Spiediena tests (blower door)

Dzīvojot jaunā projekta dzīvoklī ar mansarda griestiem ik pa laikam nākas izbaudīt ko nozīmē vējaina diena un caurumi blīvējumā – kad laiks mierīgs, tad silti, bet tikko uzpūš kārtīgs ziemeļu vējš tā pat dzird kā gaiss caur iebūvētajiem gaismekļiem plūst prom un dzīvoklis dažu stundu laikā tiek izpūsts auksts. Tāpēc vēl sākot būvēties viena no obligātajām lietām, ko ieplānoju veikt bija spiediena tests (blowerdoor test), kura laikā durvīs tiek iemontēts regulējams ventilators ar virkni spiediena devēju un ēkas blīvums tiek pārbaudīts gan ar gaisa retinājumu. gan ar pārspiedienu. Otra lieta, kas tiek veikta pie retinājuma ar speciālu plūsmas mērītāju tiek meklētas gaisa noplūdes. Un “saldajam ēdienam” ar dūmmašīnu tiek izpūsti visi logi lai vizualizētu logu ietrādes trūkumus, kurus pēc tam lodziniekiem likt pārtaisīt.

Pēc normatīviem ēkām šobrīd gaisa apmaiņas rādījuma vērtībai jābūt zem 3, ēkām ar piespiedu ventilāciju 1.5, pasīvai ēkai šis skaitlis ir 0.6 un mazāk. Latvijas rekords esot pasīvā māja Ikšķilē “Daugaviņas” ar 0.09 rādītāju.
Mans mērķis bija zem 1. Bet nu par visu pēc kārtas.

Spiediena testu taisa īsi pirms tīrās apdares un visādu reģipšu montāžas, jo šādi var piekļūt pie defekta vietas neko īpaši nelaužot. Manā gadījumā – grīdas ielietas, sienas apmestas, logi ielikti, plēves uz griestiem salīmētas, spraugas cik nu bija vizuāli redzamas nolīmētas. Tā kā galvenās ieejas durvju pagaidām nav un tās ir par platu blowerdoor agregātam, tad aili aizšuvu ar plēvi un perimetru noblīvēju lai garām nesūc gaisu. Maisus uzkrāmēju, lai kad rodas retinājums plēvi nenorauj ar visu līmlentu.

Saimniecības telpas ieejas durvīs tiek iemontēts speciāls rāmis ar ventilatoru, kas tiek pieslēgts iekārtai, spiediena sensoriem un datoram, kas tad arī veic visas darbības un aprēķinus.

Konstatētie defekti:

1. logam rāmja un palodzes profila vietas stūros. kautkas nepareizi salīmēts uz stūra, jāzvana lodziniekiem lai brauc labot (prieks ka logi montēti ar iznesumu un nav problēmu piekļūt 😀 )
   
2. savienojuma vieta starp grīdu un ārsienu (tur kur pa perimetru putuplasta strēmele) – tajā vietā sanāk ~ 3-4cm platā fibo sienas daļa bez apmetuma, kura ir zem grīdas līmeņa. rezultātā pa šuvi ik pa gabalam nedaudz bet tomēr sūc gaisu, kas uz sienu 100metru perimetra savācas… apskatot no ārpuses ir redzams ka vietām blokam poras no ārpuses nav aizvilktas pilnībā un cokola vietā ir 2-3cm sprauga. Risinājums – no ārpuses kārtīgi aizsmērēt līdz galam poras, no iekšpuses salaiduma vietu starp grīdu un sienu nosmērēt ar hidroizolāciju lai aizvērtu spraugu. Nākamreiz būvējoties – obligāti zem putuplasta sienai arī aizvilkt poras.
   
3. montāžas caurumi logu ailēs – vietās kur bija pieskrūvēti pagaidu plēves logi ir caurumiņi, caur kuriem pie retinājuma varēja just samērā stipru vilkmi, ko uzrādīja arī iekārta. Risinājums – izsūkt visus putekļus ar putekļusūcēju un aizpildīt caurumus ar hermētiķi vai špakteli
   
4. kabeļi no sienām tiklīdz kabelis nav pilnībā aizšpaktelēts, tā atkal redzms fibo mūris un ir sūce. Risinājums – rūpīgi aizmērēt apkārt kabeļiem spraugas.
   
5. gofras kas iziet cauri plēvei. divas gofras vienā caurumā. man bija aizmirsts gofras galus aizlīmēt, rezultātā sūce caur galu, tāpat divas gofras caur vienu caurumu, bija slikti aplīmētas plēves pieslēguma vietā. risinājums – hermētiķis un līmplēve. Uz priekšdienām -vienā caurumā tikai viens kabelis vai gofra.
6. Neapmestās vietas aiz komunikāciju izvadiem. tā kā nav sakārtoti izvadi un tie netika līdz galam apmesti, tad pa visu neapmesto plakni bija jūtama sūce (pat ar nelielu svilpoņu). Sakārtos izvadus un apmetīs un būs viss OK. Citiem – ja kāds fibo mūrim liek piekaramo poda rāmi, tad aiz rāmja obligāti jāapmet, citādi būs sūce ārsienā.
   
7. Pāris vietās tvaika barjeras līmvietas nebija līdz galam piespiedušās un bija spraudziņas, būs atkārtoti jānoiet un jāpiespiež visas vietas. Ja kāds domā iztikt vienkārši ar 15cm pārlaidumu, tad tas ir pilnīgi garām – tikai līmēt kopā, un censties nostiept bez krunkām, citādi radīsies problēmas ar spraudziņām.
   

Mērījumu rezultāti:

ACH50 = 0.71  Teorētiskais caurums 140cm2.  Vienkārša valodā tas nozīmē pie spiediena starpības 50Pa stundā telpā gaiss nomainās 0.71 tilpumi. Kopā pa visu māju saliekot kopā visus neblīvumus un spraugas izveidojas caurums 140cm2 platībā (aptuveni tikpat liels cik ir 5 collu telefona ekrāns).

Secinājumi: Uzrādītie defekti ir visi viegli labojami un daļa pat tiek atrisināta vienkārši veicot apdari. Energoauditora secinājums – mājā ir kvalitatīvi iestrādāti materiāli un blīvējums. Ja sakārto atrastos defektus, tad var pat sasniegt pasīvās mājas standartu ACH50 = 0.6