Nemanāmi ir paskrējis gads kopš pieslēgta gāze un palaista apkure un par to vien atgādināja Latvijas gāze ar lūgumu savā mājas lapā ievadīt aktuālo gāzes patēriņu. Ievadīju un dabūju aprēķina bilanci un izlīdzinātā maksājuma prognozi uz nākamo gadu.
Faktiskās izmaksas uz apkuri, karsto ūdeni un silto grīdu cirkulāciju visa gada ietvaros ir 582EUR, protams papildus ietaupījumu deva arī tarifa samazinājums no 0,45EUR/m3 uz 0,37EUR/m3.
Kas tad būs nākamgad?
LG sarēķinājis, ka reālais izlīdzinātais patēriņš ir 117m3 mēnesī un tas man izmaksās 43,65eur, tāpat ie piedāvājums, ja samaksā uzreiz par 12mēnešiem avansā 27EUR atlaidi, tātad kopā apkures plānotās izmaksas būs 496EUR.
Intereses pēc iemetu aci ss.lv lai saprastu cik granulu pa šo naudu varētu nopirkt. Premium granulas ir tā kautkur ap 135-140eur/palete, tas nozīmē ka pa to pašu naudu varētu nopirkt 3,5paletes ar granulām. Nākamais jautājums (lasītājiem), tas ir daudz vai maz un cik jums granulu iziet uz apkuri un karsto ūdeni?
Vai esmu sasniedzis to uz ko bija mērķēts?
Līdz šim dzīvojot dzīvoklī, kuram ir individuāls siltuma skaitītājs un samaksa par apkuri un karsto udeni notiek pēc skaitītāja, izmaksa gada griezumā bija robežās 550-600EUR par 80m2 dzīvokli un vidēji 4m3 karstā ūdens. Jāatzīst, ka dzīvoklis bija kārtīgi nosiltināts un salīdzinot ar kaimiņu vidējiem patēriņiem man tas bija uz pusi mazāks. Tātad tagad platība ir praktiski dubultota, bet maksāts tiek tikpat vai pat nedaudz mazāk. Tātad izvirzītais mērķis ir sasniegts un jaunais mājoklis nerada papildus finanšu slogu. Būs vēl joka pēc jāpaskaita kopējās izmaksas māja vs dzīvoklis 🙂
Manuprāt rādītāji ir ļoti labi vai pat izcili.
Pašam ir granulu apkure uz 200m2, pagājušajā apkures sezonā tika iztēratas 3t ar mazu astīti, kas aptuveni ir 500eur. Bet pavasari un rudeni taupības nolūkos 1x dienā tiek kurināts ar atgriezumiem no celtniecības un malku 🙂
PatīkPatīk
Patīkami cipari! Ceru, ka finanšu slogu nerada arī ar lielu rezervi uzliktā siltinājuma apmaksa.
PatīkPatīk
Ļoti, ļoti liels paldies par gada atskaiti ! Esi cītīgi pastrādājis, tagad vari baudīt ražu (ir rudens)
Un jāteic, savāktā raža gan uz papīra, gan dabā izskatās nu ļoti salda ! Par to tikai prieks !
PatīkPublicējis 1 person
Tai mājai/zemei jāpierēķina būs klāt vēl kādi 250 euro gadā par nodokli. Un valdība nedomā apstāties pie 1.5%. Ja to kadastrālo vērtību pielīdzinās tirgus vērtībai..tad saturamies.. Būs jāiet ielās.
PatīkPatīk
Man dzīvoklim jau tagad bija pie 100, ja cels, tad cels visiem īpašumiem. NedĪvit taču tāpēc zaru būda patilte 🙂
PatīkPatīk
Nez cik būtu jākurina bez rekuperatora..Varbūt atslēdz uz mēnesi? 🙂
PatīkPatīk
Gan jau ka vēl mazāk 🙂 nez vai akstisos, jo tad būs sasmacis gaiss un būs jāvēdina logi.
PatīkPatīk
Es paredzu, ka autors bija domājis: atslēgt rekuperātoru un māju vēdināt manuāli. Savukārt autoram varu pateikt: Diez vai zinātniskā eksperimentā vēlas piedalīties Ernesta ģimene un uz vienu mēnesi “izbaudīt manuālās vēdināšanas priekus”
P.S. Ja gadu esi braucis ar Mersi, tad grūti sevi un tuvākos pierunāt iet ar kājām.
PatīkPublicējis 1 person
Intereses pēc vai vari izstāstīt, vai pie šī brīža gāzes cenām liktu tik niknus siltinājuma pīrāgus. Ja nemaldos, tad esi minējis 50 cm bēniņos un 20 cm uz sienām un grīdā. Vai tomēr būvēšanas brīdī gāzes cena nebija krietni augstāka, kas šādus biezus pīrāgus un papildus izmaksas padarīja pievilcīgus? Pats šobrīd rēķinu pīrāgus savam namam un vairāk par 30 cm vates bēniņos ir ļoti jādomā vai iestrādāt. Grīdā un uz mūra, savukārt, it kā 15 ir loģiski, bet par 20 ir jādomā.
