Uz kā taupīt būvdarbos

Darbaspēks

Reiz izlasīju šādu te komentāru no celtnieka kādā no forumiem, kas faktiski paskaidro visu lietu būtību.

Diezgan smieklīgi palasīt, kā celtnieki strīdās, kurš var izdarīt lētāk, bet, kad jāsāk strādāt, neviens zem 60 eur dienā negrib pelnīt. un tie, kas būtu gatavi strādāt par zemāku algu, tie neko nemāk, vai arī, strādā ļoti pavirši. iespējams, ka ir tādi celtnieki, kas ļoti akurāti strādā pa 25 – 30 eur dienā, tikai 12 gadu laikā nav nācies tādus satikt, pat ne par tādiem dzirdēt. Vārdu sakot – strīdēties par cenām ir diezgan bezjēdzīgi, kamēr neviens nedefinē, pēc kādiem kvalitātes standartiem viņš par tādu cenu strādā.

Protams var strīdēties un diskutēt, bet ja celtnieks nopelna algu ar darbu nevis komisiju par materiālu sagādi, tad par kārtīgu darbu savus 60 eur/dienā (1200eur/mēnesī) grib saņemt, apskatot visas veikto darbu pozīcijas kas ir veiktas tieši šāds ir naudas apjoms pie kura nav bijušas problēmas ar kvalitāti, tempiem vai solījumiem. Tikko summas ir mazākas, tā sākas brīnumi vai arī nepieciešams daudz vairāk laika patērēt menedžmentam, jeb vienkārši runājot celtnieku dzenāšanai, kas nozīmē sāc tērēt lieki savu laiku, kas arī kautko maksā…

Protams tas nenozīmē, ka jāpiekrīt pirmajam nosauktajam ciparam, drīzāk parunājiet ar 3-4 kandidātiem, vienmēr būs tā ka viens ir pieradis strādāt ar lielāku peļņu, savukārt cits ar mazāku. Bet tad arī nebrīnieties, ka lētākais atnāk bez instrumentiem, prasa jums lai atvedat no nomas perforatoru utt…

Materiāli

Viss kas nav ekskluzīvs vai ko netirgo vienīgais pārdevējs brīdī kad sāc konkrēti runāt par cenu vairumā vietu ir +- vienādās cenās. Tie paši celtniecības bloki kuršos/depo/krauta/ss.lv maksā praktiski identiski (cenu atšķirība 2-5eur/m3). Protams kuršos un krauta šādu cenu jums piedāvās nevis pārdevējs kas paralēli skrūvē kopā santehnikas podu, bet gan projektu vadītājs no projektu daļas. Ja jums apjoms ir auto ar blokiem vai tie paši 80m2 grīdas seguma nebaidieties, ejat runājat un dabūsiet nevis plaukta bet projekta cenu. Lielākiem apjomiem vispār var sākt taisīt cenu aptaujas sūtot 4-5 veikaliem materiālu sarakstus (pirms tam gan vēlams aiziet arī uz veikalu, jo tādu cenu taujātāju sezonas laikā ir desmitiem). Depo gan visiem viena plaukta cena.

Kā tad ietaupīt uz materiāliem

Likums nr.1 – nesākt sarunu ar jautājumu “Cik % atlaidi iedosiet? ” 🙂 Parunājaties ar pārdevēju, jo arī viņš ir cilvēks, kam ir emocijas un simpātijas. Parādiet ka esat ieinteresēts piedāvātā produkcijā, ka esat nevis ekskursants, bet gan saprotat ko pērkat un ka esat gatavs pirkt. Līdz šim neviena šāda saruna nav beigusies ar vismaz simbolisku 5% atlaidi, bet tipiski tie ir vismaz 10-15% ko var dabūt uzreiz nost. Protams šāda saruna prasa veikt arī savu mājasdarbu kaut vai noskaidrojot cik šis pats materiāls maksā kādā internetveikalā 🙂

Kā jau tika minēts standarta materiāli visur ir +- vienā cenā. Izvēlaties vienu konkrētu vietu/menedžeri un strādājiet ar to – dabūsiet gan individuālu apkalpošanu, gan varēs vieglāk sarunāt labāku cenu, nu vai vismaz bezmaksas piegādi 🙂

Nākamais solis kā dabūt papildatlaidi ir samaksas princips – logu ražotāji, durvju ražotāji parasti prasa samaksu pēc principa 50/50, savukārt ja tiek piedāvāta 100% priekšapmaksa papildus 2-5% atlaide ir normāla prakse – protams šādi rodas riski par termiņiem.

