1 brigāde, 1 nedēļa un siltās grīdas ir sagatavotas betonēšanai.
Sākumā noraka kādus 7cm smilts, tad ieveda iekšā šķembu 12cm frakcija 0-45 un blietēja ar 300kg blieti. Šķembu maisījums blietējas ideāli, ja kauutkur ir pampaks, tad nedaudz ilgāk pablietē ar blieti un vieta ir pieplacināta. Škembas protams pietrūka un nācās aizņemties no kaimiņa 20-40 frakciju – to gan nav iespējams normāli noblietēt un virma paliek rupja.
Lai putuplasts nešūpotos un pamatne būtu pavisam gluda ar 2,5metru garu vadulu nolīdzina noblietēto pamatni izmantojot būvsmilti. Tālāk plēve 200mikroni un siltinājums. tā kā tiks betonēti lieli laukumi, tad pa perimetru tiek likts 20mm biezs putuplasts, kuru pēc grīdu iebetonēšanas nogriezīs līdz ar grīdas pamatni + sienas tiks apmestas un putuplasts nebūs redzams.
Zem sienām ekstrudētais putuplasts 100mm, zem grīdām EPS100 200mm. Ūdensvadi iestrādāti starp siltinājuma kārtām, tādējādi caurules ir kārtīgā izolācijā. Nākamai bildei jābūt obligāti uztaisītai pirms tālākiem darbiem, jo ja nu kārdeiz tomēr kautkas jādara ar ūdeni, tad ar garantiju jāzina kurā vietā iet ūdensvadi.
Caurules iebūvētam putekļusūcējam. Pat ja neizbūvēs, tad labāk iztērēt 100eur caurulēm, nekā pēc tam “kost elkoņos”, ka varēja taču izbūvēt.
Gala rezultāts jau ar ietītajiem silto grīdu kontūriem. Uz grīdas plēve ar rūtojumu, caurules TECE PE-RT SLQ 17mm, stiprinātas ar tekerskavām (patēriņš ~ 4 skavas uz metru caurules). Salīdzinot ar siešanu pie armatūras izmaksas ir identiskas – takerskavas komplekts (takeraparāts+5000 skavas) izmaksā līdzīgi ar armatūru d4 #150mm, toties darba produktivitāte ir par kārtu augstāka (12 kontūrus man ietina nepilnas dienas laikā). Vietās kur caurule šķērsos durvju ailes un šuves uzliktas aizsargcaurules 40cm garumā.
Caurules nopresētas ar ūdeni, siltās grīdas piepildītas un izdzīts ārā gaiss. Viss gaida estrich.
Jūsu speciālisti aprēķināja vai grīda spēs kompensēt ēkas siltuma zudumus, nepārsniedzot grīdas virsmas komforta temperatūru?
PatīkPatīk
Rēķināju pats ar uponor hst, ielikšu rakstu nedaudz vēlāk kā to darīt
PatīkPatīk
Karstajam ūdenim cirkulācija būs?
PatīkPatīk
Protams, sūknis uz atsevišķa drosinataja ar laika releju
PatīkPatīk
Ļoti labi!
To 20mm putuplastu gar sienām vajag nevis dēļ tā, ka tika betonēti lieli laukumi, bet tādēļ lai nebūtu jāsilda pamati/sienas!
Un šī ir pareizā pieeja, nevis tā paralona lente!
Esmu redzējis ar termogrāfu gan vienu, gan otru! Atšķirība iespaidīga!!!
Veiksmi tālākajos darbos!
PatīkPatīk
Pirms sienu apmešanas iesaku kārtīgi nosegt grīdu, jo ja metīs ar mašīnu, šmuce būs baigā!
PatīkPublicējis 1 person
kas tev tās pa trubām? PEX?
PatīkPatīk
Tece pex ar skābekļa barjeru
PatīkPublicējis 1 person
Tomēr nav PEX, bet gan PE-RT (SLQ floor heating pipe PE-RT type 2)
PatīkPublicējis 1 person
No bildēm īsti nevar saprast – kā attiecībā pret pamatu augšu novietosies siltās grīdas plātne?
PatīkPatīk
Grīdas siltinājums beidzas tieši līdz ar pirmās bloku rindas apakšu (kādi 2cm virs pamatiem) plus vēl vertikāli ielikts 20mm puķiks, kas atdala silto grīdu plāceni no ārsienas.
