Kādas starpsienas izvēlēties?

Ar ārsienām esmu tā kā ticis galā un tās būs no FIBO Plus 3Mpa 250mm. Tagad atliek izlemt no kā būvēt pašnesošās starpsienas.

Tā kā starpsienas nav nesošās, tad tās faktiski ir iespējams būvēt no jebkura materiāla – gan reģipsis, gan mūrēti bloki. Šobrīd dzīvoju dzīvoklī ar starpsienām no reģipša – 100mm profils ar vati+ 2 reģipša kārtas abās pusēs – pa lielam esmu apmierināts, nav bijis problēmu kautko uzkarināt. Arī pieklauvējot pie sienas nav nemaz bungu efekts. Pēc papīriem tāda siena ir 44 decibeli

Projektā starpsienas ir iezīmētas no FIBO 3Mpa 150mm, kas nozīmē ar apmetumu starpsiena būtu ~ 18cm bieza un skaņas izolācija būtu pie 46decibeliem. Tad nu iedomājos ka FIBO ir pieejami starpsienu bloki 88mm biezumā, kurus itkā esot gan vieglāk mūrēt, gan arī iespējams iestrādāt uzreiz elektrību, ūdeni utt. tiesa gan šiem ar to skaņas izolāciju ir pašvakāk un ar apmetumu no abām pusēm Rw ir tikai 39 decibeli.

Protams tikko ieminamies par iekšdurvīm, tad tur Rw pamatā ir 27-30db (ja vien nav speciālās skaņu slāpējošās durvis) un itkā viss sienu klusināšanas efekts ir vējā.

Tā nu netieku skaidrībā ko tad izvēlēties kā starpsienu materiālu, lai būtu gan izmaksu efektīvi un ar labu skaņas izolāciju.

UPD:

Ja salīdzina izmaksas visām trim sienām – materiāli+darbs (reģipsim karkass + montāža, fibo sienām mūrēšana + apmetums no abām pusēm), tad man sanāk aptuveni šādi cipari:

Sienas veids Reģipsis 2kārtas FIBO Lux 88mm Fibo 3MPa 150mm
Cena 20 eur/m2 26 eur/m2 28 eur/m2

Klāt jāpieskaita špaktelēšanas darbi un tīrā apdare.

Šis ieraksts tika publicēts Būvniecība, Iekšdarbi, Pārdomas, Sienas ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

8 Responses to Kādas starpsienas izvēlēties?

  1. binary saka:

    Par durvju ietekmi uz skaņas izolāciju – nevar tik tupi spriest, ka, ja durvīm švaka izolācija, tad sienu klusināšanas efekts vējā. Atkarīgs no plānojuma. Kaut ko sienas absorbēs, kaut ko atstaros – nu vot tas atstarotais tad arī ies cauri durvīm. Tas, protams, pieņemot, ka skaņas avots nav vērsts tieši pret durvīm. Tas tā, no 3 gadu pieredzes studio tipa dzīvoklī, kur pat ar atvērtām durvīm nebija iespējams sarunāties, atrodoties blakustelpās. Par zemajām frekvencēm (basiem) gan nemācēšu spriest.

    Kā ir ar temperatūru – vai starpsienas pilda arī termomasas funkciju? Vai no šāda viedokļa starpsienas nebūtu labāk mūrēt, turklāt pēc iespējas masīvākas, nevis likt reģipsi? Tomēr ir foršāk, ja telpā ir vienmērīga temperatūra laikā, kad āra temperatūra 24h laikā svārstās par 20 grādiem šurpu, turpu…

    Patīk

  2. xxx2 saka:

    Termo ietilpība starpsienām ir vienkārši niecīga. Tās, mūrētas pat no vissiltumuzņemošākā (oj kāds vārds sanāca 😀 ) nav spējīgas kaut cik ietekmēt klimatu mājā.

    Bet jautājums Ernestam – Kāpēc fibo?
    Es pirms savas mājas būvniecības saliku uz papīra fibo vs gāzbetons un uzvarētājs praktiski pa visiem punktiem bija gāzbetons.

    Cena par m3 – gāzbetons lētāks
    Siltuma izolācija – gāzbetons labāks
    Būvniecības sarežģītība – tur pat nav ko salīdzināt – gāzbetonu liekam kā lego klucīšus, es ar vienu palīgu pa 2 nedēļām visu māju samūrēju (jeb salīmēju) bez iepriekšējas pieredzes no Ytong blokiem. No fibo blokiem pat profesionāli celtnieki tik ātri netiktu galā. Ja nebūvē pats neticu ka tas neietekmēs darba izmaksas.

