Pamati. Reloaded

Ne reizi vien ir redzēti gadījumi kad noasfaltē ielu un pēc mēneša svaigo asfaltu kāds jau plēš augšā lai ievilktu kādu kabeli vai trubu. Publiskā sektorā tā ir “norma”, bet kad maksā par visu no savas kabatas, tad tomēr tiek domāts kaut nedaudz uz priekšu, lai pēc sezonas nav padarītais jājauc nost. Manā gadījumā lai teritoriju sakoptu un uztaisīt kaut cik lietojamu iekšpagalmu pirmais ko nepieciešams izdarīt ir tikt galā ar visiem lielajiem rakšanas darbiem, tikai pēc tam var ķerties pie reljefa veidošanas, šķembām un seguma. Tā kā auto nojume pie iebrauktuves ir savienota ar saimniecības ēku, tad pirms ķerties pie iebrauktuves taisīšanas jāielej pamati saimniecības ēkai un nojumei – kā nekā kārtējo reizi pa pagalmu būs jārakņājas traktoram, jābrauc iekšā betonvedējam un cerams pēdējo reizi būs liekās grunts kalni, ko kautkur vajadzēs izlīdzināt.

Pētot pamatu risinājumu un samērojot to ar faktiskajiem augstumiem ir skaidrs ka ir 2 varianti – vainu zem ieplānotajiem pamatiem norakt grunti un tad piebērt un noblietēt 30cm smilts slāni, pirms likt šķembu pamatni un betonēt 50cm augstus pamatus, vai arī paaugstināt pamatus līdz 75-80cm un tad nav jānodarbojas ar smilts pamatnes pacelšanu, papildus ieguvums otrajam variantam – dziļāki pamati un mazāks risks pret izcilāšanu ziemā.

pamati_skersgriezumspamati_plans

Protams, ja nebetonē pats, bet celtnieki, tad vairumā gadījumu tiek īrēti veidņi, kā rezultātā kopējās izmaksas pamatiem darbs+materiāli bez traktora, smiltīm un siltinājuma tuvojas 2500eur no kuriem kādi 400eur par veidņu īri vien. Tāpat uz ziemu pamatus 50cm augstus bez siltinājuma atstāt nav prāts, jo pavasarī ir liela iespēja, ka kāds stūris būs izcilāts. Tātad pēc betonēšanas obligāti jāsiltina.

Padomāju pameklēju risinājumus un atcerējos par paliekošajiem veidņiem – vienus ražo Tenax, otrus RIPO.  Izmaksas +- līdzīgas, Tenax pluss ka var dabūt kādu vajag platumu un augstumu, bet pēc 2 nedēļām, savukārt RIPO veidņus maksā un ņem uzreiz, tiesa betonam paredzēti 150mm un veidņa augstums tikai viens 42cm.
Sākotnēji itkā dārgāk, bet ja pieskaita siltināšanas darbus, tad izmaksas identiskas klasiskajiem pamatiem. Toties iebetonējot paliekošajos veidņos pamati uzreiz ir nosiltināti un par tiem “var aizmirst līdz pavasarim” uzreiz pēc betona ieliešanas (tātad vismaz nedēļu ātrāk var līdzināt teritoriju.

Tad nu jautājums – kas notiks ja es pirts un saimniecības ēkas betona pamatus nomainu no hxb=50x20cm uz 85x15cm (RIPO veidņu divās rindās) atstājot to pašu armatūru iekšā. Vai nav tā ka tie 15cm betona ir pa šauru priekš pamatiem, kautgan nekādas īpašas slodzes uz pamatiem nebūs jo plānots koka karkasa šķūnis ar pirti?

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Pamati, Pirts, Saimniecības ēka ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

4 Responses to Pamati. Reloaded

  1. a saka:

    Kapēc gan tu iedomājies, ka pliku pamatu vertikālais siltinājums kautkādā veidā pasargās no grunts izsalšanas zem pamatiem un līdz ar to – iespējamas izcilāšanas? Pats pamats būs perfekts “aukstumtilts” un grunts zem pamatiem bez ēkas visticamāk sasals dziļāk nekā vidēji zemesgabalā. No tā tevi var pasargāt tikai pamatu horizontāla apklāšana vai apbēršana. Savukārt par 150mm pamatu – ēkas svaram varbūt pietiekoši, bet vai pietiekoši tavas grunts nestspējai arī uz šķembu spilvena? Iebetonē simbolisku pēdu 100x300mm platumā un uz tās taisi savu 150mm pamatu.

    Like

    • Ernests saka:

      tā visa pirts ar jumtu un sniegu svērs kādas 20 tonnas. Uz tekošo metru pamatu slodze būs zem tonnas, savukārt spiediens 6t/m2 jeb 0.06MPa – šādu pasākumu vajdzētu izturēt jabkurai smilts pamatnei.

      Ok, pārklāt pamatus kaut ar tiem pašiem putuplasta atlikumiem un brezentu nav problēma, šoreiz interesē kurš variants ir efektīvāks.

      Like

  2. Mareks saka:

    Man briest līdzīga dilema ar saimniec ēku un tās pamatiem. Man nesošās smilts pamatne sākas 60cm no zemes virskārtas (te laikam ~50cm). Patreiz domāju par stabveida pamatiem ar monolītu armētu virspamatu 15-20cm platu un 25-30cm augstu, uz kā tad būvēt koka karkasu. Kāda Tev ir paredzetā grīdas konstrukcija? Norakt virskārtu un pildīt ar smiltīm un tad klons pa virsu? Tā, kā man ir paredzēta arī kā garaža, tad man nāksies norakt un aizpildīt ar smiltīm, šī iemesla dēļ esmu aizdomājies līdz gatavajiem pamatu blokiem. 1) Ar tehniku norakt virskātu visam laukumam (līmenis -60cm)
    2) lai nebūtu jātaisa veidņi un ātruma dēļ ik pa 2-2.4m asīs liek mazos pamatu blokus 90x30x60 (līmenis -0.00) 3)bedri piepilda ar smiltīm (līmenis 0.00) 4) no dēļiem uztaisa virspamata formu un ielej betonu, vispamats 15-20cm plats un 20-25cm augsts 5) uzber vēl līmeni grīdai šķembas +5-10cm, tad betons ~5cm. Beigās gan svarīgi zem virspamata izrakt “šķirbu” ap 5cm, lai zeme saslstot neizcilā , pie viena tad var piestiprināt vertikālo siltumizolāciju- putuplastu no ārpuses, kas arī nosegs šķirbu, No iekšpuses šķirbu nosegs grīdas kontrukcija, vai arī var ielikt vertikali putuplastu 2cm.
    Gatavie bloki sanāktu gan dārgak, bet nesalīdzināmi ātrāk kā pašam taisīt stabveida pamatus.

    Like

  3. Mareks saka:

    Ā, viena “staba” (bloka) spiediens uz grunti sanāk 90×30=2700 kgf/cm2, ja nestspēja ir gaužām vāja, tas ir 1:1, ja pieņem, ka nestspēja ir 1.5 kgf/cm2 (parasti gan ir 2-2.5), tad sanāk var kraut 4 tonas uz vienu bloku. Ja rēķinu nepareizi, lūdzu palabojiet!

    Like

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s