Ar ko siltināt bēniņus? minerālvate vai ekovate

Pēdējais laiks montēt tvaika barjeru uz griestiem, likt latojumu un mūrēt iekšsienas. Bet lai pasteidzoties ar tvaika barjeru nesanāk pēc tam radīt problēmas ar siltinājuma iestrādi griestos ir jāizlemj ko izmantot – beramo vati (akmensvate, stiklavate) vai pūšamo vati (celuloze, kokšķiedra). Pagaidām cik nācies runāt ar darbu veicējiem, katrs velk deķīti uz savu pusi un to materiālu ar kuru tiek ikdienā strādāts. Savukārt runājot ar paziņu, kas tikko sev iepūtis ēkai kokškiedras vati ir dabūts vēl trešais viedoklis. Bet nu par darbu veicēju (nenorādot firmas) argumentiem un to kāpēc cits materiāls esot slikts.

Beramvate – Paroc BLT

Plusi:

  • Neuzsūc mitrumu – ja no jumta puses tek ūdens, tad pēc nožūšanas vate atgūst savus tehniskos rādītājus
  • Mazāk sēžas – tikai par 5%
  • Var izmantot 200mikronu UV stabilizēto plēvi kā tvaika barjeru
  • Darbs+materiāls sanāk par 20% lētāk

Mīnusi:

  • Nav pieejami ražotāju tehniskie zīmējumi, kā iestrādāt slīpā plaknē, kaut arī mūsu darbveicēji apgalvo ka to var darīt.
  • Materiāls tiek iestrādāts rupjākā frakcijā nekā celuloze, rezultātā gaisa spraugas ir lielākas un rezultātā nepieciešams iestrādāt biezāku slāni, lai sasniegtu to pašu rezultātu kā ar celulozi
  • mazāka siltumietilpība – karstā laikā infrasarkanais starojums no metāla jumta daudz ātrāk tiek cauri griestu konstrukcijai.

Celuloze (ekovate)

Plusi:

  • iespējams iestrādāt slīpās plaknēs
  • labāka skaņas izolācija
  • nodrošina labāku telpas mikroklimatu (pie nosacījuma par aktīvo tvaika barjeru)

Mīnusi:

  • pēc iestrādes sēžās par 10-15%
  • samirkstot (nejaukt ar tiek gaisa tvaiks) veido blīvu putru, kas pēc izzūšanas neatgūst ne formu ne siltumizolācijas rādītājus

Un vēl viedoklis no cilvēka kas iepūta kokškiedru – celulozē ap 15% ir borskābe un boraks, kas izplatoties gaisā var radīt elpceļu un alerģijas problēmas, tāpēc sev iepūst ekovati, nozīmē pakļaut veselības riskam, ja vien visas vietas plēvē nav 100% noizolētas un nav iespēju siltinājumam iekļūt iekštelpās.

Ko tad izvēlēties? Ja nepieciešams iestrādāt 50cm biezu slāni 130m2 horizontālas bēniņu virsmas un 35m2 slīpas bēniņu virsmas? Kopā ap 83m3 siltinājuma.

Šis ieraksts tika publicēts Projektēšana, Pārdomas, Siltināšana ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

7 Responses to Ar ko siltināt bēniņus? minerālvate vai ekovate

  1. xxx2 saka:

    Horizontālās virsmās es tagad liktu vates atgriezumus, slīpajās beramvati, plus ar beramvati aizbērtu šķirbas starp vates atgriezumiem……

    Bet nu nez vai Ernestam tas derēs – pārāk lēti! 😉

    Patīk

  2. fx saka:

    akmens vate: nepieciešama plēve, kurā katra nagla atstāj caurumu, pa kuru vatē salien silts un mitrs gaiss, kondensāts, vate zaudē savas īpašības, līdz atkal izžūst (vasarā?)..
    ekovate: kartons kā tvaika barjera, lieko mitrumu ziemā savāc, vasarā atdod, regulējot mitruma līmeni telpā. paranoju par boraku risinām ar līmlentām pa kartona šuvēm 🙂

    es izvēlējos ekovati un esmu laimīgs kā zilonis. iepūtu ~45 cm horizontālajā plaknē pirms 2 gadiem, rēķinājos ar sēšanos, bet vēl neesmu to sēšanos sagaidījis.

    Patīk

  3. Bum saka:

    Katrs ražotājs pūš savu stabulīti. Tie paši ekovatisti stāsta, ka ekovate ir ļoti piemērota vietās kur ir alerģiski cilvēki. Citā vietā atkal stāsta, ka tomēr aizstāj bor* ar citām vielām, piemēram alumīniju…
    Tai pat laikā jaunākie pētījumi arvien vairāk norāda, ka no alumīnija var sagaidīt vēl smagākas veselības problēmas. Bez maz vai jābēr pāris metri kokskaidas…

    Patīk

    • pbs saka:

      Principā kokskaidas nav nemaz slikts variants, tikai pie mūsdienu būvniecības tempiem u.c. tradīcijām grūti izpildāms, jo:
      1) Vajag sausa skaidas un gana lielā daudzumā, atrast gateri, kur to mantu dabūt mūsdienās vairs nav tik viegli.
      2) Labi un pareizi tās skaidas sastradāt kopā ar kļķi (kā jau sirdīgs sārms nodrošina antibakteriālu vidi, palīdz pie mitruma regulācijas utjp., ganjau palīdz kaut kādā merā arī pret grauzējiem).

      Patīk

  4. Manā māja ceļot pirms simts gadiem tika siltināta ar skaidām ~10 cm sienās un mazliet vairāk griestos. Pa šo laiku skaidas bija nosēdušās par 2 cm uz metru vertikālajās sienās. Cilvēki, kas te dzīvoja par augstumu diez ko nesūdzējās, tiesa gan viņi nesūdzējās arī par to, ka mājā nav ūdens un uz tualeti jāiet dārzā 🙂

    Tai pat laikā man tas neatstāja neko plašas siltinājuma iespējas – lai saglabātu vēsturisko fasādi, kas man ļoti patīk, no ārpuses siltināt negribēju. Un negribēju arī visu klāt ar plēvēm, kas griestu gadījumā vispār būtu neiespējamā misija.

    Attiecīgi palika vien celuloze vai skaidas, jo pārējais maksā vairākas reizes dārgāk.

    No borskābes man īsti nav bail, jo tā būstamība attiecās uz grūtniecēm un arī – nonākot daudz un tiešā saskarē, kas iespējams tikai iestrādājot. Tas pats ar boraku, ko medicīnā lieto arī brūču apstrādē, tas ir pats nekaitīgākais antiseptiķis. Vienkārši nevajag viņus ēst un vajag piestrādāt pie blīvējuma liekot tvaika barjeru, lai nav jāelpo putekļi. Un ja runājam par elpošanu, padomāsim par Mendeļejeva tabulu, ko savācam savās plaušās izejot pa Čaka vai Brīvības ielu Rīgā 🙂

    Par nosēšanos, tā kā esmu uzbūvējis vienkāršu pūšamo aparātu – no Skil lapu sūcēja un resnas vadu gofras – tad tad kad bēniņos tas viss būs nosēdies, sapūtīšu vēl pēc vajadzības.

    Patīk

  5. Raivis saka:

    Slīpnēs to pašu Paroc akmensvati pūš, tikai ar lielāku blīvumu (izmaksas lielākas).

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.