    Apdares sarežģītība – gāzbetonu noslīpē, nošpaktelē un siena gatava. Fibo vajag apmetumu vai rigipsi. Bez tam gāzbetona mājā var sākt dzīvot bez ārējas apdares un siltinājuma. Bet nesiltinātu fibo māju nevar piekurināt – mega siltuma zudumi.

    Nu jā – gāzbetonam ir savi trūkumi – grūtāk lietas pie sienām iekārt – vajag pamatīgus dībeļus. Bet izmantojot pareizos man karājas pie sienas gan virtuves skapīši, gan ūdens boilers un neizrāda ne mazākās krišanas pazīmes.
    Un vēl nespēja – no gāzbetona nevar būvēt vairāk kā 2 stāvi pašnesošās sienas.

    Tāpēc atkārtoju jautājum “Kāpēc fibo?” – varbūt ko esmu palaidis garām?

    Patīk

    • Ernests saka:

      Domāju ka īsā atbilde – tīri subjektīvi (kā jau lielākā daļa mūsu izvēļu dzīves laikā) 😀 Sākumā gribēju Keraterm, no tā mani atrunāja un kautkādā brīdī paliku uz FIBO.

      Sākotnēji (līdz nepieslēdzās konstruktors) sienas bija plānots veidot no 200mm bloka ar 200mm siltinājumu, tālāk bija konstruktors un sienas pārtapa par 250mm. Ar 200mm sienu biezumu derētu tikai kāds no clasic vai Hard tipa gāzbetona blokiem, bet tie cenās (bez akcijām) ir jau salīdzināmi ar fibo. tāpat arī siltumizolējošās īpašības gāzbetonam ir norādītas sausam blokam, kas man atgādina automašīnu degvielas patēriņu – ir sasniedzams bet tikai laboratorijā.
      Pie 200mm biezām sienām dzīvot nevar nevienā, jo abas izsals, toties FIBO nav jāžūst vismaz 2 gadus kamēr viss mitrums iziet ārā.

      Nestspēja – man cik atceries 8,8 metri laidumi ar jumta kopnēm – ja to visu nobalstītu uz viesistabas 4m augstu gāzbetona sienu, tad… vainu 300mm siena (un tātad arī platāki pamati) vai arī vienkāršais gāzbetons ar normālu nestspēju.

      es izvēlējos FIBO plus – tur arī tiek izmantota mūrkaste, tikai horizontālā šuve -un bloku likšana kā lego klucīšus. Par izmaksām mūrējot… intereses pēc piebraucu pie netālu būvējošās aeroc 1,5stāvenes, tur meistari teica (skaidrs ka muldēja) ka mūrējot šobrīd pa 48eur/m3, bet man gatavi mūrēt pa 40-45eur/m3, šobrīd runāju ar citu mūrnieku, tas ir gatavs par kādiem 22eur/m3 mūrēt, domāju ka zem 30eur/m3 jebkurā gadījumā palīdzīšu.

      Par darbu darīšanu – blokus lai mūrē citi, tas nav tik dārgi, toties samērā fiziski smagi. Mans mērķis līdz ziemai ieiet zem jumta, bet priekš tā ir nepieciešams temps, ko pašam mūrējot nepanāksi. Ja kas priekšā vēl 110m2 iekšsienu, ja uznāks iekāriens varēs mūrēt tās.

      Patīk

  3. xxx2 saka:

    Nu man viss bloks nebalstās uz pamata. Tātad ja tev ir 250mm plats pamats uz viņa mierīgi var likt 300mm biezu bloku.
    Man te bažas rada 200mm siltinājums. Cik noturīga būs 20cm bieza vate… oki – fibo blokiem var likt arī putiķu. Bet tāpat.. Grūti iedomāties sienu kur 20 cm siltinājums pielipināts. Gandrīz vai nesošais rāmis prasās… Kad es pētīju siltinājuma iespējas, biezākais kas bija pieejams bija 150mm. Teorētiski varētu arī 200mm, bet tam nav nekas pieejams – ne perimetra līstu, ne logu apdares, ne dībeļu tik garu….
    Ja es tagad celtu, es celtu no 300 – 400mm gāzbetona + 150mm vates siltinājuma. Pēc maniem aprēķiniem sanāk vislētāk pēc cena/siltumizolācija.