PatīkPatīk
Siltajām grīdām pa perimetru jāliek paralona elastīgā lenta, jo tā izplešās un saraujās kopā ar silto betona grīdu, bet eps saspiedīsies un paliks šķirba kad betons grīdā atkal sarausies.
PatīkPatīk
betons staigā 1-2mm maksimums. Pēc jaunajiem blīvēšanas principiem pa virsu jāuzlīmē blīvēšanas lente.
PatīkPatīk
Paldies par interesanto blogu. Mani interesē autora viedoklis par siltās grīdas cauruļu likšanu/nelikšanu zem virtuves mēbelēm un ledusskapja. Pēc apkures shēmas varu saprast, ka esat salicis caurules visas virtuves grīdas platībā.
PatīkPatīk
Virtuvē siltās grīdas ir zem zemjiem sakpīšiem, bet iekšējā stūrī kur ir ledusskpis , cepeškrāsns un skapis visā augstumā tur ir 60 cm plata josla bez. https://gimenesmaja.files.wordpress.com/2015/04/2015-04-04-11-11-38.jpg (vieta kur uzrakstīts ledussk)
Tā kā zem skapīšiem ir 15cm tukšums, tad labāk lai tur ir siltums nekā aukstums no ārsienām un kautkad ilgtermiņā risks uz pelējumu.
PatīkPatīk
Labdien!
Jautājums par sito grīdu ieklāšanu. Pēc instrukcijām esmu redzējis ka metāla režģis tiek likts uz 30 mm distanceriem un tad sietas klāt caurules. Respektīvi, ja kopējais betona biezums ir 70 lidz 90 mm tad caurulēm jātrodas vidū. Daudz esmu manījis, ka režģis tiek vienkārši nomests uz putuplasta, manuprāt nekompetences vai slinkuma dēļ.
Cik redzu tad Jūsu gadījumā caurules tiek klātas uz speciālas plēves un iztiek bez metāla režģa, bet jebkurā gadījumā tās guļ uz putuplasta&plēves. Kātad īsti jābūt?
Paldies
PatīkPatīk
Jautājums – izmantosiet šķidro betonu vai sauso (estrich)?
Režģi pacelt uz distanceriem protams var, bet tad stieplei jābūt vismaz 4-5mm, citādi zem staigātāja svara tas tāpat būs piespiests pie pamatnes.
Siltajām grīdām minimums virs caurules ir 35-40mm + 16mm caurule+ 5mm armatūra + 30mm distancers = 90mm vismaz – tas jau atgādina škidrā betona plāceni, kur biezums tiek liets ap 10cm.
Bet vispār režģi met zem caurulēm tikai lai būtu pie kā piesiet siltās grīdas lokus, ja skavo tad režģis nav vajadzīgs (nu un protams tas arī nestrādā tur nemaz) – ja grib lai armatūra strādātu tad var uzmest UZ caurulēm – tad būs kāreiz 20mm atkāpe un armatūra viscaur betonā.
Estrich pēc vācu standarta ir aprakstīts šajā dokumentā https://gimenesmaja.files.wordpress.com/2015/08/b19_zementestrich_merkblatt.pdf
PatīkPatīk
Skaidrs. Tad sanāk ka tie kas lieto distancerus, lej šķidro betonu, jo tiešām nebiju rēķinājis ka kopējais biezums sanāk tik liels. Tas nozīmē ka caurules augšējā virsma atrodas jau 70mm no putuplasta un virs tām nemazāk kā 30mm betons.
Kas tā par 16mm cauruli bija domāta?
PatīkPatīk
Sveicināti!
Man jautājums radās par grīdas blietēšanu (šķembu 12cm frakcija 0-45),vai tiešām nevar likt uz blietētas smilts uzreiz putuplastu?
Paldies,
Andis
PatīkPatīk
zinu ka citi liek pa taisno uz smilts, tikai no sākuma plēve, tad putuplasts.
PatīkPatīk
smilts uzņem mitrumu un neatdot to, betons buus mitrs, bet ja 10 cm šķembu kārta , tad mitrums pāriet gāzveidā un izgaro
PatīkPatīk
Šķembas ir vajadzīgas lai nodalītu kapilāro mitrumu no grīdas putuplasta un betona. Smiltij tas iet cauri vairākus metrus, bet šķembai pietiek 10-15cm lai kapilārais mitrums vairs “nesūktos” augšup.
