Gaisa kvalitāte ( CO2 līmenis ) un piespiedu ventilācija

Tā kā logi pēdējo reizi vērti vaļā kautkad decembra vai pat novembra mēnesī, un visa svaigā gaisa pieplūde mājā notiek tikai caur piespiedu ventilāciju (nu un tik cik pāris reizes dienā ieiet pa durvīm), bija interesanti noskaidrot kāda tad ir gaisa kvalitāte pie konstantas 65m3/h gaisa apmaiņas un pastāvīgas dzīvošanas, ēdiena gatavošanas utt.

Rādītāji dažādās telpās svētdienas pēcpusdienā 934-978 ppm Co2 līmenis.
Pārslēdzot ventilāciju uz 125m3/h pēc 4 stundām rādītājs nokrities līdz 726ppm un tur arī aptuveni turējās.

Pēc normām skaitās zem 1000 ppm ir ieteicamais rādītājs iekštelpām pēc dažādu standartu skalas, labi ja cipars ir vēl mazāks kautkur 600-800ppm.

Tā kā ārā vairs nav lielie mīnusi, tad būs laikam jāpalielina gaisa plūsma, lai būtu rādītājs ap-zem 800 ppm.

P.S. Paldies Viktoram par iespēju izmērīt mājoklī CO2 līmeni.

P.P.S. Prieks par gaisa kvalitāti darba vietā – 430-480ppm.

Šis ieraksts tika publicēts Ekspluatācija, Ventilācija ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

13 Responses to Gaisa kvalitāte ( CO2 līmenis ) un piespiedu ventilācija

  1. uldis saka:

    Darbavietā – apskaužami. Man Rīgas centrā pie atvērta loga ir ap 500, kā var telpās iegūt šādu rezultātu?

    Patīk

  2. Man valdemāra centra birojā arī uzrādīja 480 ppm. Tikai mitrums bija knapi 27%.

    Patīk

  3. Oskars saka:

    Mērījumi tika veikti ar Netamo staciju? Ir kādi lētāki Co2 sensori?

    Patīk

  4. edzabeen saka:

    Vai ir pārliecība, ka iegūtā starpība būs iztērētās enerģijas vērta? Apmēram 30 min meklējumi internetā neļāva atrast datus ar atsaucēm, ka starp rādītājiem zem 1000 ppm būtu kāda atšķirība ietekmē uz veselību. Vietām ir minēts, ka rādījumi virs 800 var radīt subjektīvas sūdzības, bet bez pamatojuma.

    Ja ir laiks un vēlēšanās viens garāks raksts par CO2 mērījumiem un telpu gaisu (tiesa sabiedriskās vietās) ir šeit: http://energy.lbl.gov/ie/viaq/pubs/LBNL-43334.pdf

    Pārskats par veselīgu ēku gaisu kopumā – šeit: https://engineering.purdue.edu/~yanchen/paper/2000-7.pdf

    Publicējis 1 person

  5. Guncha saka:

    Piedodiet, ka iespraucos, bet vai korektāk nebūtu
    ……bija interesanti noskaidrot kāda tad ir gaisa kvalitāte pie konstantas gaisa apmaiņas REIZI SEŠĀS STUNDĀS un pastāvīgas dzīvošanas……
    (150m2*2.7m ~=400m3 / 65 ~= 6h)

    Patīk

    • Ernests saka:

      no kurām 12 stundas neviens izņemot kaķi nav uz vietas…
      tāpat ja pēc normatīviem ir 20m3/h gaisa uz katru cilvēku – tad dzīvojot 3 cilvēkiem mājām kam lielāka apmaiņa.
      un kas saka, ka netiek ieslēgts 2/3 ātrums, kad to vajag?

      P.S. manuprāt pie normatīviem jāpieeiet kompleksi nevis atduroties no viena cipara.
      P.P.S. Ja 3cilvēku ģimene dzīvo mazģimeņu dzīvoklī 32m2 un pārvācas uz privātmāju 300m2 – vai tas nozīmē, ka gaisa apmaiņai abos mitekļos ir jābūt ar vienādu kārtu (reizi 2-3 stundās), vai tomēr rēķinam pēc patēriņa?

