Ko darītu citādi vol.4 – karstais ūdens un apkure

Šoreiz par pāris feiliem, kuri varēja arī nebūt, ja būtu pieredze, bet tagad ar tiem ir jāsadzīvo vai jāatrod kāds apkārtceļš (neoptimāls).

Sāksim ar dvieļu žāvētājiem vannas istabās. Tādi ir vajadzīgi. Obligāti, ja mājā ir tikai siltās grīdas – lai būtu kaut viena vieta, kur bērna ziemas kombinezonu izžāvēt 6 stundu laikā. Ja žāvētāja nav, tad kombinezons žūst kādas 1,5 dienas.

  1. Dvieļu žāvētāji vannas istabās – neuztaisīju izvadus no karstā ūdens cirkulācijas loka. Tagad sanāk, ka dvieļu žāvētāji ir tikai uz elektrības (lieks elektrības patēriņš). Būtu no karstā ūdens cirkulācijas loka, atkristu arī problēma ar vannas istabu piesildīšanu ārpus apkures sezonas.
  2. Dvieļu žāvētāja elektrības pieslēgums – rozete ir uztaisīta 100cm no grīdas, kas nozīmē, ka žāvētājs ir maksimums 110cm garš. garāku nav jēgas likt, jo tāpat augšpusi neaizsniegt. Nākamreiz būvējot – eketrības rozeti dvielu žāvētājam taisītu ~ 40cm augstumā – varētu uzlikt smuku 150 vai 180cm garu dvieļu žāvētāju.
  3. tā kā dvieļu žāvētājiem izvadi ir dažādās vietās, tad lai pievadi neizskatās nesmuki iesaku pirkt žāvētāju vēl pirms tiek vilktas trubas – šādi var izvadus izvietot pēc mēra.

Karstā ūdens cirkulācijas loks – Ja loka atpakaļgaita ir pieslēgta uz boilera ievadu, tad uz loka (pašās beigās) obligāti jābūt pretvārstam, citādi ja atver 3 krānus vienlaicīgi, caur cirkulācijas loku spiež atpakaļ auksto ūdeni. Iedomājaties abās dušās kāds dušojas un pēkšņi karstā ūdens vietā nāk auksts… (labojams ielodējot apsaitē vienu pretvārstu).

Siltās grīdas vannasistabā. Nezinu kādā prāta aptumsumā neieliku paralēli ūdens siltajām grīdām , elektrisko silto grīdu (DEVI tipa). Un tā nav nekāda greznība, jo kad atslēdzas apkure (jau tagad saulainās dienās), tad atdziest arī grīda vannasistabā un flīzes samērā ātri paliek “aukstas”. Diskomforts izlepušajām pēdām… Kā saprotat 3 mēnešus pēc flīzēšanas flīzes augšā neviens nelauzīs, būs vainu jāsamierinās ar mīkstu paklājiņu pie izlietnes, vai jāizdomā kā apčakarēt apkures katlu un likt diviem lokiem nonstopā darboties (tas nozīmē tomēr likt termoregulatorus katrā telpā un izpildmehānismus uz lokiem….)

Šis ieraksts tika publicēts Ekspluatācija, Pārdomas ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

18 Responses to Ko darītu citādi vol.4 – karstais ūdens un apkure

  1. Es māja apmēram tā arī daru, vasarā visi citi loki ciet, vaļā tikai tur kur flīzes un katls turpina lēnā garā sildīt atstātās zonas. Protams sanāk mākslīgi pacelt temperatūru, lai flīzes aktīvāk sildītu vasarā, bet nu ir ok. Nākotnē visdrīzāk darīšu tāpāt, jo likt papildus elektriski sildāmo silto grīdu neliekas pārāk izdevīgi.

