Zemes darbi – pabeigti

Ir pagājusi dārgākā atvaļinājuma nedēļa kāda jebkad ir bijusi, izdzerti 15 litri ūdens, nomesti 5kg dzīvsvara, nostrādāts tipiska alkoholiskā veikala režīmā 8-22 tik ar tādu atšķirību ka fizisku darbu saulē un karstumā 🙂

Īsais kopsavilkums darbiem:

  • izrakta un gaida izlīdzināšanu pa zemes gabalu ~ 500m3 grunts, no tās ap 350m3 ir dūņu/māla grunts, ko labākajā gadījumā var izmantot zem zālāja (bet ne pēdējos 20 cm).
  • ieklāts ģeotekstils
  • aizbērts atpakaļ ar vidēju rupju smilti – 440m3, noblietēts pa 20cm kārtām ar 500kg blietēm. Labākai sablietēšanai kats slānis noliets
  • iebērta škemba 20-40 frakcija 36m3, noblietēta
  • ieklāts ģeorežģis
  • iebērta un noblietēta šķemba 0-20 frakcija 16m3 (palicis uz pirmdienu dabērt vienu stūri un noblietēt)

Ar to arī slēptie darbi pie pamatu izveides ir beigušies un var beigt dzīvot būvobjektā un pāriet uz vienreiz dienā apmeklējumiem. Tālāk jau celtnieki var paši darbojas.

Atziņas:

  1. Tikai ārkārtas situācijā meklējiet paši rakšanas tehniku, labāk lai strādā celtnieku noalgotie, jo 95% gadījumu celtnieki ir strādājuši kopā ar traktoristu un saprot viens otru nu pusvārda – šādi tiek ietaupīts laiks, nav jāklausās runas “mūsu traktorists strādā trīsreiz ātrāk utt”.
  2. ja ir plānots rakt kautko vairāk par ūdensvada tranšeju un nepieciešams frontālais ekskavators, tad OBLIGĀTI tikai lielie frontālie ekskavatori – tie kam visi 4 riteņi vienādi. Šāds ir gan ražīgāks, gan riteņi griežas šķērītē, gan būvbedrē, lai cik tas nebūtu dīvaini spēj izbraukt tur kur mazais rokas nost.
  3. pirms zemes darbu sākšanas uzreiz ieplānojiet kur liksiet grunti un tās būs PUSOTRAS reizes vairāk nekā plānots izrakt bedri – piemēram ja bedre ir 6×4 metri 1.5 metru dziļumā , tad jums būs kautkur jānogrūž nevis 36 bet ~ 50 m3 grunts. iemesls tam ir beramā grunts ir ~ 1,4 reizes lielāks apjoms nekā sablīvēta.
  4. Tas pats attiecas uz atpakaļ vedamo apjomu – reiziniet bedres izmēru ar 1.4 un dabūsiet minimumu. Un galvenais vienmēr paņemiet ar rezervi smilti/sķembu vai arī sarunājiet kur varēsiet uz sitiena ātri dabūt iztrūkumu, pretējā gadījumā var nākties vainu tehniku nomāt ilgāk (traktora 1 stunda = 25eur) vai sliktākā gadījumā saukt tehniku vēlreiz.
  5. Pat ja jums karjers atrodas 5km attālumā viens reiss aizņem vismaz 40 minūtes, atvestos 16m3 ekskavators var “pārstrādāt” 15-20 minūtēs. Tādējādi pirms saukt tehniku ieplānojiet kāds apjoms un cik ilgā laikā jāatved – iespējams jāsāk vest jau iepriekšējā dienā, iespējams labāk ir sarunāt lai ved uzreiz ar 2 auto, šādi intervālu var samazināt līdz 20 minūtēm.
  6. Ja objektā tiek ievesti “dārgie” materiāli – šķembas, skalotas smiltis utt, tad parūpējaties par vietu kur to novietot, lai būtu ētri paņemt. ideāli ja apakšā varat paklāt kautkvai to pašu būvkartonu. pretējā gadījumā samierinaties ar to ka apakšējie 10cm no izkrautas kaudzes nebūs lietojami, jo būs sajaukušies ar grunti un iespiestas zemē zem ekskavatora riteņiem.
  7. Pirms sākt darbus pabraukājiet pa tuvējām ielām un paskatieties vai kautkur nestrādā ceļinieki, ir lielas iespējas ka varēsiet sarunāt gan paberamo smilti par transporta tiesu (tāpat viņiem to nav kur to likt un šādi pašiem celtniekiem nav jāmaksā par smilts utilizāciju), gan ja paveiksies vakarā pie jums atbrauks piestrādāt ekskavators vai pat vibrorullis. Īpašos gadījumos ir iespējams sarunāt pat “svaigos materiālus” – šķembu, granti utt. Prasiet kur brigadieris un runājiet.
  8. Ja ir iespēja, ņemiet 2 vibroblietes – tāpat celtnieku brigāde ir kādi 3-4 cilvēki un kamēr viens blietē 6-8 kārtas pārējie pīpē un sauļojas. ar divām blietēm itkā sākotnēji liekas ka sanāk dārgāk bet var samazināt laiku blietēšanas darbiem par kādiem 30-40% (un tātad arī stundu skaitu ko sēž dīkstāvē nomātais traktors).
  9. laistiet, laistiet un vēlreiz laistiet blietējamo smilti – sablīvēšanās efekts ir daudz labāks. Par šo būs atsevišķs ieraksts.