PatīkPublicējis 1 person
Lielisks posts. Paldies, ka padalīejies ar savu pieredzi.
🙂
PatīkPatīk
20 cm putuplasta liki lai nesildītu zemi?
Es laikam ar būšu tāds pats cilvēks un likšu ar 20 cm siltinājumu. Vienīgi putuplasta vietā man būs PUR/PIR paneļi, kam siltumizolācija ir divreiz lielāka par putuplastu un pēc cietības apmēram kā eps 150 putuplasts, ja ne cietāks (125 kg smags latvietis var lekāt pa tādu plāksni un nekas nenotiek). Cena draudzīga 15 euro/m3 +pvn. Vienīgā problēma ka dažāda izmēra un var nedaudz biezums mainīties, kas ir sīkums.
Paldies tev par šo blogu, ir vismaz sievai parādīt visus procesus un atskaites kā notiek būvniecība, savādāk viņa netic, ka tā citi ar dara 🙂
PatīkPatīk
Cik ir maksimalais garums silto gridu trubai? Cik aptuveni izmaksaja un cik liela platiba majai (plana uz vasaru likt siltas gridas 230m2) ?
PatīkPatīk
teorētiski skaitās 100metri, bet labāk sarēķināt apkuri kā projektu, tad nebūs problēmu ka kaut kur kaut ko nesilda…
izmaksas jāskatās, bet tur komplektā bija arī citi darbi (grīdas puķiks, ūdensvadi) tā kā precīzi grīdas izmaksas nepateikšu. man ir ietīts 150m2, 12 loki. jums visdrīzāk sanāks likt 2 kolektorus, jo 230m2 prasīsies ap 20 apkures lokiem… kaut vai dalot 1/2 stāvs.
PatīkPatīk
Labāk tomēr nevilkt vairāk par 80metriem vienu cilpu. bet jo mazāk, jo labāk – ātrāk telpu uzsildīs. Mans santehniķis ar 30gadu stāžu savai mājai, piemēram, savilka vispār maksimums 40m garas cilpas – visa māja uzsilst pāris stundās. Ar 100metrīgām cilpām 2-3 dienas var paiet, kamēr iesils māja, pieslēdzot apkuri.
PatīkPatīk
Sveiks,
kā Tev var meilu nosūtīt? mans benc@inbox.lv
PatīkPatīk
Skaties sadaļu par blogu
PatīkPatīk
Starpcitu ekonomijai un komfortam no kolektora kastes arī uz katru telpu vaag aizvilkt 3×0.75 elektrības vadu un uzlikt telpā siltumregulatorus (dačikus), kas mēra telpas temperatūru un attiecīgi pagriež mazāk vai vairāk šo loku. Piemēram, ja ziemā riktīgi cepina saule un pa plašajiem logiem piesilda telpu, tad katlam mazāk jādedzina graunulas/gāze, utt, attiecīgi samazinot izmaksas.
PatīkPatīk
Sveiki, Ernest. Tad sanāk, ka silto grīdu caurules “guļ” uz putuplasta, piestiprinātas ar skavām?
PatīkPatīk
Jā
PatīkPatīk
Paldies par blogu, visu ko vajag uzzināju.
PatīkPatīk
Sveiks!
Netieku skaidrībā ar smilts izlīdzināšanu pirms putuplasta (un plēves) ieklāšanas. Kā tiek sekots līdzi vai iet taisni? Ar lāzeri, kādām ieraktām vadulām vai piesietām auklām? Vienā no šī posta bildēm izskatās, ka kungs līdzina uz izjūtu.. Vai varbūt tas nav tik briesmīgi būtiski, jo estrihs izlīdzinās smilšu/putuplasta kļūdas? Galvenais tikai lai putuplasts viemērīgi balstās uz smilts, bez bedrēm un pauguriem?
Nekādīgi neatrodu ne rakstus, ne video par šo tēmu.
PatīkPatīk
Skembas līmenī pēc lāzera, smiltis tik daudz cik pievilkt nelīdzenumus
PatīkPatīk
Labs vakars!
