Pirmā apkures nedēļa, pirmie palaišanas gļuki un pirmās neskaidrības

Tuvojas pirmās apkures nedēļas beigas un sākas neskaidrības.
Ir sistēma – gāzes kondensācijas katls ZSB22-3CE ar jauno elektronisko sūkni (klāt nāk šāda te piebūve un instrukcija) http://www.bosch.it/elmleblanc/istruzioni/6720812944_01[1].pdf 
plus āra vadīts regulators FW120 + siltās grīdas 12 loki ar 17mm cauruli

Palaižot katlu un apkuri pirmajā diennaktī temperatūra pacēlās no +14 uz +18. katls kā likās visu laiku darbojās. Tālāk temperatūra nostaigāja par 1 grādu un nu jau 3-4 dienas spītīgi turas pie tiem pašiem +18, grīdas sasilušas līdz +20grādiem, atpakaļgaita nāk ar +20grādu temperatūru, Par spīti tam ka uzlikts dienas režīms ar vēlamo temperatūru +23grādi. (regulators automātiski pieprasa no katla 41-42grādu turpgaitu)

Šovakar skatījos kas un kā notiek un sapratu ka katls ieslēdzas un diezgan ātri (30 sekunžu laikā) uzdzen temperatūru līdz +42grādiem un tad atslēdzas. Tad kādas 3 minūtes atdziest līdz 25grādiem un atkal ieslēdzas. sākumā mēģināju skatīties kas saprogrammēts ar apkures līknēm, itkā nedaudz pacēlu līkni lai pieprasītā temperatūra būtu +45grādi – vienu ciklu itkā nostrādāja ilgāk un tad atkal nekā. Atpakaļgaitai rāda +20grādus.

2015-10-16 18.18.53

Paklausoties trokšņus sapratu, ka sūknis nedarbojas uz pilnu jaudu brīdī kad kurinās katls, tāpat kad izslēdz katlam elektrību un ieslēdz atpakaļ var dzirdēt kā sūknis darbojas uz pilnu klapi un pēc tam apklust. Secinājumi – sūknim rūpnīcas iestatījumi pa švaku manai sistēmai. Vai arī kāds cits gļuks, ka iedegoties katlam netiek padota komanda ieslēgties sūknim?

Atvēru http://www.bosch.it/elmleblanc/istruzioni/6720812944_01%5B1%5D.pdf pēc instrukcijas pārprogrammēju sūkni uz pēdējā lapā 4.attēla 7.līkni – cik saprotu tas ir analogs vecā sūkņa manuālajam max (III) režīmam. Sūknis sāka griezties uz pilnu jaudu un nu jau sistēma sāka +- normāli darboties – viens uzsilšanas cikls iet kautkur 7-10 minūtes līdz sasniedz pieprasītos +45grādus un katls atslēdzas. Atstāju pasākumu uz nakti, lai redzētu vai no rīta būs pacēlusies temperatūra telpās un atpakaļgaita sasniegusi tos pašus +27grādus.

Tad nu jautājumi :
1. kuru režīmu sūknim labāk izvēlēties lai nebūtu visu laiku jādzenā uz max apgriezieniem? mēģināt tagad iet uz zemāko režīmu kurā viss pasākums darbojas 7-6-5-…. vai kā citādi meklēt optimālo variantu?  Varbūt sākumā uzsildīt grīdas un telpas līdz +22grādiem un tad sākt eksperimentēt?
2. ko nozīmē sūkņa līknēm – pastāvīgs spiediens/zems un proporcionāls/augsts utt?
3. tiem kam ir gāzes katls un siltās grīdas – cik jums ir uzstādīta maksimālā turpgaitas temperatūra?
4. kāds vispār ir “normālais” darbības režīms gāzes katlam ar siltajām grīdām? Cik ilgi degšanas režīms un cik ilgi miegs?

