Apkures risinājuma izvēle

Projektējot zemas enerģijas patēriņa māju (apkures gada patēriņš – mazāk kā 50kWh/m2) bez apkures pilnībā iztikt nevar, tāpēc jebkurā gadījumā ir jādomā par kādu no apkures veidiem.

Parasti apkuri izvēlas atkarībā no pieejamajiem enerģijas veidiem un no izmaksu vai komforta viedokļa. Piemēram, ja gar zemes gabalu neiet gāzes vads, tad atliek vienīgi siltumsūknis un elektrība lai nodrošinātu pilnu apkures automatizāciju. Ja māja tiek būvēta blakus savam privātajam mežam, tad iespējams vērts apdomāt malkas katlu ar lielām akumulācijas tvertnēm – malka praktiski bez maksas, toties nāksies kurināt pašam.

Domājot par mājas apkuri priekš sevis esmu sapratis, ka nevēlos šim pasākumam veltīt savu brīvo laiku vai arī dienas režimu pakārtot apkures sistēmām, tāpēc apkurei jābūt automatizētai. Tāpat zemes gabals atrodas privātmāju apbūves teritorijā bez sava meža, toties zemes gabalam iepriekšējais saimnieks jau ir pievilcis gāzi un pat apmaksājis visas Latvijas Gāzes pieslēguma maksas.

itkā jau varētu šķist ka loģiski ir izvēlēties gāzes apkuri, bet neaizmirsīsim, ka ir vēl siltumsūknis, elektroapkure un sliktākajā gadījumā tie paši granulu katli, tad nu vienīgais veids kā saprast, kurš tad ir izdevīgākais ir atkal sarēķināt kopā visas izbūves, ekspluatācijas un saistītās izmaksas un saprast, ko tad labāk izvēlēties.

ieliekot visus ciparus lielā excel palagā  Apkures_izmaksas_salidzinajums esmu izveidojis tabulu, kur pielabojot dažus mainīgos iespējams modelēt apkures kopējās izmaksas dažādiem apkures veidiem, dažādi siltinātām mājām un dažādiem gadu skaitiem.

Pirmie secinājumi – ZEP mājai  (patēriņš <50kWh/m2*gadā) 15 gadu griezumā, pirmajā vietā ir granulu apkure, otrā -malkas katls, trešā – gāzes kondensācijas katls, ceturtā vieta – siltumsūknis. Pie tam atšķirība 15 gadu garumā ir 1500Ls, kas tikpat labi var pazust tiklīdz uztaisa precīzu apkures iekārtas projektu un aprēķina precīzas iekārtu izmaksas, vai atkal kādam no enerģijas veidiem PVN nomaina no 12 uz 21% vai otrādi.

Tad nu izvērtēšanas otrais posms – izvērtēt apkures veidus attiecībā uz:

  • iekārtas cena – jo dārgāka iekārta jo lielākas remonta izmaksas bojājuma gadījumā, bet pēc 15 gadiem iekārtu visdrīzāk būs jānomaina
  • apkopju intervāls – cik bieži ir jāpieiet pie iekārtas lai papildinātu to ar kurināmo, iztīrītu pelnus vai pieregulētu temperatūru
  • automatizācija – vai iespējams nodrošināt sistēmas pielāgošanos ārējiem apstākļiem un mājas iemītnieku dienas ritmam
  • tīrība – vai iekārtai nepieciešama atsevišķa kurtuves telpa, vai to var apvienot ar citām saimniecības telpām/veļas mazgāšanas telpu
  • elektroneatkarība – cik lielas iespējas sistēmu darbināt no rezerves elektroģeneratora/UPS elektrības pārtrūkšanas gadījumā
  • fiziskais darbs – vai kurināmā sagādei un papildināšanai apkures ierīcē nepieciešams veikt papildus fizisko darbu
granulu katls malkas katls gāzes katls siltumsūknis
Iekārtas cena + – –
Apkopju intervāls – – ++ ++
Automatizācija + ++ ++
Tīrība – – ++ ++
Elektroneatkarība + + + – –
Fiziskais darbs – – ++ ++
Punkti -2 -5 8 4

Izvērtējot visus 4 apkures veidus sanāk, ka izdevīgākais ir gāzes kondensācijas katls vai siltumsūknis. Vienīgais kas jāņem vērā risks – siltumsūkņa iekārtas izmaksas ir ievērojami augstākas kā gāzes katlam, tādējādi pastāv lielāks izmaksu risks iekārtas remonta gadījumā. Arī kurināmā cenu ziņā šie abi apkures veidi ir cieši saistīti, jo tā kā elektrību mums pamatā ražo no gāzes, tad augot gāzes cenai augs arī gāzes cena.

P.S. veicot tālāku apkures izmaksu modelēšanu pamanīju interesantu faktu – siltumsūknis sāk palikt ievērojami izdevīgāks, ja ēkas apkures patēriņš gadā ir virs 60kWh/m2*gadā. Tā kā ja plānojat tipisku māju ar zudumiem ~100kWh/m2*gadā tad izvēlē gāze VS siltumsūknis visdrīzāk no naudas viedokļa izdevīgāks būs siltumsūknis.

P.P.S. Tāpat jebkurš var pārliecināties, ka mājām ar apkures patēriņu zem 15kWh/m2*gadā parastie elektrības konvektori ir ekonomiski pamatotākais risinājums, lai arī liktos kā tas var būt, ja siltumsūknis dotu 75% ekonomiju dēļ sava COP=4.0  Tā nav, un galvenais iemests – patēriņš ir tik mazs, ka siltumsūkņa vai gāzes ierīkošana vienkārši 15 gadu laikā neatmaksājas.