Jautājums par starpsienām, cik tev viņas ir biezas un cik tu atstāji platu joslu virs ekstrudētā putuplasta. Man paredzēts 120mm gāzbetona satpsienas. Cik tu ieteiktu?!
PatīkPatīk
Parastās istabas 10cm 5MPa fibo, vannas istaba un tehniskās telpas 15cm fibo 5MPa – iemesls, jo tur vajadzēja štrobēt ūdensvada caurulēm sienās un 10nieks likās ka būtu pa švaku.
Zem starpsienām ir kautkur 40-50 cm platumā biezakā kārtā estrich. Pēdējā bildē 1 rūtiņa ir 5cm, tā kā no tā var izskaitļot 🙂
PatīkPatīk
Sveiks! 20mm putuplastu liki eps 100 vai eps 60??
PatīkPatīk
Perimetra putuplasts daļa eps60, daļa eps100 – tur vienalga kads, jo nav nekadas spiedes
PatīkPatīk
Vai tekerskavas labi turējās iekšā eps100 un pa virsu liktā folija. Pašam tuvojās silto grīdu izbūve un runājot ar paziņu, kuram ir 15.gadi pieredze siltumtīklu izbūvē, teica, ka vajadzētu likt vai nu 30mm ekstrudēto putuplastu jau ar uzlīmētu foliju vai otrs variants likt 30mm ekstrudēto un un tad foliju, kurai ir stiklašķiedras sites, lai tās skavas turētos iekšā.
PatīkPatīk
Follija tika likta tikai lai butu rutinu zimejums nekam citam vina tapat nekalpo un betons to aluminija kartu saed pus gada laikā.
Eps100 tur skavas bez problemam man uz iztina nepilnu 1000metru caurulu un nekur skavas neatleca.
Tas 30mm+takerfollija vispar ir paredzets renovacijam vietas kur jau ir grida un ir velme ielikt silto gridu, nevis jaunbuves.
Ja priekš skavam tad tur nekadu ekstrudeto nevajag.
PatīkPatīk
Paldies par atbildi. Vēl viens jautājums, paredzot pa perimetru 20mm Eps60 putuplastu papildus nekādu amortizējošo lentu nelikāt?
PatīkPatīk
putuplasts ari kalpoja kā amortizējošā lenta. šobrīd vizdrīzak liktu pa perimetru 30mm biezu sloksni. iespējams par PUR. jo apjoms nav liels, bet šādi var labi izolēt grīdas betona plāceni no ārsienām.
PatīkPatīk
Man Te tāds jautājums.
cik silta ir māja pie -20 vai -30 ar siltām grīdām?
PatīkPatīk
+23 un katls darbojas uz minimumu
Manā situācijā ar apkuri nav problemu vispār.
Kautkur 2016g janvara/feb ierakstos ir pa šo minets
PatīkPatīk
Labdien, vēlos uzzināt vairāk par silto ūdens grīdu mīnusiem, ja tādi ir! plānojam lauku mājas otrajā stāvā ierīkot centrālo apkuri (240m2) un vairāk sliecamies uz šo variantu! Tomēr vēl māc bažas par tiem putekļiem un āderēm ko i-netā daudzi cilvēki raksta un min arī Zviedrijas pieredzi, ka aizliegtas šīs grīdas bērnu dārzos utt. Varbūt varat minēt savu pieredzi un kādu materiālu klājāt grīdas segumam!
PatīkPatīk
No sevis varu pakomentēt šo absurdu, kad visi mīti parādījās, levitējošie putekļi, uzpampušās kājas, par āderēm no ūdens apsildes caurulēm vispār nerunājot, siltās grīdas bija šiem komentētājiem nesaprotama un naizsniedzama tehnoloģija. Līdzīgi, kā tad, kad indiāņi ieraudzīja pirmo vilcienu un dēvēja to par Uguns Nezvēru. Par Zviedrijas bērnu dārziem labs, jo īpaši par zonu, kura atstāta neapsildīta, lai levitējošajiem putekļiem-slepkavām ir kur nosēsties, un tur uzreiz viņus sagūsta.
PatīkPatīk
Man laikam kautkādi neīstie putekļi – guļ uz grīdas. tas pats ar kaķa spalvām.
Āderes? Iespējams ka ir, skatījos tās pirms būvniecības, bet tagad vairs nē.
Uzpampušo kāju nevienam nav, toties visu ziemu stagājam pa māju basām kājām.