Šis ieraksts tika publicēts Apkure ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

17 Responses to Pirmā apkures nedēļa, pirmie palaišanas gļuki un pirmās neskaidrības

  1. xxx2 saka:

    Kādā stāvoklī ir grīdu balansēšanas vārsti? Viņiem visiem sākotnējā stāvoklī jābūt pilnīgi vaļā un tad pa druskai jāgriež ciet tajos lokos, kuri par daudz silda. Izskatās ka ka pretestība grīdām par lielu – parasti nekad sūkni uz max jaudu nedzen. Vēl varbūt celtniecības laikā kāda draza sistēmā nokļuvusi un filtri ciet.

    Patīk

  2. Ernests saka:

    bingo – balansējošie vārsti bija praktiski ciet, jau no rīta atskrūvēju visus vaļā un uzreiz viss sāka strādāt. pa dienu pacēlās līdz uzrādītajiem +21 grādam 🙂 tagad uzlikšu prasītos 20 grādus lai var normāli pastrādāt nevis maiciņā strādāt, atlikšu sūkni uz sākotnējo režīmu un skatīšos kurus lokus bik jāpiežmiedz .
    vēl drošībai gružu filtru pārbaudīšu vai tur nav kas saskrējis no sistēmas.

    Patīk

  3. xxx2 saka:

    Man prieks ka mans padoms palīdzēja! Alus no tevis 😀
    Ja jau viss aizgāja, tad visticamākais filtri tīri.

    Patīk

  4. Uldis_s saka:

    Padalīšos pieredzē.
    Mans kondensācijas katls Vitodens 333 uzstādīts 2008.gada rudenī, tātad jau 7 apkures sezonas pa 200? dienām=1400 dienas apkures režīmā, pārējo laiku siltā ūdens režīmā. Panelis rāda 12360h degļa darbības laiku (kaut kā par lielu izskatās), un 327000 degļa ieslēgšanās reižu skaits. Nokurināti 13900 kub.m. gāzes
    Ko no tā secināt par darbības režīmu? nezinu.
    Uz vienu saražoto kWh = 327000/13900/9=2.6 ieslēgšanās vai 12360*60/13900/9=6 minūtes degļa darba. Vidējā izmantotā katla jauda 60/6=10kWh. Tā kā mans katls ir 26kW-īgs, varbūt nopirku par stipru? Nekā!
    1. Specifikācija saka, ka efektivitāte pie 100% jaudas ir 96%, bet pie 30% jaudas – 107.4% – kondensācijas katla īpatnība. Arī elektrības patēriņš 207 pret 70 W. Bet apkurei varētu pietikt arī ar 18-20 kW katlu
    2. Galvenais izvēles rādītājs bija brošūrā minētais (pēc atmiņas), ka karstā ūdens sagatavošanas jauda ir 2.6 ūdens ņemšanas punktiem. Tā kā katls apkalpo divus dzīvokļus, saskaitīju divas vannas + pusvirtuve vai arī divas dušas + divas virtuves + viena tualete ar garantiju, un pietrūcis vēl nav nekad.

    Vispārīgā gadījumā – jo mazāks siltuma patēriņš, jo lielāks ir slēgāšanos skaits uz katru saražoto siltuma vienību. Tas tādēļ, ka katlam ir noteikta minimālā jauda (manam 6kW), un ja apkures ūdenim jāpiesilda tik vienu vai divus grādus, plūsma ir par mazu, lai aizvadītu šo siltumu no siltummaiņa. Līdz ar to temperatūra uzkāpj un bieži izslēdzas.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Cik nu paspēju spēlēties ar savu katlu arī piefiksēju, ka visgarāko degšanas ciklu izdodas sasniegt, ja kalta apkures loka maksimālo jaudu nogriežu uz min (43) 7kW, tādējādi katls strādā kādas 15min kamēr lēnā garā piesilda apkures lokus. tikko uzliek maksimumu (100) 21kW, tā katls jau pēc 20-30 sek atslēdzas, jo deglis bliež uz pilnu klapi un sūknis zemajos apgriezienos nepaspēj izdzīt cauri tik lielu plūsmu.
      Karsto ūdeni vēl neesmu darbinājis, bet arī tur ir visas iespējas ierobežot jaudu, lai katls strādātu ZEM55 grādu režīmā.

