Šoreiz neliela atkāpe no sava būvlaukuma līdz ielas sarkanajām līnijām. Nu jau pagājušajā vasarā mūsu vietējais ūdenssaimniecības kantoris par ES līdzekļiem ievilka uz mūsu ielas centralizētu ūdensvadu (starp citu līdz šim brīdim vienīgais kas ir pieslēdzies esmu es… ), diemžēl kanalizācijas tīkls no zila gaisa (lasi ES Kohēzijas fonda) nenokrita, tāpēc lai nebūtu jāliek izsmeļamās akas, nākas vien būvēt kanalizācijas tīklu pašiem.
Tuvākā aka pie kuras iespējams pieslēgties ir 200m attālumā, bet tā kā dēļ reljefa nepieciešams uzstādīt atsevišķu sūkņu staciju ar 150 metru garu spiedkanalizāciju, tad viss projekts uz 6 mājām sāk izmaksāt pietiekoši lielu summu. Vienīgais labums – ja šos tīklus pēc tam nodod pašvaldībai, tad ir iespējams dabūt vismaz daļu naudas atpakaļ NĪ nodokļa atlaižu veidā.
Tad nu kopā ar kaimiņiem uztaisījām topogrāfiju, projektētāji uzzīmēja projektu un iedevām pāris firmām sagatavot piedāvājumu. Pēc pāris dienām tika saņemtas tāmes kur apskatot pozīciju izmaksas ne vien acis iepletās, bet arī žoklis atkārās un nācās ar roku piepalīdzēt to aizvērt. Lūk tikai dažu pozīciju izvilkums:
- PP caurules DN 200 T8 ar uzmavu un blīvi. Rakšana un aizbēršana, tīklu montāža- 55 EUR/m
- PP aka OD400 ar teleskopu D315, ķeta rāmi un vāku, ar 200 mm teknēm H=1,0-1,7m, montāža – 400 eur/gab
- Noslēgtapa DN200 , montāža – 60 eur/gab
- Seguma atjanošana – zālājs – 19 eur/m
- Pieslēgumu vietu precizēšana – 200 eur/vieta
Ja analizē darbaspēka/mehānismu/aprīkojuma pozīcijas, tad sanāk ka objektā strādās 7-8 cilvēki, 3 smagās tehnikas vienības, bet materiālus pirks ar 30-60% rezervi. Un kas interesantākais, izmaksas 3 saņemtajiem piedāvājumiem atšķiras 10% robežās. Prasījām firmām ko tik dārgi – atbilde vienkārša – šobrīd vēl iet ES projekti un līdz vasarai visi ir aizņemti ar fondu projektiem.
Redzot tādus ciparus iedevām projektu pāris privātajiem, kas nodarbojas ar mazajiem pieslēgumiem, bet diemžēl tie neparakstījās uz projektu, jo baidās uzrauties uz gruntsūdeņiem, vai kādiem citiem riskiem un tā arī atzina – labāk turpina taisīt mazos māju pieslēgumus un bioseptiķu ierakšanu, nekā paņemt vienu lielu objektu un riskēt ka ielidos.
Tad nu nācās atkal sēsties pie “rasējamā galda”, veikt projekta inventarizāciju uz to vai nevar kautko nooptimizēt, izrādījās, ka projektētāji nez kāpēc maz ka katram pieslēgumam ielika papildus aku, tad vēl iemanījās to izdarīt ar BSB tipa pieslēgumu…
Paskaidrojums attēlam – maģistrālais kanalizācijas vads D200 ar aku uz katra klienta pieslēgumu un vēl vienu aku vietā kur tiek pieslēgts abonents. Attēlā skaidri redzams aka no akas 1,3 metru attālumā. Faktiski nepamatots sadārdzinājums – lieka aka, lieki 2 aizbāžņi katrai akai. No izmaksām uzreiz mīnus 500 eur katrs pieslēgums.