    Patīk

  2. Kristiāns saka:

    Mana doma veidojot vannas – istabu ir sekojoša. Man vannasistabā ir radiātori un būs arī siltās grīdas kuras caur multibox tiks barotas no radiātora loka ziemas sezonā, bet vasaras laikā no boilera apsildes loka tiks sildīta grīda – papildus divi noslēdzēji un pāris liekās trubas. Par dvieļu žāvētāju ieteica likt uz karstā ūdens loku, bet šo domu atmetu, jo manuprāt nejēdzīgi sēdinās boileru. Doma likt elektrisko un kad vajag tad ieslēdz nemaz tik ēdelīgi viņi nav.

    Patīk

  3. man pirms daudziem gadiem bija veidota sekojoša shēma: izpildmehānismi uz visiem lokiem, ko atvēršanu/ aizvēršanu regulē telpas elektroniskie termostati attiecīgajās telpās, ja visi termostati ciet, tad arī katls apstājas pavisam, paliekot tikai karstā ūdens režīmā (vasarā). Papildus ziemas režīmam vēl bija “kopējais – galvenais” mājas digitālais programmējamais termostats, kas attiecīgajās stundās slēdza iekšā (drīzāk gan ārā) visu sistēmu, ja nebija (bija) sasniegta attiecīgā temperatūra (rīts/vakars un dienas vidus/nakts darba dienās). Tad nu uz vasaru šis “galvenais” termostats tika atslēgts un visu saimniecību vadīja grīdas loku termostati. Attiecīgi, vasarā radiatoriem termogalvas tika nogrieztas pa nullēm, nevajadzīgajās telpās grīdas arī uz 15 grādiem, bet vannas istabā uz kādiem 22-23. Pie apkures bija pieslēgts arī dvieļu žāvētājs. tad nu uz vasaru sanāca tā, ka vannas istabā tika nodrošināti 23-23 grādi, un, kad sila kaut viena grīda, silts bija arī dvieļu žāvētājs. Faktiski sanāca tā, ka, ja kāda radiatora termogalvu pagriež vaļā vasarā, bija diezgan liela varbūtība, ka sils arī radiators (ar nosacījumu, ka kaut vienas grīdas loks sildās)

    karstā ūdens cirkulācija nebija uzstādīta, jo nebija vajadzības – visi patērētāji bija turpat blakus, turklāt nebija arī karstā ūdens boilera. protams, bija samērā grūti izveikt sākotnējo regulēšanu šai saimniecībai, bet, kad tas izdevās, viss strādāja tā, kā gribēju. Un – siltās grīdas vasarā laidu uz minimālu temperatūru, tikai tikdaudz, lai nejustu, ka flīzes vannas istabā ir aukstas

    Patīk

    • teoretikis saka:

      Tad sanāk, ka dvieļu žāvētāja temperatūra 22-23C, ir jēga vispār no tāda remdena dvieļu žāvētāja?

      Patīk

      • Dvieļu žāvētājs ir pieslēgts pie apkures loka, nevis grīdu loka. Attiecīgi, kāda ir uzstādīta katla turpgaitas t, tik arī ir. Grīdām ir atsevišķa regulācija ar sajaukšanas/cirkulācijas sūkni, temperatūru un plūsmu regulāciju un izpildmehānismu (vaļā/ciet) uz katru loku. kad visi loki ciet, attiecīgi negriežas arī šis sūknis.

        Patīk

  4. jhonsonsblog saka:

    Jautājums kā ir vannasistabā ar siltajām grīdām dušas zonā? Cik zinu, ka tur ļoti ātri izžūst traps un sāk nelabi.ost. Kā ir tavā gadījumā nav problēmas ar šo?

    Patīk

  5. Fedja saka:

    Jau iepriekš rakstīju, ka tomēr ir vajadzīga individuālā telpu loku automātika, nebūs cita adekvāta risinājuma. Siltās grīdas uz elektrības ir nesamērīgi dārgas. Man dvieļu žāvētājs ir uz karstā ūdens loka, bet ziemā praktiski neizmantojam, jo vannasistabā viss izžūst tāpat. Mani izbrīna rakstītais par to, ka kombinzoni izžūst 1,5 dienās. Man ir 2 mazi bērni, ziemā daudz dzīvojas pa āru. Kad turu vannas izstabā +25, tur viss, kas ir uz sintētikas bāzes, izžūst pāris stundu laikā, tas pats ar zābakiem, cimdiem… Šogad recirkulāciju (un attiecīgi dvieļu žāvētāju) esmu ieslēdzi varbūt kādas 2 reizes.