PatīkPatīk
Ja, siltinajums būtu tas pats. Gāze tagad lētāka, bet pēc gada iespējams būs atpakaļ. Es uz siltinasanu skatījos ilgtermiņa – man tie extra pīrāgi atmaksāties pēc gadiem 8-10, pēc tam māja “pelnis”.
Un galvenais – būvējot tu ieguldi piķi un aizmirsti, bet par apkuri un elektrību maksā katru mēnesi, un ir patīkami maksāt mazāk vai tikpat cik par pusi mazāku dzivokli.
Bēniņu mosh i perebors, bet ja saskaita liekie cm griestos, fasāde un grīda , tad tie pat nav 3k eur.
PatīkPatīk
Papildus siltinājums – paaugstina komfotru
– uzsildīt māju – ātrāk,
– atdzesēt telpu – ātrāk (šeit domāts vasarā),
– skaņas izolācija – labāka (+rekuperātors, tad dzīve kā tankā, kaimiņš zāģē malku, a Tu saldi guli)
PatīkPatīk
Par 3K sanāk, ka vari gandrīz 6 gadus kurināt… Plus jāņem vērā time value of money, un ja ir kredīts, tad arī tā izmaksas. Es Tev nepārmetu liekus izdevumus, tas vairāk adresēts tiem, kas vēl plāno būvēties – piedomāt pie tā, kuri izdevumi kad atmaksāsies. Šeit ēka ir kā hobijs un tai ir ziedots vairāk, kā objektīvi nepieciešams. Un hobiji jau var būt ļoti dažādi, man, piemēram, labāk patīk paceļot kopā ar ģimeni.
PatīkPatīk
Es taču sāku ieguldījumi atmaksājas kādos 8gados. Un rēķināts tika pie augstas naftas cenas, kad gāze bija par 30% dārgāk.
Es jau pirmajos komentāros kur bija apšaubīts siltinajumā biezums teicu – viss atkarīgs ja tu plāno ekspluatēt māju ilgtermiņa – baudīt komfortu un ekonomiju vai knapinaties lai rēķini būtu mazāki.
Kāpēc siltinā blokmājas? Nejau aiz tā kā krīt piķis no debesīm vai gribas skaistu fasādi, cilvēki saprot ka siltināta māja pirmkārt ir komforts pašai dzīvošanai un tikai tad sekundāri ekonomija.
PatīkPatīk
Cik notērē rekuperators un pārējās ierīces elektrību? Rekuperators pa manam būtu jāskaita klāt apkures, dzesēšanas izdevumiem. Man par 110 m2 māju izlīdzinātais maksājums par visu kopā ir 100 eur mēnesī (apkure, siltais ūdens, elektrība, kanalizācija)
PatīkPatīk
Man elektrība ir robežās no 185-209kwh mēnesī (arī ziemā). Rekuperatora patēriņš kautkas starp 11 un 20W stundā. Tātad knapi pāri 2EUR mēnesī
PatīkPatīk
Vispār kāds sakars ar to vai kautkas atmaksājas vai neatmaksājas. Dabīgi, ka nekas neatmaksājas. 🙂 Galvenais ir uzstādītais mērķis un tā realizēšanas iespējas. Ja man, piemēram vajag rekuperatora priekšrocības, tad man īsti neinteresē vai tas atmaksājas. Vai tie, kas krāsni kurina ar malku ik 2 stundas, nosiltinot kārtīgi māju var kurināt tikai 3x dienā..
PatīkPublicējis 1 person
Krāsni kurina 1 x diennaktī. Malkas katlu jākurina bieži, ja nav ūdens aumulators.
PatīkPatīk
No klātesošajiem diez vai kāds atceras, ka mūris viena silikāt ķieģeļa biezumā bija Latvijas platuma grādiem un normām atbilstoša būve (+/- 1960), vēl tagad piecstāvenes ar ārsienu 1 1/2 Kalnciema ķieģeļa skaitās siltāks par paneļmājām (1 1/2 ķieģelis atbilst 250 keramzītam, bez siltinājuma).
Ernests māju ir nosiltinājis par 100 mm vairāk, kā prasa pašreizējais standarts. NĒ . Kādas ir pašreizējās minimālās prasības. Minimālās.
Būs ļoti labi ja Ernesta mājas siltinājums atbildīs 2050. gada minimālajiem standartiem, jo nafta uz šīs lodītes ar katru dienu paliek aizvien mazāk.
PatīkPublicējis 2 people
Max 4gab koka skaidu briketes dienā, krāsns pkure – tāds ir apkures patēriņš dārza mājiņai~60m2, sienas 100mm karkass ar putoplastu + apmetums, Logi PSRS 2 kārtas stikla, Grīda vispār bez siltinājuma, pamati stabveida.
PatīkPatīk
Un kāds temperatūras režīms no tik daudz kurināmā ir? Neticu ka 24h ir nonstopa +22gradi.
