Iekšējo elektrotīklu plānošana 3.daļa – sadales kastes plānošana

Par mūsdienu elektrības sadalēm ir viens gaumīgs joks.
A – “Agrāk uz visu māju bija divi korķi un nekas, dzīvojām un neviens par kaut kādiem strāvas noplūdes automātiem i nedomāja, bet tagad…”
B – “Jā, agrāk mazgāt veļu gājām uz tuvējo upīti un uz toleti gājām uz sirsniņmāju, bet tagad…”

Mūsdienās, kad elektrības patēriņš par spīti LED spuldzēm un A+ klases tehnikai tikai pieaug arī elektroinstalācija kļūst arvien sarežģītāka un arī sadales aug gan izmēros, gan sarežģītībā. Pie tam izmēra (moduļu) skaits pieaug sekojošu iemeslu dēļ:

  1. Patērētāju skaits – saskaitiet cik jums ir elektropreču, kas pastāvīgi vai periodiski tiek izmantotas un salīdziniet ar situāciju vēl 30 gadus atpakaļ
  2. Instalācijas vieglums – arvien vairāk cilvēki atsakās no nozarkārbām instalācijā un uz katru telpu, patērētāju grupu tiek vilkts atsevišķs kabelis, kam tiek pielikts savs automātslēdzis
  3. Drošība – ražotājiem paplašinot sortimentu ir pieejami par saprātīgu cenu strāvas noplūdes automāti, pārsprieguma aizsardzības, sprieguma ierobežotāji un citi aktīvie elementi, kas pareizi uzstādīti nodrošina elektrodrošību gan pret strāvas triecieniem, gan pret ugunsgrēkiem dēļ bojātas elektroinstalācijas
  4. Komforts – implusa releji un laika releji, ļauj nodrošināt gan komfortu apgaismojuma vadībā no vairākām vietām, gan regulēt kādos laikos noteiktas elektroiekārtas darbojas.

Rezultātā domājot pa vecam un vienkārši, paņemot un nopērkot sadales kasti (pat lielu) var sanākt nepatīkams “ieberziens”, ka nepietiek vietas visam, ko grib realizēt. Manā gadījumā arī sākotnēji likās ka nu paņemšu 96moduļu kasti un pietiks ar atliektiem galiem, bet saliekot excel tabulas plānā shēmā visus elementus atskāru, ka minimālais sadales izmērs ir 120moduļi, pretējā gadījumā nāksies vainu cīnīties ar vietas trūkumu montāžā vai atteikties no kāda elementa.

sadales_satursPlāns Shēma zīmēta uz tipveida Hager/ABB virsapmetuma sadales kasti, kas pieejamas 4×2 5×2 6×2 izpildījumos. Šis ir plāna shēmas pirmais variants, kurā ir savākti visi elementi un ielikta strāvas noplūdes aizsardzība uz patērētāju grupām. Nākamais solis ir pārbaudīt vai automātslēdžu nomināli ir atbilstoši, kā arī vai nav aizmirsts kāds izdalītais patērētājs.

Pagaidām ideja sekojoša:

  1. Beigās tomēr esmu atteicies no “ienākošās aizsardzības” – sprieguma min/max ierobežotāja, fāžu kontroles utt, jo ST elektrotīkli ir jauni un visur ir kabeļlīnijas (tātad risks ir mazs).
  2. saslēgšanu star automātslēdžiem un mājas kabeļiem realizēšu izmantojot DIN spailes. Šādi nodrošinot, ka sadali var sakomplektēt “mājās uz galda” un objektā nav nepeiciešamības katru kabeli vilkt cauri visai kastei līdz kontrētam drošinātājam.
  3. ievads no diviem avotiem (tīkls un ģenerators), kurus var pārslēgt ar pārslēdzi
  4. gan apgaismojums, gan rozetes tiek slēgtas caur strāvas noplūdes automātiem, tādējādi maksimāli nodrošinoties pret dabūšanu pa nagiem dēļ strāvas noplūdes.
  5. apgaismojumam vietām tiek izmantoti impulsa releji, lai varētu nodrošināt slēgāšanu no vairākām vietām, āra apgaismojums ar laika releju
  6. pagaidām nosaukumos figurē ABB artikuli, bet tas tikai lai saprastu kas pa modeli. ko beigās ielikušu – vēl nezinu.