Šis ieraksts tika publicēts Apkure, Projektēšana ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

11 Responses to Apkures risinājuma izvēle

  1. Veci, malciņa un podiņu vai somu ziepjakmens krāsns ilgmūžībā un ekspluatācijas izmaksās krietni pārspēj citus risinājumus 😉

    Patīk

    • Ernests saka:

      Skaidrs ka malciņa vislētāk, bet lai ar to kurinātos ir visu laiku jādarbojas. Domāju jau par kamīnkrāsni, bet par to kādā nākamā rakstā.
      Savukārt malka kā pamatapkure ar kaltu, akumulatoriem šķūnīti utt, vismaz pierīgā ar zemi 1200m2 un bez sava meža nav nekāds supervariants.

      Patīk

  2. Man ir 2m² podiņu krāsns, dzivojamā platība 55m², ēka ir daļēji siltināta – pagājušā gadā malkā iztērēju 60Ls, šogad drusku vairāk 66Ls.

    Patīk

  3. binary saka:

    Par P.P.S. – aizmirsi par gaisa siltumsūkņiem – cik noprotu, ekonomiskāki nekā “parastie” elektrosildītāji, ierīkošana arī elementāra, piedevām vasarā lietojams kā kondicionieris.

    Patīk

    • Ernests saka:

      Gaisa siltumsūkni, jeb kondicionieri neiskatīju dēļ 2 būtiskiem trūkumiem:
      1. jāmontē praktiski katrā istabā, pretējā gadījumā nav iespējams nodrošināt normālus siltuma režīmus telpās
      2. pastāvīgā vēja plūsma kad tas darbojas. šobrīd ir dzīvoklī kondicionieris ar apkures funkciju un tas kamēr vēl nav pieslēgta apkure tā arī netiek izmantots, jo no siltumsūkņa bloka to ieslēdzot nāk vēja plūsma, uz ko man ir daži pārāk jūtīgi ģimenes locekļi.

      Patīk

  4. Aigars saka:

    Izvēloties apkuri, jādomā arī vai ir pieņemamas (vēlamas) siltās grīdas, vai varbūt tikai radiatoru apkure . Šai ziņā ir divas pretējas nometnes , kuras viena otru neatzīst . Ilgu laiku pats izmantoju dažāda tipa cietā kurināmā katlus, patlaban pamazām pāreju uz SS apkuri, plānā vēl ir paredzēts sasaistīt SS ar saules kolektoru ražotos siltumu. Un protams, siltās grīdas pa visu māju . To komfortu var novētēt tikai tas kas tās lieto, ar piebildi ka ir pareizi izbūvēts .
    Šī ir pirmā ziema izmantojot zemes SS, esmu pārsteigts par tā ekonomiskumu, it sevišķi darbojoties kompleksi ar siltā ūdens sagatavošanu .
    Ja SS izbūvi uztic firmai, tad tas tiešām ir dārgi. Ja esi gatavs pats darīt,var ietaupīt daudz naudas .

    Patīk

    • Ernests saka:

      Man plānota kombinētā apkure – siltā grīda un radiatori. Lai būtu kur cimdus nožāvēt vai bērnu svaigi mazgātās bikses, vietām būs radiators.
      Otra lieta kas jāņem vērā taisot kombinēto apkuri ir ka radiatori jāliek lielāka izmēra, jo apkures sistēmā cirkulē 35 grādu temperatūra.

      Patīk

    • cocoss saka:

      To Aigars
      Ko tu domāji ar frāzi siltā ūdens sagatavošanu?

      Patīk

  5. Atpakaļ ziņojums: Gāzes ārējie tīkli | Ģimenes māja no sapņa līdz atslēgai

  6. malvism saka:

    Ar Siltumsūkni ir viens čēpē pie lieliem aukstumiem, atkarībā no modeļa, bet paziņam pie kādi -20 tas pāriet bez maz tīrā elektrībā un koeficients ir nevis 4:1 bet 1:1 … bet nu tas ir vienu mēnesi, kad rēķins bij 3x lielāks. savādāk izmaksas +/- aptuveni tādas pašas kā ar gāzes apkuri.
    Arī pats rēķināju, tad sanāca ~ tā, ka siltumsūkņa ierīkošana bija ~+30%, bet pēc tam apkures izmaksas vienādas ar gāzi.
    Bieži pieminētā Skandināvija, kur ir aukstāks un to lieto ir izdevīgāk tāpēc, ka viņiem tā ir zaļā enerģija un tam ir īpašas valsts atlaides. savādāk viņiem tas arī nebūtu izdevīgāk un neviens tos nelietotu.

    vasarai vēl izdevīgs var būt āra siltumsūknis ūdens sagatavošanai, jo tad tā atdeve ir ļoti liela.

    zinu dažus, kuriem ir granulu katli – esot problēmas ar degļiem, ja ir sūdīgas granulas. tie ķepot ciet un tad esot liela pišanās un granulu katls vienkārši nedarbojas.

    Vienā forumā viens bija izrēķinājis un arī sev uztaisījis sistēmu, ka viņam vislētāk esot izveidot 2m^3 akumulācijas tvertni, kuru silda ar elektrības tarifu, kas 23-7:00 ir krietni lētāks. Ierīkošanas izmaksas uz šo apkuri bija pārsimt latu, jo tika kaut kur atrasta lietota tvertne. Salīdzinot ar gāzes katla iegādes izmaksām tur bija āprēķins, ka tā starpība salasās 15-20 gados.

    Patīk

Dalies ar savu viedokli

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.