Elektrība procesā

Izlēmu, ka tomēr taisīšu sadalni pa smuko, plus nodrošināšos lai nedabūtu pa nagiem. Tā kā process aizņem vairāk par dažām stundām ,tad pagaidām pāris bildes ieskatam ar to kā būs, pārējais kad pabeigšu degošās lietas uz gadu miju 🙂

Ja nu kāds redz kautko kritiski aplamu laipni lūgti komentāros.

IMG_20151215_223820 IMG_20151215_223834

Tad nu sākot no augšējās rindas:

  1. komutācijas rinda
  2. tukšums atstāts 4P pārsprieguma aizradzībai, ievada slēdzis 3P+N, fāžu indikācija, komutācijas mezgls,  dimmers uz sliedes, impulsa releji
  3. 3P plītsvirsma, cepeškrāsns, “neatslēdzamās gaismas”- koridors, katlene, fasāde, noplūdes automāts +gaismas (aizsargātās)
  4. “neatslēdzamie patērētāji” – katls, signalizācija, cirkulācija, noplūdnieks+rozetes, noplūdnieks+vannasistaba, noplūdnieks+vannasistaba2
  5. “neatslēdzamie patērētāji” – ledusskapis, vēlkautkas, noplūdnieks+rozetes, noplūdnieks+veļene,boileris,trauķene
  6. ievada savienojums (kabelis bija pa īsu), automāts uz saimniecības ēku, komutācija

Rezultātā ir aizsargāta praktiski visa māja no strāvas noplūdes un iespējamās elektrotraumas, bet pie viena – ja arī nostrāda strāvas noplūde, tad nodziest nevis visa māja bet tikai noteiktas daļas, atstājot mājas “dzīvības funkcijas” netraucētas.

Šis ieraksts tika publicēts Iekšdarbi ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

24 Responses to Elektrība procesā

  1. KK saka:

    Izskatās viss ļoti pārdomāti, es sev ja taisītu varbūt vēl katrai fāzei uzliktu sprieguma kontroles relejus http://www.elektro24.lv/lv/katalogs/shop/automatization/modularas-vadibas-ierices/kontroles-releji/sprieguma-kontroles-relejs-hrn-35–1-f–u-160-276v. Kādu pārsprieguma aizsardzību liksi, vai būs atsevišķi arī zemējuma kontūrs un kāds ir skapja modelis .. izskatās gana plašs 🙂

    Patīk

    • Ernests saka:

      Fāzu sprieguma kontrole manuprāt vairāk ir nepieciešama vecos un pārslogotos kur spriegums būtiski svārstās. Manā gadījumā ir jauna samērā īsa kabeļlīnija, jauns trafs un stabili 236V ieejā. Pie tam sprieguma kontroles releji pamatā ir līdz 16A (arī šis), kas nozīmē ka to var izmantot tikai vadībai un pašu pieslēgumu jātaisa caur kontaktu releju kas tur vismaz 32A – rezultātā uz katru fāzi vismaz 4 vietas ir aizņemtas uz din sliedes.

      Par pārsprieguma novadītāju vēl jākonsultējas, bet cik skatos, tad kā variants ir V25-B+C 3+NPE

      Patīk

  2. KK saka:

    Pamanīju, ka tev ievada slēdzis un saimniecības ēkas automāts ir sadalīts divos viens ir priekš fāzēm un viens nullei, ja pareizi atceros tad tā nav pareizi, ka var atslēgt nulli neatslēdzot fāzes. Varbūt esmu kaut ko sajaucis, gan jau gudrāki prāti precizēs 😉

    Patīk

    • Ernests saka:

      Ta atdalita nulle Ir pagaidam, jo uz vietas nebija 4p sledzu. Savukart vietu ierezervet vajag lai pec tam bez problemam var nomainit

      Patīk

      • KK saka:

        Skaidrs, tad jau viss kārtībā arī ar manām zināšanām .. veiksmi darbos un paldies par tik sakarīgu blogu! 🙂

