Siltās grīdas un telpu automātika – vai to vajag?

Iepriekšējā ierakstā par kabeļiem pieminēju, ka aizmirsu ierīkot istabās kabeļus uz telpas termostatiem, kas vadītu katras telpas silto grīdu lokus. Viens no bloga lasītājiem norādīja ka šī opcija ir “obligāta”, kas nozīmē ka nu ir jādomā vai man to vajag un kā pēc iespējas saudzīgāk tikt pie termodevējiem katrā telpā.

Ja par izvietošanu telpās ir skaidrs ka šobrīd atliek 2 varianti:

  1. šobrīd nedarīt neko, un kad nepieciešams uzlikt bezvadu risinājumu.
  2. uztaisīt nelielas štrobes svaigā apmetumā (tāpat sienas tiks špaktelētas) un pa griestiem, kamēr nav aizšūti, izlaist kabeli uz katlutelpu – sanāk protams čakarēt svaigo apmetumu, kā arī domāt kā noslēpt vada galus telpās līdz brīdim kamēr tomēr uzliek automātiku, bet toties var ietaupīt salīdzinot ar bezvadu risinājumu līdz 250 EUR (centrālais mezgls par 80eur lētāks, telpu termostati par 30eur/gab lētāki)

Tad par nepieciešamību vispār likt automātiku man ir liela neskaidrība – vai tiešām to vajag? Dzīvoklī esmu licis katrā telpā uz radiatora programmējamas termogalvas + vēl mainīju atkarībā no diennakts laika temperatūru. Pēc pāris mēnešu spēlēšanās tas viss rezultējās ar konstantiem +22 visu apkures periodu 🙂

To pašu efektu es varu panākt katlu telpā uzregulējot plūsmas mērītājus noteiktā stāvoklī un atkal visās telpas būs konstanti grādi. Radiatoru apkurei vēl ir tā raksturība, ka tā ātri reaģē uz apkures plūsmas izslēgšanu, bet siltās grīdas ar savu masu un siltuma inerci pat visdrīzāk nenoreaģēs uz saules iespīdēšanu starp mākoņiem.

Kā tad tur ir?

Jā, un vai vannasistabās arī liek telpu termostatus, lai regulētu grīdas apkuri?

Šis ieraksts tika publicēts Apkure, Pārdomas ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

17 Responses to Siltās grīdas un telpu automātika – vai to vajag?

  1. Taapat saka:

    Man mājā nav silto rīdu, bet ir radiatori, tāpēc nezinu, vai grīdām nav kāda specifika, bet tikai tāpēc lai individuāli regulētu katru telpu, manuprāt nevajag. Esmu pārliecināts, ka vajag regulēt vienādi visā mājā. Es apkuri pa nakti, un pa dienu darba dienā, ja neviens nav mājās, uzliku uz 18 grādiem, pārējā laikā 20,5. Ja darba dienā saskaita stundas, kad vajag siltumu (man tas ir no 7-8 un no 17-23), tad sanāk tikai 7 no 24, un es redzu tai pazemināšanā jēgu. Radiatoriem man ir termogalvas, bet esmu centies samazināt turpgaitas temperatūru, lai nebūtu lieku zudumu caurulēs, un tie regulatori man pat īsti nav vajadzīgi. Mājas temperatūru kontrolēju no devēja guļamistabā, jo tur temperatūrai vismazāk traucējošu faktoru (viesi, ēdienu gatavošana u.t.t…).

    Publicējis 1 person

  2. Alise saka:

    Es domāju, tas “atkarājas”. Piemēram, mums ir divi lieli bērni, kuru dzīves ritms krietni atšķiras no “večiem”. Reizēm viņi sēž visu nakti pie datora, tātad, neder visur samazināt temperatūru naktī. Savukārt, mums ar vīru patīk naktī vēsa guļamistaba, un dienas vidū vispār nav jēgas to kurināt. Reizēm kāds no bērniem dažas dienas nav mājās. Vienam cilvēkam ir maiņu darbs, tātad, neder variants konstanti pa dienas vidu samazināt temperatūru.
    Protams, tas viss ir aktuāli, ja apkures izmaksām ir nozīme. Es arī nezinu neko par tehnisko risinājumu siltajām grīdām – cik tas atmaksājas utt.

    Vnk lasot, cik Tu rūpīgi un pārdomāti būvē māju, man likās, ka šī ir viena no “obligātajām” lietām.

