Šodien atbrauca gāzes kantora pārstāvis un uzlika gāzes skaitītāju. Parakstīju čupu papīru tai skaitā ka esmu iepazinies ar gāzes lietošanas instrukciju 🙂 Līgumā ierakstīja ikmēneša patēriņu 150m3 gāzes – cik būs reāli redzēs tuvāk pavasarim. Ar šo ierakstu var teikt ka gāzes epopeja ir beigusies un nu var slēgt iekšā gāzes katlu un apkuri.
Beigās pateicoties laicīgi izņemtajiem tehniskajiem noteikumiem (nebija prasības par uzskaiti ārpus mājas) izdevās gāzes pieslēgumu uztaisīt maksimāli kompaktu – nekādas uzskaites kastes uz ielas, nekāda gāzes regulatora kastes vai skaitītāja uz ārsienas, kā arī pats gāzes skaitītājs iebāzts pašā stūrī.
Bet viens secinājums ne par labu gāzei gan ir – gāzes apkure nav pilnībā savietojama ar blīvu un energoefektīvu māju, jo:
- gāzes apkures telpā nepieciešama atsevišķa dabīgā ventilācija – caurums d100. Pie tā ka man uz visu māju neblīvumi salasās ar tādu pašu laukumu, sanāk piespiedu kārtā palsiktināt blīvumu 2 reizes….
- gāzes ievads caur sienu tiek izveidots vienkārši izurbjot caurumu un ieliekot metāla čaulu. Apdarīnāt vai slēpt zem vates nedrīkst. Rezultātā vienkārši ideāls aukstuma tiltiņš
- ja gāzes patērīņš gadā ir zem 500m3, tad tarifs ir pusotras reizes lielāks nekā parasti – kārtīgi nosiltinies, ietaupi uz apkures un tad sāc sekot lai pa daudz neietaupītu…
Kopumā siltuma avots izmaksāja: 3300eur gāzes vada izbūve ar projektu un topogrāfiju + 1400eur gāzes katls ar āra devēju un kondensācijas dubultais skursteni (bez apsaites).
Tātad 4700 eur par siltuma avotu. Ja būtu gāze jātaisa no nulles un pēc jaunajiem noteikumiem – uzskaites atsevišķā kastē uz ielas + pieslēguma maksa, tad dēļ šiem liekajiem gandrīz 1500EUR kopējās apkures izmaksas būtu vismaz 6200EUR. Par šo naudu jau ir iespējams droši raudzīties uz siltumsūkņa risinājumu, kuram nebūs augstākminēto 3 trūkumu – tiesa gan būs citi 🙂
P.S. Tā kā šis laiks pilnībā sakrīt ar apkures sezonas sākumu, tad var uzskatīt ka viss kas tiks nokurināts tiek patērēts mājas sildīšanai – tātad pavasarī varēšu pārliecināties cik teorētiskie aprēķini pagaidu energosertifikātā atbilst faktiskajam patēriņam.
Ģimenes māja no sapņa līdz atslēgai 
“ja gāzes patērīņš gadā ir zem 500m3, tad tarifs ir pusotras reizes lielāks”
Tu tiešām domā palīst zem 500 m3? Man 65 m2 dzīvoklim ir 900 m3, jā, viņš gan nav īpaši energoefektīvs.
PatīkPatīk
teorētiski ja mājas siltuma zudumi ir 30kwh/m2*gadā (zemas enerģijas patēriņa māja), tad 150m2 mājai apkurei nepieciešami 380m3 dabasgāzes.
bet nu tā kā man arī karstais ūdens uz gāzi, tad laikam jau 500m3 gadā nedraud 😀
PatīkPatīk
“ietaupi uz apkures”
Es par saviem 900 m3 maksāju 35 eur (tas kopā ar ūdeni) – kur tad vēl mazāk. 🙂
PatīkPatīk
Apsveicu! Tiešām būs interesanti pasekot kā sakrīt skaitļi papīros un dabā!
PatīkPatīk
Ja nav noslēpums, cik apsaiste izmaksāja? Simtus, tūkstošus?
PatīkPatīk
kas tieši apsaitei interesē – darbs materiāli vai arī pati apkures sistēma?
PatīkPatīk
Vai gāzes plīts nebūs?
PatīkPatīk
Nē, jo gāzes plīts salīdzinot ar indukcijas virsmu ir pagājušais gadu tūkstotis (vismaz mājas lietošanā) – problemātiski tīrīt, ķepīgi nosēdumi no gāzes sadegšanas atlikumiem, lielāks risks ugunsgrākam vai sadzīves traumai.
Otrs iemesls kāpēc nē – plītvirsma paredzēta citā virtuves pusē – sanāktu pa pusi virtuves vilkt gāzes trubu, jo īpaši mūrētā sienā nenoslēpsi.
