Ārsienu biezuma izvēle un siltuma ekonomija

Raksta tapšanai japateicas vienam no bloga lasītājiem ar ko sanāca aprunāties par topošo māju un tās mezgliem. Runājām par ārsienām, to biezumu un tad izskanēja šādi vārdi: “es arī sākumā domāju par 250mm biezu keramzītbloku sienu, bet tad arhitekts teica lai būvēju 300mm. Būšot siltāk un arī pietikšot ar 100mm siltinājumu.”….

Redzot ka arvien vairāk lasītāju izmanto šo blogu kā pamatu savai būvniecībai, mēģināšu ar cipariem paskaidrot kāpēc šāda pieeja ir kļūdaina.

Jebkura siltināta siena sastāv no 2 galvenajām daļām – nesošais mūris un siltumizolācija. Pirmā uzdevums turēt pārsegumu un jumtu, otrā turēt siltumu. Tāpēc, ja uzdevums ir palielināt sienas izturību, tad taisam biezāku mūri, bet ja gribam ekonomēt siltumu, tad liekam biezāku siltinājuma kārtu.

Lūk piemērs ar keramzītbloku mūra sienām 250mm un 300mm, kas siltinātas ar 100/150/200mm vati. Starpības siltumvadības koeficentam starp 250mm un 300mm sienām pie vienādiem siltinājumiem ir 1-2%, bet izmaksas lai uzmūrētu nevis 250mm bet 300mm sienu ir tieši 20% lielākas. Rezultāts – uzmūrējāt biezākas nesošās sienas, bet neieguvāt praktiski nekādu siltuma ekonomiju.

kermazīts 250mm keramzīts 300mm Uzlabojums
vate 100mm 0,305 0,3 2%
vate 150mm 0,215 0,212 1%
vate 200mm 0,167 0,165 1%

Un otrs piemērs – atstājam mūri tāds kā ir un uzliekam biezāku siltumizolāciju. Sienas siltumpretestības rādītājs pieaug manāmi (40 un 30%). Protams izmaksas par vati arī pieaug daudz straujāk, bet tā kā siltināšanas darba izmaksas ir nevis m3, bet m2 tad kopējie siltināšanas izdevumi ir mazāki par ieguvumu.

kermazīts 250mm uzlabojums
vate 100mm 0,305
vate 150mm 0,215 42%
vate 200mm 0,167 29%

Secinājums:

Mūrējot ārsienas no keramzītbetona sillumu panāk nevis ar mūra sabiezināšanu, bet gan siltumizolācijas kārtas biezumu.

P.S. Ar gāzbetonu ir nedaudz savādāk, tur jārēķina izdevīgumu atkarībā no izvēlētā bloka veida.

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Būvniecība, Projektēšana, Sienas, Siltināšana ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

14 Responses to Ārsienu biezuma izvēle un siltuma ekonomija

  1. Kaspars saka:

    Sanāk ta ka 250 keramzīts un 200 vate ieraktas normatīvos. Ir iespēja uzlikt 300, 400 vati? 🙂

    Like

  2. Andris saka:

    Pievienotā vērtība 100mm+ 100mm slāņiem ar šuvju pārkāri nosegtu papildu darba izmaksas?
    Bildē redzams, ka cokolam netika izmantots atbalsta profils(cokola liste), bet stūra armēšanas siets, to ietekmēja listes cena vai bezjēdzība?
    Vai tika domāts par “tvaika ” izeju no sienas un vates? Apsveru domu jumta vēja kastē atstāt augšējo vates horizontālo mālu atvērtu, kaut vai paroc instrukcija tipiskos rasējumos tas aizvilkts ar līmi.

    Like

    • Ernests saka:

      Es neatradu baiso ieguvumu no vates divās kārtās īpaši, ka tad pieaug darbs uz siltinājuma montāžu dubultā. Arī vari ar vati līmēt ar līmjavu likās dīvaini. Es teiktu – labāk nokontrolēt lai līmē kārtīgi + šuves aizpūš ar putām nekā 2 kārtas ar nobīdi.
      Cokola līsti neliku jo neredzēju no tās jēgu – man puķiks veido 100mm platu plauktu kur balstīt vati.
      Bet vispār pameklē ierakstus par siltināšanu, tur viss aprakstīts (tagad pat speciāla izvēlne izveidota).

