Solārās enerģijas mīti un finanšu realitāte

Nesen man viens solārās enerģijas iekārtu tirgotāju kantora PR cilvēks mēģināja iestāstīt cik saule ir forši un cik daudz es spēšu ietaupīt uzstādot sev saules kolektoru sistēmu. Pie tam viņu sistēma ir par kārtu labāka, jo izmanto vakumpaneļus, kas strādājot arī pie lieliem mīnusiem. Diskusija ne pie kā tā arī nenoveda, uz maniem mēģinājumiem pieturēties pie skaitļiem, atmaksāšanās laiku, izmaksām utt skaidri cipari tā arī netika pateikti, tā vietā tirgotājs spēja tik pielietot standarta pārdošanas tehnikas, SPINoja un mēģināja aizķert pašapziņu ar frāzēm – nebūs jāžmiedzas, uzlabosiet dzīves kvalitāti, jūs domājiet ka tie kas uzlikuši ir muļķi utt.

Tā arī nekur tālāk netikām. Aizmirsu par šo. Bet pēc jaunā gada ar lielajiem mīnusiem atcerējos par šo mūsu diskusiju un gribēju tad papētīt – vai tiešām saules risinājums kautko spēj saražot, kaut nedaudz lietderīgu ziemas apstākļos un jo īpaši lielajos mīnusos – kā nekā šis kantoris kā vienu no lieliem plusiem norādīja, ka viņa saules vakumpaneļu sistēma kalpo lielos mīnusos kā palīgs pamatapkurei, piemēram kad tā ir pa švaku.

Pameklēju internetā vai var atrast tiešsaitē datus – vakummpaneļus neatradu, bet atradu SolarEdge portālu kur ir daudz PV paneļu sistēmu, tai skaitā kādas 20 no Latvijas. Piemēram, https://monitoringpublic.solaredge.com/solaredge-web/p/site/public?name=Lielvarde%203.43kW#/dashboard Saules enerģijas – saules PV paneļu 3.43kW sistēma Lielvārdē. Kopā 12 paneļu sistēma.
Uzstādīta 2014.gada vidū un pa šiem 2,5 gadiem saražoti 7200kWh
Pilnie darbības gadi:

2015.gads – 3007 kWh
2016.gads – 2840 kWh

No izmaksu viedokļa šobrīd šāda sistēma ( 3,4KW saules PV paneļu sistēmas) ar visu invertoru izbūves cena esot ap 5000EUR (pāris firmu piedāvājumi)

solar

Apskatot šī gada janvāra datus, kā arī vēsturiskos datus par novembri, decembri, janvāri, februāri uzreiz ir redzams –  jēga no saules enerģijas šajos mēnešos nekāda. Es pat izteiktu minējumu, ka sistēmai ar kolektoriem un cirkulācijas sūkņiem šajos 4 mēnešos sistēma saražot tik daudz siltuma, cik pēc tam iztērēs darbinot cirkulācijas sūkņus.

Tad nu pārejam uz gada datiem, kur gadā no 3,4kW sistēmas sanāk saražot ap 3000kWh elektrības. Faktiski tas nozīmē, ka gadā šāda sistēma mums itkā ietaupa 3000*0,16=480 EUR. Izdalām 5000 ar 480 un iegūstam 11 gadus un tad sākam pelnīt. Tā kā investīcija ir ilgtermiņā, tad varētu pat uzstādīt.
Bet, ir viens liels BET – ja mums stāsta ka mēs ar šo enerģiju varēsim sildīt ūdeni vai lietot to apkurei, tad jāsalīdzina nevis pret elektrības tarifu, bet gan pret mājā uzstādītā apkures veida izmaksām.

