Janvāris. Kārtīgs sals un siltuma patēriņš

Ir pagājis pirmais pilnais mēnesis kā tiek pilnvērtīgi dzīvots mājā. Pirmajās mēneša dienās ari pieslēgts rekuperators kā arī mēneša vidū uzlikta gaisa pieplūde caur grunti. Bija kautkādi daži eksperimenti ar eko režīmu slēgāšanu, kas pēc aukstas rīta dušas beidzās ar konstantiem uzstādījumiem +22.5grādiem telpās (realitātē pamatā turējās bik vairāk) un +55grādiem karstā ūdens tvertnē.

Tā kā dabā janvārī beidzot iestājās īsta ziema ar kārtīgu salu un kārtīgu sniegu, tad sanāca pārbaudīt gan apkures sistēmas efektivitāti, gan pārliecināties vai pie lieliem mīnusiem siltās grīdas ar koka segumu spēj piesildīt telpu nevis grunti zem sevis.

Novērojumi par gāzes patēriņu – vienīgie ietekmes faktori un patēriņu ir āra temperatūra un patērētā karstā ūdens daudzums – ārā var pūst vējš vai snigt sniegs no tā praktiski nekas nemainās – stabils patēriņš kas ir proporcionāls tam cik liels mīnuss aiz loga. Salīdzinot ar mājokli, kur tikko uzpūta Rietumu vējš tā izpūta visu siltumu, var teikt vienkārši super. Bet nu pie konkrētiem salīdzināmiem piemēriem::

Vienmēr ir interesanti salīdzināt salīdzināmas vērtības un saprast vai ieguldītie resursi un enerģija bija pamatoti. Tad nu šoreiz veikšu salīdzinājumu apkures izdevumiem par janvāri 3 objektiem:

  • Dzīvoklim jaunā projektā
  • Otro gadu apdzīvotai kvalitatīvi būvētai privātmājai
  • manai mājai

Īss objektu raksturojums.

Dzīvoklis – 81m2 mansards ar augstajiem griestiem 3-4,5metri ir 2006.gadā būvētā mājā. Būvēts treknos gados ar virkni defektu, bet vairums novērsti, šovasar nomainīti logi uz jauniem ar 3 stikliem. Ārsienas siltinātas ar 100mm putuplastu uz pļekām, griestos kādi 400mm lokšņu vates (paša likti). dzīvoklim savs siltuma skaitītājs (tātad precīza siltuma uzskaite). Brīžos kad uzpūš kārtīgs vējš telpas tiek tomēr izdzesētas (nav ēkai blīvums). Bet ar visiem itkā defektiem kopējais apkures rādītājs pa sezonu 42 kwh/m2*gadā (3,5MW siltuma). Mīnusi – nākas papildus maksāt par cirkulācijas zudumiem mājas apkures sistēmā. Dzīvoklis šomēnes stāv tukšs, apkure uzgriezta uz +19 grādiem.

Jurija māja Katlakalnā – 180m2, koka karkass 320mm siltinājums ārsienās, siltināta zviedru pamatu plātne, geneo logi, 500mm pārsegumā. Apkurinās ar gaiss-ūdens siltumsūkni. Šim apkures veidam lietderības koeficents ir samērā atkarīgs no āra gaisa temperatūras un mēļo, ka pie -10grādiem COP (lietderības koeficents) ir praktiski 1, tātad var teikt ka sildās tīri ar elektrību. Bet kā tad ir realitātē? Par to nedaudz tālāk.

Nu un mana māja. iekštelpas kautkur vidēji +22grādi. Pārējais neatkārtošos.

Rēķini:

Dzīvoklis – apkure pēc skaitītāja 825kwh siltuma – 62.65eur, karstais ūdens 15,15eur, cirkulācija 15.34eur – kopā 93.14 EUR

Jurijs – apkure un kastais ūdens 749kwh elektrības no kā saražots 2591kwh siltuma – kopā 123 EUR

Man – apkure un karstais ūdens 254,5 m3 gāze (2240kwh siltuma) 110eur+ elektrība gāzes katlam un karstā ūdens cirkulācijas sūknim 7eur – kopā 117 EUR

Secinājumi:

Pārvākties uz praktiski 2 reizes lielāku mājokli un maksāt tikpat (tā jau salīdzinoši maz) par apkuri ir patīkami, gan makam, gan pašapziņai 😀

Siltās grīdas komplektā ar kvalitatīviem logiem un nekādu problēmu ar “aukstumu kas nāk no logiem” vai ledu uz stikliem.

Vienmēr salstošie ģimenes locekļi ir aizmirsuši kas ir vilnas zeķes.

Gaiss – ūdens siltumsūkņa “fantastiskais” COP = 3,46 janvārī. Ja tas būtu tirgotājs, tad neticētu, bet tā kā pazīstu Juriju, tad tur viss tā arī ir. Rekur Jurija teiktas par 7.janvāri kad ārā bija -15grādi “За прошедшие сутки температура была -15-18, израсходованно 33 квт (5,44 евро) и выработоно 93 квт тепла. Кпд 2,82.” Tā kā šim pasākumam nav jārok zemē kontūrs, tad no šodienas skatu punkta šo apkures veidu izskatītu kā samērā reālu alternatīvu gāzei.

