Neatbilstoši projekta mezgli – pārāk liela rezerve VS nepietiekama rezerve

Būvniecības procesu reglamentējošos normatīvos daudzas robežvērtības ir definētas noteiktiem apstākļiem, piemēram 1 reizi 100 gados applūstošas teritorijas, 1 reizi 50 gados zemākā temperatūra. Tieši attiecībā pret šīm vērtībām tiek projektētas būves un faktiski katram mezglam ir iespējams noteikt stingrības rezervi un pārliecināties pret faktiskajiem apstākļiem. Tā pati maxima – ja neviens nesāktu labiekārtot jumtu, gan jau stāvētu vēl šodien, bet, tika uzkrauti papildus materiāli + papildus lietus kas sasūcies gruntī un mezgla rezerve ir negatīva un mezgls sabrūk.

Līdzīgi ir arī privātajā būvniecībā. Lielākā daļa no defektiem mājās – plaisas pamatos, sienās, nosēdušies stūri un Uveida jumta kores ir nevis no līkām celtnieku rokām bet neatbilstošiem mezgliem.
Te lūk piemērs, kur nevis celtnieks vainīgs, bet gan neatbilstošas konstrukciju izvēles (cerams līdz pirmajam sniegam izturēs)

image-2652791019

Un tad ir pretējais gadījums, kad tiek ieprojektētas dzelzbetona kolonnas uz katra ēkas stūra ar 25mm metāla armatūru savukārt pārsedzes virs metru platām logu ailēm tiek veidotas nevis no FIBO pārsedzēm, bet paaugstinātas nestspējas dzelzbetona pārsedzēm. Rezerve mezglam kādi 400%, lieki iztērētas lielas naudas. Gan jau ka katrs ir dzirdējis: “nu jā tagad jau pēc Maximas visi pārapdrošinās, arī te saliktas baigās rezerves.”

Rezultātā stāv pasūtītājs un saprot, ja būvēs pēc projekta, tad nepietiks naudas iekšējai apdarei, ja būvēs kā lētāk un itkā arī tā var, ir risks ka ziemā jumts uzkritīs uz galvas. Un nākas sēdēt stundām pie tehniskās literatūras un mēģināt saprast kas ir kas, vai uzticēties celtniekiem, kas “mēs tā vienmēr esam būvējuši”.

Secinājumu vietā, jautājums – kas tad labāk pārāk liela rezerve vai nepietiekama rezerve, un kā optimizējot mezglus nepārcensties?

P.S. Varbūt tirgū trūkst pakalpojuma – būvinženiera tehniskā projekta ekspertīze uz ekonomisko izdevīgumu? Un samaksa nebūtu fiksēta summa, bet teiksim procents no ietaupītajiem risinājumiem?

Šis ieraksts tika publicēts Pārdomas ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

9 Responses to Neatbilstoši projekta mezgli – pārāk liela rezerve VS nepietiekama rezerve

  1. kk saka:

    Procents no ietaupītiem risinājumiem ir riskants… 🙂 pats saproti, kāpēc.

    Absolūti nepareiza motivācija nopelnīt.

    Like

  2. Fedja saka:

    Nu zini, man bija iespēja bēniņus un jumtu būvēt stipri nopietnāk, resnākas spāres, iznest krēslu ārpus mājas utt, Beigās tomēr piekritu celtniekiem netērēt vēl liekus 2000ls, materiāliem un darbam veidojot 100% rezervi. Ja nu kaut kas nošķiebsies (un pēdējos 2 gados tas nav noticis), tad salabošu un savilkšu stingrāk.

    Like

  3. xxx2 saka:

    Sākumā – rakstu papildinošā bilde nav redzama.

    Attiecībā par izturības rezervēm – privātmāja pa lielam nav nekāda raķešzinātne, mezgli pa lielam ir vienkārši, kā tos jābūvē jau sen ir zināms. Pēc manām domām sarežģītākais mezgls ir jumts. Bet manā gadījumā būvinženieris pa ~100ls pārskatīja projektu, nedaudz parēķināja slodzes un es ieekonomēju 1000ls. Zinošam būvinženierim privātmājas jumta slodžu aprēķins – tā kā divus pirkstus apčurāt.

    Like

  4. Martin Smit saka:

    Kaut kā nav dzirdēts par privātmājām, kas būtu sagāzušās. Sašķiebušās, saplaisājušas, tas gan.

    Like

    • Ernests saka:

      Tas tiesa, ka ļoti reti ir dzirdami stāsti par momentālo būves sabrukšanu.
      Parasti jau kautkas notur bojāto vietu, kaut vai tas pats logu rāmis darbojas kā stute ielūzušai pārsedzei 🙂
      Bet tas neizslēdz to ka pastāv vienmēr esošā plaisas sienā, kas “veras vaļā” ar ātrumu daži mm/gadā, tekošie horizontālie jumti, istabas, kur viens stūris ir zemāks par otru par 10cm un durvis, kuras var atvērt maksimums uz pusi, jo tālāk tās trinas pret kāpņu telpas pārsegumu.

      Like

  5. Fedja saka:

    Man tas pats – bankas būvuzraugs atbrauca, apskatījās, un teica ka ir +/- OK.

    Like

  6. AndrisL saka:

    Tev bildi rakstā nerāda.

    Like

  7. Raivis saka:

    Manuprāt, pamatus jāuztaisa ar rezervi, tas arī nemaksā tik daudz dārgāk. Piemēram, augstākas klases betonu, resnāku un vairāk armatūru, kārtīgu pēdu un pašu pamatu arī platāku. Tad arī nevajadzētu nekam sēsties un būt plaisām. Nu, un jumts jātaisa kārtīgi, lai netek uz galvas nekas. Un ar kārtīgi es nedomāju 10kubus kokmateriālu vairāk (ir redzēti daži tik ļoti pārspīlēti varianti, ka var uztaisīt 2 jumtus, nevis vienā mājā to visu salikt), bet gan kvalitāti.

    Like

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.