Māja 2017 no subjektīvā skatu punkta

Kārtējo pavasari sāku ar izstādi Māja1. Lai arī itkā viss pabeigts, joprojām ir saimniecibas ēka kas ir jāuzbūvē, kā arī jāsasveicinās ar daudziem no šī baltā saraksta un jāaprunājas klātienē. Jāapčamda arī kāds darbarīks vai materiāls, lai ja nu būtu jābūvē māja 2.0 būtu virziens kur skatīties.

Iespaidi par izstādi – no apvāršņa ir pazuduši visādi ES projekti, ministriju stendi, saules enerģijas risinājumi tuvu nullei (nav arī brīnums jo ES naudas ta nav), kā arī stendos atkal ir produkti, nevis šokalādes roratslēga un dārzeņu mizojamais. Nemanīja arī apsviedīgo tirgoņu, kas iepirkuši ķīnā konteineru ar metāla durvīm,ūdens mīkstinātājiem vai citu krāmu un nu caur izstādi mēģina to visu nogrūst par “izstādes cenu”. Cilvēku daudz, arī daudz jaunu produktu un nav vairs tās sajūtas – bet šo taču redzēju jau divas izstādes pēc kārtas. Pamanāmu daļu izstādes teritorijas bija okupējuši lietuvieši, un atšķirībā no pagājušā gada indiešiem, šiem vismaz bija produkti ko var pielietot, plus nelielais attālums ļauj izskatīt viņus kā alternatīvu mūsu pārdevējiem. Patīkami, ka bija daudz enerogefektivitātes risinājumu, gan tehnoloģiju veidā, gan materiālu – par ko vēl 3 gadus atpakaļ runāja kā par “kam tas vajag”, bet nu “rekur mums ir, lietojiet”.

Ar visu to ka itkā nekas nav vajadzīgs, aprunājoties un noskaidrojot kādu noteiktu produktu knifus izstādi knapi paspēju izstaigāt 5 stundās.

Bet nu mana subjektīvā bilžu izlase no izstādes:

Plānojat būvēties un taisīt pamatus paši, bet nav vēlmes izmantot nomātos veidņus kā arī nav pieejami 3-4 cilvēki kas palīdzētu darbos. Šādā gadījumā iespējams izmantot gatavos pamatu pēdas veidņus – jau gatavu locītas armatūras “sili” ar apmalēm. Sanāk izrokam būvbedri, noblietējam skembas zem pēdas, saliekam šos veidņus un ielejam transportbetonu – nekādas veidņošanas vai armatūras siešanas. Neaizmirstam vienīgi vertikālos armatūras stieņus lai pēdu sasaistītu ar pamatu sienu.

Tālāk sākam likt putuplasta veidņus kā tādus lielus LEGO klučus. Saliekam armatūru pēc projekta un ielejam transportbetonu, un iegūstam 150mm platus lentveida pamatus kas siltināti no abām pusēm ar 60mm Neoporu. Gandrīz vai ideāls risinājums priekš koka karkasa mājas, ja vien nav vēlmes liet plātni.

Kautko līdzīgu prezentēja arī finnfoam leišu ražotne, piedāvājot savējo materiālu ar jau rūpnieciski iestrādātām gropēm. Vēl viņu stendā bija PUR plāksnes un EPS Neopor paraugi. Teica ka ražošanas līnija uzlikta un mēneša laikā sāks tirgot arī šos produktus. Kāds no tā labums? Grīdas pīrāgs ar PUR  būs jāliek tikai kādi 14cm biezumā, lai dabūtu to pašu ko ar EPS vai XPS siltinājumu 20cm biezu siltinājumu.

Pirts pērtuves risinājums. Sienas apšujam ar speciālā PUR loksnēm ar alumīnij follijas virskārtu, spundētās savienojuma vietas nolīējam ar alumīnija lentu, virsū latojums un dēļu apdare. Siltumizolācija ilgstosi tur 120grādus, īslaicīgi 200grādus. Pie grīdas 10cm noņemam folliju, uzklājam hidroizolāciju un noflīzējam.

Nākamais bilžu komplekts lika man pasmaidīt un atcerēties, kā 3 gadus atpakaļ meklēju šos te risinājumus pie mums, lai varētu uzmontēt logus ar iznesto montāžu – greenteq, illbruck, sfsintec – visus šos trīs biju atradis, bet tepat uz vietas tos neviens nepiedāvāja, bet atvest solīja kautkad par neskaidru cenu. Bet nu visi produkti ir pieejami arī pie mums.

Vienīgais paraugu stendi nohaltūrēti – FIBO blokiem bija jābūt apmestiem, citādi ar šādu iznesto montāžu viss siltums ies cauri ar porām… Tāpēc joprojām skatāmies nevis izolēti uz vienu elementu bet risinājumu kopumā.

Patika SIGA stends, kur parādīts neskaitāms produktu klāsts un to pielietojums koka, mūra un kombinētā ēkā. Arī šeit pieķēru pie domas – re, bet man tieši šādi ir 🙂

Gāzes katli. Tāta sajūta, ka pieņemot ar likumu, ka vienīgais gāzes katls jaunbūvē ir kondensācijas katls, šī produkta niša ir apstājusiesattīstībā, jo vairs nekur īpaši ar efektivitāti nav iespējams iet un vienīgais ar ko spēlējas ražotāji ir – kam smukāks katla vāks vai ekrāns krāsaināk migro. Bet tomēr tā nav. Šobrīd gāzes katlu ražotāji sacenšas, kam lielāks modulācijas skailtis, jeb vienkārši runājot cik plašā jaudas diapazonā gāzes katls spēj strādāt. Piemēram, šis Viessmann katls ir ar 1:20 modulāciju. Kas nozīmē, ka katls spēj darboties ar jaudas diapazonu no 1,8-36kW un tātad labi siltinātā mājā pavasarī katls nevis gļukos un visu laiku slēgāsies iekšā/ārā bet gan vienmērīgi sildīs ar 1,8kw jaudu.