Šis ieraksts tika publicēts Apkure, Ekspluatācija ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

25 Responses to Janvāris. Kārtīgs sals un siltuma patēriņš

  1. MrKAA saka:

    100EUR Janvārī ir vērā ņemams rādītājs priekš mājas (dzīvoklis 32kvm – apkure, k.ūdens 65EUR:)! Cik bieži kurināji kamīnu?

    Patīk

  2. mr fx saka:

    Ja nav noslēpums, cik ir pārējais elektrības rēķins? Respektīvi, interesē kopējie izdevumi siltums+elektrība, lai varu salīdzināt ar savējo, jo neesmu uzlicis atsevišķu skaitītāju siltumsūknim.
    Man kopējais elektrības rēķins par janvāri sanāca ~200 eur par 200 kvm, bet uz elektrības ir pilnīgi viss (ūdens no urbuma, bioloģiskā kanalizācija, cepeškrāsnis un plītis etc; kamīna nav).

    Patīk

    • Ernests saka:

      Cik tev ir elektrība vasarā? Starpība arī būs apkure.
      Savu elektrības patēriņu par janvārī nezinu, jo aizmirsu nolasīt rādījumus uz janvāra sākumu, plus vietām vēl pagaidu spuldzītes 100w.
      Bet tā pa nedēļu elektrība ir kautkur 85-100kwh

      Patīk

  3. Ivo saka:

    man liekas aprēķins nav korekts – ir tikai tiešās izmaksas, bet kur paliek katla, trubu, projekta u.c. izmaksu amortizācija, apkopes u.tml. dzīvoklī ar centrālapkuri par to nav jāmaksā.

    te arī liels nopelns ir gāzes cenu kritumam. pāris gadus atpakaļ cena bija +20%. gāzei paredz tālāku samazinājumu arī tuvākos 2-3 gadus, viennozīmīgi labākā alternatīva (ja ir tāda iespēja).

    Patīk

    • Ernests saka:

      Es jau salidzinu tekošos mēneša apkures izdevumus, lai saprastu kā dzīvoklī maksājumu tik, māja tagad maksāju tik.
      Kautkadas kopējās izmaksas varēs rēķināt tikai pēc gadā diviem, kad būs gada paterini un ieguldīto līdzekļu kopsummas.

      Viens gan paliek nemainīgs – vainu ieguldi vairāk sākumā būvējot un tad mazāk ekspluatācijā vai otrādi.

      Patīk

      • Ivo saka:

        Man dzīvoklī Rīgas siltums apkure par janvāri – 1,8 eur/m2 (tsk PVN).

        viens skaitītājs uz visu māju, visiem radžiki uz maksimumu – nav jēgas taupīt jo maksā pēc m2..

        pats arī uzturu komforta temperatūru 24 grādi :))

        Patīk

  4. no malas@nomalas.com saka:

    Mjā. Man dzīvoklis 510mm ķieģelis, 62m2, bēniņos uzliku vati ap 150mm, citādi iepriekš bija pavēsu un janvāra rēķins par apkuri 140+20e boileris. Dzivoklim gan nav savs siltumskaitītājs.

    Patīk

  5. Jānis saka:

    Salīdzinājumam:

    115m2 koka paneļu māja, ~65m2 apsilde ar siltajām grīdām (regulēju manuāli), pārējās 3 istabas + vannasistaba – radiatori ar automātisko regulāciju (pa dienu +16, vakaros +19,5), cita papildus apkure nav. Janvāra vidējā temp ārā -7,5C (tas ir auksti, 4 gadu laikā tāda vidējā nav bijusi). Mājas vidējā temp +19. Vidējās temperatūras rēķinu izmantojot Netatmo āra un iekšas moduļus.

    Gāzes patēriņš 257m3 (ietilpst arī ūdens sildīšana uz boileri – 3 cilvēkiem, skatoties pēc vasaras ~20m3), kopējais mājas elektrības patēriņš 311kwh.

    Patīk

  6. Jānis saka:

    P.S. Par to vidējo 22C neticu. Tad jābūt +25 un vairāk vakaros. Jo reāli istabās, ja no rīta ir +19, tad pa dienu norkīt līdz +17 (vai pat +16, ja ārā -20), un vakarā atkal paceļ līdz +19-20 ar 1-2h sildīšanu.

    Patīk

    • Ernests saka:

      netici kura 22gradiem? ar automatiku un telpas/ara regulatoru man telpas temperaturanprektiski nestaiga (iznemot tas reizes kad saule intensivi iespid)
      butu malkas apkure vai manuals sledzis gazes katlam tad ja , bet ar automatiku sistema pati uztur temperaturu.

      Patīk

  7. Kāpēc tik maz kamīnu kurināji? 🙂

    Patīk

    • Ernests saka:

      Priekš siltuma nav vajadzīgs (drīzāk pat kaitē jo tad viesistabā pa karstu 🙂 ), bet noskaņai katru vakaru nav vēlmes.
      Ja kamīns nav sajūgts ar apkures sistēmu, tad tā kurināšana ir tīri izklaide acīm nekas vairāk.