P.S. Vēl kas interesants – atkarībā no tā kāda ražotāja “drošinātājus” izmantosiet var mainīties arī sadales izkārtojums – piemēram strāvas noplūdes automātam N-pols  ABB ražojumam ir labajā pusē, bet Schneider Electric kreisajā pusē, kas nozīmē lai ētri izmantotu “ķemmes kopni”, ABB gadījumā noplūdnieku liek rindā no labās puses, bet Schneider’am no kreisās. Jā un “automāti” jāņem no viena ražotāja, jo tiem var atšķirties augstums un tad ir problēmas ar “ķemmes kopnes” izmantošanu.

Šis ieraksts tika publicēts Projektēšana ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

21 Responses to Iekšējo elektrotīklu plānošana 3.daļa – sadales kastes plānošana

  1. AizmirstsNiks saka:

    Vai gaismām vispār ir vērts likt noplūdnieku? Es sev saliku noplūdniekus tikai uz rozetēm – āra rozetes, veļas mašīna, wc rozetes, katlu telpa, ledusskapis. Varbūt vēl kādu gadījumu nepieminēju. Es pat nezinu vai bija vērts wc likt 12w led lampiņas 😮
    Sprieguma kontroli – apvienota uz visām 3 fāzēm + kontaktors gan uzliku, ir gadījies, ka notiek sprieguma lēciens un aizsardzība nostrādā, vēl nodrošina aizsardzību pret nulles apraušanu, kas gan ceru nekad nenoderēs 😉

    Patīk

    • Ernests saka:

      Tagad jau gaismai pilns ar trafiem kur var kautkas iet uz īso vai silt un dzirkstelot, labāk lai atslēdz nopludnieks nekā kautkas aizdegas vai nedod dievs fāze aiziet pa reģipša profiliem
      Sprieguma kontroli pēc kādas shēmas taisīji?

      Patīk

      • AizmirstsNiks saka:

        Ieejā man ir automāts B25, šis automāts aizsargā sprieguma kontroles releju. Relejs ir HRN-54N (laikam ražotājs čehu ETI) pie releja pieslēgts L1 L2 L3 un nulle. Releja izpildkontakti pieslēgti pie 3 fāzīga kontaktora (Schneider Electric LC1D25) un tālāk no kontaktora sadalīts uz patērētāju drošinātājiem un noplūdniekiem.

        Patīk

  2. budzis saka:

    Par noplūdes automātu uz gaismām piekrītu iepriekšējam, nav nepieciešams. Faktiski noplūdes automāta vienkāršais kritērijs ir elektrība+ūdens. Kur ir ūdens, tur ir noplūdes risks. Kur ūdens nav, noplūst var tikai mehāniski sabojātām iekārtām, jo pamatideja jau ir, ka strāvas vads saskaras ar iekārtas korpusu.
    Motoriem, šajā gadījumā sūknim vajag likt C automātu. Tā raksturlīkne vairāk atbilstoša.
    Nu jā, un vēl excel tabulu saukt par shēmu ir nesmuki. Elektriķi rauc degunus. 🙂