        Patīk

      • Kaspars saka:

        Ernest, silti iesaku pēc iespējas ātrāk likvidēt šos atdalītos neitrāles slēdžus. Lai elektriķu dievs nogrābstās, ja nejauši kļūdas pēc atslēgsi neitrāles slēdzi pie ieslēgtām un darbojošām slodzēm. Neitrāles pazušana 3fāžu sistēmā ir viena no bīstamākajām avārijām.
        Godīgi sakot neredzu lielu vajadzību likt 4 polus ievadslēdzī un saimniecības ēkas automātslēdzī. Manuprāt, jo mazāk nevajadzīgu savienojumu vietu neitrālē, jo labāk.
        Saimniecības ēkas automātslēdzi barotu pirms mājas ievadslēdža, lai ja nu gadījumā kas jāpārtaisa mājas sadalnē, varētu neatslēgt saimniecības ēku. Man pašam ir tā uztaisīts, bet tas tāds sīkums.

        Patīk

  3. MrKAA saka:

    Kā plāno nodalīt atsevišķu 0 katram noplūdniekam? https://www.youtube.com/watch?v=Yr8S-0dpNgg

    Patīk

    • Ernests saka:

      katram noplūdniekam nevajag atsevišķu nulli – “izolētu nulli” jātaisa uz automātu grupu kas atrodas aiz noplūdnieka – bildē jau tagad redzams ka uz noplūdnieku iet nulle (zilais vads), pēc noplūdnieka šis zilais vads caur “mazu kopnīti” tiek saslēgts ar nulles vadiem kabeļiem, kas pieslēgti drošinātājiem ar konkrētā noplūdnieka. (piemērs ar kopnītēm http://cs-cs.net/wp-uploads/2012/03/LSh08-Title2.jpg)

      P.S. video rullītī “konkrēts elektriķis” – pat skrūvgrieža spals bez izolācijas… tā kā šīs visopamācības iesaku skatīt kritiski un izvēlēties autoritatīvākus avotus. piemēram http://cs-cs.net/category/el-sh 😀

      Patīk

  4. xxx2 saka:

    “Ja nu kāds redz kautko kritiski aplamu laipni lūgti komentāros.”
    Kritiski aplams šeit ir pereobs! Vismaz x2 bet varbūt pat x3!
    Šādas sadales kastes esmu redzējis ofisos ar desmitiem telpu, un arī tad lai ekonomētu vadus parasti tiek liktas vairākas sadales kastes pa māju, nevis viss spītīgi vilkts uz vienu.
    Nu un protams rūpnīcās, kur jaudas un patērētāju skaits pilnīgi cits!

    Nav nekādas vajadzības vilkt visus vadus uz vienu punktu (var taisīt montāžas kārbas) un privātmājā uzstādīt tādu automātu skaitu!
    Ernest, šeit reāli tu esi pārtērējis vismaz 1-2keur (uz vadiem, automātiem, darbu) Un ieguvumu no šāda elektrotīkla nav absolūti nekāda! (Nu tikai vienīgi cik apmierināt savu ego – ar domu jo dārgāk, jo krutāk!) Es labāk aizbrauktu ceļojumā vai paņemtu kādu mēnesi bezalgas atvaļinājumu un padzītu luni 😉

    Patīk

    • Ernests saka:

      1. jā, piekrītu ka salīdzinot ar minimāli nepieciešamo ir perebors. bet, ja skatās no perspektīvas viedokļa, tad manuprāt risinājums ar nozarkārbām ir strupceļš.
      2. otrs jautājums – ko mēs uzskatām par minimāli nepieciešamo? šādu – http://www.greginspect.com/defects/electrical/DSC02034.JPG vai tomēr ko citu. piemēram iebūvētu bērnu aizsardzību rozetēs mēs jau uzskatām par standartu un nav nepieciešams kamēr bērnam pāris gadi visas rozetes līmēt ciet ar skoču.
      3. ja būtu 2stāvu māja tad loģiski, ka būtu otrā stāvā sava sadale, bet dēļ ietaupītiem 7 metriem uz kādiem 25-30 vadiem šoreiz izlēmu netaisīt vairākas sadalnes, vēl jo vairāk ka nebija kur to smuki noslēpt. bet te viss vienā vietā, kabeļi pienāk pa penāļim un jebkurā brīdī mainu citādi.