Līdzīgie produkti. Piemēram dažādu ražotāju parkets – saliekot kopā visas izmaksas, ja redzat ka cenu atšķirība ir kautkur 10%, tad aizejiet pie tirgotāja parādiet kādi ir vienam cipari, kādi ir otram, ja tirgotājs būs ieinteresēts, tad paies jums kaut nedaudz pretīm un izlīdzinās piedāvājumus (ja vien nebūsiet salīdzinājuši dažādas klases materiālus piemēram Ruukki un Balex 😀 )

Nu un protams, tipiskākais kur iespējams iegūt būtisku ietaupījumu paliek joprojām tas pats PVN – kokmateriāli, smiltis šķembas, betons – šīs ir tās lietas,kur maģiskos 21% var pazaudēt visvieglāk. Protams jāmaksā skaidrā naudā uzreiz, nekādu čeku vai atbilstības deklarāciju, bet kas tad tai smiltij var būt slikts 🙂 Tad ir visādas galdniecības, žogu ražotāji, bruģa licēji utt – šeit bieži vien PVN sanāk dalīt uz pusēm.

Kaulēšanās par darba algu – jā vai nē

Atcerieties, ka mājas būvniecībā darba alga ir tikai ~30% no visām izmaksām, kas nozīmē nokaulējot 10% no celtnieka algas jūs ietaupīsiet tikpat cik sarunājot materiāliem 5% atlaidi, BET – materiālu kvalitāte no tā ka dabūjāt tos lētāk nemainās ne par cik, savukārt celtnieks var sākt strādāt ātrāk vai paviršāk, jo nopelnīt ta gribas tikpat. Manuprāt godīgāka pieeja ir vienoties par cenu apskatot objektu klātienē un izrunājot sagaidāmo kvalitāti, maksāt celtniekam tik cik norunāts, bet arī prasīt kvalitāti par ko esat vienojušies. Tad nav stāstu – “bet ko tu gribi par tiem grašiem ko tu maksā…”

Un galvenais atcerieties, ja jūsu attieksme pret citiem būs draudzīga nevis “tēlojot nezinko”, ir daudz lielākas iespējas, ka arī pret jums attieksies tāpat.

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Pārdomas ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

13 Responses to Uz kā taupīt būvdarbos

  1. adf saka:

    smilts var būt ar apaļām šķautnēm, ko nevar sablīvēt. saukta par upju/jūras smilti.
    smilts var būt netīra, kas rezultējas sliktā filtrācijā ( ja tas ir svarīgi).
    smilti var atvest mitru, kas de facto nozīmē, ka tiek atvests mazāk nekā ja būtu sausa smilts.
    šķembas var būt nepareizas frakcijas, nepareizs izmēru sadalījums iekš frakcijas ( nesamērīgi daudz mazākas šķembas pret lielām un otrādi).
    Betons var būt nepareizas klases, bez nepieciešamajām/norādītām piedevām utt.
    tie ir tikai daži no mīnusiem, ko iegūst maksājot ķepā par betonu, šķembām, smiltīm.

    Like

  2. Dzintars saka:

    30% par darbu…Nu nez, tas ir tikai Tev Ernest. Jo Tev materiāli no dārgā gala. Man sanāk 50% apmēram. Pat vairāk..

    Like

    • Ernests saka:

      kā krievi teiktu “oreģiļiķes požalsta” – viena raksta komentāros raksti “normālu dzīvojamo māju 125m2 var uzbūvēt arī pa 30000eur. Līdz pelēkajai apdarei.Bez visādām nevajadzīgām lietām. Vienīgi pašam viss jādara”, te raksti ka celtnieki izmaksāja 50%… par 7 gadu stroiku un to ka plāno uzsākt darbus vispār paklusēšu… kā tad ir?

      Like

    • Guncha saka:

      ….Jo Tev materiāli no dārgā gala….
      Dārgā gala materiāli nozīmē godīgi iegādāti veikalā?
      Tad jau sanāk, ka “lētos” sev var sarūpēt pie kāda, kas būvē māju – tā teikt paņemt nemaksājot.

      Like

  3. Guncha saka:

    Piekrītu Ernestam

    Papildus:
    – Celtniekus var savu reizi pacienāt ar kafiju vai citu “našķi”, bet ne katru dienu – sāk palikt bailīgi.
    – Ar celtniekiem var uzsākt sarunas un novest līdz “čomiskām” attiecībām, bet šajā brīdī darba kvalitāte iet uz leju, bet cenas pieaug.
    – Celtnieks nepanes, ka viņu sāk lutināt, bet var noskaidrot kurš no darbiņiem celtniekam ir kā nasta (piemēram tapešu līmēšana) un konkrētam darbam sarunāt kādu citu vai izdarīt pašam.

