Uz kā taupīt būvdarbos

Darbaspēks

Reiz izlasīju šādu te komentāru no celtnieka kādā no forumiem, kas faktiski paskaidro visu lietu būtību.

Diezgan smieklīgi palasīt, kā celtnieki strīdās, kurš var izdarīt lētāk, bet, kad jāsāk strādāt, neviens zem 60 eur dienā negrib pelnīt. un tie, kas būtu gatavi strādāt par zemāku algu, tie neko nemāk, vai arī, strādā ļoti pavirši. iespējams, ka ir tādi celtnieki, kas ļoti akurāti strādā pa 25 – 30 eur dienā, tikai 12 gadu laikā nav nācies tādus satikt, pat ne par tādiem dzirdēt. Vārdu sakot – strīdēties par cenām ir diezgan bezjēdzīgi, kamēr neviens nedefinē, pēc kādiem kvalitātes standartiem viņš par tādu cenu strādā.

Protams var strīdēties un diskutēt, bet ja celtnieks nopelna algu ar darbu nevis komisiju par materiālu sagādi, tad par kārtīgu darbu savus 60 eur/dienā (1200eur/mēnesī) grib saņemt, apskatot visas veikto darbu pozīcijas kas ir veiktas tieši šāds ir naudas apjoms pie kura nav bijušas problēmas ar kvalitāti, tempiem vai solījumiem. Tikko summas ir mazākas, tā sākas brīnumi vai arī nepieciešams daudz vairāk laika patērēt menedžmentam, jeb vienkārši runājot celtnieku dzenāšanai, kas nozīmē sāc tērēt lieki savu laiku, kas arī kautko maksā…

Protams tas nenozīmē, ka jāpiekrīt pirmajam nosauktajam ciparam, drīzāk parunājiet ar 3-4 kandidātiem, vienmēr būs tā ka viens ir pieradis strādāt ar lielāku peļņu, savukārt cits ar mazāku. Bet tad arī nebrīnieties, ka lētākais atnāk bez instrumentiem, prasa jums lai atvedat no nomas perforatoru utt…

Materiāli

Viss kas nav ekskluzīvs vai ko netirgo vienīgais pārdevējs brīdī kad sāc konkrēti runāt par cenu vairumā vietu ir +- vienādās cenās. Tie paši celtniecības bloki kuršos/depo/krauta/ss.lv maksā praktiski identiski (cenu atšķirība 2-5eur/m3). Protams kuršos un krauta šādu cenu jums piedāvās nevis pārdevējs kas paralēli skrūvē kopā santehnikas podu, bet gan projektu vadītājs no projektu daļas. Ja jums apjoms ir auto ar blokiem vai tie paši 80m2 grīdas seguma nebaidieties, ejat runājat un dabūsiet nevis plaukta bet projekta cenu. Lielākiem apjomiem vispār var sākt taisīt cenu aptaujas sūtot 4-5 veikaliem materiālu sarakstus (pirms tam gan vēlams aiziet arī uz veikalu, jo tādu cenu taujātāju sezonas laikā ir desmitiem). Depo gan visiem viena plaukta cena.

Kā tad ietaupīt uz materiāliem

Likums nr.1 – nesākt sarunu ar jautājumu “Cik % atlaidi iedosiet? ” 🙂 Parunājaties ar pārdevēju, jo arī viņš ir cilvēks, kam ir emocijas un simpātijas. Parādiet ka esat ieinteresēts piedāvātā produkcijā, ka esat nevis ekskursants, bet gan saprotat ko pērkat un ka esat gatavs pirkt. Līdz šim neviena šāda saruna nav beigusies ar vismaz simbolisku 5% atlaidi, bet tipiski tie ir vismaz 10-15% ko var dabūt uzreiz nost. Protams šāda saruna prasa veikt arī savu mājasdarbu kaut vai noskaidrojot cik šis pats materiāls maksā kādā internetveikalā 🙂

Kā jau tika minēts standarta materiāli visur ir +- vienā cenā. Izvēlaties vienu konkrētu vietu/menedžeri un strādājiet ar to – dabūsiet gan individuālu apkalpošanu, gan varēs vieglāk sarunāt labāku cenu, nu vai vismaz bezmaksas piegādi 🙂

Nākamais solis kā dabūt papildatlaidi ir samaksas princips – logu ražotāji, durvju ražotāji parasti prasa samaksu pēc principa 50/50, savukārt ja tiek piedāvāta 100% priekšapmaksa papildus 2-5% atlaide ir normāla prakse – protams šādi rodas riski par termiņiem.

Līdzīgie produkti. Piemēram dažādu ražotāju parkets – saliekot kopā visas izmaksas, ja redzat ka cenu atšķirība ir kautkur 10%, tad aizejiet pie tirgotāja parādiet kādi ir vienam cipari, kādi ir otram, ja tirgotājs būs ieinteresēts, tad paies jums kaut nedaudz pretīm un izlīdzinās piedāvājumus (ja vien nebūsiet salīdzinājuši dažādas klases materiālus piemēram Ruukki un Balex 😀 )

Nu un protams, tipiskākais kur iespējams iegūt būtisku ietaupījumu paliek joprojām tas pats PVN – kokmateriāli, smiltis šķembas, betons – šīs ir tās lietas,kur maģiskos 21% var pazaudēt visvieglāk. Protams jāmaksā skaidrā naudā uzreiz, nekādu čeku vai atbilstības deklarāciju, bet kas tad tai smiltij var būt slikts 🙂 Tad ir visādas galdniecības, žogu ražotāji, bruģa licēji utt – šeit bieži vien PVN sanāk dalīt uz pusēm.

Kaulēšanās par darba algu – jā vai nē

Atcerieties, ka mājas būvniecībā darba alga ir tikai ~30% no visām izmaksām, kas nozīmē nokaulējot 10% no celtnieka algas jūs ietaupīsiet tikpat cik sarunājot materiāliem 5% atlaidi, BET – materiālu kvalitāte no tā ka dabūjāt tos lētāk nemainās ne par cik, savukārt celtnieks var sākt strādāt ātrāk vai paviršāk, jo nopelnīt ta gribas tikpat. Manuprāt godīgāka pieeja ir vienoties par cenu apskatot objektu klātienē un izrunājot sagaidāmo kvalitāti, maksāt celtniekam tik cik norunāts, bet arī prasīt kvalitāti par ko esat vienojušies. Tad nav stāstu – “bet ko tu gribi par tiem grašiem ko tu maksā…”

Un galvenais atcerieties, ja jūsu attieksme pret citiem būs draudzīga nevis “tēlojot nezinko”, ir daudz lielākas iespējas, ka arī pret jums attieksies tāpat.