Piemēram man mājās ir gāzes apkure. Cena par 1m3 gāzes ir 0,4EUR. 1m3 gāzes ir 8kWh siltuma. Tātad ūdens sildīšanai man 1kWh siltuma faktiski maksā 0,4/8=0,05EUR. Un tagad reizinām saules kolektora saražotās 3000 kWh/gadā ar 0,05EUR un iegūstam ka faktiski ietaupām nevis 480, bet gan 150EUR gadā.
Un tagad dalām mūsu investīcijas 5000EUR ar gada ietaupījumu 150EUR – sanāk ka risinājum, ja to lieto ūdens sildīšanai atmaksājas 33 gados. Un tagad atceramies, ka gāze ir viens no dārgākiem apkures veidiem, tālāk nāk siltumsūkņi, granulas, malka, kas ir vēl lētāki uz saražoto kwh.

Teiksiet ka tiek salīdzināta PV paneļu sistēma, kar caur invertoru ražo 220V un tātad var izlietot kaut vai tam pašam apgaismojumam? Jā, bet padomājiet no otras puses – kad ir saule un ko jūs parasti tai laikā dariet? Piemēram – kādā aprīļa otrdienā, kad no rīta aizbraucat uz darbu, pa dienu strādājat un vakarā esat mājās – dienas laikā saule spīd, eletrība tiek ražota, bet nekas to nepatērē – mājās patēriņš ir minimāls, neviens nelieto elektrību, neviens neskatās TV vai necep cepeškrāsnī cepeti. Un tad vakarā saule jau riet, saražotā elektrība krīt un jūs atbraucat mājās, ieslēdzat tv, gaismu, bērns ieslēdz datoru, tiek palaista veļasmašīna… un elektrība nāk no sadales tīkla, jo saule vairs nespīd… Un atkal mūsu saražoto nav kur lietot vai arī tas aiziet ūdens sildīšanai.

Protams – ja mums ir pieslēgums pie sadales tīkla un netto uzskaite tad varam pa dienu atdot elektrību sadales tīklam un pa nakti ņemt atpakaļ, bet neaizmirstam ka par katru nodoto un pēc tam atpakaļ saņemto kWh tāpat ir jāsamaksā OIK, saldes un pārvades tarifs un realitātā ietaupīsim tikai tīro elektrības cenu (kautkas starp 3-6centi atkarībā cik tai brīdī ir biržas cena).
Vēl ir variants ar baterijām – bet tur ir papildus izmaksas un tas vairāk der offgrid pasākumiem, kur nav elektrības pieslēguma kā tāda.

Kur tad mēs galu galā esam? Mans subjektīvais secinājums: Ja saules enerģiju izmanto pa tiešo kā alternatīvu elektrības rozetei – piemēram tiek lādēts elektroauto darbā dienas vidū, vai darbināta kāda elektroierīce un tas nenotiek caur netto uzskaiti vai baterijām, tad var runāt par atmaksāšanos kādos 10 gados neskaitot amortizācijas, inflācijas vai naudas devalvācijas. Tikko mēs sākam saules enerģiju izmantot lai sildītu ūdeni vai izmantoto to caur netto uzskaiti, tā mūsu atmaksāšanās periods sāk strauji tuvoties 30 gadu slieksnim.

Ja kādam ir cits viedoklis, labprāt padiskutētu komentāru sadaļā. Iespējams ka kādam ir korektāki/citādāki aprēķini.

P.S. Šo man atsūtīja kaimiņš ar komentāru “Tarifs neatkarība” 🙂

img-20170108-wa0000

Šis ieraksts tika publicēts Ekspluatācija, Pārdomas ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

30 Responses to Solārās enerģijas mīti un finanšu realitāte

  1. Alise saka:

    Man ir vislabākā solārā sistēma apkurei – ļoti lieli logi uz dienvidu pusi. Tiklīdz uzspīd kāds saules stariņš, uzreiz lielajā istabā ir sajūtams siltums. Vēl oktobrī un jau sākot no marta liela daļa apkures ir no saules – pilnīgi bez maksas un nevajag nekādus kolektorus.
    BET – ziemas mēnešos saulaino dienu ir tik maz un kad ir, tad saule ir tik zemu, ka siltums ir minimāls. Bez kādiem aprēķiniem secinu, ka saules paneļi ziemā nedotu neko. Ir dzirdēts viedoklis (no “saules” tirgotājiem), ka saule dodot enerģiju arī cauri mākoņiem – es neko tādu nenovēroju.

