Ar ko tad siltināt fasādi?

Šķirojot vecos pierakstus par siltināšanas materiāla izvēli, uzdūros uz tā arī nenopublicētajiem prātojumiem. Raksts bija sācis tapt gadu atpakaļ, tika atjaunots maija sākumā (kad nu jau izvēle bija 50 uz 50), bet nu brīdī kad līdz siltināšanas darbu sākumam ir palikušas pusotras nedēļas svaru kausi ir nosvērušies par labu vatei. Konkrētāk Rockwool Frontrock MaxE 200mm

Jo ilgāk domāju par fasādes siltināšanu, jo lielākā mērā sāku šaubīties par siltumizolācijas izvēli. Nosacījumi siltināšanai joprojām tie paši - siltinājuma biezums 200mm, vietām uz fasādes paredzēta ķieģeļflīze vai cits tvaiku mazcaurlaidošs materiāls.
Vispārīgi izvēle jāveic starp Tenapors EPS 70 un Rockwool Frontrock Max E - paskaitot siltinājuma izmaksas starpība ir ap 1200 EUR uz siltumizolācijas materiāla. Tā kā vatei U vērtība ir nedaudz labāka, tad gadā siltuma zudumi caur sienām būtu pa 25 EUR mazāki, tādējādi skaitot 10 gadu periodā vates fasāde ir par ~ 1000EUR dārgāka par putuplastu.
Nākamā neskaidrā lieta:: ķieģeļflīžu ietekme uz vates siltinājumu - vai nav tā ka ziemā pie lieliem mīnusiem - ūdens tvaiks brīvi plūstot uz āru caur vati "atdursies" pret kieģelflīzi un tur arī paliks sasalušā veidā? Ar šo jautājumu biju devies pie ķieģeļflīžu tirgotājiem uz Nometņu ielu, tur man parādījas kas un kā un pa lielam paskaidroja ka der cietā fasādes vate ar biezumu līdz 250mm, savukārt tvaiks iziet ārā caur šuvēm starp flīzēm.
Argumentus ar puķiku māja neelpos lūdzu neminēt - ir izbūvēta piespiedu ventilācijas sistēma ar rekuperācija. Arī arguments par degšanu nebūs tas dēļ kā izvēlēšos vienu vai otru - nez kāpēc puķiks degot, bet kad iepūš pārsegumā ekovati tad viss ir super, kaut arī pēc iestrādes abiem materiāliem ir B ugunsdrošības klase...

Kāpēc vate? Materiāli kā tādi abi ir OK un var tikt izmantoti. Protams vate kā atsevišķs materiāls ir dārgāks par eps, bet summā saskaitot visu apdares sistēmu starpība vairs ir tikai 9%. Vienīgais “aiz ausīm pievilktais arguments” – vate labāk absorbē skaņu salīdzinot ar putuplastu uz fasādes., kas ar māju pie ceļa ir labi 😀 Varbūt vēl viena lieta, kas lika padomāt, bija viens vācijas ZDF TV kanāla veidots 45 minūšu raidījums, kurā tika rādīts kādas ir austrumvācijas siltinātās mājas pēc 15-20 gadu siltināšanas un to kā masveidā tiek plēstas nost EPS fasādes…

Par siltināšanas sistēmu – vēl nav nopirkts, bet izskatās ka taisīšu visu ar Ceresit. Vēl atliek izlemt kādu gatavo dekoru velku CT174 (silikāt-silikons) vai CT74 (silikons).

Šis ieraksts tika publicēts Pārdomas, Sienas, Siltināšana ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

13 Responses to Ar ko tad siltināt fasādi?

  1. Solveiga saka:

    Labdien! Tiešām iedvesmojoši lasīt par uzņēmīgiem cilvēkiem, jūdu blogs mums ir kā mācību grāmata. Ko Jūs sakāt par siltināšanu ar poliuretāna putām? Vai neesat apsvēris tāsu variantu? Vismaz teorētiski izklausās labs materiāls, varbūt ir kādi praktiska pieredze?

    Patīk

    • Ernests saka:

      Pēc būtības nav labu vai sliktu materiālu ir atbilstoši un neatbilstoši konkrētam mērķim. PU putas lietojis siltināšanas darbos neesmu, bet cik zinu ir 2 varianti – pūst uz vietas vai izmantot gatavas loksnes (SPU insulation). Materiāla pluss, ka to vajag 1,5 mazāku biezumu lai sasniegtu tos pašus rādītājus ko ar EPS vai vati, bet ja kautko nejaucu, tad šim ar tvaika caurlaidību ir vēl švakāk kā (vismaz SPU paneļiem, kas pārklāti ar alumīnija folliju) EPS. Faktiski tas nozīmē, ka to var droši lietot uz materiāliem kas paši par sevi nelaiž vai švaki laiž cauri tvaiku (dzlezbetons, metāli utt), bet citos gadījumās jārēķina. Piemēram krievu laikos plaši PU izmantoja metāla angāru siltināšanai aizpūta no iekšpuses un gatavs.