Par manu bedri.

Es neziņas pēc piedāvājos ka traktoru paņems vietējo, lai atkrīt ceļa izmaksas un faktiski ielidoju uz mazo traktoru, kas bedri raka nevis kādas 25h bet visas 35h – liekas izmaksas ap 250EUR un stresa pilna diena, kad atbrauc celtnieki un iestājas dīkstāve trim cilvēkiem.

Par laimi blakus gabals nav apbūvēts un kaimiņš bija tik laipns un atļāva tur deponēt kādus 300m3 māla un dūņu grunts, pretējā gadījumā būtu sastrēgums vai arī nāktos gāzt grunti virsū kartupeļiem un kabačiem.

Smilti pēc celtnieku ieteikuma sāku vest jau divas dienas iepriekš, iedzinu objektā 250m3, faktiski nebija kur apgriezties un tikai tad sāku atpakaļaizbēršanu. Dienā kad bija jāsāk rakt ciet un papildus vest smilts un bija sarunāti 2 sešpadsmitnieki, kas no plānotiem 200m3 ieveda tikai 116m3, jo jau no paša rīta viens no kraviniekiem noplīsa un visu diena veda viens. Nebūtu uzkrājumu, būtu atkal dīkstāve.

Par traktortehniku – bedri man raka mazais traktors un uz to aizgāja 36 stundas laika, faktiski kādas 16 darbstundas virs plānotā. Atpakaļ bēra traktors no Rīgas. Lai nebūtu katru dienu jāmaksā par turp un atpakaļceļu vienojos ar traktoristu, ka pēc darba beigšanas traktors paliek uz vietas, bet es pašu operatoru aizvedu ar auto uz Rīgu, savukārt no rīta celtnieki to paķer uz objektu. Šādi sanāca ietaupīt 2 reisus turp un atpakaļ jeb 150eur.

Izdevās arī dabūt 8 tonnu vibrorulli divas reizes pa stundai, kas normālā veidā diez vai sanāktu jo izmaksas to atvest, nomāt un aizvest salīdzinot ar haltūru pusdienlaikā ir nesalīdzināmas.

Un nu saldajā daži attēli un viens video

IMG_2622 Šādi izskatījās viss piektdienas rītā pirms atbrauca tehnika un sākās darbi

IMG_3092 Pa kreisi nederīgā grunts, pa labi ievestā smilts atpakaļ aizbēršanai, brīvas vietas palicis tieši traktora platumā iebraukšanai

IMG_3110 izraktā bedre – augstuma atzīme +2.5 VJL, 50cm zemāk sākas gruntsūdens. Pamatnes atdalīšanai izmantots ģeotekstils, kas uzlaists uz bedres malām vismaz 1m augstumā. Tālāk ģeotekstila kvadrāts vietā, kur dūņas bija dziļāk un nācās izņemt +2.3 VJL dziļumā – lai traktors negrimtu ielikām ģeotekstilu, uzbērām smilti un noblietējām, pa virsu vēl viena kārta ģeotekstila nu jau visā platumā. Vēl tālāk melnais pleķis – vājas grunts lēca – pārbraucām pirms ģeotekstila pa pamatni ar blieti un sāka peldēt grunts un grimt bliete – nācās izrakt praktiski līdz gruntūdenim, ielikt ģeotekstila čaulu ar škembu apakšā un smilti augšā.

IMG_3170 ceļinieku pēcpusdienas haltūra. palaidām rulli uz 4tās kārtīgi noblietētās kārtas – papildus sablīvājums kādi 2-4cm

IMG_3181 šādi nakšņoja tehnika – divas 500kg blietes un frontālais ekskavators, kas tās droši piespiedis pie zemes.

IMG_3307 praktiski pabeigta pamatne +3.5 VJL

 

 

Šis ieraksts tika publicēts Būvniecība, Pamati ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

9 Responses to Zemes darbi – pabeigti

  1. xxx2 saka:

    Tik tāds sīks jautājums – cik tūkstošus tev šis “prieks” izmaksāja, jeb cik zemes gabalu kur var būvēties bez šādām izvirtībā pa to naudu varēja nopirkt?

