Samaksas principi par padarītajiem darbiem

Būvniecībā samaksa par darbu ir divu veidu – gabaldarbs un par nostrādāto laiku. Cik esmu saskāries, tad jaunbūves procesā pamatā visus celtnieku darbus iespējams nomērīt kā gabaldarbus, jo nav nekādu zemūdens akmeņu vai neskaidrību cik tad viens vai otrs darbs aizņems laiku. Renovācijās, pārbūvēs, avārijas remontos utt kur noņemot apdari var pavērties zili brīnumi tomēr biežāk izmanto nostrādātā laika principu, jo tā meistars nodrošinās ka nav jādara lieki darbi, ko neviens neapmaksā.
No pasūtītāja viedokļa man ir izdevīgāk strādāt pēc gabaldarba principa, jo šādi es varu plānot izmaksas kā arī nodrošināties pret to ka kādam jāgana celtnieki, lai tie strādātu nevis atrastos objektā – vismaz tie kas celtniecībā ir lai strādātu un nopelnītu, bet nevis tāpēc ka citur tos vairs neņem saprot, ka cik daudz izdarīsi tik daudz nopelnīsi.

Bet nu par par pašu samaksas procesu. Ja darbi ir nelieli un neievelkas ilgāk par nedēļu, tad vienīgais pareizais apmaksas veids – samaksāt visu summu par darbu beigās (nekādu avansu vai starpmaksājumu). Ja darbi ir apjomīgāki un var aizņemt mēnesi vai arī ir daudz dažādu darāmo pozīciju, tad šeit ar varbūtību 99% naksies vien veikt starpmaksājumus. Tad nu rodas jautājums – kā pareizi maksāt, lai nav tā ka beigās celtnieki neizdara sīkumus (tāpat kā visur pēdējie 20% darbu laika ziņā var aizņemt pat 50% visu būvdarbu laika) jo naudas vai nav vai atlikušā naudas summa ir neadekvāti maza nepieciešamajam laikam tās veikt.

Drošākais veids priekš pasūtītāja ir sadalīt visu darba apjomu loģiskos posmos un maksāt tikai pēc konkrētā posma pabeigšanas – piemēram,  jumta konstrukcija->plēves+latojums->jumtasegums+papildelementi  vai ielieta pamatu pēda->ielietas pamatu sienas->nosiltināti un aizbērti pamati vai fasādes siltinājuma pielīmēšana->armēšana->dekoratīvais apmetums. Galvenais princips šo darbu dalīšanai ir loģiski pabeigts darbs, lai ja arī kautkādu iemeslu dēļ netiek turpināti darbi ar konkrētiem celtniekiem izdarītie darbi ir loģiski pabeigti, tie ir precīzi izmērāmi un nākamie var droši pateikt cik kas maksās.

Nedaudz sarežģītāk ir ar iekšdarbiem, kur bieži vien tiek veikta virkne darbu paralēli (kamēr vienā mājas galā vēl skrūvē reģipsi otrā iespējams tas tiek jau špaktelēts) un lai noteiktu konkrētu padarīto darbu apjomu sanāktu pietiekoši liels laiks, lai izmērītu cik ir izdarīts. Plus ja vēl celtnieki vēlas saņemt samaksu ik nedēļu rodas neskaidrības. Kādi tad varianti pastāv un kā tos risināt:

  1. Tiek saskaitīta kopējā darbu tāme, izdalīts uz plānoto darba nedēļu skaitu un iegūtā summa noapaļota uz leju. Tālāk ik nedēļu maksā konstantu summu un pēc darbu pabeigšanas pārskaita un piemaksā starpību. Šādam variantam pluss ir tas ka nav jāpavada daudz laika skaitot, kā arī abām pusēm skaidra naudas plūsma. Bet ir viens liels BET – nav garantijas ka darbus tiešām paveiks norunātā laikā savukāt lieko nedēļu vai divas lai piebeigtu astes diez vai celtnieks bez maksas gribēs veikt – sāksies dinģēšanās par papildnaudām, stasti cik grūti bija kautko izdarīt un sekas vainu pamests objekts vai kāda no pusēm ar sajūtu ka uzmesta.
  2. Sadalīt objektu mazākos loģiskos posmos un maksāt tikai tos kas ir konkrēti pabeigti – piemēram pirmais stāvs griesti reģipsis, otrais stāvs reģipsis, katras istabas nošpaktelēšana un sagatavošana krāsošanai, noflīzēt vannas istabu. Pluss – vienmēr ir skaidrs kas ir padarīts un ir samaksāts tikai par konkrēti padarīto. Lai šādu risinājumu ieviestu pirmkārt ir jāpiekrīt celtniekam, un otra problēma vienoties kas ir loģisks darbs, lai nav tā ka dēļ tā ka maksā par gatavu istabu vienā mājas stūrī vēl nav pabeigtas slīpēšanas un putekļi, bet otrā galā jau līmē tapetes un krāso sienas, jo vienojās ka maksā par gatavām istabām.
  3. Kombinācija no iepriekšējiem diviem variantiem. Ja redz ka celtnieki ir pietiekami apzinīgi un darbi iet uz priekšu pietiekami ātri , tad var izvēlēties vidusceļu – tiek maksāta vidējā summa nedēļā, bet ik pēc katra lielā posma (reģipša darbi, špaktelēšanas, flīzēšanas) tiek uztaisīts kopsavilkums un izlīdzināts samaksātais pret padarīto. Šādi ir iespējams jau darbus vidusposmā piefiksēt vai nav tā ka izdarītais ir mazāks par samaksātu un ja nepieciešams veikt korekcijas samaksas principā.

Bonusā ieskatam vispārināti tipiskie gadījumi kur var ielidot:

  • sienu mūrēšana – “mūrnieki” uzmūrē līdz pārsedžu līmenim un pazūd. Iemesls – tālāk jābūvē stalažas, jācilā bloki augstāk utt. ātrums salīdzinot ar pirmajām rindām ir 2-3 reizes mazāks.
  • jumts – tiek uzlikts jums un paliek itkā tikai noslēguma elementi (augšējā kore, vējmalas), teknes utt. Laika ziņā šī pozīcija ir praktiski tikpat laikietilpīga kā visa jumta seguma ieklāšana, bet samaksa 2-3 reizes mazāka
  • sakopšana aiz sevis – nez kāpēc daļa celtnieku uzskata, ka pēc sevis var atstāt būvgružu kalnus izmētātus pa visu objektu un tas neietilpst viņu darbos (šo gan pirms darbu uzsākšanas ir jāatrunā lai pēc tam nav domstarpību). Atkal 1-2 dienas, lai sakoptu aiz sevis būvlaukumu.
  • iekšdarbi – visādas grīdlīstes, durvju rokturi, logu aiļu piekrāsošanas utt. darbi kur laiks lido, bet samaksa nekāda. vēl trakāk ja paliek nepadarīts mazs sīkums, bet celtnieks brauc kādus 100km, iespēja ka neatbrauks ja viss būs samaksāts tuvu 90%
  • gan jau vēl var turpināt un turpināt (vēlams ierakstot komentāros) kāda nu kuram ir bijusi pieredze pašam vai paziņām.

P.S. Jā un par avansiem (kaut vai tiem pašiem palīgmateriāliem – skruves, skoči, hermētiķi) – ja nepazūd pēc tā saņemšanas, tad negribīgi šo summu ieskaita izdarītajos darbos, jo līdzīgi kā ar kredītu paņemt viegli, bet “atdot” jau sanāk strādājot.

Šis ieraksts tika publicēts Iekšdarbi, Pārdomas ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Samaksas principi par padarītajiem darbiem

  1. Jana saka:

    Lasu un ik pa brīdim brīnos. Lielajos būvlaukumos tur vairāki cilvēki pie šādām lietām piedomā (parasti), tur parasti arī shēma jau skaidra un atstrādāta līdz nelabumam, bet vienalga katrā jaunā objektā jauni pavērsieni. Kā tev, galva negriežas no visa? Vai ar strādniekiem sastādīji kaut ko līdzīgu līgumam (personīga interese)?

    Patīk

    • Ernests saka:

      Nu man jau būvlaukums nav tik liels lai vajadzētu vairākus cilvēkus kas domātu par šīm lietām:) Un tā kā summas nav lielas, tad ir iespējami dažādi apmaksas veidi.
      Par vienošanos ar strādniekiem – ir vienošanās par noteiktu darbu pozīciju izmaksām, kontroltāmes lapa ar aptuveniem apjomiem un vienošanās par apmaksas principu. Tālāk jau samaksa pēc fakta par padarītā m2 * atrunātais cipars; ar precīzo uzmērīšanu pēc padarīšanas lai neviena no pusēm nejustos piečakarēta.

      Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.