savācas kaudze darbarīku, bet ja to dara profesionāli ikdienā, tad drīzāk štrumu ir pa daudz nekā nav ar ko strādāt.
  3. varam uzmūrēt, uzlikt jumtu, ievilkt elektrību utt- 4 no 5 gadījumiem beigsies ar problēmām, komlektā ar iepriekšējo punktu ar sabojātiem materiāliem kā minimums.
  4. bardaks būvobjektā – ja aiz sevis paliek izgāztuve un viss samests kaudzē, tad ir skaidrs ka nespīd gludas sienas un taisni stūri, jo attieksme vienkārši tāda pret darbu un apkārtni.

Jā un vēl par pasūtītājiem – objektā ir viens pasūtītājs, kas nolīgst, vienojas par darbu un veic samaksu par darbiem. Ja šo kārtību neievēro sākas pārsteigumi jau no pasūtītāja puses kad viens grib vienu, bet otrs otru un malējais paliek celtnieks.

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Būvniecība, Pārdomas ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

14 Responses to Vēlreiz par celtniekiem

  1. Andron Mc saka:

    Kapēc tādus attālumus vispār braukāt katru dienu? Kamēr māja nav zem jumta – vagoniņš. Kad māja ir zem jumta – nu izremontē vienu telpu vispirms, sāk ar ūdeni un kanalizāciju, un tad jau var dzīvot iekšā!
    Ja jau tu uztici tam celtniekam uztaisīt māju, tad neuztici viņam padzīvot tajā? Kur loģika?
    Nu instrumentu neesamība 100% pareizi norāda ka tie nav meistari. Nevar skrūvēt reģipsi ar urbmašīnu.
    NeElektriķus var atpazīt pēc B/C 16 bāšanas visās malās. LED spuldzei C16, indukcijas plītij B16, par noplūdnieku vannas istabai nav dzirdējuši un uzskata ka zemi savienot ar 0 ir pilnīgi normāli jebkuros apstākļos.

    Like

  2. xxx2 saka:

    Par instrumentu trūkumu pilnībā piekrītu.
    Nu labi – var nebūt kaut kā specifiska un dārga – piemēram gāzbetona lentzāģa. Bet nu ja nav standarta instrumentu kā piemēram aķa skrūvmašīnas,… Tur ir ko padomāt…

    Like

  3. Dzenis saka:

    tam visam var piekrist, bet ar atrunu, ka pasūtītājam daudz naudas. 9 no 10 gadījumiem augstākminētie meistari, ar kuriem ir čakars, ir lētāki. ir pilnīgi neloģiski atrast lētāko un prasīt no viņa ideālu kvalitāti.

    Like

    • Ernests saka:

      Protams, kats pats izvēlās nolīgt garamgajeju vai celtnieku. Vienīgi dienas beigās darbs ar celtnieku sanāk paredzams un kopumā lētāks nekā ar visadiem brīnumiem. Un es te nerunāju par lielahiem kantoriem vai firmām, ir gana daudz meistaru kas strādā par adekvātu ciparu

      Like

    • Atis saka:

      Mana pieredze ir tāda, ka ar nevienu lēto celtnieku neesmu neko ietaupījis. Nevienu pašu centu. Māja celta pirms vairāk nekā 12 gadiem, dažādi darbi pa šo laiku darīti un tur, kur paņēma lētākus, kas neizdara visu patiešām perfekti, var tagad labot pa dārgo.
      Un tas nav tikai tas, kas ar aci redzams un relatīvi pieciešamas neērtības – teiksim, ka meistars bija mūžīgi jādzenā rokā, visu piecūkoja un vēl līdz galam neizdarīja. Sliktākais, ka slikti izdarīja lietas, kuras uzreiz nevar pamanīt, bet atklāj gadu gaitā. Skrūves apkures caurulēs, 3 no padsmit logiem ielikti nepareizi utjp.

      Tagad labāk pakrāju naudu, izdaru mazāk, bet ir tikai meistari ar atsauksmēm, tikai tādi, kuri ar pašu pirmo minūti atstāj lielisku iespaidu. Pēc iespējas līgumi, viss korekti noformēts, lai pēc tam nav problēmu ar garantiju, defektu labošanu.

      Vienīgais, ko nav izdevies atrast – celtniekus, kuri visu padara laicīgi un apsolītajos termiņos. 🙂

      Publicējis 1 person

  4. krams saka:

    Kur atrast tadus labos celtniekus? Praksē pat tie, kas caur ieteikumiem nemti var pievilt, par nezinamiem nemaz nerunajot..

    Like

  5. deni2s saka:

    4, nevis 5.

    Like

  6. Dzintars saka:

    Tam nav nekāda sakara ar celtniecību, tauta ir slima kopumā..paskatieties apkārt un pēc tam spogulī.

    Like

  7. Piča saka:

    mana pieredze ir sekojoša — jo es pats detālāk sagatavoju darba uzdevumu, jo mazāka vilšanās galā. Jo, ja man visu dienu jāstāv klāt, tad labāk daru pats, jo citu neko tāpat tajā laikā nevar pasākt. Un ir pat tā, -man ir uzticama brigāde, bet arī tur sīki un smalki viss jāatrunā, jo savādāk es saku vienu, džeki saprot pa savam un izdara, a pie pieņemšanas nodošanas veidjoās kreņķis.
    Domāju, ka 90% celtniecības darbu pasūtītāju paši līdz galam nezin, ko īsti grib. Par maz iedziļinās jautājumā utt. Tā var darīt tad, kad ņem firmu, prorabu, uzraugu, autoruzraugu, kam attiecīgi maksā un kas atbild par beigu produktu. A tie, kas paši neko nerubī, dod komandas un cer uz ‘pa lēto’- nu tiem arī būs skrūves trubās pēc pieciem gadiem 🙂 celtniecība tomēr ir process, kur visiem, tai skaitā pasūtinātājam, diezgan smalki jāiedziļinās un ir arī labi apzināties kurās procesa daļās tu līdz galam nesaproti un šim gabalam atrast spečuku/ konsultantu.. pie tam tas tā ir visur.

    Like

  8. Dzintars saka:

    Īstenībā projektam būtu jābūt tādam, kur nav iespējas improvizēt, t.i. ja ir uzrakstīta špaktele tāda, tad jāņem tāda; ja ir uzrakstīts gruntēt ar konkrētu grunti, tad gruntē; ja ir tāda izmēra leņķdzelzis, tad ņemam tādu utt…Problēmas ir tāpēc, ka nekas nav uzrakstīts, un tas projekts pa lielam ir herņa.. Šaubos, vai arī konstruktors tur kautko ir rēķina, nu neticu..vismaz manā gadījumā noteikti nebija. Vienīgais, tad tie projekti maksātu n x 1000 eur un būtu bieza kā enciklopēdija 🙂

    Like

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.