Mēģināju atrast internetā par tām Zveidru skaolām, neko neatradu – ir aizdomas ka meli.
Ja domājat par grīdu apkuri 2.stāvā vecā mājā tad svarīgi saprast kas darās ar pārsegumu, lai nav tā ka iebetonē grīdas un tās iebrūk uz 1.stāvu. Arī svarīgi kas 1.stāvā lai nesanāk ar pārsegumu apkurināt arī to kas apakšā.
P.S. Man mājinieki saka ka siltās grīdas ar 3slāņu parketu pa virsu bija labākā izvēle mājā.
PatīkPatīk
Paldies, par info! Vai izdosies realizēt silto grīdu ieceri 2.stāvā rādīs laiks, jo nezinam, kas vispār atklāsies, kad meistari būs uzrakuši visu grīdu un, kas vispār būs ar pārsegumu.. jo māja celta 189tajos gados!
PatīkPatīk
Iesākumā Jums vajadzētu iepazīties ar dažiem mītiem par silto grīdu 😉 http://www.healthyheating.com/Radiant_Mythology/Radiant_Floor_Heating_Myths_.htm#.WMeZyfmhrQ5
Gaisa dabīgā kustība telpā ar silto grīdu ir mazāka, nekā ar radiatoriem. Savukārt par āderu radīšanu no siltās grīdas caurulēm- visticamāk, tas būs mūsu pašu, latviešu know-how 🙂
PatīkPatīk
2. Stāvā ir iespēja izbūvēt siltās grīdas neko nebetonējot! Ir speciālas lameles, kurā ievietotās caurules, līdz ar to silto grīdu iespējams ievūvēt 22mm un visa konstrukcija nav tik smaga!
PatīkPatīk
Plus, esam veidojuši siltās grīdas guļamistabās ar atsevišķiem lokiem zem gultām! Lai būtu iespēja atslēgt, ja tiek konstatētas veselības problēmas. Šobrīd aizbraucot uz apkopēm visas cilpas darbojas un nekas nav atslēgts!
PatīkPatīk
Var nedaudz vairāk par tām speciālajām lamelēm, (labi būtu vietrādi kur palasīt)
PatīkPatīk
Vai koka paneļu mājās ar silto grīdu montāžu sarežģītāk? Kāda labākā tehnoloģija ja ir jau starpsienas?
PatīkPatīk
Vai var iztikt bez sskkembu kaartas?
PatīkPatīk
Pirtī tā arī izdarīju, tiesa tur nevis estrich bet betons lietais.
Internetā lasīju ka virkne privāto tā ir darījuši ka pa tiešo uz smilts plēve,puķiks,estrich.
manā gadījumā šķemba papildus kalpo kā kapilārā mitruma nodalītājs.
PatīkPatīk
Sveiks. Tu minēji apkuri kā projektu, kas tev viņu taisīja?!
Paldies!
PatīkPatīk
That’s the peefcrt insight in a thread like this.
PatīkPatīk
Vāks, raksts palīdzēja……arī taisos savā jaunbūvē likt grīdu. Pašreiz liekas viss sarežģīti, ceru tikšu sakidrībā.
Paris pieturas punkti kopsavilkumam sev ko ievērot (vai pareizi sapratu) un pie viena jautājumi
1 Pa perimetru labāk 30mm PUR lai nesildam pamatus
2. Dzīvojamā zonā smilts/šķemba 0-45mm frakcija vismaz 12cm lai neveidojas kapilārais mitrums/ EPS150 30mm vai PUR-PIR/ plēve/ trubas TECE PE-RT SLQ 17mm/ Estrich. Cik biezs Estrich jāliek? Sakiet vai ūdens trubas var likt smiltī apakšā visam pīrāgam (kā ziemā) ?
2.1. Pirmā stāvā man ir pirts zona/tualete ar vannasiztabu un tehniskā telpa.
Teh telpā un pirtī Estrichu nelieku bet ieleju betonu vienkārši uz – smilts/škemba/puķiks/betons – vai armēt?
Tualetē drošvien jāliek savs grīdas apsildes loks, bet vai Estrich?
3. TECE PE-RT SLQ 17mm lokus līdz 50m – ātrāk uzsils nekā līdz 100m.
Kur izdevīgāk iepirkt
– TECE PE-RT SLQ 17mm un kolektorus, skavas?