      izmaksas:
      kabeļi, gofras, tai skaitā sat, signalizācijas un interneta – 727 EUR
      rozetes un slēdži, tai skaitā multimedia – 382 EUR
      sadales kaste – 130 EUR
      automāti, dimmeri, nopludnieku, impulsa releji – 343 EUR
      sadales apsaite – lokanais vads, āderuzgaļi, presstangas utt – 194EUR – varētu taisīt ar cieto vadu, kas palika pāri, bet tad būtu lielāka darbietilpība
      darbs – 5 EUR par perforatora nomu + savs laiks.
      kopā 1776 EUR

      Laiks darbā:
      kabeļu izvilkšana ieštrobēšana un sagatavošana apmetumam – 5 -7 c/d
      rozešu un slēdžu montāža – 5-6 c/d
      sadalne – domāju kautkur 10 c/d saskries
      skaitu ar nulles likmi, jo šis ir tāds meditatīvs darbs, kura ietvaros ir iespējams sakārtot domas un “atslēgties”. kautkas līdzīgs padzīt luni 🙂

      P.S. agrāk mājā bija viena spuldzīte, veļu mazgāja strautā un ūdeni ņēma no akas. un tīri loģiski, ka pietika ar vienu kūstošo korķi pie skaitītāja. Pat 602 sērijas dzīvokļos vacajai rozetei virsū rakstīts max 5A, uzķīlēts dators ir ar 600W barošanas bloku + monitors + galda lampa un brīnās ka vadi uz īso un tehnika pa galam…

      Patīk

  5. Guncha saka:

    Tavā bildē grūti ir saprast aizsargautomāta nominālo strāvu, bet
    ja apgaismojumam aizsardzībai klasika ieteic lietot 10A, bet rozetēm 16A, un šādu metodi pielieto veidojot “skaistu” sadali, tad redz ko rāda cipali:
    10Ax230V=2300W; 0.013A X 230V = 2,99W ; 0.013A X 500 =6.5A
    Vai paskaidrot ciparus? Ja koridoram liec atsevišķu aizsargautomātu un izmanto led spuldzi ar 3W patēriņu, tad nominālā strāva ir 0,013A un tagad svarīgi: Pat īsslēguma strāva (6.5A) neatslēdz automātu.
    Tāpēc ceru, ka liela daļa automātu ir ar I nom = 0,5A, 1A max 3A uz apgaismojumu, signalizāciju, sūkņiem, katlu un 10 – 16A uz rozetēm
    Citādi neredzu jēgu veidot “smuku” sadalni, kas neatslēdz patērētāja īssavienojumus, nemaz nerunājot par pārslodzes strāvām.
    Nākamais jautājums: A kāpēc uz apgaismojumu, signalizāciju utt laist 3×1,5 mm2, ja aizsargautomāts ir 1A?

    Publicējis 1 person

    • Ernests saka:

      apgaismojumam B6A, mazākie LED nomināli 5W kur grupas pa 5-6gab, bet tā daudzviet led paneļi pa 12W vai lustras ar 30-40W , uz katru kabeli salasās kopā vismaz 20W. – bet tas pie nosacījuma ja visu taisa LED…
      rozetes primāri C10A, kur paredzētas lielākas slodzes, tur C16A

      3×1.5 jo 3×1 maksā tikpat…

      Patīk

      • Guncha saka:

