Darbi atsākušies ar jaunu sparu

Pēc manāma panīkuma iekšdarbos oktobra mēnesī (kuru galvenais iemesls bija līkroču “te vēl viena diena darba”), novembris ir iesācies ar jaunu uzrāvienu:

1. apnika dzenāt iepriekšējos ierakstos minētos kadrus un pēc kārtējiem atklātajiem defektiem vienkārši pateicu “paldies un uz redzēšanos”.
2. uzsāka darbus puiši, kurus bija doma ņemt jau sākumā, bet kas bija aizņemti citā objektā. Pa nedēļu pārtaisīja lielāko daļu defektu (vismaz tos kas kritīs acīs pie rīta saules, vai paskatoties uz griestiem no “nepareizās vietas”. Secinājums – labāk būtu pagaidījis mēnesi, bet nebūtu jāčakarējas ar līkročiem, jo rezultātā ieguvums tieši nulle. Toties kā projekta vadītājam kaudze neatsveramas pieredzes cilvēku motivācijā ar nefinanšu līdzekļiem 😀
3. flīzēšana tuvojas beigām. Lai ko arī neteiktu ka visas flīzes vienādas, bet “depo sortiments” ne tuvu nestāv tam kas pieejams uz pasūtījumu, jo īpaši kad smuki noflīzēts.
4. grīdas piegādātas un šonedēļ sākta to ieklāšana.
5. uzsāku elektrības haosa likvidēšanu ar iebūvēto gaismekļu un rozešu uzstādīšanu
6. arī kamīnkrāsns atnākusi un tikko tiks pabeigtas grīdas tā ieņems savu koda vietu viesistabā.

Rezumējot – ja darītāji ir sakarīgi un darbi kustas uz priekšu atbilstoši paredzētam tempam un kvalitātē, tad ir arī prieks skatīties kas izdarīts.

P.S. Vispār brīnos, kā cilvēki var stāstīt par 30 gadu pieredzi būvniecība, super kvalitāti un vēl nez ko, bet darbu izpildes kultūra klibo uz abām kājām. Absurdākais, ka šāda te pieeja pat nesaīsina laiku kas nepieciešama lai veiktu darbus, jo sanāk gan ilgāk bakstīties, gan vienu un to pašu sienu sanāk apstrādāt vismaz liekas 2 reizes.