      Par pūšamo PU – tā kā tam tāpat ir jāveic virmas aizsardzība no UV stariem sanāk ka māju no ārpuses ja vien neapmūrēs ar ķieģeļiem tāpat nesanāks, jātaisa statņi, uz kā pa virsu ventilējamu fasādi, bet tas jau ir no darbietilpības praktiski tikpat cik sagatavot sienu iepūst celulozi, bet izmaksas būs 160 pret 50 eur/m3
      Tā kā domājiet, rēķiniet.

      Patīk

  2. KārlisL saka:

    Atbalstu vates izvēli, nezinu pēc kādiem kritērijiem dala tās ugundrošības klases, bet pat persiešu šķirnes kaķim skaidrs, ka iemetot ugunskurā saujiņu ekovates vai putuplasta gabalu dūmu apjoms krāsa un indīgums radikāli atšķiras. Protams, ne jau vate vai putuplasts glābs kādu no ugunsgrēka, bet vate var dot vairāk laika evakuācijai dēļ mazāk briesmīgiem dūmiem. Vēl putuplasts ir tvaikus praktiski cauri nelaidošs, man šķiet tomēr labāk, ja siena var izvadīt mitrumu no abām pusēm. Tāpat diez vai cauru gadu darbināsi rekuuperatoru, apkures sezonā, protams, bet kāda jēga vēlā pavasarī un agrā rudenī, ja var atvērt logu dabiskam āra gaisam.

    Patīk

    • Oskars saka:

      Par to, ka “putuplasts ir tvaikus praktiski cauri nelaidošs”, tā gluži nav, paskatoties tvaika pretestības tabulā, redzam, ka putuplastam (EPS) ūdens tvaika pretestības faktors ir 60 (vate – 1), un pēc būvnormatīviem, katrai nākamajai pīrāga kārtai uz āru vajadzētu būt ar mazāku tvaika pretestību, kā iepriekšējā. Resp. uz betona var likt, uz gāzbetona nebūtu ieteicams.

      Patīk

      • Ernests saka:

        Tā gluži nav. jāskatās nevis tvaika pretestības faktors bet gan ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m) un katram nākamajam slānim jābūt 5 reizes mazāku vērtību.
        Ja tā nav, tad var izmantot vajadzīgo materiālu, ja pamato ar aprēķiniem, ka gada griezumā sakrājušais tvaiks izvēdinās.
        tā kā vienkārši jāaprēķina un ja der, tad var likt EPS

        Patīk

      • Oskars saka:

        Jā, paldies Ernestam par labojumu, jāskatās nevis tvaika pretestības faktors bet gan ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents.
        Tas gan ātrumu nemaina, ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents Sd=µ x d, kur µ ir ūdens tvaika pretestības faktors un d – apmetuma biezums metros (nekur gan nevarēju atrast ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu tabulas putuplastam, gāzbetonam utt, tikai membrānmateriāliem)

        Patīk

      • Ernests saka:

        Tak Sd neskatās tabulās bet rēķina.
        Piemēram 200mm putuplasts EPS 70 Sd=60*0.2=12
        200mm akmensvate Sd=1*0.2=0.2
        utt….

        Publicējis 1 person

  3. m! saka:

    Kādas ir austrumvācijas mājas ar eps pēc 20 gadiem?

    Patīk

  4. Aleksejs saka:

    Vāciski grūti kauko saprast…Īsumā, kāpēc viņiem ne patīk grafītā putiks?

    Patīk

  5. Oskars saka:

    Man ar vācu valodu arī švaki, bet cik saprotu, tad demontē to puķiku, jo tas satur toksīnus.

    Patīk

  6. Armands saka:

    Labdien, Ernest! Vēlējos uzdot jautājumu. Kāpēc tika dota izvēle tieši apmestajām fasādēm nevis, piemēram, ventilējamai fasādei ar dubūlto koka režģi? Tai sanāk lielāki siltuma zudumi? Jo man ir doma siltināt ar šo metodi. Paldies liels jau iepriekš.

    Patīk

    • Ernests saka:

      ventilējama fasāde – ja pareizi saprotu kas ir domāts, paredz koka vai kāda cita materiāla apdari pa virsu. Man ir izteikta dienvidu puses fasāde kas saulē ātri “izdegtu”. pēc būtības sev radītu garantētu čakaru ar regulāru fasādes atjaunošanu (dēļu pārkrāsošanu un pēc tam arī nomaiņu.
      nu un arī būtu dīvaini uzmūrēt 250mm mūri, izveidot koka statņus, ko pildīt ar vati un tad apšut ar ventilējamu fasādi. tad jau labāk uzreiz koka karkass ar siltinājumu starp statņiem un apdare ar ventilējamu fasādi.

      Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.