– PUR-PIR paneļus vai to pašu EPS150 ?
PatīkPatīk
Es liku EPS100.
caurules un visu parejo ņēmu bauskas ielā intersolā
cauruli pietiek arī 16mm, man 17mm delj garākiem posmiem.
man ūdens caurules starp slāņiem siltinājumā – aukstam ūdenim smiltīs nebūs problēmu, bet karstajai ļoti dzisīs, īpaši ja būs cirkulācija.
teh telpā var arī vienkārši iegāzt un miers, ja kādi 10cm. bet armatūra kautkāds 4-5mm siets d150 tev īpaši neko nemaksās.
un estrich pēc standarta jālej vismaz truba+45mm= ne mazāk par 62mm, ņemot vērā nelīdzenumus jāapaļo uz 70mm kārtu.
PatīkPatīk
Sveiks.
Kādā veidā ūdens trubas pirmajā putuplasta slānī padziļināji? ar koka frēzi vai kautko citu?
PatīkPatīk
Ar hot wire putuplasta griezeju. Bet tikpat var ari rokas virsfrezi.
PatīkPatīk
Sveiki Ernest!
Gribēju pajautāt vai betonā nav parādījušās nekādas deformācijas par cik siltinājums ir 10+10 putuplasts.(pārāk mīksts pamats)
Gribu arī likt tik biezu siltinājumu, bet mani mēģina atrunāt, sakot, ka būs pārāk mīksts pamats un grīda saplaisās.
Apakšā paredzēts 15cm šķembas, segums – flīzes.
PatīkPatīk
Nekas nav iesedies vai saluzis.
1. Pamatnei jabut kartigi sagatavotai.
2. Eps vismaz 100marka. Ja uztraukums tad var xps (tam ir 250marka)
Starpsienas no kā?
PatīkPatīk
Kāda diametra kausējamās caurules liki aukatajam un karstajam ūdenim?
Kāda tipa caurules tās bija? Parastās ppr, ar stiklašķiedru vai ar alumīniju?
Vai nav novērojamas spiediena un temperatūras svārstības, kad tiek atvērti krāni citās vietās?
PatīkPatīk
Caurules ja nemaldos 20 vai 25 turpgaitā uz 16mm atpakaļ uz cirkulačiju. Spiediens un temperatūra nelēkā jo ir :
1. karstā ūdens tvertne 160 litri
2. izplešanās tvertne karstajam ūdenim
3. spiediena reduktors aukstajam ūdenim uz mājas ievada
4. termostati dušās un vanna – vieta kur visvairāk justu tiek amortizēta ar termostata krāna palīdzību
PatīkPatīk
Labdien Ernest.
Manā gadījumā varu atļauties kopējo siltās grīdas sendviča biezumu ~140mm. Varbūt vari pakomentēt kāds būtu optimālais variants šajā gadījumā? Doma bija par plēve, 50mm putuplasts, follija plēve, armatūras siets 4mm x 150mm 16 vai 17 mm caurule, estrich betons 40-45mm. kopā sanāk aptuveni 120 mm, paliek 15mm flīzēm vai kam citam. Kopējā telpas platība 50m3, tagadējā grīda – betons. zem betona pārseguma atrodas pagrabs. pamati siltināti, griesti, jumts, sienas siltinātas.
Ar cieņu, Kristaps
PatīkPatīk
Estrich ar 45mm ir pa maz, 60mm ieskaitot cauruli minimums
PatīkPatīk
Labdien Ernest,
Manā gadījumā varu atļauties siltās grīdas sendviča paneļa biezumu tikai ~140mm
Mana doma bija sekojoša – plēve, putuplasts 50mm, follija plēve, armatūra 4 x 150mm, caurule 16 vai 17mm, estrich betons 40-45mm. Kopā sanāk aptuveni 120mm. paliek 15mm flīzei vai kam citam. Grīda – betons, zem betona pagrabs, pamati, griesti, jumts un sienas ir siltināti. Kopējā siltās grīdas plānotā platība ir 50m3. Varbūt vari pakomentēt manu gadījumu, kā labāk un pareizāk? Neesmu celtnieks vai santehniķis, ar šo saskaros pirmo reizi.
Ar cieņu
Kristaps
PatīkPatīk