Pirmā nedēļa mājās

Nedēļu jau kā pārcēlos uz jaunajām mājām.

Sajūtas protams interesantas un atgādina iepriekšējo ievākšanos dzīvoklī, kad telpa dubultojas, un līdzpaņemto mantu apjoms knapi piepilda pāris telpas… nu nekas gan jau pusgada laikā apdzīvos pilnībā arī šīs telpas.
tāpat pateicoties beidzot atnākušajam aukstumam un mīnusiem radās iespēja pārliecināties par visu inženiersistēmu darbotiesspēju un dažādiem sīkumiem, kurus nepieciešams likvidēt.

Kondensāts un piespiedu ventilācija:
pirmās dienas nebija uzstādīts rekuperators, kā rezultātā telpās intensīvi sāka krāties mitrums un norasot logi pat pie visa tā ka 3 stiklu paketes. tiklīdz uzliku rekuperatoru un palaidu minimālo ventilācijas režīmu – 60m3/h tā diennakts laikā liekais mitrums pazuda, kondensāts no logiem arī ir prom – viss sauss un telpās turas 45% gaisa mitruma līmenis.

Apkures regulēšana:
tā kā loki nav vienāda garuma, tad sākotnējais ieregulējums – visi apkures loki max vaļā rezultējās, ka pāris telpas praktiski netiek apkurinātas un ir par 2 grādiem aukstākas nekā citas. Pēc trešās dienas loku regulēšanas ir +- panākts ka visās telpās cirkulē apkures ūdens un atliek vienīgi pasekot vai nevajag tomēr kādā telpā vēl vairāk samazināt plūsmu lai starpības temperatūrās starp telpām nepārsniegtu 1 grādu.

Karstais ūdens:
ģimenē, kas ir pieradusi tecināt ūdeni neskatoties uz tā patēriņu pirmās dušošanās reizes beidzās ar kliedzieniem. Uzstādot dušas galvas ar 10l/min caurplūdi pat 160litru dražice tvertne ar 50grādu iestatīto temperatūru izbeidzas pēc 10 minūtēm un pat ar visu to, ka kautkur 5tajā minūtē pieslēdzas katls uz karstā ūdens sildīšanu rodas pāris minūšu “berde” ar vēsu ūdeni krānā. Šo atrisināju paceļot temperatūru līdz 55grādiem. Nākamajiem māju būvniekiem iesaku tomēr padomāt par jaudīgākas tvertnes izvēli – 200l ar vismaz 1m2 siltummaiņa laukumu.

No lietām kur piefiksētas kļūdas:
karstā ūdens recirkulācijai nestāv pretvārsts, rezultātā kamēr strādā cirkulācijas sūknis ar karsto ūdens lietošanu viss ir OK, BET tikko cirkulācijas sūknis atslēdzas, tā karstais ūdens plūst nevis caur boileri, bet caur recurkulācijas loku pa tiešo no aukstā ūdens padeves.
ieejas durvis jāregulē – pa apakšdaļu velk iekšā auksto āra gaisu un vējtverī rodas lieki siltuma zudumi.

Apkures automātika un kamīns:
tā kā viesistabā ir kamīns, bet apkures automātika ir kopējā (nav uz katru telpu atsevišķi), tad iekurinot kamīnu joprojām darbojas arī apkure – rezultātā pat ar visu to ka telpā temperatūra paceļas līdz 24grādi siltās grīdas viesistabā neatslēdzas. vai citā gadījumā uzsilst arī koridors kur stāv automātikas regulators un atslēdz apkuri uz visu māju. Šobrīd domāju par iespējamajiem risinājumiem un kā variantu izskatu iespēju uzstādīt viesistabā uz sienas atsevišķu temoregulatoru un uz konkrētajiem apkures lokiem servomotorus (1 regulators + 4 loku servomotori). Šādi faktiski vajadzētu sanākt viesistabas “automatizācija”, kad pārāk uzsiltot telpai tā atslēdzas no pārējās apkures, tātad varēs biežāk kurināt kamīnu. Atliek tik saprast vai šādā variantā komutācijas bloks vispār vajadzīgs ? Varbūt viss darbosies arī ekonomiskajā variantā – pa tiešo padod uz termoregulatoru 230V, bet no termoregulatora “nobaro” NC servomotorus.