    Patīk

    • Ernests saka:

      vienu brīdi par šo domāju, bet visu laiku atbaidīja risinājuma kopējā cena 12x20eur izpildmehānismi + 6×30 telpu termostati + 60eur vadības panelis + darbs = vismaz 500eur+darbs.
      ieguvums ir līdz 12% (https://www.uponor.lv/solutions/Controls/Rich%20Text%20Editor/~/media/96F3E25233134966A971D2E5ABC7320E.ashx) no apkures patēriņa. Ja man patēriņš ir 500 eur gadā, tad ietaupījums ir līdz 60eur/gadā, kas nozīmē ka pasākums atmaksājas ilgāk kā 10 gados…

      bet nu tikko apmeta sienu, tā uzreiz bija – vai neesu ko aizmirsis…. un jā, kabelis termoregulatoram…. un tad sākās… a ja nu tomēr vajadzēja…

      Patīk

    • Taapat saka:

      Man pašam arī ritms brīvdienās reizēm atšķiras no ierastā, bet tāpēc jau es neiešu pārregulēt iestatījumus. Es 100% pievienojos Ernesta rakstītajam, ka sākumā tu ņemies, maini un regulē, bet pēc tam aiziet iestatītais režīms. Es programmu savam granulu katlam un apkures automātikai rakstīju var teikt no 0, tādēļ veltīju tam ļoti daudz laika, bet tagad esmu gandrīz visu jau aizmirsis un man sistēma strādā iestatītajā režīmā.
      Un neizmirsti ka tev būs kopējā rekuperācijas sistēma, kura visticamāk izlīdzinās temperatūras atšķirību starp telpām.

      Patīk

  3. Niks saka:

    Mana pieredze/viedoklis.
    Vannasistabā regulatorus nevajag, jo tur nekad nav pa siltu! Izkāpjot no dušas nebūs jāsalst, būs komfortabli.
    Par pārējām istabām. Jautājums vai tiešām katram no ģimenes ir tik atšķirīga komforta temperatūra? Un tā ir jāmaina vairākas reizes nedēļā?
    Ja nav, tad atliek pieregulēt ar topometriem un limīgiem dzīvot!
    Ja tomēr vajag regulatorus, tad šobrīd, manuprāt, prātīgāk būtu tos vadus iešrabot!
    Jebkurā gadījumā norādītā cena man liekas kosmiska.

    Patīk

  4. Jānis saka:

    Visi parasti runā par ietaupījumu ilgtermiņā, bet man svarīgāk ir samazināt tekošās ikmēneša izmaksas visās pozīcijās. Respektīvi, veicu ieguldījumu (un aizmirstu), un pēc tam maksāju mazāk.

    Radiatoriem izmantoju MAX! eQ-3 bezvadu produktu http://www.eq-3.de/max-heizungssteuerung-produktdetail/items/bc-lgw-o-tw.html, lai saliktu pa 3 istabām un vannasistabu dažādas temperatūras. Siltai grīdai ir tikai termoregulators, kuru šajā ziemā arī sāku nedaudz grozīt. Rezultāti pēc pirmajiem trīs mēnešiem ir pozitīvi, un kopējais patēriņš samazinājās.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Es arī par ietaupījumu ilgtermiņā, bet ja man investīcijas atmaksājas 20 gados, kad jau sen ir beidzies kalpošanas laiks konkrētajam elementam, tad paldies, man šādu investīciju ekonomijā nevajag.

      Patīk

      • Guncha saka:

        ….bet ja man investīcijas atmaksājas 20 gados….
        Lasu un nespēju noturēties bez komentāra.
        A vārdam “komforts” esi izmaksu aili atvēlējis?
        Kas notiek brīžos, kad pie Tevis ciemos atnāk kādi 10 ciemiņi. Vai bērnu istabā tiek atvērts logs – kāpēc atvērts pie -20? A vienkārši vajag un viss.
        Ja nav telpas termo regulātors, tad kura no sistēmām tev telpu fiksi piesildīs vai piesilde tiks apstādināta.
        Teiksim es (tajās reizēs, kad atceros) ~ divas stundas pirms ciemiņu ierašanās viesistabā nogriežu t zemak. un ventilāciju pārslēdzu no guļamistabām uz viesistabu, kad ciemiņi aiziet (pārslēdzu slēdzi), tad ventilācija vēl 1/2h strādā uz pilnu jaudu apejot diennakts laika iestatījumus. Pēc tam pārslēdzas uz “kluso”
        Ventilācijas sistēmas izmaksas – 800 Ls
        Atmaksas termiņš = 100 gadi
        Atslēgvārds – komforts

        Patīk

      • Ernests saka:

        Arī man kad nāks ciemiņi pagriež rekuperaciju no 2 uz 4 režīmu, un ja vajag nogriež temperatūru par 2 grādi.
        Ja nepietiks ar katla automātiku FW120 kas iznesta uz koridori, tad uzlikšu telpu automātiku katrai istabai. Visu parādīs pirmā ziema un kāds būs komforts un kur būs gluki

        Patīk

      • Guncha saka:

        Sveiks,
        Lai neliktu WiFi uz telpas regulātoriem apsver iespēju izmantot vadus, kas savilkti uz telpas gaismas slēdžiem. Tev dažviet ir 2X 3*1.5. Tāpat derēs signalizācijas vadi vai 6 kategorija – vienīgais gļuks ir sensora novietojuma augstums.

