Ārsienu materiāla izvēle

Lasot dažādus rakstus internetā attiecībā uz nesošo sienu materiāla izvēli bieži vien nākas secināt ka raksti ir veidoti par labu vienam vai otram produkcijas ražotājam, kā rezultātā tiek izcelta konkrētā materiāla labā īpašība, bet “reizēm” aizmirstot pieminēt materiāla būtiskos trūkumus.

Piemēram tiek reklamēts Aeroc ar savu labo siltumizolācijas spēju, bet netiek pieminēts, ka šo U vērtību iespējams sasniegt sienai pilnīgi izžūstot, kas savukārt notiks tikai pēc 2-3 vasaras sezonām, kad materiāls žūs.

Savukārt FIBO reklamē cik ļoti tie ir labi un nodrošina gan mitruma vadīšanu, gan materiālā var viegli stiprināt stiprinājumus, bet nez kāpēc nesaka ka bloku svars ir ir tikai par 15% mazāks nekā keramiskajiem blokiem, kurus nez kāpēc viņi uzskata par smagiem, savukārt gaisa caurlaidība caur fibo ir tāda, ka to bez apmetuma kārtas no ārpuses nemaz normāli nedrīkst siltināt.

Keratrem (Lodes izpildījumā) būtu tā kā labi, tik problēma ar izmēru precizitāti ir tik pamanāma, ka liela daļa priekšrocības tiek zaudēta, jo nākas izmantot biezas mūrējuma šuves.

Bet nu no marketinga pāriesim atpakaļ uz praktisko pusi, un pamēģināsim salīdzināt patiešām salīdzināmas lietas – tas ir nevis visus blokus tieši 250mm biezumā, bet gan blokus atbilstošos biezumos. sienas svarsTā kā siltinājums (vate vai putuplasts) no siltumizolācijas spēja/izmaksas viedokļa ir lētāks nekā jebkurš oficiāli nopirkts bloks, tad veidojot vairākslāņu sienu ekonomiski pamatoti ir veidot pietiekoši izturīgu bet plānu nesošo sienu un to apšūt ar biezu (vismaz 200 mm) siltumizolācijas kārtu.

Aprēķinu tabulā paņēmu 4 tipa blokus, un izvēlējos tiem minimālos biezumus ar kuriem iespējams būvēt vienstāvu mājas nesošo sienu. Sarēķinot bloku svaru ir skaidri redzams, ka sienas svars visiem materiāliem ir +- vienāds (tam pašam Aeroc pirms tas izžūst tilpummasa ir par 100kg/m3 lielāka nekā sausam) un neatškiras vairāk kā par 10% un pat “smagais” Keraterm uz pamatu metru rada līdzīgu slodzi. “Plika cena” par bloku atšķiras ~ 20% robežās par labu keraterm/vecā tipa gazbetona blokiem bet šo vērtību nevar ņemt par pilnu, jo viens pats bloks ir tikai 20% no visa sienas pīrāga cenas un pietiek mūrniekam pacelt cenu par 5Ls kā viss viena vai otra bloka izdevīgums uzreiz mainītos.

Uz kuriem rādītājiem tad skatīties? Svars/biezums/sasalšanas cikli/cena? Man precīzas atbildes uz šo jautājumu joprojām nav, tehniskā projekta tapšanas gan jau ka nosliekšos par labu vienam vai otram blokam un tad ar visu pamatojumu šeit arī uzrakstīšu. Bet skaidrs ir viens – “vienam māte, otram meita, citam kleita” 🙂

P.S. Par laimi šobrīd nav 2006.gads, kad bija jābūvē no tā kas ir, jo rinda uz blokiem bija 4 mēneši. Bet tik uz tā, arī šodien – izdevīgāko cenu var dabūt par pilnu kravas auto ar blokiem, bet dažus bloku veidus iespējams nemaz nevar nopirkt tuvāko 50km radiusā un nāksies par tiem būtiski piemaksāt (īpaši tas varētu būt attiecināms uz importētajiem blokiem , piemērm Ytong).

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Projektēšana, Pārdomas ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

9 Responses to Ārsienu materiāla izvēle

  1. m. saka:

    Keraterm planaks un izturigaks, mazak bloku mazak janesa mazak jamure mazak izmaksa. Ja varetu es buvetu no 10 cm Keraterm.. bet tas laikam pagruti. Man ir Keraterm muris un ir ok, papildus extra gan ir tas ka Aeroc lidziniekus ja ir taisni murets var tikai spaktelet.

    Like

    • xxx2 saka:

      10 vai 15 cm Keraterm (vai fibo) +150mm vate- siltuma ziņā pašvaka siena sanāks. Jā, būvnormatīviem atbildīs, bet ņemot vērā ka kurināmais paliek tikai dārgāks un māja netiek celta pāris gadiem nez vai tas ir prātīgs risinājums.

      Like

  2. xxx2 saka:

    Nevajag aizmirst pāris lietas:
    1. Mūrēt (pareizāk sakot līmēt) no precīzajiem gāzbetona blokiem (Ytong, Aeroc, mazākā mērā texoblock jo tie neprecīzāki) ir patiešām viegli un ātri. Es saviem spēkiem pa pāris nedēļām no Ytonga uzmūrēju. Līme klājas viegli, bloki zāģējas ar fuksīti nevis fleksi, siena iznāk taisna bez īpašas piepūles. Pretēji tam mūrēt ar javu no neprecīzajiem blokiem ir pilnīgi cits stāsts! Jālīmeņo katrs bloks(dārgs darbs), šuvju vietās veidojas pamatīgi siltuma tilti, kas ļoti samazina siltuma pretestību.

    2. Par siltināšanu – Kā tehniski iedomājies 200mm siltumizolāciju ārsienai? Tik biezas fasādes vates nav, (Biezākā 150mm uz pasūtījumu) Koka režģis pildīts ar plākšņu vai pūšamo vati un pa virsu kaut kāda pretvēja plāksne kā koka karkasa mājai??? Cik izmaksās šāda konstrukcija gan materiālos, gan darbā?

    Es esmu uzbūvējis no ytonga 480mm +100 vate. Ja būtu jābūvē otrreiz gan jau ka būvētu no ytong 300mm + 150mm fasādes vate.

    Like

  3. m. saka:

    Vislabākais ir salmu ķīpas… bet var but psiholoģiski aizspriedumi.
    Lokāli, pasīvi, cena gan ar visu darbu un apmešanu bus lidzīga bloku sienām

    Like

    • m. saka:

      Vēl laba lieta planakām arsienām ir ka var siltināt kad grib, jo var apdzivot arī nesiltinātu māju.

      Ja finansejums nav pietiekams vai ir velme finansēties no bankas var apdomāt tadu risinajumu kur maja tiek veidota pa etapiem / finansejums nebus nepieciešams uzreiz. Arī visu uzreiz izveidot apdzivojamu bus dargi

      Vispar majas buve ir DAUDZ GRUTAKA NEKA LIEKAS… ipāsi beigu stadija… vinkarši materiali un risinajumi taupa naudu BET NETAUPA PLANOŠANAS LAIKU UN DARBA LAIKU 🙂

      Like

  4. binary saka:

    Kā izpaužas, ka Aeroc izžūst tik pēc 2-3 gadiem? Ko ar to Aeroc jādara šos gadus? Vienkārši jāžāvē, kaudzītē sakrautus? Jebšu var uzbūvēt māju, bet nedrīkst siltināt 2-3 gadus? Jebšu var uzbūvēt, nosiltināt un tad tas žūšanas process tāpat notiks?

    Like

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.