      Patīk

      • Guncha saka:

        Nu vispār ventilācija ar rekuperāciju atgūst siltumu, tādejādi , ja pieplūdi novirza uz tālāko telpu no kamīna, bet nosūce ir no tuvākās telpas kamīnam, tad daļēju saražoto siltumu tomēr varētu atgūt ar nosacījumu, ja āra t nav stipri tuvu 0

        Patīk

      • Guncha saka:

        Kā reiz šo problēmu:
        “Silto grīdu inerce” (6 un vairāk stundas) varētu apspriest tematā:
        “Ko Tu vēlētos uzzināt?”
        – Varbūt, ka ēkā ar 200mm un vairāk siltumizolāciju ir kā reiz jēga likt radiātorus, lai nekļūsti par vergu siltajām grīdām, kad pie Tevis ieveļas 10 draugi (sildķermeņi) un saka:
        “Rādi kā kuras, Tavs jaunais kamīns” un Tu saproti, ka +26 grādi ir garantēti pirmās 1/2 laikā…
        – varbūt ir jēga siltās grīdas dalīt vairākās zonās…
        – Varbūt …

        Patīk

      • Tev kamīns pagaidam bez siltuma akumulācijas? Var būt tie ķieģeļi izlabos strauju temperatūras paaugstināšanu viesistabā…

        Patīk

      • Ernests saka:

        Temperatūra necelas strauji, bet ceļas. Ķieģeli dos ilgāku siltuma atdošanas laiku.

        P.s. kamīns tika likts kā ekstra acu priekam . pilnīgi iracionāls pasākums no izmaksu/ieguvuma viedokļa.
        Redzēs ko runasu pavasarī/rudenī kad varēs jau atslēgt apkuri bet būs vēl drēgnās dienas

        Patīk

  8. Cits Elektriķis saka:

    Sveiks! Kāds Jurijam ir siltumsūknis? Firma, jauda?

    Patīk

  9. Esmu pārsteigts par Sitlumsūkņa efektivitāti apsver to arī savā mājas projektā. P.S. Paldies par tavu ieguldīto laiku un darbu šī bloga tapšanā.

    Patīk

  10. Alise saka:

    Ernest, kā Tev saulainajās dienās – apkures katls guļ? Mums gandrīz vai logi jātaisa vaļā. 🙂

    Patīk

  11. Fedja saka:

    Tagad, kad pagājusi ziema un ir savākušies dati, mazliet padalīšos ar savu statistiku par dažādu apkures veidu izmaksām.

    Man māja ir 200m2, apkurināta ar zemes siltumsūkni Buderus 11kW. 1. stavā siltās grīdas un temperatūra pastāvīgi 22,5 grādi. 2. stavā radiatori, ziemā pa darba dienām 15 grādi, brīvdienās, kad esam visa ģimene – 22 grādi. Mājai ir aukstie bēniņi, siltināti ar 50 cm ekovati, koka 2slāņu logi, māja celta no skaidbetona un patreiz ir bez ārējā siltinājuma.

    Elektrības patēriņš 3 ziemas mēnešos jan, feb un mar uz apkuri un karstā ūdens sagatavošanu 2015. gadā = 3140 kWh = +/- 500 eur.

    2016. gadā ierīkojām centrālapkures kamīnu, kas visu šo ziemas periodu tika lēnā garā tika kurināts no rīta līdz vakaram, tādējādi nodrošinot to, ka tika uzkarsēts boileris ar karsto ūdeni un siltumsūknis no rīta līdz pat naktij neieslēdzās. Akumulācijas tvertne mums ir samērā maza – 300 litri, tāpēc sakrāt siltumu visai naktij nav iespējams.

    Nu lūk, 2016. gadā elektrība apkurei un katstajam ūdenim gada pirmajos trīs mēnešos tika patērēta 1789 kWh = 286 eur. Tātad, ja neņem vērā vidējās tepmeratūras atšķirību, kurinot kamīnu elektrība tika ietaupīta ap 200 eur. Tajā pat laikā ir nokurināti ap 8m3 malkas, kas arī izmaksā ap 200 eur, līdz ar to var teikt ka piekurināšana ar malku tad, ja ir normāli strādājošs siltumsūknis nekādu finansiālu labumu man nedeva. Var uzskatīt, ka kamīns pilda tikai dekoratīvu funkciju. 2000 eur ieguldījums pašā kamīnā un tā pieslēgšanā manā gadījumā neatmaksājas, ja uzskatām to par mēģinājumu samazināt apkures izmaksas.

    Ceru, kādam šī pieredze noderēs.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Man apkures sezona nostājas uz 1100m3 gāzes, tātad zem 500eur ar visu to ka telpās bija 22-23gradi

      Patīk

      • Fedja saka:

        Tev ir ūber-nosiltināta māja, laba profila un pareizi uzstādīti logi, tāpēc arī mazs patēriņš. Mans stāsts vairāk ir par to, ka piekurināšana ar malku ekonomisku efektu nedod, bet tieši otrādi – rada papildus izdevumus.

        Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.