      Patīk

  5. xxx2 saka:

    Uldi, nevajag ticēt visam kas rakstīts! Uz šķūnīša arī bija XY* rakstīts, bet iekšā malka glabājās! 😀
    Es par to lietderības koeficientu 107,4%. Nevienam katlam lietderības koeficients nevar būt virs 100%! Fizikas likumi neko tādu nepieļauj! Reāli kondensācijas katlam lietderības koeficients ir 90-95% atkarībā no ražotāja un darba režīma, kas ir ļoti labs rādītājs!

    Patīk

    • Uldis_s saka:

      xxx2: lietas būtība jau slēpjas diferencē starp tiem 107.4% un 96%. Un šo desmit procentu starpību ja vari, tad apšaubi, bez alegorijām un epitetiem.
      Es, savukārt, vēlreiz pastāstīšu, kur tie 10% rodas.
      Par 100% efektivitāti konvekcijas apkures sistēmā ir PIEŅEMTS siltuma daudzums, ko var iegūt, izlaižot dūmgāzes gaisā, un nepieļaujot to kondensēšanos dūmvados. Literatūrā lieto Lower/higher heating value. skat https://en.wikipedia.org/wiki/Heat_of_combustion#Higher_heating_value
      Kā varam redzēt no ikrudens palīgā saucieniem forumā building.lv no ļaudīm, kam katls vai skurstenis tek, svīst vai aizaug, parastai apkures sistēmai kondensāts ir drīza gala pazīme.
      Attiecībā pret šo pieņemto 100% efektivitāti kondensācijas katlam ir priekšrocība, ka, sildot ūdeni zem 55oC, uz siltummaiņa kondensējas dūmgāzēs esošie ūdens tvaiki.
      Ūdens iztvaikošanas siltums pie 60 grādiem ir ap 42.482 kJ/mol jeb 42.482*1000/18,01528/3600=0.63kWh/kg
      Notecinot no katla 1kg kondensāta ūdens, esi ieguvis 0.63kWh siltuma, pateicoties katla konstrukcijai.

      Bet optimizācijas uzdevums protams ir ļoti interesants ar pretējiem ierobežojumiem:
      1. apkures sistēmas vai DHW piesilde jāveic ar mazāko skaitu ieslēgšanos (katra ieslēgšanās ietver liekus tukšgaitas izdevumus piestartēšanai)
      2. šai ieslēgšanās reizei jābūt īsai, lai ekonomētu ventilatora patērēto enerģiju
      3. sagatavotā ūdens temperatūrai jābūt ar minimālu deltu virs gala nepieciešamās temperatūras, lai vairāk iegūtu ar kondensācijas efektu
      4. cirkulācijas sūkņa jauda minimāla

      Click to access EnthalpyOfVaporizationH2O.pdf

      Publicējis 1 person

      • xxx2 saka:

        Pieņemt par etalonu var jebko! Tomēr apkures sistēmās par etalonu būtu jāņem kurināmā siltumatdeve (wh/kg vai cal/kg) un jāmēra cik procenti enerģijas tiek atdots siltumnesējam un cik izkūp pa skursteni.
        Visi tie mega procenti ir tīrs mārketings un tur nav nekā kopīga ar reālo lietderības koeficientu!

        Patīk

  6. nunu saka:

    Ne par tēmu.
    Lasu visu šito tēmu un visas pārējās tēmas. No vienas puses prieks par cilvēku uzņēmību, bet no otras puses tāds kā žēlums. Izskatās, ka nevis māja kalpo cilvēkam, bet cilvēks mājai. Tiešām nekā cita laikam vairs dzīvē nav, kad izdomā celt māju. Līdzīigi, kā cara laikos pēc 25 gadu dienesta armijā vecis neko citu vairs nemācēja un negribēja. Nu ok, par cara armiju nezinu, neesmu bijis. Bet te kas darās? Viens ceļ māju. Ok, ceļ. Bet nu ibio, ne tikai ceļ, bet ir iemācījies visu iespējamo teoriju par procesu. Otrs māju jau ir uzcēlis, bet tagad citē te atkal citu teoriju. Interesanti, šiem cilvēkiem citas intereses arī ir, laiks paliek, vai visu apēd māja? Es dzīvoju dzīvoklī, un kreņķu ir precīzi 100x mazāk. Tā jau gan ir, īpašums prasa rūpes. Tāpēc arī no vienas puses varbūt gribētos māju, bet no otras, tā jāšanās ap celšanu, uzturēšanu, ekspluatāciju besī. Atgādina padomju laikus, kad katrs mācēja un darīja visu. Vai tiešām mēs esam tādā pakaļā joprojām, ka nevienam nevar uzticēties, viss jādara un jākontrolē pašam?

    Publicējis 1 person

    • xxx2 saka:

      Jā, tikt pie savas mājas nav viegli! Bet mājai ir tik daudz priekšrocību salīdzinot ar dzīvokli! Vismaz es nekad nedzīvošu dzīvoklī, ja vien apstākļi nepiespiedīs! Pirmkārt komunālie maksājumi mājā ir vairākas reizes lētāki. Nav jāmaksā par Ušakova draugu izpriecām. Vienmēr ir kur mašīnu atstāt! Un pa velti!
      Attiecībā par visu zināšanu un kontrolēšanu (un manā gadījumā arī darīšanu) – es teiktu ka tas ir pat interesanti – ko jaunu uzzināt un iemācīties darīt!

      Patīk

    • Uldis_s saka:

      pakaļā mēs esam tādēļ, ka regulāri ne tikai internātā bet arī klātienē uzrodas īdētāji, kuriem viss ir slikti, bet paši neko darīt, lai būtu labāk, negrib. Īdētāju standartfrāzes: Par šādu algu es labāk dzīvoju uz pabalstiem; Kāpēc man maksāt nodokļus, ja tie tiek izzagti? Kāpēc man maksāt nodokļus, ja valsts neko nedod pretī? Valsts man neko nav devusi; Es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti; Es labāk Īrijā lasu sēnes nekā strādāju te par ubaga grašiem u.t.t.
      Tikai, atšķirībā no zaķa, lapsas vārdadienas svinībās (http://www.anekdot.ru/id/-10051189/), šie īdētāji nekur nedodas un turpina sēt savu pēc bezcerīguma kloākas smakojošo vārdu. Tas nav pat sūnu ciems.
      NUNU: kāds ir Tavs konstruktīvais jautājums? Tā kā gribās māju vai tomēr negribās? Ja gribās māju vairāk nekā īdēt, tad saņemies, uzdod jautājumu un mēģināsim palīdzēt.

      Mans, un, iespējams, arī Ernesta ceļš bija noteikts ar to, ka gribējās labu (varētu pat teikt – lepnu) dzīvesvietu, bet naudas bija tieši divreiz mazāk nekā vajadzīgs, lai tādu varētu atļauties pasūtīt un apmaksāt. Nācās ieguldīt laiku, apgūt papildu zināšanas, bet mērķis sasniegts. Man priekšā ir vēl divas mājas, tādēļ turpinu interesēties, lai laicīgi lemtu par to vai citu tehnoloģiju izmantošanu. Un intereses un nodarbes man ir gana.

      Par tēmu:
      Pietecināja man katls 1150ml kondensāta ūdeni, nokurinot 1184 litrus gāzes.
      kondensācijas siltums 0.63*1.15=0.73kWh
      Gāzes siltums 9.52*1.184=11.27kWh pie zemākās siltumvērtības
      Kondensācijas pievienotā vērtība praksē šodien – 0.73/11.27=6.5%

      Patīk

    • Ernests saka:

      Mans hobijs ir būvniecība – man patīk izpētīt izzināt tehniskas lietas un tās pielietot praksē, redzēt gala rezultātu. Tāpat dalīties ar pieredzi vai sniegt ieteikumus citiem, kam būvniecība ir tuva.
      Citam hobijs ir makškerēšana – var stundām sēdēt ūdens malā, tērēt neiedomājus līdzekļus uz makšķerēm, mānekļiem, barību, braucieniem kautkur makšķerēt un citu ar makškerēšanu saistīt un to izbaudīt. Tikpat labi varētu aiziet uz centrāltirgu un to 3kg karpu vienkārši nopirkt pa 10EUR. Tāpat var dienu stāstīt ar baudu kāpēc viens loriņš ir krutāks par citu un kāpēc vienu mānekli zivs ēd, bet citu nē.
      Citam hobijs ir auto – nopērk lūzni, uzķīlē kā nezin ko , iegulda 10kEUR un tad sacensībās sadauza trešajā virāžā.
      Cits visu gadu ložņā pa fasādēm, lai sakrātu naudu un aizbrauktu un mēģināt uzkārp Everestā….

      Visus mūs vieno “passion” pret to ko mēs daram.

      P.S. Man jautājums, nunu – vai tev hobijs ir? Un kāda ir tava attieksme pret to?

      Patīk

    • viss labi saka:

      Nevajag stresot, katram savs hobijs. Man arī ne mazākajā mērā neinteresē šādas lietas. Kad cēlu māju, ne celtniekus kontrolēju, ne īpaši interesējos par materiāliem, nemaz nerunājot par kaut kādu ciparu pārbaudīšanu, tikai tik lielā mērā, lai celtnieki uz maksimālo neapčakarē. Nevar noliegt, ka bija zināmi gļuki, bet tas laikam mani īpaši nesatrauca. 🙂

      Ernests saistoši apraksta visu. Interesanti lasīt un kaut ko jauno uzzināt pat tad, ja sākumā liekas, ka tādas lietas neinteresē. Tā reti kuram sanāk patiesībā.

      Patīk

  7. Uldis_s saka:

    xxx2: vēlreiz atkārtošos – būtība ir starpībā, nevis absolūtajās vērtībās. Vai Tev ir konkrēti argumenti šādas starpības neesamībai vai arī tikai īdēsi?
    Ja skatāmies mūsu monopolista lapu http://lg.lv/?id=242, tad dota ir gāzes “zemākā siltumspēja”. Grozies, kā gribi, pie šiem izejas datiem sanāk virs 100% (no zemākās siltumspējas).
    Apkures sistēmās ir būtiski būt precīzam izteikumos, tad mārketings var izrādīties noderīga tehniska informācija.

    Patīk

  8. nunu saka:

    Jūs novirzaties no tēmas. Jautājums bija, kurš kuram kalpo – māja cilvēkam vai cilvēks mājai. Paldies, atbildi saņēmu. Vienam hobijs ir būvniecība, citam vēl mājas uzcelt. Ok, es neko nenoliedzu, patiešām, katram savs.
    Man patīk ceļot, slēpot, bet nevajag tagad mesties pierādīt, ka kādam ir laiks gan tam, gan citam, ka kaut kas ir par velti vai es pārmaksāju. Domāju, ka visi mēs atdodam tieši un precīzi visu, ko nopelnam, savai dzīvei. Dažs varbūt pat pārtērē.
    Varbūt es gribētu māju. Varbūt. Bet pilnīgi noteikti es negribu jebļu tās celšanas procesā, ne arī jebļu tās ekspluatācijā. Pagaidām sausais atlikums, ka tomēr izvēlos dzīvesvietu ar mazāk saistībām.
    Neatkarīgi no mana viedokļa, blogu lasu ar interesi, ar apbrīnu, ar sajūsmu, t.sk. komentārus. Man patīk jebkas, ko cilvēki dara ar interesi, no sirds.

    Publicējis 1 person

  9. VW saka:

    Sveiks,

    Kādi bija galvenie argumenti par labu Bosch kondensācijas katlam salīdzinājumā ar Viessman kondensācijas katlu?
    Katrs pārstāvis slavē savu tāpēc interesanti uzzināt Jūsu viedokli.

    Paldies

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.