    Patīk

  3. Taapat saka:

    Ja es pareizi saprotu no automātu izkārtojuma (par shēmu to nosaukt negribu) tad katrai grupai paredzēts 3 fāzu noplūdes automāts.
    Domāju, ka dēļ cenas un vietas labāk būtu vienfāzu patērētāju grupai likt vienfāzu noplūdes automātu, bet fāzes sadalīt starp grupām + starp šīm grupām sadalīt patērētājus, lai neiznāk ka visi “sēž” uz vienas fāzes (kas arī tagadējā variantā ir iespējams).
    Arī piekrītu, ka nav jēgas aizrauties ar noplūdes automātiem pilnīgi visam. Manuprāt labāk ir tos sadalīt starp tiem patērētājiem, no kuriem ir reāla iespēja “norauties” tos lietojot (piemēram kontakti, iekārtas sanitārajās telpās un pie virtuves darba virsmas), lai neiznāk, ka nostrādājot aizsardzībai ģimene nedēļu sēdēs bez elektrības virtuvē, kamēr tu atgriezīsies no ceļojuma un atradīsi vainīgo.
    Ir jau tā, ka noplūdes automāts pasargās arī no aizdegšanās, ja strāva noplūdīs kabeļa bojājuma gadījumā pēc tam, kad celtnieki trāpīs ar samorezu, bet lai tāda noplūde notiktu ir jābūt ļoti lielai apstākļu sakritībai.

    Publicējis 1 person

    • Ernests saka:

      Paldies par ideju sadalīt fāzes pa grupām! Šādi uz 3 kopnēm var ietaupīt 6 moduļu vietas nezaudējot neko no paredzētās shēmas.
      Par izmētāšanu pa fāzēm tas pats par sevi saprotams.
      Par to nedēļu bez elektrības – ja vien “nenodeg” noplūdnieks, tad pietiek atslēgt konkrēto patērētāja drošinātāju un pārējie turpināts darboties – šādi maksimums nedēļu kādā istabā nav rozešu vai gaismas.

      P.S. Jā un par strāvas noplūdi – savā bērnībā reizes 3 ir nācies dabūt pa nagiem 602.sērijas dzīvoklī slēdzot iekšā gaismu virtuvē/vannasistabā tam mistiskajam 3slēdžu blokam uz sienas starp vannu un toleti. Tas tā par to vai vajag vai nē noplūdnieku uz gaismu….

      Patīk

      • a saka:

        Ernest, raksti labi, bet nu tā “tolete” baigi griež acīs. Latviski ir “tualete” :).

        Par tēmu – tagad širpotreba slēdžiem ir plastmasas korpusi kur neredzu kā var tā vienkārši norauties pa nagiem. Arī manā skatījumā noplūdnieka lietderīgums uz gaismu ir visai nosacīts.

        Patīk

      • Taapat saka:

        Lai dabūtu pa nagiem vajag vadītāju pa kurieni tai strāvai plūst. Stāvot istabā uz sausas grīdas vari pieskarties fāzes vadam, un nekas tev nebūs.

        Varu pastāstīt no savas pieredzes pretēju gadījumu ar noplūdes automātu. Man gludeklis gāja uz beigām, kad pastāvēja, viņam kaut kur iekšā sakrājās kondensāts un ieslēdzot protams nostrādāja noplūdnieks. Atlika pieslēgt viņu kontaktā bez noplūdnieka, gludeklis uzsila un viss strādāja. Es to atklāju nejauši, bet ja momentā to gludekli vajag, kur dabūsi citu?
        Visticamāk, ka tev tas nedraud, bet ir arī iekārtas, piemēram elektriskie radiatori, ar samērā lielu kapacitāti pret korpusu, kuras ieslēdzot noplūdes automāts nostrādās.

        P.S.
        Aizmirsu uzrakstīt iepriekš. Ja atgriezies pie pārsprieguma un fāžu izkrišanas aizsardzības ievadā, tad es neieteiktu izmantot magnētisko palaidēju. Viņš ir domāts lai ieslēgtu un atslēgtu iekārtas, nevis patstāvīgi 24/7 režīmā būtu ieslēgts. Ar laiku atslābs atspere un sāks silt kontakti. Es zinu, ka viņu izmanto daudzviet, jo standarta elektriķim tas ir saprotamākais variants, bet ieteiktu padomāt.
        Alternatīva ir automāts ar atslēdzēju, bet nostrādes laiks visticamāk būs lielāks, kā arī izmaksās dārgāk, jo jādomā kā tam atslēdzējam nodrošināt spriegumu.