Šis ieraksts tika publicēts Apkure, Ekspluatācija, Ventilācija ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

21 Responses to Pirmā nedēļa mājās

  1. Congrats ar ievākšanos!

    Patīk

  2. KK saka:

    Apsveicu un apskaužu 😉

    Patīk

  3. Alise saka:

    Apsveicu! 🙂

    Patīk

  4. Alise saka:

    Par boileri – mums 200 l, un uz 5 cilvēkiem vēl ne reizi nav aptrūcies ūdens. Bet paradumi jau ar dažādi – viens bieži nav mājās, mazais ne katru dienu iet dušā utt.

    Patīk

  5. Alise saka:

    Jā, rekuperators – tas ir “spēks”. Gaiss normāla mitruma pat mitrajā rudens laikā.

    Patīk

  6. Dzintars saka:

    Forši ka jau ievācāties. Man interesē: neskatoties uz vates siltinājumu un pareizo materiālu izvēli, kad siena teorētiski elpo, mitrums tik un tā liels? Vai arī tas vēl joprojām ir tehnoloģiskais mitrums? Šitas būtu labs piemērs par to mitruma režīmu konstrukcijās.

    Patīk

  7. Sandis saka:

    Apsveicu! Novēlu tuvākajos mēnešos neatrast nozīmīgus trūkumus un izbaudīt esošo!

    Patīk

  8. sarkanakmens saka:

    Apsveicu, forši! 🙂

    Patīk

  9. Fedja saka:

    Apsveicu, lielas un patīkamas pārmaiņas! Kas attiecas uz kamīnu tad vēlos brīdināt par vienu lietu – siltajai grīdai ir liela termoinerce. Man mājās apkures trubas ir iebetonētas 5-7 cm dziļumā un uz istabas temperatūras izmaiņu (regulējot to siltumsūknī) par 2-3 grādiem aiziet diennakts. Kad sāku kurināt kamīnu pāris grādi istabā bija klāt jau stundas laikā. Silto grīdu atslēgšana te neko nemaina. Savukārt, ja grīda atdziest un tu beidz kurināt kamīnu, tāpat paiet vismaz diennakts, kāmēr temperatūra izlīdzinās, pat laižot grīdā 50 grādus, normālo 30-35 grādu vietā (kad ārā ir mīnus 10).
    Tāpēc apkures loku automātikas uzstādīšana te neko neatrisinās, būs brīžiem karsti, brīžiem auksti. Arī no ekonomijas viedokļa gāzes apkure izmaksās gandrīz tik pat cik malka (ar transportu un apstrādi).
    Šī iemesla dēļ atteicos no parastā Jotulveidīgā kamīna, kurš bez darba bija nostāvējis 2 gadus un uzstādīju kamīnu ar termonesēja čaulu, kas siltumu novada esošajā apkures sistēmā, piesildot akumulācijas tvertni un ūdens boileri. Rezultātā ir gan uguns dotā omulība viesistabā, gan tā stipri nepiekarst (bet ir jūtams patīkams siltumiņš caur stiklu), un kurinot kamīnu arī pie mīnus 20 siltumsūknis iekšā neslēdzas. Par laimi man siltummezgls ir tieši aiz sienas, kur viesistabā stāv kamīns, bija pietiekoši vienkārši visu ierīkot.
    Kas attiecas uz apkures lokiem, patreiz esmu visu izbalansējis ar roku, bet tomēr divu gadu laikā novēroju situācijas, kad dažādās telpās temperatūra nedaudz staigā, visdrīzāk vēja ietekmē, un man nākas mazliet pārbalansēt arī mainoties āra temperatūrai no +10 uz -20. Tāpēc droši vien nāksis katrā istabā uzlikt savu devēju un lokiem servomotorus. Žēl, ka laicīgi netika savilkti vadi šādam pasākumam…

    Patīk

  10. Guncha saka:

    Apsveicu!
    Izbaudi ieguldītos pūliņus!
    Gaidu ekonomiskos aprēķinus mēneša/gada griezumā.
    P.S. Es šobrīd cīnos ar rekuperātora lietderību:
    gāzes patēriņš nedēļā 85m3 – bez piespiedu ventilācijas,
    100 – 123m3 ar ieslēgtu rekuperātoru 😦

    Patīk

    • Ernests saka:

      Tas ar cik m3 jaudu?