        Ja vēlies taisīt pa “smuko” un “nedabūt pa nagiem”, tad
        – vai viss apgaismojums kopā pārsniedz 2300W (pie10A) vai 1380W (pie 6A)?
        mērķis sadalīt pa grupām: “… ja izsit koridorā, lai nenodziest visā mājā…” ar B6A tiks sasniegts – nekad neizsitīs, pat pie īsslēguma.
        – kādas funkcijas pildīs B6A aizsarg – automātiskais – slēdzis? (īsslēguma un pārslodzes strāva), ja caur automātu plūdīs 5W*6=30W vai 0.13A, nu kaut vai 12W*10=120W vai 0.5 A
        – 3×1 maksā tikpat, a 2×0,5 ? Iztur ap 5A vai 1kW
        – Nu līdz šim C piemēroja motoriem ar sarežģītiem palaišanas apstākļiem. Kāpēc C?

        Aizsargautomāts – lasāms, kā aizsargā vienu konkrētu patērētāju līnijā ar vairākiem patērētājiem. Piemēram : veļas mašīna 2200W un tai paralēli pievienots spoguļa apgaismojums 5W, nu neticu, ka automāts spēs atslēgties, ja 5W izdomās pārdegt.
        Savukārt “pārdegt” neizklausās pēc ….Izlēmu, ka tomēr taisīšu sadalni pa smuko…..

        Nu labi es atslābstu, varbūt, ka darītu tāpat, BET
        še jau runa iet kā darīt pareizi ar mērķi sabalansēt saimnieka kaprīzes ar būvnormatīviem un izmaksām
        A vispirms sapirkt, savilkt vadus, tad sapirkt automātus, noplūdniekus utt, un kā pēdējais sākt rēķināt īsslēguma strāvas un tikai pēc tam izstrādāt el. projektu – diez vai ir pareizā secībā

        P.S. Automātus neizvēlas, lai to krāsa ir pieskaņota sadalnes telpas sienas krāsai, bet gan pēc aizsargājamo patērētāju jaudas – it sevišķi ja patērētāju skaits un jauda ir zināmi

        Publicējis 1 person

      • Guncha saka:

        ……uz katru kabeli salasās kopā vismaz 20W. – bet tas pie nosacījuma ja visu taisa LED…
        Vai ir plāns pāriet uz kvēlspuldzēm :))), lai uz katru kabeli būtu 20W*10=200W ? :)))))
        būs jāizvēlas stipri, resni kabeļi :)))))

        Patīk

      • Elektriks saka:

        Guncha, ko tu viņu moki? Tak redzams, ka puisis ir elektriks-pašdarbnieks. A tu te ar īsslēguma strāvām. 😀
        Mani arī izbrīna, ka pie tuvu 2k eur ceņņika neatradās pārsimts eur projektam. Un tas vēl pie pašapmāna, ka paša darbs ir luņa dzīšana.
        Varbūt ar Gunchas komentu puisim beidzot pieleks, ka nevar zobus pats labot no internetā sagrābstītiem manuāļiem.

        Patīk

    • Taapat saka:

      Man nekādi nepielec kā patērētāja jauda ietekmē īsslēguma strāvu?
      Laikam kaut ko esmu palaidis garām, bet es visu laiku domāju kā notiekot īsslēgumam pie patērētāja, vadi īsslēguma vietā ir saslēgti “uz īso” un īsslēguma strāvu iespaido transformatora īsslēguma strāva kā arī kopējā kabeļu pretestība no transformatora līdz īsslēguma vietai.
      Kā Ernests raksta- līdz transformatoram nav tālu, tādēļ par mazām īsslēguma strāvām nav jāuztraucas. Cita lieta ka pie lielām īsslēguma strāvām visticamāk nebūs nekādas automātu nostrādes selektivitātes, un ir liels risks ka nostrādā automāts uzskaites sadalē. Tiem kas domā, ka var kaut ko mainīt ar C vai B automātiem iesaku pievērst uzmanību šo automātu raksturlīknei teiksim jau pie ne pārāk lielās 0,5kA īsslēguma strāvas.
      Patērētāja jauda ietekmēs aizsardzību pret pārslodzi, bet ja ir aizsargāts kabelis, slēdzis un ceramas arī vadi un savienojumi gaismeklī (ja tie šādiem ampēriem paredzēti) ko tad vēl tai lampiņai aizsargāt ar mazāku automātu?