    Būvējot māju ir vajadzīgs finansējums, kas ierasti atrodas bankā. Banka par pakalpojumu prasa procentus – a procenti nav mazi !!!
    Padoms: Ja neesi kautrīgs sarunāt atlaidi materiāliem, tad pirms ej uz banku veic aptauju radu un paziņu starpā. Ja izdosies no kāda aizņemties 5 – 10 EUR vismaz uz gadu un sarunājot nākamo aizdevumu vēl pēc gada ieguvums Tev un naudas donoram sanāks lielāks, kā nožmiedzot celtnieku uz ceļiem visā būvniecības laikā. (Naudas donoram sanāks lielāks, jo maksāsi bankas gada procentus, kas ir 1-2 % no summas) PVN % taču lielākā daļa spēj sarunāt.
    10% no 30 000 sanāk -3000 celtniekam
    2% no 10 000 ir 200 EUR
    aizņemoties 10 000 no bankas, lai pirmajā gadā ielietu pamatus, tad gada beigās bankai jāatdod ap 12 000 (ja es kļūdos palabojiet)
    P.S. kā donoru īslaicīgi var izmantot savu darba devēju => noslēdzot līgumu par atalgojuma izmaksu uz priekšu, kaut par trim mēnešiem. Nu ir taču starpība uzsākt un pabeigt pamatu izbūvi oktobrī, vai šim procesam atlicināt katru mēnesi teiksim pa 700 EUR, tādejādi pamati ir pabeigti decembrī.
    Jeb kas, ko būvniecības laikā sarunāsi 15 min. atsvērs 3 dienu darbu sviedrainu muti.

    Publicējis 1 person

    • Ernests saka:

      teorētiski ja no bankas paņem uz gadu 10000, ar likmi 3%, tad pēc gada jāatdod 10300 . BET jāskaita klāt pieškiršana 1%, noformēšana, vērtēšana, ķilas reģistrēšanas zemesgrāmatā..
      man jau liekas, ka dēļ 10k pilna cikla būvniecības gadījumā ar banku parasti neķēpājas, ja prasa, tad uzreiz lielākas summas. un vispār spēja ieliet pamatus bez bankas aizņēmuma ir kā barjera, kas palīdz neatkārtot 2006-2008.gada neprātu

      Like

      • Guncha saka:

        ….BET jāskaita klāt piešķiršana 1%, noformēšana, vērtēšana, ķīlas reģistrēšanas zemesgrāmatā…..
        Runājot pilnos ciparos, vai tad nesanāk sekojoši?:
        Mājas būves kopējais cipars =100k no tā 30k – darbs, 70k – materiāls
        Ja banka līdzfinansē 70k, un pirma iemaksa ir 30k tad 10 gados sanāk šķirties no 80280 + papildus izdevumi ap 3k. Kopā sanāk ir 13k vai katri 10k ko aizņemies izmaksā ap 1.86k
        (https://ib.swedbank.lv/private/credit/loans/mortage?language=LAT),
        Saglabājot pirmo iemaksu 30k un piesaistot “sponsoru” ar 10k divu gadu laikā var tikt līdz mājas karkasam, kas kļūst par nodrošinājumu bankai.
        Tad no bankas aizņemas 60k iekšdarbiem “sponsora” 12k kļūst par pirmo iemaksu. Termiņu paņem 7 gadus, sanāk 52920 +papildus izdevumi ap 2.5k. Kopā sanāk 6.5k vai katri 10k ko aizņemas izmaksā ap 1.2k.
        Secinājums:
        paņemot bankā aizņēmumu 70k, māja gatava divos gados pārmaksa ap 13k
        Piesaistot “sponsoru” māja gatava trīs gados. “Sponsora” ieguvums ap 1000 EUR, bankai 6.5k, neērtībām par celtniecības aizkavēšanos atmetam 1,5k, sanāk, ka
        dēļ 4 tūkstošiem vai 4% no kopējās tāmes ir vērts pacīnīties.

        Publicējis 1 person

      • Ernests saka:

        Jo vairāk šādu aprēķinu pirms darbu sākšanas jo lielāka iespēja iekļauties tāme un neielidot uz izmaksām vai naudas izbeigšanos procesā

        Like

  4. Dzintars saka:

    Ernest. Viss ko rakstu tā arī ir. 1.Vēl neko neesmu uzcēlis 2.veikta cenu aptauja gan materiāliem,gan darbam. DarbA izmaksas gan kompānijām gan pie atsevišķiem gudriniekiem. Viss ir tīri teorētiski.

    Like

  5. Dzintars saka:

    Jā viss ir pareizi. Tā varētu būt.

    Like

  6. Dzintars saka:

    Uz tādu summu rēķinos. Bet patreiz izskatās, ka būs 50k…

    Like

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.