PatīkPatīk
Nē nav 24/7 – vairāk no 19:00-6:00, un kā jau ar krāsns apkuri – uzreiz pēc kurināšanas karsti, bet no rīta jau nedaudz pavēsi.
PatīkPatīk
bomzis vispār iztiek bez apkures, iešauj ļergu un ir silti
PatīkPatīk
Ļerga arī ir kurināmais 😉
Tātad perebors ar siltinājumu ir norma – mūsdienu trends? Bet tie, kuri dzīvo 19.-20.gs viensētās – guļbūves ar krāsns apkuri – pieskaitāmi pie bomžiem? Jeb dzīvošana tādā mājā pielīdzināma dzīvošanai zem klajas debess?
PatīkPatīk
Paruna ar sievu kura ir majas ar 3 meneshu zīdaini, ka kutināšana ar malku, vakarā +26 un jau 4 no rīta +14 ir veselīgi un norūda bērnu jau no mazotnes. Arī vannasistabai māja nav jābūt, to aizvieto bļoda ar aukstu ūdeni no akas.
PatīkPatīk
Cilvēki arī tā ir dzīvojuši un izdzīvojuši – bet es uz tādu (iz)dzīvošanu nevienu neaicinu. Tikai vēlējos pateikt, ka pēc “fen-šui” nenosiltinātai mājai apkures izmaksas nepieaug ar matemātisku progresiju.
PatīkPatīk
Par granulām. Arī man būs pagājis tieši gads. Un patēriņš uz granulām ir 4 tonnas gada griezumā. Dienā plus 21,5 naktī 20,5 grādi un 180 litru boilers cauru gadu. Jāsaka gan ka šobrīd sienas 380mm gāzbetons ir bez siltinājuma un bēniņos virs pārsegumiem ir 200mm akmens vate. Grīdā 200mm putiks. Visur ir radiātoru apkure divi stāvi platība 140 m2 Visumā esmu apmierināts, jo uzskatu, ka gāze šajā gadījumā būtu eversts izmaksās. Pie Ernesta mājas siltinājuma iespējams būtu max 2 tonnas granulu, bet tas ir cits stāsts. Prieks ka cilvēkam ir tik daudz uzņēmības ar visu dalīties. Starpcitu – gaidu terases nobeiguma stāstu par malu nosegšanu. Lai veicas.
PatīkPatīk
Man arī ir granulu apkure sevišķi nesiltinātā 100m2 vienstāva mājā. Rītā, vakarā un brīvdienās 20,5, naktī 18,5 (ja nokrīt tik zemu), 120 litru boileris cauru gadu. Pēdējo gadu virs sevišķi neskaitu, beta kādas 6 paletes pa 700kg gada griezumā varētu būt.
Pagājušā ziema, gan salīdzinoši nekāda dižā nebija.
Manuprāt centrālai gāzei salīdzinot ar granulām ir viena ļoti liela priekšrocība- pilnīga automātika.
Granulas tomēr ir regulāri jāgādā, jāglabā, jāpieber. Gāzei nospied ON un aizmirsti (kamēr viss strādā kā nākas). Diemžēl gāze ne visiem (tai skaitā man) ir pieejama.
PatīkPatīk
Uzdūros šim rakstam, jo paši esam pirmo gadu nodzīvojuši mājā ar gāzes apkuri.
Māja 180 kvadrāti un vidējais patēriņš mēnesī 115 kubikmetri. Jāņem vērā, ka šad tad tiek izkurināts kamīns, kas pieslēgts centrālapkurei.
PatīkPatīk
Hmmm… Nebija izdevīgāk siltumsūkni? (gaiss ūdens) Nokļuvu lapā nejauši. 🙂 lasu un izdomāju apskatīties savu gada pārskatu. Man ir Mitsubishi Ecodan siltumsūknis, mājas platība 115m2 šogad no janvāra līdz šai dienai ir notērētas 2335 kWh, kas ir 325.91 Eur.
Tas ir līdz šim brīdim, piemetu aptuveni atlikušos mēnešus un varētu būt 437.49 Eur. Kas nav slikti.
Tagad atveru info no elektrum mājaslapas – kas ir kopējais patērētais. 3054 kWh = 415.70 Eur
Pieskaitu klāt atlikušos (pie vissliktākā scenārija) 🙂 pieņemsim 3854 kWh varētu būt decembra beigās = 522.65 Eur (Tas ir par visu elektroenerģiju kopā) Kapēc ņēmu siltumsūkni? Par gāzes ievilkšanu un katlu man gāzinieku prasīja 6300 Eur. Sāku domāt, štukot un beigu beigās pazondējot nolēmu riskēt un par tieši tādu pašu summu paņēmu to siltumsūkni un patiesībā laikam jau tās tehnoloģijas tā attīstījušās ka tie siltumsūkņi tagad ir salīdzinoši ekonomiski. Ko nevarētu teikt par zemes siltumsūkņiem – tur ir pilnīgas auzas!
PatīkPatīk