      Patīk

      • Kaspars saka:

        Jā te nu Guncha ir salaidis pilnīgā tūtē tās īsslēguma strāvas. Īsslēguma strāvu nosaka ne patērētājs, bet transformators un kabeļu līniju garums un resnums, savienojumu kvalitāte.
        Gribu redzēt kā tu tos LEDus ieslēgsi ar B1 automātu. Pie ieslēgšanas strāvas pīķis sitīs vaļā automātu. Katrā LEDā ir barošanas bloks ar kondensatoriem. Tie sākumā tiek uzlādēti. Ja ir vairāki šādi LEDi uz vienu B1 automātu, pie ieslēgšanas un kondensatoru uzlādes automātu sitīs vaļā pēc īsslēguma. 🙂

        Patīk

  6. xxx2 saka:

    Varu tikai piebilst ka man uz māju ir 3 loki uz rozetēm, b16 automāti, vadi vienoti kārbās. Reāli vairāk nav vajadzības jo lavenergo tikai 16A pieslēgumu iedeva. +divi b16 drošinātāji – viens uz āra konteineru, otrs uz bēniņiem. Apgaismei 2 loki ar b10 automātiem. Ieejā 3xb16.

    Kopā 8 automāti.
    Apgaismes vadus arī vilku ar 3×1.5, jo tas vislētākais vads. Pa māju iztērēju ap 200m vada. (100 eur) Istabās man ir vismaz 2 dubultās rozetes pie katras sienas, Kur vajag, pat vairāk. Taisīju ar domu lai pagarinātāji nebūtu jālieto.

    Patīk

  7. Cits Elektriķis saka:

    Sveiks!

    Viss ir labi, neitrāli gan iesaku jo ātrāk jo labāk apvienot ar kopējo ievada slēdzi, jo kā jau te iepriekš rakstīja, ja darbā esošām fāzēm pazūd nulle, tad ir tinte, jo caur nulles vadu pienāks cita fāze tāpēc, ka nulles vada pretestība ir pazudusi. respektīvi pa abiem vadiem sāks nākt fāzes. Viss ir ok, kamēr patērētāju jauda ir vienāda uz abām fāzēm atsevišķi, bet, ja nē, tad tā kurai ir lielāka slodze, nodegs zilos uguņos.

    Par īsslēguma strāvām – neņem galvā, jo īsslēguma strāvas ir atkarīgas no: vadītāju garuma, šķērsgriezuma, pārejas kontaktu pretestības un visbeidzot no induktivitātes. Un tikai.

    Ja tā tiešām pa rupjo skatās. tad vidēji īsslēguma strāva tev vienā rozetē būs ap 40-60 A (tas ir tikai ļoti aptuveni), jo precīzi to var uzzināt tikai izmērot īsslēguma strāvu konkrētajā rozetē vai savienojuma vietā.

    Par automātisko slēdžu nomināliem, atkal jau jāņem vērā šī te pati induktivitāte, jo drīzāk C grupa mazā nominālā (1-6A) prasās uz LED un kompaktajām fluoriscences spuldzēm, jo reti kurš zina, ka virknē slēgtas šīs spuldzes rada diezgan lielas palaides strāvas, kā rezultātā pierastie B6 vai B10 automātiskie slēdži var atslēgties, kad tiek ieslēgts gaismas slēdzis. Bet tas jau arī te bija rakstīts.