Cik skatījos šogad Junkers neko jaunu nepiedāvāja un ekspluatē to pāšu modernizēto ZSB katlu ar 1:8 modulāciju un tātad minimāli 3,kautkas kW siltuma jaudas 24KW katlam. Ja būtu šodien jāpērk katls, visdrīzāk dēļ šīs atšķirības paņemtu Viessmann. (Šeit nu man ir neliels krenķis uz Junkers, jo man stāv katls ar modulāciju 1:3 un minimālo jaudu 7kW).

Par gāzi paturpinot – mazā telpā es izvēlētos tomēr “ledusskapi”, kur viss ir vienā kastē un atkrīt ūdens daļas apsaite, jo karstā ūdens tvertne ir integrēta. īpaši šāds variants ir piemērots gadījumos, kad  katls ir vienā telpā bet silto grīdu kolektors citā – sanāk ka apkures sistēma praktiski nav redzama mājā. Izstādē bija tikai Vaillant paraugs, bet ir visiem katalogos.

Apkures raditaori. Es esmu par siltām grīdām un tikai, bet ja nu ir liela stikla vitrīna, tad jāapdomā arī par papildus grīdā iebūvējamiem radiatoriem, lai nodrošinātos pret auksta caurvēja sajūtas atrodoties pie logiem.  Šis modelis ir tikai 8cm dziļš, kas pieļauj to iestrādāt estrich grīdā arī grīdās uz grunts, pie tam neatsakoties no siltinājuma zem radiatora. Jā dārgāk (ap 200eur/m) nekā parasts radiators pie loga, bet kāda tad jēga no stikla līdz grīdai, ja tampriekšā ir radiators.

Un nu pāris bildes no sērijas interesanti:

Parasti rekuperatoru ražotāji apgalvo, ka virtuves nosūcēju nedrīkst laist iekšā rekuperacijas sistēmā, jo virutves garaiņi ar taukiem bojājot siltummaini un ar laiku tas aizķep ar virtuves taukiem. Leišu komfovent savukārt dara otrādi un piedāvā rekuperatoru ar iebūvētu virtuves nosūcēju. Būtu interesanti redzēt kā šāds agregāts uzvedas dzīvē un kādas ir tam iekšas pēc gada lietošanas virtuvē kur mil gatavot.

Civilās aizsardzības būve Nr.1 jeb sakņu pagrabs uzbērumā – lietderīgā platība zem 4m2, cena par m2 lielāka nekā Rīgas jaunbūvju dzīvokļiem. Nepārliecināja un būs vien jābūvē pašam 🙂

Sveiciens visiem tērauda skursteņu īpašniekiem, kas īpaši mīl kurināt krāsniņas zemos temperatūras režīmos – iemes pāris briketes un lai gruzd līdz rītam. Izsauciet reizi gadā skursteņslauķi (pavasarī viņi ir pat ļoti pieejami), lai pēc tam nav šādi te brīnumi, kur nekas vairs nelīdz.

Būtu man miljons un jumts ar 40grādu slīpumu liktu titāncinku 🙂 Bet pagaidām papriecāšos par to cik smuki iespējams ieklāt valcprofilu.

Ķieģeļflīze ar netipisku izmēru 4x40cm. Visai mājai varētu būt pa šerpu, bet kā akcents kādai sienai, vai mūrējumam starp iebraucamiem vārtiem un vārtiņiem pat tīri tā neko izskatās.

Ja nav miljona, bet tikai kādi 1500 EUR, tad slīpo mansardu iespējams atdzīvināt ar šādu te jumta logu/balkonu

Husqvarna šogad spieda uz modernām tehnoloģijām – varēja virtuāli papļaut zāli uzvelkot 3Dbrilles, kā arī apskatīt ar litija baterijām darbināmos dārza rīkus un pilnu zāles pļāvēju robotu spektru. (Man tāda sajūta ka vēl 5-6 gadi un šie pļaus katru desmito mauriņu).

Gala slēdziens – lai arī internetā viss ir, tomēr reizi gadā ir vērts aiziet un apskatīties kas nozarē notiek. Ja būvējas, tad vēl jo vairāk, jo tiešām ir iespējams atrast visu, lai uzbūvētu.

Šis ieraksts tika publicēts Viskautkas ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

9 Responses to Māja 2017 no subjektīvā skatu punkta

  1. Toms saka:

    Varbūt kas mainījies, bet vismaz agrāk šai Komfovent AHU ar nosūces funkciju, tvaika nosūkšana notiek caur bypass – apejot siltummaini.

    Patīk

  2. būvētājs saka:

    Es pēc pagājušā gada vilšanās šogad speciāli negāju uz izstādi, bet laikam vajadzēja iet – izskatās, ka ir bijuši uzlabojumi ekspozīciju satura ziņā.

    Patīk

  3. ivars saka:

    jā, šogad bija sajūta, ka ir pamodušies un kaut kādas kustības šakas, bija pat sajūta, ka gan ļaužu daudz, gan nebija dārzeņu rīves….

    Patīk

  4. Uldis saka:

    Viessmann Vitodens 200 max modulācija 1:8, Junkers/Bosch Condens 9000i max modulācija 1:10. To var noteikt pēc ražotāju uzrādītajām max/min jaudām.

    Patīk

  5. Atpakaļ ziņojums: Būvniecības izmaksas | Ģimenes māja no sapņa līdz atslēgai

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.