Otra vieta – kanalizācijas spiedvads 140 metru garumā, kurš pēc projekta jāierīko gandrīz 2 metru dziļumā. Pēc projekta sanāk nenormāla rakšana + tranšeju atbalsta sienu izmantošana + iespējama gruntsūdens pazemināšana+virskārtas atjaunošana. Saskaitot kopā tāmes pozīcijas sanāk ap 50 eur/metrs. Sazvanījos ar beztranšejas racējiem – izmaksas ar visu cauruli 20-25eur/metrs un nekādu tranšeju, apzaļumošanas, ielu norobežošanas vtml.
Secinājumi – projektētāji projektē nedomājot ar galvu, savukārt celtnieki kamēr ir iespēja slauc pēc pilnas programmas.
P.S. Precizējām projektu, tagad tiek veikta cenu aptaujas 2 kārta, izskatās ka kopējās izmaksas būs par kādiem 30% zemākas un nu jau daudz maz adekvātas.
Ģimenes māja no sapņa līdz atslēgai 
Vajag vienkarši rakstit kas tas par firmam (nasaukumus) un projektetaji un ienest tos melnā sarakstā. Vel visu secinajumu var izcelt ar bold’u lai labak web mekletaji redz (google, yandex u t.t).
PatīkPatīk
tā ir vispārēja prakse dēļ ES projektiem un nav jēgas likt vienu vai otru kantori sarakstā, jo citi nav labāki.
Šis ieraksts bija vairāk par situāciju noteiktā būvniecības sektorā kā tādā.
PatīkPatīk
Vēl ES projektu saistībā atcerējos telefonsarunu mēnesi atpakaļ ar fasādniekiem kuru kontaktus paņēmu iekš ss.lv – kad prasīju par cenu (aptuvenu) un darbiem uz nākamo sezonu, atbilde bija – ko tur tik tālu domāt būs daudz ES siltināšanas projektu un cenas būs augšā, nebūs projektu cenas būs lejā. Tā kā lai gaidot pavasari un tad zvanu 🙂
PatīkPatīk
Tā “liekā” aka ir revīzijas aka un dažas ekspluatējišās iestādes tādas prasa. Nezinu kā ir tavā pašvaldībā.
PatīkPatīk
Pašvaldībā prasa revīzijas aku, ja attālums ir virs 30 metriem vai caurule maina virzienu.
Šajā attēlā uz maģistrālā vada ir jau revīzijas aka plus 1,5 metra attālumā vēl viena. No tās otrās akas jēga ir tieši 0, toties liekas izmaksas.
PatīkPatīk
Nē, uz kolektora ir skataka un skataku izbūvi nosaka LBN nevis pašvaldība. Savukārt uz katra īpašuma atzara pašvaldība var prasīt izbūvēt revīzijas aciņu (parasti krietni mazāka diametra nekā skataka).
PatīkPatīk
es jau rakstīju – pašvaldība uz klienta pieslēguma trubas prasa revīzijas aku D400/315 vietās kur truba maina virzienu (ir līkums) vai attālums no mājas līdz ielai lielāks par 30 metriem.
Būtu vēl projektētājs iezīmējis to revīziju uz sarkanās līnijas, bet tā ir vēl kādus 3 metrus pirms tās…
Un parasti – maģistrāles būvē ar atzaru līdz sarkanai līnijai un uzmavu galā, un tālāk jau veicot abonenta pieslēgumu tiek risināts jautājums par to vajag vai nevajag aku un kurā tieši vietā.
PatīkPatīk
Tas ka pieslēguma atzarus parasti projektē līdz sarkanajām līnijām ir taisnība. Par revīzijas akām tas kā nu kurā pašvaldībā, dažas prasa uzreiz iestrādāt projektā un, jā pie sarkanās līnijas, dažaas pašvaldības nekādas revīzijas akas neparedz vispār, aizbāznis pieslēguma galā, kurš arī ir nocirsts līdz ar s.l. Projektētājiem mega fui 🙂
PatīkPublicējis 1 person