      Patīk

      • Guncha saka:

        ….vai tomēr rēķinam pēc patēriņa?…..
        Varu gan piekrist gan oponēt:
        1)Tavu māju var pielīdzināt hermētiski noslēgtam traukam, kurā lielāko daļu CO saražo cilvēki, bet pastāv patstāvīga ķīmisko vielu izdalīšanas no materiāliem + mitrums
        2) Kā ventilācijas sistēma nodrošina …..ja pēc normatīviem ir 20m3/h gaisa uz katru cilvēku….. ,lai gaiss apmainās tajā telpā, kurā uzturas personas? Ja nemaldos, tad gaisa pieplūdi organizēji istabās, bet nosūci tehniskajās telpās.
        2.1 Papildjautājums – kāda ir sistēmas balansēšana? Piemērs: trīs cilvēki 4h atrodas viesistabā, uz visu māju (400 m3) pieplūst 65 m3/h – viesistaba saņem 1/6 daļu no kopējā ieplūstošā gaisa vai 10 m3 ………. šajā gadījumā stipri pietrūkst līdz 20 m3/h uz vienu cilvēku.
        3) Vai raksā par gāzes katla atrašanos mājas sastāvdaļā neminēji …. ventilācija būs ieslēgta 24/7 ? Tātad tās 12h ventilāciju izmanto kaķis un gāzes katls 🙂
        4) Pat ja ģimene izmantotu tikai 32m2 no mājas atlikusī mājas daļa būtu jāvēdina.

        Esmu daudz domājis par māju mājā. Sadala māju trijās daļās un pēc vajadzības izmanto. Teiksim ziemā 1/3; rudenī, pavasarī 2/3. u.t.t.
        Bet nekā – cik lielu uzcēli – tik daudz arī jāapkurina un jāvēdina.
        Ir protams atšķirība vai uz 300 m2 dzīvo astoņi vai divi, bet tie divi reizēm mēdz aiziet līdz guļamistabai 16m2 uz kādām stundām 9 -10, tātad šajā telpā ir jānodrošina 20 m3/h X 2 X 10h.

        Patīk

  6. Ernest, kaa Tu esi saregulejis atrumus, cik m³ uz 1,2,3 ? Un varbut tev ir izskaidrojums kapec ta un ne citadi ? Pats tagat reguleju rekuperatoru, bet nav ne jausmas kaa, lai labak savada 🙂 Ari jautajums par filtriem, remonta laikaa lietoji rekuperatoru, un vai esi jau tirijis filtrus ?

    Paldies

    Patīk

    • Ernests saka:

      saliku ja nemaldos 60/125/250 pie maksimāliem 300.
      Liku intuitīvi, sākumā turot uz 1ā ātruma, tad vairāk laika uz 2ā ātruma.

      celtniecības laikā pasākums bija ciet, jo pašu iekārtu uzkāru pēc būvdarbiem, arī difuzorus uzliku pašās beigās kad visi darbi bija pabeigti – iemesls, lai putekļu neiet iekšā gaisavados.
      filtrs pa 2 mēnešiem ir vizuāli pamanāms pa tumšā krāsā – tomēr no ielas nāk iekšā putekļi…

      Publicējis 2 people

  7. Artūrs saka:

    Labdien, Ernest. Arī domāju ierīkot ventilāciju ar rekuperāciju, bet gribētu zināt Jūsu atsauksmi:
    Vai pēc kāda laika lietošanas esat apmierināts ar ventilāciju?
    Vai nav sajūtas, ka pūš, gaisam cirkulējot? Vai nešķiet, ka gaiss ir sauss, auksts un tml.?
    Kāda ir vidējā starpība starp temperatūru ārā un ienākošā gaisa temperatūru ziemā?

    Publicējis 1 person

Dalies ar savu viedokli

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.