Ar šo ierakstu sākšu “rakstu sēriju” par fasādes siltināšanu ar biezajiem izolācijas materiāliem un specifiskajiem mezgliem. Lai nebūtu domstarpību atgādināšu par izejas datiem – taisns fibo mūris ar aizvilktām porām, siltināts cokols, kas izvirzās par 100mm attiecībā pret sienu, logi un durvis ar iznesto montāžu 90mm, terases logs ar bezpakāpiena ieeju, siltinājums 200mm biezumā, frontoni no OSB ar 100mm izvirzījumu pret pamatsienu.
Saliekot kopā visus šos mainīgos vēl brīdi atpakaļ bija vismaz 5-6 kritiski neskaidrie mezgli, kurus nācās risināt kuru pēc situācijas uz vietas, kuru vienkārši izpētot dažādu ražotāju sistēmu mezglu katalogos internetu plašumos.
Sākam, kā jau siltināšanā pienākas ar cokolu un pirmo rindu.
Novērtējam cokola stāvokli līmeni un stabilitāti. Tā kā manā gadījumā cokols ir līmenī un vienīgais mīnuss ir tā netīrība, tad ņemam augstpiediena mazgātāju ar dubļu frēzes uzgali un maucam. Rezultātā 15 minūšu laikā 70 metru cokols ir pilnīgi tīrs no jebkādām piekaltušām līmēm apmetuma gabaliem vai citiem pa gadu sakrājušajiem putekļiem. Pie viena ar augstpiediena mazgātāju tiek nomazgāta siena no putekļiem un citas drazas, kā arī samazināta sienas uzsūktspēja.
Visās siltināšanas instrukcijās kā pirmais solis tiek aprakstīta alumīnija cokola montāža uz sienas. Tālāk uz šī cokola tiek likts siltinājums, pie apdares profilam no priekšpuses tiek stiprināts speciāls profils ar lāseni, bet apakšā starp cokolu un profilu tiek speista iekšā mastika.
Gan jau ka no fizikas kursa atceraties, ka alumīnijs ir arī ļoti labs siltuma vadītājs. Ko tas nozīmē realitātē – siltinājumam pa visu sienas perimetru tiek uztaisīts termiskais tiltiņš. Tāpēc, energoefektīvās mājās un vispār, ja sienas siltinājumu ir uz kā nobalstīt, labāk ir izmantot vainu speciālos plastikāta cokolus vai veidot dalīto profilu. Vēl viena problēma tikko siltinājuma biezums ir 200mm un vairāk, tā alumīnija cokols ar noseglīsti izmaksā sākot no 4-5 EUR/metrs vai nav nopērkams vispār.
Kā risināt problēmu? Ņemam standarta stūra sieta profilu 100x150mm, liekam ar platāko malu uz cokola siltinājuma un pielīmējam ar līmajvu pie sienas. Tālāk liekam virsū pirmo kārtu ar siltinājumu. Rezultātā iegūstam cokola/sienas siltinājuma savienojuma vietu bez termiskajiem tiltiņiem un ar jau sagatavotu armējošo sietu, pie kura vēlāk ir iespējams velkot virsū armējošo kārtu pielaist un 50mm pārlaist stūrīti ar lāseni. Šķērsgriezumā šis risinājums tikai stūrīša vietā izmantojot vienkāši nogrieztu stiklašķiedras auduma sloksni (nedaudz čakarīgāks variants) ir parādīts PAROC siltināšanas instrukcijas 14.lpp (Dažāda biezuma sienu siltumizolācijas risinājumi) Galvenais šajā situācijā lai stūra profils un ārējā stūra profili savā starpā veido pārlaidumu, lai pēc noarmēšanas vēlāk nerastos plaisas armējumā no cokola apakšas.