    Karstajam ūdenim vai elektrībai vasarā – nu, tur varbūt arī kaut kas var sanākt – tad kad šis pasākums kļūs lētāks. 🙂 Tu saki, dienā nekas nepatērē elektrību – nu, nez, man fona patēriņš ir diezgan liels. Pie tam, gan jau piešautos, piemēram, veļu un traukus mazgāt saulainajā laikā (līdzīgi kā tagad mazgājam naktīs). 🙂

    Patīk

    • xxx2 saka:

      Alise, tu (un daudzi citi) par lielajiem logiem esi palaidusi garām vienu “niansīti” – proti logu siltumpretestība, kas ir daudzas reizes sliktāka kā sienām! Pat vislabākajiem logiem!
      Jā, dažas saulainas dienas saule pasilda istabu, bet pietiek ar vienu nakti, kad ārā ir -20 lai visa ekonomija būtu pa kāju!
      Lai nu kā, bet lieli logi ir ļoti slikti no energoefektivitātes viedokļa!

      Patīk

  2. Kaspars saka:

    Foto ir bomba! 🙂

    Patīk

  3. andotmp saka:

    Es arī biju mēģinājis saprast vai/cik izdevīga saules enerģija ir Latvijā. Galvenais ko izštukoju, ka LV apstākļos vislābāk noder kā papildus siltuma avots (kolektori) – pavasarī/rudenī siltā ūdens un mājas sildīšanai.
    Tikai lūdzu nevajag jaukt PV un kolektorus. Kolektori ražo siltu šķidrumu (tipa ūdeni) un tiem ir stipri augstāks lietderības koeficiens (claimed up to 70%), PV ražo elektrību, bet lietderības koeficients parasti ~10% (ūber moderniem materiāliem teorētiski 20+). PV strādā mīnusos, caur mākoņiem un ar/bez vakuma, protams, zem mākoņa lietderība nokrīt reizes 10 vai 20. Kolektora darbs ziemā ir atkarīgs no konstrukcijas (te svarīgi tas vakums).
    Ja man būtu māja (vai kad es būvēšu māju), tad liktu kombināciju: kolektorus UN PV. Kad saules ir gana, tad ražojas siltumiņš un sūkņi, ventilācija un automātika barojas no saules. Tā līdz brīdim kad saules ir par daudz, tad slēdz visu ārā (kolektori laikam jānoēno???). Latvijā tādas varētu būt pāris nedēļas līdz mēnesim gadā (apkuri nevajg, nedaudz siltais ūdens un ventilācija). Paši saprotat, ka galvenais visu sabalansēt tā, lai nav par daudz (dārgi) vai par maz (nedod vajdzīgo efektu).

    Ak jā un logi dienvidu pusē ar attiecīgu jumta pārkari ir “a must”.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Jā, efektivitāte – jeb tas cik saules radiātijas pārvērš enerģijā PV un vakumpaneļiem ir dažādas, bet arī izmaksas ir dažādas.
      Rēķinām tālāk.
      No saules vakumpaneļa var gadā izcelt līdz 600kWh/m2 siltuma. Pašu tirgotāju dati http://www.kbi.lv/uploads/files/klasteris/SelSol%20ZREA%20maijs.pdf
      Tātad uzstādam sistēmu ar 3 vakuma paneļiem un iegūstam 5m2 absorbējošo laukumu. Izmaksas 2800EUR +montāža, kuru noskaitam nost jo slēdzamies klāt pie esošas tvertnes. Gadā no šīs sistēmas iegūstam tos pašu 3000kWh siltuma, bet te jāskaita klāt pie izdevumiem cirkulācijas sūkņa darbību (50w/h), kas gadā pieņemot ka sūknis darbojas 12h diennaktī būs 200kWh reālās elektrības.