        Patīk

  5. mr fx saka:

    Nevajag. Punkts 🙂

    Kā pats atzīmēji, siltajām grīdām ir pamatīga inerce, tā ka atšķirīgas temperatūras dažādos diennakts laikos panākt būs grūti. Un atšķirības starp telpām vienalga izlīdzināsies pie atvērtām durvīm un/vai ar centrālo ventilāciju.

    Patīk

  6. Guncha saka:

    Vai kādam no klātesošajiem mājās ir uzstādīta PSRS laika apkures sistēma, kur visi radiatori:
    – ir slēgti virknē
    – visās telpās vienāda izmēra (nerēķinot mēbeļu un logu debespuses novietojumu)
    – bez termogalvām
    – apkure telpās tiek regulēta “pie katla”
    Nu labi, vai kādam ir mājās radiatori bez termogalvām?
    A kāda atšķirība – telpu silda radiators, siltās grīdas, ventilācija vai ledusskapja aizmugures reste?
    Kāpēc nevajag likt termo regulatotu uz konkrētās telpas primāro sildķermeni?

    Patīk

    • Ernests saka:

      Man šāda sistēma sistēma bija vecvecāku mājas komplektā ar gāzes katlu- kamēr vienā galā bija silti, tikmēr otrā galā bija auksts un vecmāmiņa visu laiku pavadīja ietinusies pleda. Protams daļu var norakstīt uz vecu cilvēku un viņa temperatūras uztveri bet fakts ir ka visur vienādi čugunnieki un viencaurulu sistēma ir nekomfortabli.
      Otrs variants piecstavene, kur viena galā pirmajā dzīvoklī uz trupas tur vaļā logus, bet pēdējais dzīvoklis uz trupas nevarēja dabūt dzīvokli vairāk par +16 grādiem.

      Patīk

  7. Automātiku vajag! Es sev uzliku vienu maisītājvārstu, kas uz grīdām padod 20’C – 22’C fiksētu temperatūru. Vēl taimeri uz sūkni jo domāju to pa nakti un dienā apturēt, protams vasarā. Man sienās ir 35-40 cm celuozes un un jumta 50-60 cm celuozes. Lieliem mīnusiem pie logiem vilkšu atsevisķu radiatoru cilpu, bet nelikšu viss radiatorus bet kapara čūskas palodzē iekšā. Tās čūskas regulēšu ar parasto radiatoru regulatoru. Tie darbosies vienīgi pie lieliem mīnusiem. Ja sienas ir plānākas tomēr nav slikti, ka ir telpas termostats, bet to tiešām var turēt fiksētu.

    Kas attiecās uz motivāciju regulēt nakts režīmus, tad to var panākt vienīgi papildus spēlējoties ar enerģijas monitoringa risinājumiem.

    Man Jūsu blogs ļoti patīk un esmu gatavs Jums pārdot par pašizmaksu http://www.medusaka.lv produktus ja uzrakstīsiet par tiem atsauksmi šeit. Vēlams būtu rakstīt kā ir, nav prasība obligāti slavināt 🙂

    Cieņā
    Jānis Šipkovs

    Patīk

    • Ernests saka:

      Jāni,
      es nevienā brīdī nesaku ka nevajag automātiku vispār. Man stāvēs lielajā telpā Junkers automātika FW120 http://www.apkureev.lv/content/uploads/FW-120.pdf kas nodrošina programmējamu katla regulēšanu diena/nakts iekšaVSāra temperatūras. Automātikai ir gan iekštelpu gan ārtelpu temperatūras sensors, tādējādi var piedzīt vēlamo komfortu.

      Tas kas man sākotnēji nebūs – servomotors uz katru apkures loku, kas vērtu ciet/vaļā katru apkures loku individuāli, kā arī termostats katrā telpā. Jā nevarēšu turēt vienā telpā 18grādus citā 22gr, bet no pieredzes ar dzīvokļa regulāciju (programmējamas radiatora termogalvas) viss beigās rezultējas ar konstantu temperatūru un viss.

      Par piedāvājumu paldies, ja tomēr vajadzēs automatizēties zināšu pie kā vērsties.

      Patīk

  8. malvism saka:

    Man silto grīdu meistars teica kāpēc nelikt un neesmu arī ielicis:
    1) betona grīdu inerce, kas nozīmē, ka tās atdziest (ja nemaldos) 12 stundu laikā.
    2) tas var radīt plaisas betonā, ja ir piem +24 pa grīdām, pēc tam laiž +15, t.i., strauji mainās temp.

    no praktiskā – man ir katlenē 3 loku regulācija – vannasistabas (3 gab), kur turu ~+26 grīdās, telpās ir ap 23. istabās +23; telpās ~21. garāža +10 pa ziemu.

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.