Kas būtu ja nebūtu

Dabaszinātnēs reizēm veicot vienu eksperimentu vai mēģinot panākt viena eksperimenta izdošanos pavisam netīšām un neplānoti tiek izgudrots kas cits. Kā slavenākais šāds izgudrojums varētu tikt minēts dinamīts, ko izgudroja Alfrēds Nobels savos eksperimentos ar nitroglicerīnu.

Man protams nekā tik pārsteidzoša vai destruktīva nav, bet dēļ divām paša kļūdām ir radusies iespēja novērot un kā sekas pārrēķināt arī naudās divus risinājumus, kas ir izbūvēti, lai saprastu kas būtu ja tomēr tos neizveidotu. Tad nu sākam šo mini atskatu ar “kas būtu, ja nebūtu izdarīts”.

Pirmajā vietā ierindojas karstā ūdens cirkulācija. Darbojoties ap virtuves krāniem biju aizgriezis cirkulācijas loku un aizmirsis to atvērt. Nākamajā rītā loģisks bija pārsteigums, ka vannas istabā atverot karsto ūdens tek auksts ūdens. Pēc 5 sekundēm atcerējos par aizgriezto cirkulāciju. Atvēru cirkulāciju vaļā, atvēru vannas istabā izlietnes krānu un sāku skaitīt. Pēc 30 sekundēm sāka tecēt siltāks ūdens, vēl pēc 5 sekundēm tecēja karsts ūdens. Tātad – cirkulācijas neesamība nozīmētu, ka katru rītu tiktu 40 sekundes tecināts ūdens vienkārši kanalizācijā.
Pārvēršam 365dienas *40 sekundes *9l/minūtē un iegūstam 2200l  gada laikā kas tiek izlieti kanalizācijā bez jēgas. Itkā sīkums katkas ap 10EUR/gadā lieku tēriņu, bet piekritīsiet gaidīt katru rītu veselu minūti, bet gadā tās ir veselas 6 stundas, kamēr parādās karsts ūdens ir kaitinoši.

Otrs eksperiments aiz neuzmanības saistīts ar rekuperācijas gaisa padevi caur zemes kontūru. Pēc jaunā gada bija atkusnis plusi un kautkā izlēmu ka ja ārā ir +5 tad var atslēgt zemes gaisa pieplūdi un ņemt gaisu pa tiešo no āra. Un tad uznāca februāra sals, bet es par aizgriezto gaisa pieplūdi atcerējos tikai aizvakar, kad temperatūras sāka tuvoties atkal nullei. Protams tiešsaistes monitoringa man nav, toties man ir viedais skaitītājs, kas rāda tiešsaistē ik stundas patēriņu, kuram teorētiski katru nakti būtu jābūt vienādam. Apskatījos 2 diennaktis salīdinājumā un kāreiz kā uz delnas – Pie mīnus 10-15 grādiem 7.februāra naktī patēriņš parasto 170W/h vietā bija 390W/h. Dienā gan jāatzīst ka starpība nokritās līdz 150W/h

ar_bez

Bet nu tā vai tā viena šāda diennakts ar vismaz -10 grādiem rada liekas 5kWh elektrības patēriņa. Šis nu arī varētu būt tas maģiskais priekšsildītāja elektrības patēriņš, kas tiek tērēts ziemā rekuperatora darbībai. Mēnesī tātad 150kWh, un pa visu apkures sezonu domāju max 3 aukstākie mēneši decembris/janvāris/februāris saskrietu liekas 500kWh jeb 80EUR/sezonā. [Šī varētu būt arī atbilde parastai rekuperatora lietošanai ziemā – cik tad nu elektrības tas papildus tērēs.]

Secinājumi:

  • Cirkulācija ir vajadzīga tikai komfortam un rīta mieram, nekādu būtisku ietaupījumu naudas izteiksmē tas nedod.
  • Gaisa pieplūde izmantojot zemes pievadu dod kādus 200W/h ekonomijas pie āra temperatūras ap -10 grādi un gadā iespējams ietaupīt kādus 80 eur tīri uz gaisa piesildīšanu ar elektrību vien.
Šis ieraksts tika publicēts Ekspluatācija, Ventilācija ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

22 Responses to Kas būtu ja nebūtu

  1. Puuka saka:

    bet ja saskaita abus ietaupījumus kopā tad jau sanāk turpat 100 eiro!