      Manā situācijā tas nozīmē – iegūt gadā 3000*0,05EUR=150EUR iztērējot uz elektrību sūknim 200*0,16=32 EUR. Tātad gadā tīrais ieguvums 150-32=118EUR.
      Tālāk dalam investīcijas 2800EUR ar gada ieguvumu ūdens siltumam 120EUR un sanāk ka saules vakumpaneļu sistēma atmaksājas 2800/118 = 23,7 gadi

      Patīk

      • Kurlander saka:

        Vēl jau ir jāpierēķina klāt, ka tiem saules kolektoriem un PV būs kaut kāda apkope nepieciešama pa šiem 20+ gadiem, kā arī 100% pa šo periodu kaut kas saplīsīs un būs jāremontē vai jāpērk jaunas rezerves daļas. Un ja parēķina, ka ja ir jāsauc meistars (ne visi prot/grib paši remontēt/mainīt/čakarēties), kurš pie tevis ieradīsies un paprasīs par darbu/vizīti ne mazāk kā €50 (transports, laiks utt), un ja vēl būs kaut kāds štrunts jāmaina (kurš arī visticamāk nemaksās €5), tad atmaksāšanās periods attiecīgi pieaug/attālinās… 😦

        2011.gadā privātajiem bija pieejams Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI), kad ar Eiropas naudām varēja 50% atsist, tad vēl bija vērts par šādām lietām domāt. Tagad diemžēl ir kā ir… neredzu finansiālu pamatojumu…

        Patīk

      • Fedja saka:

        Šajā aprēķinā saskatu 2 būtiskas nepilnības:
        1) Saules kolektora cena – Tu esi ņēmis per paraugu kkādu īpaši dārgu vakuma paneli. Parasts “nevakuma” kolektors maksā 250 eiro 2 kvadrātmetri (piemērs šeit: https://www.ss.lv/msg/lv/construction/plumbing/heating-boilers/solar-collectors/bdmnbf.html). Man stāv 3 līdzīgi kolektori, no aprīļa līdz septembra beigām ražo visu karsto ūdeni un vēl piesilda apkuri, cik nu tas vispār šajā periodā ir nepieciešams. Tātad 750 eiro + 750 uzstādīšana, apsaiste, pieslēgšana, automātika un uzpildīšana ar nesalstošu polipropilēnu (naudas ar normālu rezervi).
        2) Cirkulācijas sūkņa jauda, nu noteikti ne jau 50w. 6kw saules kontūram pietiek ar 20w sūkni (jeb +/- 2 l/min), kuru automātika vēl palēlina, ja ir vakars vai rīts un kolektors nesilst tik ātri.

        Parastais kolektors 1kvm (nevakuma) gadā ražo ap 400kwh enerģijas, tātad mans piedāvājums ar 3x2kvm ir 2400kwh. Cirkulācijas sūknis būs 6 mēneši reiz 12h x 15w (jo lielu daļu iet ar samazinātu jaudu) = 32 kwh elektrības x 0.16 = 5.12 eur gadā.

        Tātad ieguvums 2400*0.05=120-5=115 eur gadā. Investīcija 1500/115=13 gadi. Nav uzreiz, bet nav arī 23.

