Atkārtošana – zināšanu māte. Veicot siltumizolācijas montāžu apkārt logiem un durvīm nosacījums Nr.1 nedrīkst veidot krusteniskas šuves. Tomēr ja nu nekādi nav iespējams ivairīties no tā ka vainu zem loga vai loga sānā izbeidas loksne, tad tehnoloģija pieļauj ieklāt loksnes ar T-veida šuvi. Pievienotajā failā 5. lappuses 5.attēlā ir parādīts kā var apdarināt (ārkārtas situācijā) logu ar T veida šuvēm. Protams pa virsu obligāti diogonāli armējošās stiklašķiedras sloksnes, lai mazinātu plaisu risku. Bet nu pie tēmas 🙂
Ir logi, kas montēti ar pilnu iznesumu. Tas nozīmē, ka montāžas putas logam netiek izmantotas, bet rozā lente ir tvaika izolācija, kas nodrošina lai iekštelpu mitrums, kas ir gaisā neiekļūst caur pieslēguma vietu siltinājumā. Kā redzams no attēla, tad lai kārtīgi pielaistu siltinājumu pie loga nākas vainu veidot siltinājumu 2 kārtās apkārt logam, vainu izmantot lameli ko ielīmēt loga iekšpusē vai arī griezt vatē gropes. Katram variantam ir savi plusi un mīnusi, bet galvenā neskaidrā vieta – kā korekti iestrādāt ārējo mitruma barjeru. Nedaudz pastudējot internetu un papētot ko varētu darīt izlēmu, ka nāksies vien improvizēt uz vietas. Un lūk rezultāts.
Sākumā ir logs vai durvis bez siltināšanas. Logam pa perimetru tiek līmēta silikonizēta pašizpletošās deformācijas lenta (prasīt labiem lodziniekiem, piemēram AVU logi vai tai pašai videstehnikai). Bildē durvis, kur dēļ enģēm nācās lentu likt uz pašas maliņas. Pārējiem logiem ar rāmja paltumu 86mm lente tiek līmēta 1cm no ārmalas.
Izgriežām siltinājuma loksnei nepieciešamo gropi (pielaide līdz 1cm) un nosmērājam ar līmjavu, pieslēguma vietā ar logu līmjavu nesmērē.
Uz loga profila uzplūš pietiekošā slānī montāžas putas, uzliek siltinājuma loksni un kārtīgi piespiež. Putas nedaudz papletīsies un aizpildīs visu brīvo vietu starp vati un logu.
Šajā bildē var redzēt kā ir izpletusies deformācijas lenta un aizpildījusi nelīdzeno spraugu, kas bija izveidojusies pēc vates loksnes piekgriešanas. Tā kā deformācijas lenta ir ar silikonu, tad tā pie viena kalpo kā alternatīva ārējai lentai. Pa virsu nāks loga pieslēguma profils, un apdare, rezultātā loga pieslēgums būs gan silts gan nodrošinās tvaika barjeru.
Te bilde ar logu no apakšas, kā redzams putas ir ieņēmušas visu brīvo vietu starp vati, loga rāmi un loga lenti.
Vēl viens logs apdares procesā – veica fasādes meistari (viņiem pirmo reizi šāds objekts) bez pieskatīšanas pēc tam, kad iepriekšējā dienā vienu logu nosiltinājām kopīgi un tika parādīts ko kā jādara. Manuprāt sanāca labi.
Un te var redzē cik labi ir kad ir plats loga rāmis 86mm (GENEO PHZ86) – ir iespējams uzlaist siltinājumu uz loga pa 3cm no katras puses un joprojām ir diezgan liels loga rāmja laukums kas paliek redzams. Šaurākiem logiem pēc šādas siltināšanas metodes paliek redzams praktiski tikai stikls un rāmja daļa virs palodzes.
Lai virs logiem lokšņu šuve nav tieši loga līmenī, tad 4. vates rindu liekam vertikāli.
Ģimenes māja no sapņa līdz atslēgai 
Baigais siltinajuma klasts. Cik ir pec projekta R (siltumnoturiba) vertība?
PatīkPatīk
Vatei R = 5.55 plus vēl siena utt. teorētiski U vērtībai jābūt ap 0.145
PatīkPatīk
Zem loga, tur kur liksi ārējo palodzi – pamatīgs aukstuma tilts veidojas!
PatīkPatīk
Tas mezgls vēl nav pabeigts, tur no iekšpuses jau tagad ir 1,5cm bieza neopor sloksne, palodzes rāmis ir 5kameru, tāpat no ārpuses pa virsu vatei nāks papildus siltinājums, pie kā vēlāk stiprinās palodzi.
PatīkPatīk
Meistari, kam siltinat objektu 1 reizi, japieskata un jarada kas un ka jadara, vienkarsi vaaaaks, meistari (talak necenzeta leksika), LV skaudrā meistaru realitāte.
