Pazemes laistīšanas sistēma

Pēc būtības nav nekāda raķešzinātne un ir izdarāms arī pašam – īpaši kad esi ar gudru cilvēku aprunājies un pastudējis pieejamo informāciju. Savukārt, kad izdarīts tad prieks par rezultātu.

IMG_20160727_212936

Lūk piemērs ar svaigi iesētu zālāju un laistītāju MP Rotator 3000 darbībā – noklāj laukumu līdz pat 9m radiusam. Zaļā lūka ir sadales punkts, kur pienāk d32 ūdensvada caurule un tā tiek sadalīta tālāk uz 3 neatkarīgiem atzariem.

IMG_20160722_224335

Sadales mezgls veidots šādi – GFgarden plastmasas trejgabali un zaļās PP pārejas 1″/D25 – GFgarden no DEPO, elektroventiļi Hunter PGV-101MM-B no Santeko (šie par 1eur dārgāki par 100to modeli, toties ar spiediena regulēšanas ventili – var pieredulēt katram zaram spiedienu), misiņa detaļas bija palikušas no ūdensvada izbūves. Kāpēc ne parastās zilās PP pārejas, jo tās standartā ir 3/4″ uz D25, bet elektroventilam izeja ir 1″. Šādi atkrīt vajadzība pēc vēl viena pārejas savienojuma, kā arī sadale ir par 3-4cm šaurāka – tātad vairāk vietas paliek kastē.
Nu un galā pāreja uz 1/2″ vītni lai rudenī ir kur pievienot kompresoru un izpūst ūdeni no sistēmas.

Uz ūdensvada atzara noteiktās vietās ierakti PP trejgabali ar vītni, kuros tiek ieskrūvēts kustīgais savienojums un statiskā laistītāja korpuss Hunter PROS-04. Tālāk jau galā uzskrūvē MP Rotator sprauslu (tādu kādu nu vajag) un viss.

IMG_20160723_161257IMG_20160723_161153

Kāpēc jāizmanto kustīgais savienojums? Jo šādi var precīzi pieregulēt sprauslas augstumu pret grunti, pat tādā gadījumā kad ūdensvads ir nevis vajadzīgo 15cm dziļumā, bet tikai 7cm.

IMG_20160723_170200

Galvenais likums kas jāievēro plānojot laistīšanas sistēmu – vienlaicīgi var strādāt tik sprauslas, cik daudz ūdens ir pieejams sistēmā, tātad, ja caurplūde atverot krānu ir 30 litri/minūtē, tad vienlaicīgi varēs strādāt 2-3 MP Rotator 3000@360gr sprauslas, ja ir “pusītes”, tad skaits dubultojas. Cik precīzi sprauslas var izmantot var vienkārši saskaitīt pieejamās tabulās.

nozzle-performance-chart[1]

Tā kā man laistīšanas sistēma top pirms ir spice, un nav skaidrs kāds tieši būs debets, neriskēju un uz katru atzaru plānoju ar ūdens patēriņu 25l/min (tik spēj izspiest ar garantiju kvalitatīvs hidrofors no spices rupji smilšainā gruntī) – faktiski 2 360grādu sprauslas, vai 3-4 nepilna radiusa. Ja ir dīķis, dziļurbums utt tad var plānot arī vairāk. Otrs iemesls tādai sadalīšanai ir grunts nevienmērīgums – man vietām zem melnzemes kārtas ir smilts, vietām māli. Tātad ūdens daudzums ko augsne var uzsūkt ir dažāds – sadalot pa zonām +- līdzīgi tam kā ir grunts slāņi, var izvairīties no tā ka darbinot vienu zonu pie vienas sprauslas ir peļķes, bet otra vēl sausa.

Par ūdeni – jābūt kādam bezmaksas avotam. Es te vienu nakti netīšām biju aizmirsis izslēgt laistīšanu, kā rezultātā pēc 10 stundu laistīšanas uz ūdens skaitītāja bija iztērēti 22m3 ūdens (40 eur/pa nakti 😀 ). Secinājums – jālieto kāds privāts “bezmaksas” ūdens avots – dīķis/spice/urbums. Protams var vienoties ar ūdenskantori par otra skaitītāja likšanu, bet man ilgtermiņā (parēķinot sanāk kautkur 3-4gadi) atmaksāsies spices un hidrofora uzlikšana.