        Man pusi sedza ES, un mana personiskā investīcija šādā kolektorā atmaksājās 7 gados, tāpēc arī liku. Bet liktu arī, ja 13, jo patīk sajūta, ka vienu lielu gada daļu tik pat kā neesi atkarīgs no enerģijas piegādātāja. Gāzes man nav un nebūs, bet elektrība pa 4 gadiem ir kļuvusi būtiski dārgāka, un kas zin, kas vēl būs pēc 13 gadiem 🙂

        Publicējis 1 person

      • zamarano saka:

        Man vairāk liekas, ka to cirkulācijas sūkņa elektroenerģijas patēriņā nevajadzētu ņemt vērā, jo tajā brīdī, kad saules vakumpanelis spēj nodrošināt akumulācijas tvertnē siltā ūdens uzsildīšanu saulainās dienās, tad gāzes katls nedarbosies un gāzes katla cirkulācijas sūknis arī nē, bet, kad saules nepietiek, tad ieslēdzas gāzes katls un tā cirkulācijas sūknim arī ir elektroenerģijas patēriņš.

        Patīk

      • Visiem kolektoriem, kuri darbojas ar šķidrumu ir jāpierēķina klāt , ka reizi dažos gados ir jāmaina siltumu nesošais šķidrums, kaut kas līdzīgs tosolam bet dārgāks.

        Patīk

    • Kaspars saka:

      Kolektori nav jāēno! Paskaties siltās eiropas zemēs – Itālijā, Portugālē ….

      Patīk

  4. Bum saka:

    Ir, protams, kas pratīs arī čukčam sniegu pārdot, bet līdz martam var aizmirst par saules enerģiju, kamēr zemes ass nenobīdās tikmēr mums saules ziemā nebūs, tā kā bildē nekā apbrīnas un apsmiešanas vērta nav, jā, mums ir ziema tāpēc, ka nav saules :>
    Mani secinājumi, ka saules enerģija ir ekstra pie kuras var pieķerties, ja ir vai nu daudz naudas, gribas būt “zaļam”, vai gribas eksperimentēt.
    Kā reālāko veidu redzu saules paneļi + paštaisīts MPPT un ar teni sildīt karstā ūdens boileri vai arī apkures akumulatoru mēnešos, kad saulīte reizēm piesilda, bet vēl prasās apkuri. Izmaksas krietni lētākās, jo inventeri ko piedāvā kompānijas savām sistēmām ir dārgi. Liekot PV jaudu tādu, lai ikdienā, kad nav apkures, varētu piesildīt boileri, pēc manām fantāzijām zem 1k varētu ierakstīties.
    Koleketorus kā cits būvētājs sapņo, gan neliktu, sarežģīta apsaiste – caurules, sūknis, pārkāršana…
    Nez kāds dullais zaļais nav LV uzbūvējis māju, kuras centrā padsmit tonnu ūdens akumulators? Eiropā tādi brīnumi ir redzēti. Visu vasaru silda kluci ar sauli un vēlāk ņem siltumu.

    Patīk

  5. SNOW saka:

    Sveiki!
    Man ir 4kw PV sistēma , māja 140m2 apkure siltum sūknis. fona parteriņš 180w/h
    Viss notiek kā brīvdienu hobijs , attiecīgi izmaksas ir uz paneļiem un invertoriem.
    Tā ir ongrid sistēmā ar kontrolieri kas liekajam neļauj plūst uz Latvenergo bet novirza uz akumulācijas tvertni sildot ar teniem . Ja šo visu būtu paveicis integrātors izmaksas būtu kosmiskas 😉

    Tas vis rezultējas ka no marta beigām līdz sempembra vidum summārais rēķins par elektrību ir ap 30e .

    Es uz to skatos ka uz reālu pensijas fondu.

    Publicējis 2 people

    • Senteevs saka:

      Snow> kāds saules baterijām ir paredzēts kalpošanas laiks, ja skaties uz to kā uz pensiju fondu? Vai viņas jau pēc 5 gadiem nesāk strauji zaudēt savu efektivitāti?

      Patīk

      • Bum saka:

        Strauji ir cik? Dažādiem paneļu veidiem efektivitātes kritums ir atšķirīgs, lielākai daļai līdz 20% 20 gadu laikā.