PatīkPatīk
Kādi galvenie trūkumi ir siltumsūknim, salīdzinot ar gāzi?
PatīkPatīk
1. atkarība no elektroenerģijas – gāzei pieteik ar 1kW ģeneratoru lai darbinātu visus apkures sūkņus un katlu tādejādi arī elektrības pazušanas gadījumā bez apkures nepaliksi, ss- tie ir kilovati
2. neprognozējamas izmaksas – gāze sadeg un saražo noteiktu daudzumu siltuma, ss atkarībā no X faktoriem strādā ar ļoti atškirīgiem efektivitātes rādījumiem (COP vērtībām)
3. ss rezerves daļas būs daudz dārgākas nekā gāzes katlam – ss maksās vismaz 3 reizes dārgāk par gāzes katlu.
PatīkPatīk
Zem 500 nepalīdīsi, tas pilnīgi droši. Būs tuvāk 1000. 🙂 ūdens uzsildīšana boilerim 3 cilvēkiem vasarā tērē tīri 20m3. Vēl – varēji patēriņu uzreiz rakstīt mazāku. Tagad gadu maksāsi vairak nekā tērē. Protams, pēc tam atkal dažus mēnešus nebūs jāmaksā. Es no 180m3 uz “papīra” 115m2 mājai esmu dabūjis 100m3 vidējo gadā.
PatīkPatīk
Pārmaksu skaitā kubos vai naudā? Tagad gāzei cena bik nokritusi, itkā ir jēga nedaudz pārmaksāt
PatīkPatīk
Ikmēneša kubatūru var mierīgi nomainīt viņu portālā, t.i. uzrakstot ziņojumu. Uzliks kādu vajag. Reizi gadā pie pārrēķina nokoriģēsies. Nauda jau nekur nepazudīs.
PatīkPublicējis 1 person
Par granulu katlu nebiji prātojis? Par SS tiešām šausmu stāsti dzirdēti radikālo atšķirību starp praksi un teoriju elektrības patēriņā. Kaimiņam ir SS, kuru plāno amputēt mainot uz granulu katlu. It kā reizi pāris nedēļās pelnus izsūkt nav katastrofāla piepūle.
PatīkPatīk
granulnieku neizskatīju šādu būtisku iemeslu dēļ:
1.vienā telpā nevar būt granulu katls, veļas mašīna un rekuperators, jo granulnieks tie ir putekļi.nepieciešams vairāk vietas – katls+bunkers+tvertne+kārtīgs skurstenis.
2. granulnieks strādā 60grādu režīmā, siltās grīdas 30grādu – tātad jātaisa sarežģīta (lasi dārgāka) apsaite kaltam, lai varētu saslēgt ar siltajām grīdām
3. regulāras apkopes – pelnu tīrīšana, granulu piebēršana utt.
4. kautkur jāglabā granulas – papildus izbūvējamā platība. Plus regulāra loģistika – vest,izkraut, glabāt granulas, Plus samaksa par apkuri uz priekšu – granulas jāpērk vasara uz visu nākamo sezonu
gāze tomēr ir praktiski tā pati centrālapkure – ieslēdz un aizmirsti, tik reizi gadā izsauc meistaru uz katla apkopi.
ja mājai klāt ir piebūve ar garāžu un tur liek apkures katlu tad vēl ir jēga domāt par granulnieku, bet ja saimniecības ēka ir nostatus un garāžas vietā nojume, tad granulnieku vienkārši fiziski nav kur likt.
PatīkPatīk
Ernest, paldies par atbildi par siltumsūkņiem, tā kā pašam nesen tāds uzstādīts, gribējās saprast, vai kaut ko neesmu palaidis garām, salīdzinot ar eksperta viedokli, bet nē:
1) atkarība no elektroenerģijas – man sildās siltās grīdas 10 cm betons un siltinājums no ārpuses, nevis iekšpuses, ziemā temperatūra iekšā pie izslēgta sūkņa krīt par 2-3 grādiem dienā. Vienu dienu pat nepamanīšu. Ja nebūs elektrība nedēļu, tāpat taču uz ģeneratora nedzīvosi, tas jau kaut kāds vispārējs forsmažors, pret kuru esmu nodrošinājies ar propilēnglikolu grīdās, lai neaizsalst, un kamīnu ar čaulu pie apkures sistēmas, lai var pāriet uz malku
2) neprognozējamas izmaksas – to gan nesaprotu. Tu taču visu tā māki izrēķināt un saplānot 🙂 Reāli mājai ar 200m2 platību apkures un karstā ūdens izmaksas man ir 80eur mēnesī (izlīdzinātas), pie nepārtrauktas 22 grādu t. Vasarā gan karsto ūdeni taisa saules kolektors. Jā, piespiedu uzstādītāju pārrakt trubas ierakto 70cm vietā uz 120cm, lai nebūtu brīnumi, kā te daži raksta.