Bet nu par pašu izbūves procesu

  1. Sazīmējam uz plāna mērogā rinķa līnijas ar sprauslām atbilstošiem radiusiem. Es izmantoju parasto Google Sketchup ar ieimportētu topogrāfiju un iezīmētu celiņu. Šeit galvenais izplānot laistīšanas punktus tā, lai tie kaut daļēji pārklātos un nebūtu tukšo vietu. Pie ēkām liekam 180-210 sprauslu , lai tā laista gar māju, gar žogu var likt 360, tas ka laistīs aiz žoga nav skāde.
    mprotator
  2. Izvēlamies kur mums būs sazarojuma vieta un sadale (iekštelpās vai kautkur ārā). Ja sadale ir ārā, tad neaizmirstam līdz sadalei pievilkt elektrības kabeli – kabelim dzīslu skaits par 1 vairāk nekā ir elektroventiļu. Minimālie izmēri – pienākošā līnija 32mm, aizejošās 25mm
    IMG_20160626_134927
  3. ierokam zemē caurules un iezīmētās vietās uzmontējam pp trejgabalus un laistītājus. kā jau iepriekš minēju – caurules nav nepieciešams rakt pārāk dziļi zem zemes. Es raku lāpstas dziļumā
    IMG_20160723_171720
  4. izveidojam sadales mezglu, pieslēdzam automātiku, pārbaudām , ka viss darbojas un līnijas slēgājas. Ja uzreiz nav nopirkts vadības bloks nav liela bēda – pagriežot elektroventili par 1/4 apgrieziena līnija atveras, aizgriežot ciet aizveras. šādi var pārbaudīt sistēmu pat jau nau vadības bloka.
    IMG_20160723_160949
  5. uzliekam lūku ,aptinam ar ģeotekstilu lai pa caurumiem neplūst iekšā grunts, nolīmeņojam, aizrokam, izlīdzinām melnzemi
    IMG_20160723_192733
  6. Atgriežam ūdens krānu un baudām 🙂
    IMG_20160727_212945
Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Labiekārtošana ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

20 Responses to Pazemes laistīšanas sistēma

  1. S.h.i.p. saka:

    Gudri un Spēcīgi!

    Starp citu, kā sokas ar zemes izlīdzinašanu? Vai vadā zemi pats vai tam noalgoji strādniekus?

    Like

    • Ernests saka:

      Ņemot vērā, ka man par melnzemes izvadāšanu prasīja 1000 un vēl par zālāja iesēšanu 1000, kā liekas, ko es izvēlējos? 🙂
      Plus tā kā paralēli raku laistīšanas sistēmu, apgaismojumu un veidoju pasētas gar žogu, tad man nebija nepieciešamības 2 dienas izlīdzināt un iesēt. Viss notiek secīgi un piedāmājot, lai maksimāli izvairītos no jau iesēta zālāja pārrakņāšanas.

      Like

  2. MrKAA saka:

    Ko Tev automātika darīs, kā plāno to uzstādīt? Ir kaut kādi lietus, zemes mitruma sensori padoma?

    Like

  3. Guncha saka:

    Cik bieži vasarā zālē ir jāpļauj, ja to ne reizi nelaista? Vai laista “manuāli” 1*3 nedēļās, ja nelīst
    Vai plāno likt ūdenim atdzelžošanas filtru?
    jo patstāvīgi laistot vienviet, dzelzs – rūsas daļiņas nogulsnēsies uz būvkonstrukcijām:
    bruģis, ēkas fasāde, žoga elementi, mājas pēda u.t.t. (cik noprotu plāno izmantot spici)

    Like

    • Ernests saka:

      Nezinu cik bieži jāpļauj, ja nelaista toties ja laista tad 2-3reizes nedēļā 🙂

      Pluss no pazemes laistīšanas jau ir citā apstāklī – nav jāstaipa šļaukas un laistītājs, sistēma saregulēta tā, lai izvairītos no fasāžu aplaistīšanas, nav jāsaņemas uz dārza aplaistīšanu (lai salaistītu 1000m2 sarežģītas formas vajag kādas 2-3stundas būt uz vietas un ik pa 15min pārnēsāt laistītāju uz citu vietu.
      Lai nebūtu rūsas uz fasādes liek sprauslas kas laista prom no mājas.
      Atdzelžot to apjomu caurplūdē kas vajadzīgs ir tuvu nereāli – ja būs tomēr tā ka sitīs cauri rūsu, tad domās par alternatīviem risinājumiem (sliktākajā gadījumā pāries uz pagasta ūdeni)