      Patīk

      • Guncha saka:

        Atkarībā no diennakts stundām no 100-300m3

        Patīk

      • Ernests saka:

        priekš kam tik daudz? man stāv uz 60m3 un pilnīgi pietiek. tāpat diennaktī sanāk lielāka apmaiņa nekā prasa normatīvi.
        P.S. tiesa gan co2 līmenis nav mērīts, bet sajūtas ka gaiss ir svaigs.

        Patīk

    • Alise saka:

      Manam rekuperatoram 150 m3/h ir minimālais, tādā režīmā arī visu laiku strādā. Pirms gada pamērīju CO2, bija ļoti labs rezultāts.

      Patīk

    • Alise saka:

      Bet temperatūras jau arī krietni svārstās. Domā, tas patēriņš tik ļoti pieaug tieši dēļ rekuperatora?

      Patīk

      • Guncha saka:

        40 nedēļu gari mērījumi apliecina, ka ventilācijas iekārta PATĒRĒ nevis atgūst siltumenerģiju. Man šim apstāklim ir divi izskaidrojumi:
        – manuāli veicot telpas vēdināšanu neviens par CO2 neuztraucas, un māju vēdina ” pēc sajūtas” tad, kad cirvi var pakārt, savukārt gadījumā ar piespiedu ventilāciju to dara patstāvīgi un vidēji par %15-20 vairāk kā vajadzētu – iemesls: gaiss nav tikpat svaigs kā ārā.
        – rekuperātors pie noteiktas temp, mitruma, bla bla, laboratorijas apstākļos atgūst LĪDZ 80 – 90% no telpas siltuma
        Saliekot kopā pirmās pozīcijas 15-20% ar otrā iemesla 10-20% kopā sanāk gāzes patēriņa pieaugums apkurei.
        Kāpēc Tu domā, ka mani 100-300m3 ir vairāk par Taviem 60m3, Vai Tavas mājas kopējā vēdināmā platība nav ap 120m2?
        Man vēdinās no 150m2- 240m2
        + režīms ~60m2 telpa ar 300m3 jaudu, tad kad mājās notiek danči un …

        Patīk

      • Ernests saka:

        protams ka piespiedu ventilācija patērē – nevienā brīdī neesmu teicis ka tā RAŽO, bet ir starpība vai tā patērē +50% apkurei (ventilators kas pūš 24@7 visu atmofērā) vi +20% apkurei (caur rekuperāciju).
        Protams var risināt kā pierasts – slaucīt no logiem kondensātu, un virināt logus brīžos kad “cirvi var pakārt” , katrs izvēlās pats savu komforta līmeni un izmaksas par to…

        Patīk

      • Guncha saka:

        Vienīgi problēma jau ir iekš …..gāzes patēriņš nedēļā 85m3 – bez piespiedu ventilācijas,
        100 – 123m3 ar ieslēgtu rekuperātoru :(………
        Tātad ja ventilācijas iekārta nav ieslēgta, māja pa izbūvētiem vent kanāliem izvēdinās (vārsts uz pieplūdi un nosūci netiek aizvērts) citi mājas iemītnieki domā, ka viss vēdinās un pēc inerces never vaļā logus.
        Savukārt ieslēdzot agregātu pat pie īpaši zemiem apgriezieniem pieaug gāzes patēriņš, lai gan ražotājs sola, ka vēdinot tiks atgūts siltums salīdzinājumā ar dabisko ventilāciju, kad ir izbūvēti pieplūdes un nosūces kanāli.

        Patīk

  11. g2 saka:

    Apsveicu ar ievaakshanos! Cepuri nost, ka raksti sho blogu.! Loti noderigi , tiem kas doma par majas buuvnieciibu!

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.