        Patīk

  4. Fedja saka:

    Noplūdnieks gaismām ir vajadzīgs arī tāpēc, ka pats ķimerējoties vari netīšam pieķerties pie fāzes. Man kā reize tā gadījās un es pat neko nejutu, atšķirībā no vecajiem padomju laikiem, kad ņemoties ar visādām elektronikām vienreiz pieskāros korpusam uz kuru gāja fāze un kādas 5 sekundes kratījos, kāmēr nokratījos nost.

    Patīk

  5. Oto Turks saka:

    Nemanīju, ka sadalnē esi paredzējis pārsprieguma/zibens aizsardzības novedējus. Ja tiek veidota jauna el.sistēma + notiek visi zemes darbi, ieteiktu izveidot normatīviem atbilstošu zemējumu, kur to visu noslāpēt. Iespējams kādā no iepriekšējiem rakstiem esi jau paredzētis zemējumu un zibensaizsardzības sistēmu un esmu to palaidis garām.

    Pēc pieredzes – fleksi nevar darbināt no rozetes, kura pieslēgta caur kombinēto noplūdnieku – vslk sit ārā. Noplūdnieki ieteiktu izmantot tikai vietās, kur tuvumā ir ūdens vai iespēja reizē ar fāzi saskarties ar kādu metālisku sazemētāju (grīda ir lielisks dielektriķis)

    Vai neesi domājis par apgaismes/iekārtu automatizēšanu vai vadīšanu ar viedtālruni? Automatizēšanai (primitīvi var arī vadīt attālināti) lieliski der Siemens Logo!8 kontrolieri https://www.slo.lv/upload/catalog/instalacijas_materiali/siemens_logo8_brochure_2014-eng.pdf, savukārt ABB piedāvā jaunu, uz KNX (bet vairākas reizes lētāku) bāzes veidotu vienkāršotu sistēmu Free@Home, iekārtu vadīšanai no planšetes – https://www.slo.lv/upload/catalog/instalacijas_materiali/abb_free_at_home-eng.pdf .

    Ja par šo ir kādi jautājumi – varam sazināties.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Nē, par zibeni un pārspriegumu nav domāts. Zibenim – 300m tālāk ir 12 stāvu māja, 200m tālāk ir 2 piecstāvenes ar aktīvo zibensaizsardzību, 400m tālāk ir skurstenis kādi 40metri, plus māja nav klajā laukā, apkārt ir daudz lielu koku.
      Par pārspriegumu – man visur pienākošās ir kabeļlīnijas un tur jau risks ka zibens iespers un pa kabeli nāks lielais ampērs ir ļoti maza. Drīzāk uzlikšu sprieguma ierobežotāju, lai ja tīklā ir sprieguma leciens tīklu atslēdz.

      Par gudro māju… padomāju paprātoju un sapratu ka man nav ko baigi automatizēt ja vien neskaita 4 gaismas grupas ko būtu jāslēgā no 3 vietām 🙂

      Patīk

      • Baja saka:

        Runājot par zibeni – tieši lielākais risks ir kabeļi zemē, jo ja iesper gaisvadu līnijā, tad tas aiziet tikai pa konkrēto līniju, bet ja iesper zemē, tad sekundārās parādības aiziet pa visiem kabeļiem kas ir zemē apmēram 300m rādiusā. Ir pieredze, kad izsita visu kas bija pie kautkāda vada.

        Patīk

    • Ernests saka:

      zemējumu gan bija plāns ierakt – ir pat lenķa dzelži nopirkti ko ierakt trīsstūrī pie mājas 🙂

      Patīk

      • Oto Turks saka:

        Skaidrs, atkal par visu esi padomājis 🙂

        Patīk

      • Ernests saka:

        ir kādas rekomendācijas ko ņemt vērā taisot? plāns – 3 metāla stūrīši 2m garumā tiek iedzīti zemē, 0.5m dziļumā tiek uzmetināts trīsstūris un no tā aizvilkta drāts uz māju, kur pie tās pieslēdz zemējumu no sadales.