      P.S. Jā un kamēr svaigi iesēts zālājs automātikai ir liels pluss – tikko virskārta sāk apžūt tā palaiž laistīšanu uz 15min un viss atkal ir mitrs – sēklas un dzinumi neiekalts un zālājs veidojas kvalitatīvāks. Lai to pašu izdarītu ar parasto laistītāju sanāktu daļu zāliena izmīdīt…

      Like

      • Guncha saka:

        Zālāja sēklas sausumā nedīgst. Pat glabājot iepakojumā 🙂 Zāles sēklas uzdīgs cita ātrāk, cita vēlāk uz paciņas uzrakstītajā termiņā nonākot kontaktā ar mitrumu – jā piekrītu šajā laikā uz lauka vairāk ir nezāļu, kā cerētā mīkstā, gludā zālīte, bet tiko zāles sēkla saņem mitrumu tā process ir sācies un šo procesu var apturēt tikai zālespļāvējs 🙂
        Jo biežāk pļauj, jo vairāk aug. Pie kam vairumam nezāļu tās attīstībai nepieciešami 5 un vairāk cm garuma, lai vēlāk izplatītu savas sēklas.
        Jālaista ir vietas, kur dabiskā veidā ūdens nenonāk:
        – Zem lapenes jumta pārkares,
        – puķu dobēs, kas izveidotas kā paaugstinājumi,
        – piekārtajos u.c. puķupodos,
        – stipri ēnainās un nogāzes vietās,
        – stipri smilšainā, akmeņainā augsnē.
        Pēc bildes spriežu, ka esi ierīkojis laistīšanas iekārtu līdzenā laukā,
        lai labi pļaujas:)

        Like

      • Ernests saka:

        Ja zāle sākusi dīgt un saulē piekalst, tad ir pa galam. Kamēr tā nav iesakņojusies augsnei jābūt mitria, citādi nekas diži labs tur nebūs.
        Laistīšanu jau vajag nevis tādai nedēļai kā tagd, kad līst bet iepriekšējām 2-3nedēļām kad ne piles un ārā +26 bez mākoņiem – viss kalst nost.

        Like

      • Bum saka:

        Papildinot Gunchu, Latvijā lielākais bieds ir saules un siltuma trūkums, savukārt, ūdens no gaisa mums nolīstot vairāk kā spēj iztvaikot. Tuksnešu mums nav, toties ~10% LV teritorijas aizņem purvi un jau izsenis ir veidotas meliorācijas, ne irigācijas sistēmas. Reizēm gadās ilgāki sausuma periodu un, ja negribas zaudēt rekordražu, vai gribas vienmēr redzēt paraugmauriņu, tad laistīšana var līdzēt. Citādi augi prot pielāgoties, ja mitrums nenāk no augšas, tad saknes stiepjas dziļumā un meklē ūdeni tur, kur tas var trūkt pie jau uzskaitītajiem blakusapstākļiem.
        Jā glauni un moderni, vai lietderīgi …

        Like

      • Ernests saka:

        Lietderīgi tik tālu cik abrivo kautkadu laiku citiem darbiem.
        Neviena brīdī šo nerrklameju kā musthave lietu, bet ērtību tas dod. Raksts vairāk domāts tiem,kas par laistīšanai ir bijuši domājusi bet firmu cenas atbaidijusas.

        Like

      • Guncha saka:

        Kāpēc zāli Latvijā nevar pļaut visu diennakti?
        Jo no rīta uz augiem veidojas rasa – gaisā esošā mitruma kondensāts …
        katru rītu, uz katra auga…

        Like

      • Ernests saka:

        Skaidrs ka raksts par laistītāju ir nelaikā – katru dienu līst. būtu trešā sausuma nedēļa būtu cits stāsts 😀

        Like

  4. KK saka:

    Alternatīva ko izmanto ārzemēs tādiem pasākumiem ir lietus ūdens kuru krāj pazemes tvertnēs.

    Like

  5. Nekas specials jau tur nav, ja celtu LV ari ko tadu daritu, bet, jaa, seit udens savaksana no jumta ir obligata jaunceltnem, bet domaju, ka taa ir laba lieta 🙂

    Like

  6. Atpakaļ ziņojums: Ierakstu izlase #22 - Stacija

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.