    Patīk

  2. Juris saka:

    Un cik tā cirkulācija iztērē naudu?

    Patīk

  3. laim0nis saka:

    Pēdējos divos mājokļos ūdens cirkulācijas nav, un tas patiešām traucē, īpaši, kad ar netīru bēbi rokās stāvi pie krāna un gaidi, kad līdz otrajam stāvam atnāks siltais ūdens.

    Komforts maksā naudu, un šī fīča ir katra santīma vērta – pat, ja tie būtu 50 eiro gadā.

    Publicējis 1 person

  4. Ķiršlejas saka:

    Pirmais secinājums par cirkulāciju bišķi ne līdz galam izstrādāts, man liekas.
    No vienas puses- cirkulācijas sūknim, nonstopā maļot, elektrības patēriņš gadā varētu būt max 10€. Tam klāt mīnusos būtu jāpiekabina arī siltuma zaudējums, kas neglābjami rodas, siltajam ūdenim cirkulējot pa cauruli aiz sienas/zem grīdas pa kādu 40m garu loku un atdodot savu siltumu tam, kam nevajag. Šeit pat nerunājam par tiem eiriem, kuri ieguldīti cirkulācijas izbūvēšanā un agri vai vēlu- kāda elementa remontā.
    No otras puses tikai- ūdens zudums notecinot kanalizācijā, ja nu tiešām nevar sākt rīta tualeti ar +10gr siltu 😀

    Advancētais vidusceļš- taimeris cirkulācijas sūknim, kas ļauj malt tikai vēlamajos laikos/periodiski. Vai arī- paralēli vannas istabas gaismas lampai- ieslēdz gaismu, kamēr lēnām aizvelcies līdz izlietnei, paskaties spogulī, apdomā grūto dzīvi- siltais ūdens jau klāt! 😉

    A par rekuperatoru- kas varētu būt tie “zaļie” pīķi, kas lielāki nekā “sarkanie”?

    Patīk

    • Ernests saka:

      Cirkulacijai skaitiju lidz bridim kad redzu ka ietaupijums uz udens ir tuvu nullei, talak spekulacijas par ietaupijumu nauda zaude jēgu, jo ir skaidrs ka cirkulacija rada papildus zudumus utt.
      Par taimerim ka tadiem – man cirkulacijas suknis palaists caur katlu un ieprogrammets ar katla automatiku stradat tikai kad to tiesam vajag, plus darbibas stundu laika ieslegties 6 reizes uz 5min.

      Par zalo/orandzo pīķi – tie jau ir sakot no 16iem, kad kāds parrodas mājas un gan jau launagu sāka gatavot 😀

      Patīk

  5. Kaspars saka:

    Kur briesmu stāsti par aizsalstošu rekuperatoru? 🙂

    Patīk

    • Ernests saka:

      Nepamanīju ka būtu tāda problēma. Sanāk ka recu strādā kā pardevejs solija – piesilditajs iesledzas tikai tad kas vajag un tik daudz lai kautko atsaldetu, pie tam sledzas nevis ar pilnu jaudu bet trepi – 100/200/300/utt w

      Patīk

      • Kurlander saka:

        Kāds tev ir rekuperators? Vai tavam rekuperatoram ir arī mitrumatgūšanas modulis? Paul rekuperatoriem esot tā, ka ja ir mitrumatgūšanas modulis, tad elektriskais priekšsildītājs neslēdzoties iekšā līdz pat -8C.

        Patīk

  6. Kaspars saka:

    Saskatu vēl priekšsildītājam komforta bonusu ja to var vasara lietot jā dzesētāju

    Patīk

  7. Tas kas uz jumta saka:

    Lielā rekuperacija, piesildīšana ar karsto apkures ūdeni. Pēc sistēmas tīrīšanas vasarā vai nu mēģinot ietaupīt naudu vai kādu citu iemeslu dēļ, nesalaida atpakaļ antifrīzu. Rezultātā naktī, kad bija – 27, aizsala radiators, pārplīsa viena truba. Rekuperators pilns ar siltumneseju. Apkures sistēmas tīrītājiem rēķins par pāris tūkstošiem.