Jums ir plānota māja ar zemu cokolu un terases logu ar slieksni vienā līmenī ar ārtelpu? Ja siltina fasādi ar vati, tad šādā situācijā var rasties riska zona vietā, kur sienas siltinājums būs zemāk par plānoto terases līmeni (skatīt šeit piemērā ar sarkano strīpu uz bildes https://gimenesmaja.wordpress.com/2015/07/31/fasades-siltinajums-un-zemais-cokols-ka-pareizi-darit/ ). Lai izvairītos no problēmas, ka fasādes vate rudens/ziemas laikā gar terasi uzsūc mitrumu ir nepieciešams pirmās rindas apakšējos 30 centimetrus aizvietot ar ekstrudēto putuplastu. Manā gadījumā lai putuplasta siltinājums nebūtu jāveido no 2 kārtām 100mm XPS, tika nopirkts Tenapors Extra 200mm biezumā (jā tādu Tenax arī ražo 😀 ), kurš tad tika pielīmēts gar plānotās terases vietu. Tā kā līmēju pus loksnes augstumā, tad iztrūkstošo augstumu līdz pilnai loksnei turpināju ar pusi vates loksnes.
Kā tu domā, kāpēc man ēkas iekšpuses sienas apakšā ir mitras un nu jau arī redzami pelējuma punkti? Tas varētu būt dēļ alumīnija profila cokola daļā (aukstuma tilts)?
Māja jau tiek apkurināta. negribas sākt krāsot sienas pirms netieku vaļā no tā mitruma.
PatīkPatīk
ja profils būtu cauri visai sienai, tad varētu domāt ka tas dēļ profila, bet tā kā pie ārsienas tad nē.
Kamēr nav bildes un griezuma pamatiem es izvirzītu divus iespējamos iemeslus:
1. nav nosiltināti pamati un tie salst cauri, kā rezultātā veidojas mitrums un pelējums.
2. ir problēmas ar horizontālo hidroizolāciju un tas ir mitrums no pamatiem.
iekšsienām tā pati problēma vai nē?
PatīkPatīk
Pamati nosiltināti ar 5cm putiku, jāsaka, ka pamati ir no Fibo pamatu blokiem, bet tāpat tie tika apstrādāti ar bitumu no ārpuses. Horizontālā izolācija tika ieklāta. Mitrums vairāk redzams mājas stūros, ja nebūtu izolācijas tad gan jau visā perimetrā būtu problēmas.
Ēkas cokols no zemes virsmas ir aptuveni 30 cm, līdz ar to nokrišņi netiek klāt.
Varbūt tomēr tas mitrums ir loģisks rezultāts pašam būvniecības procesam, kas tika veikts diezgan strauji? ( 2015, g, maijā tika ielieti pamati, tagad jau tiks veikti krāsošanas darbi un varēs iet iekšā). Ventilācijas problēmas, lai gan uz ziemas vēdināšanu visi logi stāv vaļā.
PatīkPatīk
iekšienas gan ir sausas
PatīkPatīk
vai pareizi saprotu – mūrētas sienas (gāzbetns?), no ārpuses siltinātas no iekšpuses mašīnapmetums?
viss izdarīts šogad, siltinājums likts arī aptuveni jūlijs/augusts?
PatīkPatīk
Jā. Ernest, tā arī ir.
PatīkPatīk
tātad paskatam – gāzbetonā ir ražošanas mitrums 100 litri uz m3 (~25-30l/m2), mašīnapmetums ~ 5l/m2 ūdens. visam šim kautkur jātiek ārā un šobrīd kad ārā mīnusi tas iet ārā uz iekštelpu.
risinājums laikam būtu intensīvi kurināt + mitruma nosūcēji….
PatīkPatīk
Gāzbetonu ieteicams nesiltināt vismaz vienu apkures sezonu, lai ražošanā iegūto mitrumu dabūtu laukā. No kādiem blokiem mūrēji, biezums, ražotājs?
PatīkPatīk
Jā, tā arī varētu būt visa problēma. Sākumā īrēju lielo mitruma nosūcēju, tagad mazais vislaik griežās. Bloki- Aeroc, 300mm.
PatīkPatīk