    Lūk ar to C grupu uz rozetēm gan jābūt uzmanīgam un par īsslēguma strāvām ir jāsāk uztraukties, jo piemēram, B16- I max = 3-5 I nom kas ir (~48-80 A ), jo tur ja gribam būt ļoti precīzi ir 2,5 – 4,5 Inom, Savukārt C16- I max= 5-10 I nom (~80-160 A) Un te nu gan būs tā, ka diez vai tik lielas īsslēguma strāvas tu dabūsi, kā rezultātā točna var sanākt ziepes. Jo C grupu pa lielam, tās nostrādes raksturlīknes dēļ izmanto vietās, kur ir smagi palaišanas apstākļi, bet nu tavā mājā pagaidām tādus neredzu. Saistīts tas ir ar to, lai izturētu strāvas lēcienu palaides brīdī, bet pārējā laikā būtu nodrošināta nomināla aizsardzība atbilstoši momentālajai jaudai. Vienīgi, ja nu ļoti gribi C grupu, tad samazini nominālu, bet to nav ieteicams darīt, Un vēl C grupas liek uz ievadiem, kur ir iespējami lieli strāvas lēcieni no tīkla (tālu transformātors, gara līnija un kaut kur blakus ir gateris). Citos gadījumos tas nav ieteicams. Un nedomā, ka tev pāris mazi motoriņi radīs palaides strāvas kas spēs izslēgt B grupas automātisko slēdzi.

    Ā un vēl, vienīgais no manas puses, diemžēl ļoti neiedziļinājos bet galvenais atceries, ka zemējums no rozetēm uz kurām ir uzstādīts noplūdes automātslēdzis vai arī vienkārši diferencālslēdzis, drīkst satikties ar nulli tikai aiz šī nolūdes automāta virzienā uz ievada pusi.

    Un visiem pārējiem – nevajag noriet cilvēku par to, ka kaut ko ir nolēmis darīt savām rokām, piedevām, ja vēl ar izpratni. Domāju līdz šim cilvēks ir pierādījis, ka ir spējīgs lietas veikt pats saviem spēkiem un attieksme ir pareizā. Sevišķi tas attiecas uz “kolēģi” ar pseidonīmu elektriķis, kas baidās, ka viņam maizīti noņems šādi tipa “pašdarbnieki”.

    Publicējis 1 person

  8. Cits Elektriķis saka:

    Aizmirsu piebilst, ka C grupu izmanto vēl selektivitātes nodrošināšanai, jo pārslodzes gadījumā nav teikts, ka izslēgsies tuvākais automātiskais slēdzis. nostrādes laiki ir vienādi viņiem, parasti 0,1 s. Tāpēc parasti liek ne tikai augstāku nominālu ar attiecību 1: 1,6, bet arī atšķirīgas raksturlīknes.

    Patīk

  9. Ķiršlejas saka:

    Sadale ne pa jokam!:)
    No savas pieredzes varu teikt- gadījumi, kad tiešām noderēs šī cītīgi izdomātā “loģika” ar dažādo patērētāju dalītu atslēgšanu, reālajā dzīvē būs ārkārtīgi reti. Bet nekas slikts tas noteikti nav- ja attālumi/laiks/resursi atļauj, var taisīt šitā, ar domu par nezināmo nākotni, pa smuko. Varbūt kādreiz sagribēsi/savarēsi katram patērētājam uzkabināt kādu smarthouse monitoring/logging/control verķi- šeit tas būs elementāri izdarāms.
    Piebalsošu par nulles laišanu caur drošinātāju. Nedari tā, nav labi.
    Par B un C automātiem- pilnīgi pietiek, ja mājās ir normāls putekļu sūcējs. Vienādu strāvu B atsitīs, ka nemetas, C pat nenokleposies. Pārbaudīts uz savas ādas! 🙂
    Kas tas par “dimmeri uz sliedes”? Meklēju ilgi un dikti tādu savam āra LED apgaismojumam- tā arī neko neatradu…

    Patīk

  10. Saki, vai esi ielicis pārsprieguma aizradzību, jeb tā arī atstāji?

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.