    Patīk

  8. Guncha saka:

    Esmu padaudz laika pavadījis pie savas privātmājas cirkulācijas komforts / izmaksas regulējuma.
    Secinājums: uz otrā stāva vannasistabu – karstais ūdens cirkulē paštecē – augstākais punkts dvieļu žāvētājs. Krānā silts ūdens ir jau pēc 10 sek. Savukārt ar ieslēgtu cirkulāciju (kas vadās no katla) praktiski momentāni. Pirmā stāva virtuves krānā, kas ir tālākais punkts – silts ūdens bez cirkulācijas parādas pēc 15 sek., karsts pēc 30-40. Trauku taukus mazgā – traucene.
    Manuprāt interesants balans ir noķert viduspunktu vannasistabā starp: dvieļu žāvētāju, apkures radiātoru un ventilācijas jaudu,
    Uzskatu, ka dvieļu žāvētājs telpas sildīšanai patērē vairāk siltuma jaudas, kā radiātors. Nianse – mans dvieļu žāvētājs ir uzstādīts bez termo galvas.

    Patīk

  9. Raivis saka:

    Gribēju piemest savu domu šai tēmai par recirkulāciju. Runājot par siltuma zudumiem, sildot to, ko nevajag ar recirkulāciju – tāpat tas siltums paliek mājā. Un man, piemēram, ir termostati visās istabās (siltajām grīdām), līdz ar to ja piesildu telpu ar recirkulāciju/ dvieļu žāvētāju un attiecīgi ‘ietaupās’ granulas uz siltās grīdas sildīšanu.

    Recirkulācijas izmaksas (sūknis, dvieļu žāvētājs, pieslēgumi + darbs) mērāms daudzos simtos (lēšu, ka ap 400eur ar vienu dvieļu žāvētāju) un manā skatījumā ir ‘must have’. Kaimiņam nav un viņš to ļoti nožēlo. Ietaupījums 10eur vērtībā gadā ir pielīdzināms nulles vērtībai, salīdzinot ar komfortu. Turklāt ūdens arī tiek ietaupīts, ne tik daudz runājot par ekonomisko ieguvumu, bet par zaļo domāšanu, vienkārši nelejot tīru ūdeni kanalizācijā.

    Patīk

    • Guncha saka:

      Oponēšu,
      Ļoti daudz cilvēki uzskata, ka mājoklī saražotā enerģija (no sveces, tējas glāzes, siltumsūkņa, vai dvieļu žāvētāja) paliek pašā mājā, un tā vai savādāk māju uzsilda. Bet manam banālajam piemēram par gludekli 2kW un eļļas radiātoru 2kW, tomēr atzīst, ka:
      “Katrai lietai sava vieta.”
      , jo ar gludekli sildīt telpu ir daudz ilgāk, kā ar eļļinieku.

      Patīk

  10. Fedja saka:

    Cik cilvēku – tik viedokļu. Man recirkulācija ir izbūvēta, bet neizmantojam. Dvieļi un viss pārējāis izžūst vannasistabā, kur ir siltā grīda un +26, pāris stundu laikā uz neapsildīta dvieļu žāvētāja. Karsts ūdens no rīta dušā sākt nākt pēc 10 sek. Ūdens man ir no akas un izmaksu neveido.
    Recirkulācijas mīnuss mājā ar siltumsūkni (pie manis) ir tāds, ka boileris pa nakti tomēr tiek atdzesēts, un ar siltumsūkni ir papildus slodze uzcelt tur temperatūru līdz kādiem 50 grādiem. Siltajai grīdai tomēr pietiek ar 30, vai 35, ja ārā ir mīnus 20, un siltumsūknim ir krietni labāks COPs, ja var strādāk uz mazāku temperatūru.
    Ja būtu gāze, tad jā, grieztu karsto ūdeni uz riņķi un neiespringtu.

    Patīk

  11. Andris saka:

    + par cirkulāciju. šobrīd dzīvoklī no boilera līdz krānam tek ūdens aptuveni 3 sekundes līdz tas paliek silts. Mans secinājums – kaitina arī tās 3 sekundes gaidīt. (it sevišķi, kā te minēja, ar netīru sīča dibenu).

    Patīk

  12. Lai dabūt gaisu caur zemes kontūru tiek izmantots papildus ventilators? Jeb pietiek ar iebūvēto rekuperatorā?

    Patīk

  13. Oskars saka:

    Īsti nesaprotu, ko nozīme siltumatgušana caur zemi…?
    Tas ir gaisa vada pieplūde tiek ieguldīta zemē (cik m gaisa vadu ielaidi zemē?)? Un kur tad ir gaisa ieņemšanas vieta?

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.