      Like

  3. GO saka:

    Vai ir kāds iemesls kāpēc liek puķiku un pēc tam vati? Redzēju, ka tā dara vienā jaunajā projektā

    Like

  4. Ansis saka:

    Pilnībā piekrītu Ernestam par siltinājuma/nesošā mūra attiecību. Papildus tam, karstās vasarās (piem. 2016, 2018, 2019 u.c. 😉 ) iekštelpu klimats būs patīkamāks. Ir jau vēl daudzi citi faktori, kas ietekmēs ēkas īpašības – galvenais, izvērtēt risinājumus plašāk un no dažādiem rakursiem.

    p.s. pielabo “kermazīts” un “sillumu”

    Like

  5. JanisB saka:

    Paldies par interesanto blogu! Varbūt nebūs īsti pareizā vieta, vai arī jau esat rakstījis par tēmu, bet kādas būtu starpības starp dažādiem māla blokiem (cik saprotu, tad izmantotais keramzīts arī tāds ir) un citiem bloku veidiem, piemēram, gāzbetona blokiem.

    Nesen sanāca pabūt LODE ražotnē, redzēju kā ražo blokus, izstāstīja par procesu. Šie raujas 24/7 un tagad ļoti pieprasīti esot Polijā izmantot mālu.

    Like

  6. Johnny saka:

    Kāds ieteikums siltumizolācijai, ja keramzītbloku sienas ir ap 190-200mm?

    Like

  7. archie saka:

    Gribēju uzjautāt vai kāds var iekomentēt – mums vienstāva dzīvojamai mājai arhitekts iesaka lietot gāzbetona blokus 500mm bez siltinājuma. Īsti daudz viedokļu nevaru atrast, vai nebūs dārgi piekurināt, jo plānoju siltās grīdas ar zemes siltumsūkni, tad vēlējos pārliecību, ka sienas nebūs pa švakām. Ir kādas idejas vai ir pilnīgi normāli 500mm bez siltinājuma? Ārējai apdarei būtu dēļi trīnītī…

    Like

    • Mārtiņš saka:

      Arī 20cm gāzbetonu var piekurināt, jautājums tikai cik tas maksās. Piemēram, Ķiršuparkam sienas ir no 375 blokiem, neizskatās ka saltu nost 🙂

      Drīzāk jautājums ir par to, kas finansiāli izdevīgāks. Nenoslinko un aprēķini izmaksas dažādiem sienas pīrāgiem ar līdzīgu siltuma caurlaidību.
      Šeit ir Aeroc kalkulators kurā vari salīdzināt dažādus sienas pīrāgus (ņem vērā gāzbetona tilpummasu): https://bauroc.lv/kalkulatori/sienas-siltuma-caurlaidibas-aprekina-kalkulators/

      Piemēram, 500 blokam nāks līdzi biezāks pamats, biezāka savelkošā josla, ja liksi U blokus tad 500tie maksā bagātību, papildus līme, mūrniekiem būs jāmaksā par uzmūrēto kubu, kā arī sakarīgi 500 bloki manuprāt ir tikai Ytong vai Aeroc, respektīvi lēto gāzbetonu nevarēsi izmantot. Un pats galvenais jābūt ļoti labiem celtniekiem, kas neveido šuves tā ka cauri spīd.

      Kā arī sienas ir tikai viens no daudziem norobežojošajiem elementiem. Grīdas siltinājuma biezums, labi un pareizi iemontēti logi/durvis, jumta siltinājums arī spēlē svarīgu lomu kopējā energoefektivitātē. Varbūt ir vērts investēt vairāk grīdas vai jumta siltinājumā.

      Like

      • Andris saka:

        Vispār interesanti – cik tas U 0.15; 0.2; 0.3 utt ir “dzīvē”? Piemēram, cik teorētiski šīs vērtības varētu būt vecākām, nesiltinātām mājām? Vienkārši tīri tā salīdzināšanai, lai varētu saprast potenciālās apkures izmaksas (nu vismaz kādās cenu kategorijās).

        Paskatījos to kalkulatoru (paldies!), piemēram, abi ecoterm (500 un 375) iekļaujas LBN – vienam 0.15 un otram 0.2. Tas jau skaidrs, ka 0.15 ir krietni labāk par 0.2 (par 33%), bet jāsaprot, kā tas izpaužas praksē. Vai ar 0.2 (nu pieņemot, ka ir labi logi, durvis, jumts, pamati utml.) tik pat labi apkures izmaksas jau tāpat sanāk pietiekami mazas? Lielāki bloki (vai biezāks siltinājums) jau vienmēr vairāk maksās.

        Ap krīzes laiku jau vēl bija vecais LBN, kur varēja plānākas sienas taisīt (vai bez siltinājuma). Tagad jau bez siltinājuma nav liela izvēle kāda biezuma sienas vispār var teorētiski likt, lai izpildītu LBN (cik saprotu, tad vienīgi izņēmums ir guļbaļķu mājas?). Tāpat jau cilvēki arī dzīvo vecākās mājās un, ja māja ir kārtībā, tad jau siltums ir un tas nepaņem roku un kāju procesā.

        Like

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.