    Patīk

  2. xxx2 saka:

    p.s Šī informācija varētu būt svarīga nākamajam kurš taisās pirkt zemi un būvēties aplūstošās teritorijās.

    Patīk

  3. Ernests saka:

    Teorētiski (es sevi tā mierinu) šīs izmaksas bija iecenotas zemes cenā, kad kaulējos ar pārdevēju. Liekie tiešie izdevumi salīdzinot ar variantu ja būtu vienkārši jāizrok pamatu bedre 1m dziļumā, jāiestrādā zem pamatiem pabetonējums ir ~ 5500 EUR + nedēļa paša iesaistīšanās būvdarbos. Ja izdala uz būvbedres platības m2, tad man šis “prieks” izmaksāja papildus 20eur/m2.

    P.S. Par šo naudu tuvējā apkārtnē ir iespējams iegādāties kādus 200-250m2 zemes.

    Patīk

  4. xxx2 saka:

    5500 Eur… Tik vien….Ta jau pa lēto vēl esi ticis cauri.

    Patīk

  5. Pļāvējs saka:

    Es tomēr nākamajiem (tev jau vairs neko darīt, kā celt) ieteiktu izvēlēties būvēt māju piemērotākā vietā. Ne velti vecās senču mājas ir uzkalniņos utt. Esmu redzējis gana daudz draugu un paziņu mājas, kuras uzceltas nepiemērotās pļavās, ne pie upēm un ezeriem, bet mitrās vietās ar domu – “cerams, ka plūdi nebūs, un ja būs, tad tāds maziņš sīkumiņš”. Tas nepoatīkamais ir tas, ka visās šais vietās ir bijusi kāda čakarēšanās dēļ augstā gruntsūdeņa, biežāk tas izpaužas uzblīdušā pagalmā, pa kuru nav iespējams pārvietoties, bet ik pa laikam māja ir nokļuvusi “ezera” vidū uz pāris nedēļām. nerunājot jau par to, ko mitrums būvei nodara, īslaicīgās problēmas sākas ar to, ka nevar ar auto piebraukt, uz māju jābrien ar zābakiem (zvejnieku), sieva brauc pie mammas uz pāris nedēļām, utt. Es saprotu, ka mūsdienu dzīves ritējums ir ātrs un vajag te un tagad, turklāt tehnoloģijas ir pieejamas visādas, bet Latvija tomēr nav tik blīvi apdzīvota, lai gluži purvā dzīvotu. Kaut vai tāpēc, ka odi pēcāk uz nerviem pastiprināti krīt.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Pilnīgi piekrītu tam ka jābūvējas tur kur nav regulāru plūdu, piekrītu ka arī pļavā ar niedru vālītēm pa zemes gabala perimetru nav vērts būvēt.
      Ja nu tomēr gribās dēļ vietas, tad ideāli ja zināt to vietu gadus pacmit un ir vēsturiskie novērojumi gan par plūdiem gan par visu pārējo. tāpat katram pagastam ir izveidotas plūdu riska teritorijas kartes – pēc tām ir iespējams noteikt vai vieta vispār ir applūstoša vai nav.
      Liels palīgs ir krievu laiku armijas topo kartes, kurās ir iespējams redzēt vai tik gabals nav pēdējo 30 gadu laikā pārveidots no dīķa par pļavu.

      Patīk

  6. AndrisL saka:

    Veiksmi darbos un izturību būvniecībā. Kā saka, katram tas cietais rupjmaizes garozas gabals ir jāiegrauž, lai novērtētu un atskatītos uz paveikto. 🙂 Lietas izdosies, ja darīsi.
    Līdzīga ceļa bliete arī tika piesaistīta “haltūras veidā”, lai noblietētu uz piebraucamā ceļa un mājas pamatiem savesto smilti. Tas izmaksāja 60 LVL + 10 neorganiskās grunts kravas (paredzētas utilizācijai), piebraucamā ceļa līmeņa paaugstināšanai.
    Autoram – zemes darbi ir tikai sākušies, beigsies, tad kad iesēsi zālīti, un pat tad ne. 🙂

    Patīk

  7. xxx2 saka:

    “Pilnīgi piekrītu tam ka jābūvējas tur kur nav regulāru plūdu”

    Es teiktu ka jābūvē tur kur vispār nav plūdu. Pat x10 gados ir par biežu. Ak jā paaugstināta gruntsūdens līmeņa gadījumā sākas problēmas ar kanalizāciju… Tas ir pavisam jautri un tur nemaz dižus plūdus nevajag.

    Patīk

  8. Atpakaļ ziņojums: Piebraucamais ceļš. Pagaidu variants. |

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.