    Patīk

  4. xxx2 saka:

    “Domāju ka īsā atbilde – tīri subjektīvi”

    Un jā – mājas celtniecības laikā tādi termini kā “tīri subjektīvi” būtu jāaizmirst. Visam būtu jābūt pamatotam ar aukstu loģiku. Savādāk maksāsi ntos gadus kredītu par nelietojamu objektu….

    Patīk

  5. Ernests saka:

    izskatās ka mēs varētu pailgi diskutēt kas ir ekonomiski pamatots un kas nav 🙂 to cik biezu vai plānu siltinājumu likt rēķināju nevis vienkārši pēc U vērtībām, bet gan aprēķinot arī atmaksāšanās periodu, tādējādi vismaz uz papīra visi papildus siltinājumi virs LBN normatīviem (tie kas bija spēkā līdz pavasarim) atmaksājas 8.5 gados.

    Cik saprotu tev siena ir Ytong energeto 480+100mm vate – tātad U=0.14 , tagad kā pats atzīsti būvētu 300+150 variantu, kas būtu ar U=0.15, tādējādi tev būtu gan siena par 12cm plānāka, gan uz gāzbetona būtu ietaupījis ~ 40%, uz pamatiem gan jau sanāktu arī ietaupīt betonu, protams vate sanāktu dārgāk.
    man ārsiena ar 250fiboplus+ 200 siltinājums U=0.15 tātad no siltumtehnikas viedokļa ārsienas būs tikai par 6% švakākas nekā tev, un tikpat siltas kā tavā ieteikumā.
    Mūrējot no FIBO man paliek vieta manevram ar putuplastu kā fasādes siltinājumu, kas savukārt pieļauj izmantot nevis parasto EPS-60, bet gan ar grafīta pildījumu , tādējādi siltumizolācijas lambda būs nevis 0.038W/mK bet gab 0.032W/mK kas iznākumā dod sienai U=0.14

    Par siltinājuma biezumiem – šobrīd pat parastos interneta veikalos pieejama fasādes vate 200mm biezumā un paroc katalogā ar piegādes laiku 2 nedēļas ir arī 240mm biezas fasādes lameles. Dībeļi Ejot ir garumos arī priekš 300mm siltinājuma. Perimetra līstes alumīnija cokola profila veidā šādiem biezumiem neizmanto tā vietā ir (SAKRET MAT D/33 + D/06) vai analoģisks risinājums.

    Patīk

  6. xxx2 saka:

    Ne nu uz papīra FIBO no fibo var dabūt līdzīgu siltumizolāciju. Par to nestrīdos.
    Tomēr neesi pateicis man (un iespējams arī sev) kādas tad ir FIBO bloku priekšrocības vienstāva mājas būvniecībā.
    Vai arī te ir nostrādājis princips – dārgāk = labāk? 😉

    Patīk

    • Ernests saka:

      Atbildes:
      1. Esmu runājies un arī sarakstījies ar eem.lv pētniekiem par tur pielietotajiem pīrāgiem un sienu materiālu uzvedību pēc 1 gada ekspluatācijas:
      secinājumi par AEROC – apdarināta konstrukcija pēc viena pilna gada lietošanas ir tālu no deklarētajām U vērtībām: “Spriežot pēc energopatēriņa rudenī AER no deklarētajām vērībām vēl ir tālu, tiešos U vērtības mērījumus tagad uzsāksim, kad kļūs vēl drusciņ vēsāks. Ir pamatotas aizdomas, ka uz deklarētajām vērībām vispār neaizies, jo ražotāji, acīm redzot, drusciņ mānās…”
      Un šie nav laboratorijas vai reklāmas bukletu dati, bet gan reāli mērījumi ar reāliem lauka stendiem, kuros pie tam vēl iekšā nav mitruma avots, kā tas ir privātmājā dzīvojot.

      2. Man dēļ lieliem laidumiem 8,4metri (atkal minēsi liekos izdevumus) vienslīpu jumts balstās uz divām sienām, ar visām vēja un sniega slodzēm un drošības rezervēm kopā sanāk 3.5 tonnas uz metru sienas.

      P.S. Un FIBO aprēķini ko es te pieminēju ir no AEROC kalkulatora – cerams Aeroc neliek konkurentiem labākus datus nekā tie patiesībā ir.

      Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.