    Vasarā laba lieta ir saules kolektors, kas ne tikai uzkarsē boileri, bet arī piesilda apkures akumulācijas tvertni, līdz ar to arī siltās grīdas. Man vislielākā nožēla ir tā, ka kolektoru neuzliku labu vakumnieku, bet gan parastu plakano kasti, līdz ar to tas darbojas tikai no aprīļa līdz septembra beigām. Pa ziemu viss savāktais saules siltums aiziet sildot atmosfēru. Tagad jāsabriest kolektora upgreidam, un esošie plakanie jāpārliek uz baseinu.

    Patīk

  6. Guncha saka:

    Stāstu pēc savas rūgtās pieredzes:
    Da jeb kāds sildķermenis vannas istabā ir būtiskas apkures, dzesēšanas izmaksas vasaras periodā:
    Man ir (bija) dvieļu žāvētājs uz karstā ūdens loka – komforts neaprakstāms,
    tikai tas atradās zem loga, kas visu vasaru bija atvērts, lai “vēdinātu” mitrumu no telpas !!!
    Kad mājā ierīkoju ventilāciju, mājiniekiem stingri noteicu, ka logus vaļa neveram, bet pie āra +30 arī man kļuva par karstu – nācās atslēgt dvieļu žāvētāju – izvilku “smuku” striķīti.
    Lai tomēr turētu logus aizvērtus ierīkoju mājās dzesēšanu.
    Nestādos priekšā kā uz eko māju filozofiju attiecas siltās grīdas + dvieļu žāvētājs kopā ar mājas dzesēšanu vai atvērtiem logiem !!!

    Patīk

    • Ernests saka:

      Gribi teikt dvieļu žāvētājs nebija ar regulējamu caurplūdi? Var taču ja uzliek uz karstās ūdens cirkulācijas pielikt arī termogalvu ar ko regulēt vai tas vispār ir vaļā un silda vai nē.
      Bet par apkuri jā – man šobrīd apkure faktiski var teikt izslēgta (pusei mājas izslēgtai, otrai strādā ekorežīmā), bet ar karsto udeni tik un tā uz 3,5-4m3 gāzes noskrien

      Patīk

      • Guncha saka:

        Ar regulātoru, bez regulātora….
        Pamatprincips:
        Vasarā, kad ārā ir +25 un cilvēki slēdz iekšā dzesētājus, komfortmīļi (tai skaitā arī es)
        vannas istabā izmanto sildītājus…. aļo, kur veselais saprāts?
        Kur paliek garās runas: būvēt māju, lai ekonomētu…
        Nu ir protams risinājums:
        siltās grīdas – no saules enerģijas
        aukstums – no zemes, bet vai tas rezultātā sanāk ekonomiski, nu dikti šaubos
        Ir ļoti slidens tas naža asmens, kas atdala komfortu no ekonomiski izdevīgākā varianta

        Patīk

      • Ernests saka:

        Ekonomiski = netērēt enerģiju un samierināties ar to kāda ir apkārtējā vides temperatūra.
        Komfortabli = pielāgot temperatūru tam ka tev gribas.
        Energoefektivi = panākt komfortu ar pēc iespējas mazāku iztērēto enerģiju.
        Iespējams vasarā jedzigak ir vannasistaba uzlikt infrasarkano sildītāju ar taimeri, kas strādās tieši 2h no rīta kamēr mājinieki mostas , nekā kautkada superstandby režīma dzenat visu apkures sistēmu lieki slogojot iekartas un sūkņus.

        Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.