        Patīk

      • Tehnoz saka:

        Drāts vietā veselīgāk likt zemējuma lentu

        Patīk

      • Oto Turks saka:

        Jā, noteikti izmanto vismaz 30x3mm zemējuma lenti. Protams var sametināt un ierakt savus dzelžus, bet ieteiktu veikt zemējuma pretestības mērīšanu (jābūt zem 10Ohm), ja nu vēl kāds dzelzis jāpiemetina. Rekur neliels apskats par zemēšanas parametriem https://www.slo.lv/upload/catalog/zibens_aizsardziba/jpropster_zemejuma_konturi_lat.pdf

        Patīk

      • Taapat saka:

        Savam pašapmānam vari zemējumu ierakt pat sevišķi neuztraucoties par tā pretestību.
        Minētie 10 omi (runājot precīzāk- standartā tieši tulkojot ir teikts 10omi, ja iespējams) attiecas uz zibens aizsardzības kontūru.
        Tas, ko tu taisies izveidot, būs atkārtotā zemējuma kontūrs (prtestība 30omi un kopā kontūriem visā līnijā 10omi). Tas pasargā no sprieguma nesimetrijas starp fāzēm nulles pazušanas gadījumā. Vai kabeļu tīklā ir iespēja ka pazudīs tikai nulle? Ir, bet diezgan maza.
        Vēl ir zemējums potenciālu izlīdzināšanai. Tāds būtu jābūvē kā kontūrs ap māju ar pretestību 4 omi. Tikai jautājums, no kurienes tā potenciālu starpība tev radīsies, ja pieņemam ka risks zibenim iespert vai ienest pārspriegumu pa inženierkomunikācijām ir minimāls.
        Tādēļ, ja tev materiāli jau sagādāti, tad ieroc, pieslēdz ievadadsadalē pie kopējās PEN kopnes, un neiespringsti.
        Es teiktu ka labāko zemēšanas variantu tu esi jau nokavējis. Kad taisīji pamatus pa perimetru varēja iemest kopni, vai jebkādu metāla vadītāju (drāti, apļdzelzi utt…). Pēc tam, ja vēlas, kontūram ēkas stūros varētu pievienot metāla jumta segumu izveidojot zibens aizsardzību (neatbildīs normām jo jebkuru metāla jumtu segumu biezums locījumu vietās ir mazāks par 0,3mm, bet labāk nekā nekas). Pieslēdzot šo kontūru ievadsadalē iegūtu gan potenciālu aizsardzību, jo potenciāls izlīdzinātos vienmērīgi pa ēkas perimetru, gan atkārtotā zemējuma kontūru.
        Tiesa, atklāts paliek jautājums vai tas vispār ir vajadzīgs, ja risks, ka parādīsies pārspriegums ir niecīgs.

        Publicējis 1 person

      • Ernests saka:

        Super! Paldies par komentāru no prakses viedokļa.
        Materiāli šobrīd vēl nav nopirkti, tāpēc vēl viss ir risināms, tāpat kā sadales montāža (gaida starpsienu uz kā uzkārt).

        Man vēl priekšā stāv lietusūdens kanalizācijas rakšana un tur potenciāli pa visu mājas perimetru tiks izrakta tranšeja 30-50cm dziļumā, kur ieliks trubu pa ko tecēt prom lietusūdenim. Jautājums – vai ir vērts tā laikā likt to drāti pa mājas perimetru jeb būs pa seklu un neefektīvi?

        Patīk

      • Taapat saka:

        Ja tomēr taisīsi pa perimetru tad kā tev iepriekš norādīja, zemējuma kontūra dziļums ir no 0,5m, tātad pietiks.
        Potenciālu izlīdzināšanas būtība ir izlīdzināt potenciālu vienmērīgi pa visu ēku, un tas strādās pat tad, ja tev nebūs nekāda zemā kontūra pretestība.

        Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.