PatīkPatīk
Nejaukt pirmo reizi siltina un pirmo reizi logi ar iznesumu 🙂
PatīkPatīk
Ziniet tas atgadina situāciju, kad ārsts atbild, ka jums pacient, temperatūra par augstu, varbūt pamēginiet pats paārstēties. Ja nu jums to siltinājumu liek pazina, kaimins vai darba kolēgis varbūt rīcība varētu but lidziga, bet te saprotu ka liek meistari un ja nu nebūtu, kas stāv un blenz uz pirkstiem, vienalga sādiem māsteriem jāvācās ….
PatīkPatīk
Nesaprotu par ko ir cepiens? Arī pie gaismas pils bija paraugfasade, kur uz mazā laukumā apstrādāja tehnoloģiju, man objekts mazāks tāpēc viss notiek uzreiz uz fasādes. Un neviens meiatariem aiz muguras nestāv – no 3 dienam 2 stundas būts klāt
PatīkPatīk
Cik saprotu cien. Meistari nav spējīgi nosiltināt fasādi ar iznestiem logiem, ja kāds nepaskaidro to, ko no viniem gaida pasūtītājs. Cepiens ir par to, ka ne jau visi spējīgi kå jūs ierādīt ko un kā darīt årpus ierastā. Turklåt fasāde ar iznestiem logiem nav nekåda paraugfasåde 21.gs., nesen IGaunijā veselam jaunceltajam ciematam bija šis logu montāzas variants. Aicinot meistaru objektā parasti ceri, ka ieraudzīsi meistaru, kas nesastrādās brīnumus un drīzāk,tev paskaidros kas un kā pareizāk darāms un nav jāpamāca kur, ko un kā pielīmēt, visu cienu , Ernest, taču visi nav tik erudīti kā jus.
PatīkPatīk
Un jūs domājat, ka Igaunijā tajā ciematā visi atnāca uzreiz ar zināšanām? Tāpat bija viens pārstāvis no siltināšanas kantora, kas parādīja ko un kā darīt un tad arī viss notika. Manuprāt nav nekā slikta ka strādnieks uzprasa kā tad taisīt nevis kautko eksperimentē aiz nezināšanas un pēc tam viss jārauj nost.
Ja es meklētu tirgū fasādniekus ar tekstu – “meklēju fasādniekus uz iznesto fasādi”, tad pirmkārt atrast būtu grūti, jo tādu kas šādi ir siltinājuši ir maz, otrkārt cena būtu par kārtu lielāka jo tas taču ir bezmaz “knowhow” un treškārt logu ar iznesumu arī ir iespējams nosiltināt vairākos variantos atkarībā no tā kādus materiālus pielieto.
P.S. Tagad būs vēl vismaz viena brigāde kas šādi ir siltinājusi logus un zinās kā apieties ar logiem uz iznesuma 😀
PatīkPatīk
Labdien,
Savai mājai gan nekrāmēšos ar logu iznesumu – vienkāši pārlaidīšu pāri 3cm vati. Tas tā, bet vairāk interesē durvis šajā risinājumā. Ar visu iznesumu tikvaitā tās atvērt vairāk par 95 grādiem nevarēs – atmetīsies pret vati.. Vai esi padomājis, kā šo problēmu eleganti apspēlēt tā, lai nebūtu jāliek nezkādas durvju atduras… Pats savai vajadzībai prātoju, bet neko labāku nēsmu izdomājis kā tās durvis pilnībā iznest uz āru līdz ar siltinājumā ārējo plakni. Tad atkal termiskais tilts un stiprinājuma problēmas…
PatīkPatīk
Neesi domājis par vēršanu uz iekšpusi? Tad nav kreņķa par vates siltinājumu. Otrs variants ja durvis veras uz iekšējo stūri un durvis ir vienā līmenī ar lieveni, tad piemontē atduri pie grīdas.
Ja durvis ir koka, tad iespējams iestrādāt durvju atvēruma ierobežotāju vai durvju aizvērēju – abi neļaus atvērt durvis vairāk par noteiktu amplitūru, tik otrais vēl automātiski vērs ciet durvis.
PatīkPatīk
Man personīgi negribētos durvis, kas veras uz iekšpusi – 1kārt tad telpā jābūt brīvai vietai pie durvīm (vismaz šobrīd man tā ir aktuāla problēma), 2kārt līdz ko uz durvīm kāds slapjums vai sniegs, tā tas tiek ievazāts iekšā durvju vēršanas laikā.
PatīkPatīk
O, jā! Uz iekšpusi veramajām durvīm …. vispirms ir jāpārkāpj saviem aizspriedumiem 🙂
Patreizējā jaunbūvē ielikām divas tādas. Skandināvu variants.
Apmetēji pirmajā reizē ieraugot smējās un teica ka ieliktas nepareizi 😀
PatīkPatīk
Durvis uz ārpusi liek arī drošības apsvērumu dēļ, lai var evakuēties pie negadījuma. Sabiedrisku ēku nenodotu ar ārdurvīm uz iekšu.
PatīkPatīk