3) rezerves daļas – ok, viņam kompresors maksā 2000 eur, bet bez kompresora tur ir tikai 2 cirkulācijas sūkņi, vārsts un vadības bloks, ceru ka ies ilgi un stabili, tfu, tfu tfu 🙂
Bet – gāzes vads un kaste uz ielas par 4800 eur padara gāzi par pilnībā neinteresantu pasākumu. Manējo buderus siltumsūkni varēja nopirkt par 3000eur, plus vēl kādi 1000eur trubas un rakšana, neredzu gāzei vairs jēgu.
PatīkPublicējis 1 person
Ja nav noslēpums kas tev pa Buderus ss modeli ka 3000eur? Uz sitiena internetā visi WPS sākas ar 6000
PatīkPatīk
wps-11kw. Es pirku par 4500eur 2012.g., bet 2014. gada vasarā manu 2012. gada modeli, kas bija novecojis uz 14. gadu, varēja brīvi nopirkt par 3000 eur. Tagad uz sitiena tādu piedāvājumu nevaru atrast, bet 6000 tas noteikti nemaksā.
PatīkPatīk
Nav līdz galam korekti salīdzināt “novecojušu” noliktavas pārpalikumu ar jaunu preci 🙂
Pa fikso atverot tā paša Centra Jaunzemji cenu lapu tur Buderus WPS siltumsūkņi sākot no 6200 EUR ar visu PVN, ja ar atlaidi un bez PVN gan jau tie paši 4500 EUR sanāk, nu bet jāskaita papildus klāt urbums vai rakņāšanās pa dāŗzu + uzstādīšana + glikola apsaite.
Skaidrs ka ss un gāze ir samērā tuvu no izmaksu viedokļa, tālāk jau katra paša lēmums uz kuros ratos (elektrības vai gāzes) sēsties 😀
PatīkPatīk
Arī ja nav noslēpums, kādas sienas/griesti un cik daudz siltinājums?
PatīkPatīk
viss ir minēts iepriekšējos rakstos – gan par sienu konstrukciju (fibo plus), gan par siltinājumu (fasāde 200mm vate, pamati 200mm EPS100, jumts 500mm paroc blt) atliek tik lasīt 🙂
PatīkPatīk
Ernest, sorry, tas bija domāts Fedjam ar siltumsūkni. Par tavu ‘tanku’ lasu jau no pirmsākumiem 🙂
PatīkPatīk
Plakanos aukstos bēniņos iepūsta 50cm ekovate, pirmais stāvs ap 40cm skaidbetons, un nav nekāda cita siltinājuma, otrais stāvs 25cm gāzbetons, no iekšpuses reģipsis un ap 10cm siltinājums ar ekovati. Visu māju vēl plānoju nosiltināt no ārpuses, bet vēl nezinu kā, jo cieto vati pieskrūvēt nevaru, skaidbetons pārāk šķidrs un dībeļi neturas iekšā. Man piedāva likt koka lagas uz ķīmiskiem dībeļiem un tajās skruvēt vati, bet cena kosmoss ņemot vērā, ka diez vai kaut ko ietaupīšu uz apkuri. Tā arī stāv tāda nepabeigta ārpuse un gaida risinājumu.
PatīkPatīk
Apsveicu ar siltuma ierašanos Tava miteklī.
Ventilāciju gāzes katlam neatņem! Paštuko palasi kā var atdalīt gāzes katlu no pārējās mājas ar kādu starpsienu, tā lai apkures katls sadedzinātu āra vēso nevis telpas jau uzsildīto gaisu un lai izpildas nosacījums par telpas ventilāciju. Varbūt kā pieplūdi var izmantot nehermētisko gāzes ievadu ēkā?
P.S. ja gāzes telpai nebūs pieplūdes tad caur nosūci gaiss vienlaicīgi neies iekšā un ārā, lai gāzes noplūdes gadījumā neciestu visa māja.
Par gāzi, ss, granulu katlu runājot:
Nēesmu dzirdējis precidentu, ka kāds izdomātu atteikties no gāzes par labu nu teiksim malkai, pat ja to dāvina par velti. Savukārt ceļošanu no granulām uz ss un citiem brīnumiem lasu vai ik vienā diskusijā kur ir runa par siltās grīdas apkuri.
Ar nepacietību gaidīšu rezultātus par gāzes patēriņu.
Lai veicas!
PatīkPublicējis 1 person
Nu jau gads cauri , kādi rezult’ati gada griezumā ???
PatīkPatīk
Kopsavilkums te:: https://gimenesmaja.wordpress.com/2016/10/07/gads-ar-gazes-apkuri/
Papildinājums – oktobris+novembris’2016 = 300m3 gāzes.
PatīkPatīk