        Patīk

      • SNOW saka:

        Ražotajā solītais 25 gados būs 20% kritums. un 10 gadi garantija ja panelis iziet ārpus parametriem. Šo jautājumu sāku pētīt ja tālajā 2006 gadā , bija visādi eksperimenti ar Ķīnas ražojumiem. neiedziļinoties visā vēsturē – tā ir izmesta nauda hobijam 😉
        Lēnam nonācu pie Eiropā ražotiem paneļiem (IBC solar) pēc vairāk kā 3 gadu ekspluatācijas salīdzinājumā ar pagaiš vasar iegādātiem paneļiem ne vizuāli ne arī pēc elektriskiem parametriem vel degradācijas pazīmes nav redzamas.

        Uzreiz redzamā atšķirība star Ķīnas un Vācijas ražojumiem ir jūtīgums uz izkliedētu gaismu , piemēram tādā pelēkā dienā kā vakar (09.01.2017) no vācieša nāk ārā ~5-6% no nomināla , no ķīnieša 0% līdzīgi ir ar invertoriem

        Patīk

      • Eziss saka:

        Salīdzināt var viena tipa baterijas – mono, poli utt. . Baterijas nav ne Vācu ne Ķīnas, bet noteiktu fizikālu procesu veikšanas ierīces. Katram bateriju tipam ir savas ekspluatācijas īpatnības. Tajā skaitā spektrālā jūtība, pārveidošanas lietderības koeficients, degradācijas ātrums utt. Klasificēt baterijas un pārejās lietas pēc ražotājvalsts principa ir naivi. Vajag saprast lietu būtību, kaut nedaudz. Un tad sākt salīdzināt. Jums SNOW vēl ilgi būs jāmācās.

        Patīk

    • Raimo saka:

      Sveiki,
      Varētu sīkāku info par 2kw PV paneļu sistēmas ierīkošanu, ūdens sildīšnai.
      Kādi paneļi optimāli, kāda ražotāja invertors un kādi parametri.
      Paldies.

      Patīk

  6. Eziss saka:

    Ūdens sildīšanai nekāds on-grid utt. nav vajadzīgs. Vajag DC-DC bateriju slodzes konrolieri / detaļas no 2-4 veciem kompju barošanas blokiem + daži sīkumi no Argusa vai Ali / un viss notiek. Parastais 220 V sildelements kombinētajā boilerī, 1.5 kW jaudas monokristālu baterija un 160 L boilers karsts. Laikā no aprīļa līdz oktobrim pilnīgi pietiek 2-4 cilvēku ģimenei. Temperatūra 50-60 grādi, jūnijs-augusts sasilst līdz 70-85 grādiem. Personīgā pieredze. Nekas nav jāēno un jāuzpilda, uzstādīšana daudz vienkāršāka nekā kolektoriem. Praktiski visu var izdarīt pats, neko speciālu nevajag.
    Sistēmai 4 gadi, jaudas izmaiņu kontroli neesmu veicis, nejūtu nekādu vajadzību. Nav arī sākuma stāvokļa pierakstu.

    Publicējis 1 person

  7. Eziss saka:

    IBC solar ir indieši, Vācijā ir meitenes ar slaidām kājām un nekā vairāk. Tādi paši ir Renesola un 95% pārējo ražotāju. Sasapņojušies par Vācijā ražotām baterijām. Indiešiem nav ne vainas, Tāpat šaubos vai kāds ražo invertorus Vācijā, Austrijā, Šveicē utt., varbūt Čehijā, Spānijā. Vairumā gadījumu cepj tur pat kur Aifoonu, neatkarīgi no uzraksta uz tortes vāka.

    Publicējis 1 person

  8. Juris saka:

    Labdien.
    Vai varētu uzzināt ko precīzāk par saules paneļiem? Iegūt apmēram 1,5 kW/h . Vieta būtu gan kādiem 2 paneļīm pa 1,6 m2.

    Patīk

  9. Ernests saka:

    Teorijā var nocelt 100w no m2. Tālāk rekini pats

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.